Indijas okeānā aizritējušas Krievijas un Irānas kopīgās jūras kara mācības. Saskaņā ar to scenāriju tirdzniecības kuģim uzbrukuši pirāti. Jūrnieki bija spiesti to atbrīvot ar speciālo uzdevumu vienības palīdzību. Karavīri izspēlēja arī kuģa buksēšanu un ugunsgrēka dzēšanu.

Mācības "Jūras drošības josla 2021" izvērsās 17 tūkstošu kvadrātkilometru platībā jūrā. Irānas armijas komandiera vietnieks Habibula Sajari uzsvēra, ka abu valstu kopīgie manevri sūta nepārprotamu signālu – parūpēties par drošību Indijas okeāna ziemeļos.

Paskatieties video ierakstu no Indijas okeāna – tajā redzams, kā Krievijas un Irānas karavīri izspēlē darbības ekstremālās situācijās.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Finanšu sektora "kapitālais remonts" noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai, kā arī starptautisko standartu sasniegšanai pandēmijas dēļ mazliet zaudējis savu aktualitāti.

Taču vēl aizvien pārsteidz iztapība, ar kādu banku darbinieki pilda protokolus KYC (Know Your Client) un AML (Anti-Money Laundering), kā arī padzen "nerezidentu kapitālus".

Izeja – ārvalstu banka

Par to, kā viena no Latvijas bankām atteikusies atvērt kontu uzņēmumam, kas strādā pie miljoniem vērta projekta Latvijā, savā lapā Twitter stāsta Mārtiņš Kalniņš.

"Rit darbs pie lielas rūpnīcas projekta Latvijā (darba vietas/nodokļi/eksports/iesaistītas citas nozares kā dzelceļš). Projekts gana labs, lai saņemtu ES naudu, pašvaldības zemi nomā, bet ... bankas kontu atvērt nevar, jo daļu izejvielu pirksim un vedīsim no Krievijas," savu pieredzi pastāstīja Kalniņš.

​"Rūpnīca ar vācu tehnoloģijām, viss atbilstoši mūsdienu eko/šmeko un citām prasībām. Esam labi, lai saņemtu ES naudu un atbalstu no pašvaldības, bet bankas bez jebkādiem paskaidrojumiem tevi sūta dirst (atvainojos)," stāstu papildināja autors.

​Komentētāji piedāvāja dažādus variantus – elektroniskās platformas naudas pārskaitīšanai, taču, pēc Kalniņa domām, izeja meklējama citviet.

Viņš paskaidroja, ka 20 miljonus vērtam projektam piedāvātie varianti nebūs piemēroti. Risinājumu viņš saskata ārzemju bankā.

"Sarkanā terora" jaunā konstrukcija

Citu stāstu no banku sektora jomas publicēja advokāts Artūrs Zvejsalnieks. Spriežot pēc visa, runa ir pa viņa klientu, Latvijas nerezidentu.

"Jaunākā juridiskā konstrukcija sarkanajā terorā: konts tiek bloķēts ar formulējumu, tajā veiktas legalizācijas darbības. Cilvēks prasa - izskaidrojiet, kuras manas darbības Jūsuprāt ir nelikumīgas? Neskaidrosim – mēs Jūs aizdomās neturam, tikai kontu. Man LU kaut ko nepareizi mācīja!" par banku formulējumiem bija pārsteigts advokāts.

​​"Šis tiešām ir interesants jautājums, kāpēc Latvijas rezidentiem, kuri veic legālus savstarpējus darījumus, jāatskaitās ārvalstu komersantam – bankai, skaidrojot, piemēram, darījuma motivāciju vai cenas veidošanās parametrus? Komercnoslēpums ir miris?" painteresējās jurists Aivars Borovkