(0:39 / 4.56Mb / просмотров видео: 4809)

Krievijas un Irānas karavīri atbrīvoja pirātu sagrābtu kuģi: mācības Indijas okeānā

11
(atjaunots 06:35 21.02.2021)
Paskatieties video ierakstu no Indijas okeāna – tajā redzams, kā Krievijas un Irānas karavīri izspēlē darbības ekstremālās situācijās.

Indijas okeānā aizritējušas Krievijas un Irānas kopīgās jūras kara mācības. Saskaņā ar to scenāriju tirdzniecības kuģim uzbrukuši pirāti. Jūrnieki bija spiesti to atbrīvot ar speciālo uzdevumu vienības palīdzību. Karavīri izspēlēja arī kuģa buksēšanu un ugunsgrēka dzēšanu.

Mācības "Jūras drošības josla 2021" izvērsās 17 tūkstošu kvadrātkilometru platībā jūrā. Irānas armijas komandiera vietnieks Habibula Sajari uzsvēra, ka abu valstu kopīgie manevri sūta nepārprotamu signālu – parūpēties par drošību Indijas okeāna ziemeļos.

Paskatieties video ierakstu no Indijas okeāna – tajā redzams, kā Krievijas un Irānas karavīri izspēlē darbības ekstremālās situācijās.

11
(0:57 / 6.34Mb / просмотров видео: 5018)

Putins pastāstīja, ar ko Maskava pārsteigusi viņa kolēģi no Eiropas

13
(atjaunots 20:57 06.03.2021)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc personiskas tikšanās Maskavā atklāja, kādu iespaidu uz viņa kolēģi atstājusi Krievijas galvaspilsēta.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pastāstīja, ka viņa kolēģis no Eiropas, ieradies Maskavā, bija pārsteigts, ka Krievijas galvaspilsēta "dzīvo". "Pie mums, mūsu pilsētās (vienas no lielākajām pilsētām Eiropā), uz ielām retumis gadās mašīnas, cilvēku gandrīz nav, viss ir slēgts," Putins atcerējās sarunbiedra teikto.

"Mēs ņemam vērā, ka, vienīgi apvienojot pūles, tostarp arī starptautiskajā arēnā, var panākt galīgu uzvaru pār koronavīrusu," uzsvēra Krievijas prezidents.

Koronavīrusa pandēmija, kas pērn sākās Ķīnā, aptvērusi gandrīz visas valstis. Saskaņā ar Džonsa Hopkinsa universitātes datiem, pasaulē reģistrēti gandrīz 116 miljoni jaunās koronavīrusa infekcijas gadījumi, miruši vairāk nekā 2,5 miljoni cilvēki.

13
Tagi:
Maskava, Vladimirs Putins

Putins pajokojis par "vēl vienu pili"

28
(atjaunots 23:54 05.03.2021)
Krievijas prezidents pajokoja par jauno rehabilitācijas un izklaides centru netālu no Pēterburgas, kurp viņu uzaicināja brīvprātīgie.

Tiekoties ar Krievijas savstarpējās palīdzības akcijas "Mēs – kopā" dalībniekiem, Krievijas prezidents Vladimirs Putins pajokoja par "vēl vienu pili". Sarunas gaitā viena no dalībniekiem uzaicināja Krievijas valsts vadītāju apmeklēt jaunā rehabilitācijas un izklaides centra atklāšanas pasākumu netālu no Streļnas.

"Nu, vareni. Izskatās kā vēl viena pils, tāpēc atbraukšu. Jūs tikai manā īpašumā to nenorakstiet!" atbildēja prezidents.

Atgādināsim, ka iepriekš blogera Alekseja Navaļnija komanda nāca klajā ar filmu, kurā apgalvots, ka prezidents esot uzcēlis sev pili par 100 miljardiem rubļu. Ēka atrodas Melnās jūras piekrastē, netālu no Geļendžikas. Putins apliecināja, ka nekas no filmā parādītā nepieder ne viņam, ne viņa radiniekiem.

28
Tagi:
Vladimirs Putins, Krievija
Pēc temata
Navaļnijs piebeidzis protestus
Mediji: Putins devis mājienu par "Latvijas pēdām" incidentā ar Navaļniju
Maksāšanas termināls, foto no arhīva

"Sarkanais terors" turpinās: bankas atsakās atvērt kontus

0
(atjaunots 21:02 06.03.2021)
Finanšu sektora tīrīšana Latvijā un banku cīņa ar naudas atmazgāšanu turpinās – bez jebkāda skaidrojuma klientiem bloķē norēķinu kontus vai vienkārši tos neatver.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Finanšu sektora "kapitālais remonts" noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai, kā arī starptautisko standartu sasniegšanai pandēmijas dēļ mazliet zaudējis savu aktualitāti.

Taču vēl aizvien pārsteidz iztapība, ar kādu banku darbinieki pilda protokolus KYC (Know Your Client) un AML (Anti-Money Laundering), kā arī padzen "nerezidentu kapitālus".

Izeja – ārvalstu banka

Par to, kā viena no Latvijas bankām atteikusies atvērt kontu uzņēmumam, kas strādā pie miljoniem vērta projekta Latvijā, savā lapā Twitter stāsta Mārtiņš Kalniņš.

"Rit darbs pie lielas rūpnīcas projekta Latvijā (darba vietas/nodokļi/eksports/iesaistītas citas nozares kā dzelceļš). Projekts gana labs, lai saņemtu ES naudu, pašvaldības zemi nomā, bet ... bankas kontu atvērt nevar, jo daļu izejvielu pirksim un vedīsim no Krievijas," savu pieredzi pastāstīja Kalniņš.

​"Rūpnīca ar vācu tehnoloģijām, viss atbilstoši mūsdienu eko/šmeko un citām prasībām. Esam labi, lai saņemtu ES naudu un atbalstu no pašvaldības, bet bankas bez jebkādiem paskaidrojumiem tevi sūta dirst (atvainojos)," stāstu papildināja autors.

​Komentētāji piedāvāja dažādus variantus – elektroniskās platformas naudas pārskaitīšanai, taču, pēc Kalniņa domām, izeja meklējama citviet.

Viņš paskaidroja, ka 20 miljonus vērtam projektam piedāvātie varianti nebūs piemēroti. Risinājumu viņš saskata ārzemju bankā.

"Sarkanā terora" jaunā konstrukcija

Citu stāstu no banku sektora jomas publicēja advokāts Artūrs Zvejsalnieks. Spriežot pēc visa, runa ir pa viņa klientu, Latvijas nerezidentu.

"Jaunākā juridiskā konstrukcija sarkanajā terorā: konts tiek bloķēts ar formulējumu, tajā veiktas legalizācijas darbības. Cilvēks prasa - izskaidrojiet, kuras manas darbības Jūsuprāt ir nelikumīgas? Neskaidrosim – mēs Jūs aizdomās neturam, tikai kontu. Man LU kaut ko nepareizi mācīja!" par banku formulējumiem bija pārsteigts advokāts.

​​"Šis tiešām ir interesants jautājums, kāpēc Latvijas rezidentiem, kuri veic legālus savstarpējus darījumus, jāatskaitās ārvalstu komersantam – bankai, skaidrojot, piemēram, darījuma motivāciju vai cenas veidošanās parametrus? Komercnoslēpums ir miris?" painteresējās jurists Aivars Borovkovs.

​​ Zvejsalnieks precizēja, ka šajā gadījumā runa ir par Latvijas nerezidentu.

"Te ir runa par totālu pamattiesību ignorēšanu - tiesības zināt par ko tevi tur aizdomās," uzsvēra advokāts.

"Tas ir masveidā. Totalitāras valsts pazīmes:

1. tiek radīta sistēma, kurā subjekts izjūt vainas sajūtu par visu, neizprotot, kur varētu būt bijis kāds pārkāpums.

2. visaptverošs pienākums "stučīt" par visu un visiem, ko nedarot - pats kļūst vainīgs.

Tas diskreditē valsti!" savu viedokli atklāja Borovkovs.

​​Atgādināsim, ka formulējumu "sarkanais terors" uz tīrīšanu Latvijas finanšu sistēmā attiecināja un pirmā izmantoja advokāte Daiga Siliņa, kura par savu viedokli teju vai samaksāja ar atstādināšanu no profesionālo pienākumu pildīšanas – Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa apvainojās un vērsās ar sūdzību Zvērinātu advokātu padomē.

Banku kontroles sistēmu Siliņa salīdzināja ar padomju laikiem. Viņa uzsvēra: Znotiņas vadībā sistēma kļuvusi nedraudzīga pret klientiem, vēl vairāk – pat bīstama, jo naudu, ko cilvēki tajā iegulda, var arestēt ar vienu rīkojumu, un radīts speciāls mehānisms, lai nebūtu iespējams neko pierādīt.

0
Tagi:
sociālie tīkli, Latvija, banku reforma, bankas
Pēc temata
Kas atbildēs par "sarkano teroru"? Advokāte pastāstīja, kas notiek ar bankām Latvijā
Latvijā reģistrēts holdings, kas pārvaldīs visas Swedbank grupas bankas Baltijā
Latvijas prezidents atzina, ka banku pakalpojumi nav vienādi pieejami visiem
Ziņas par "aizdomīgiem" Latvijas banku klientiem tiks nodotas ASV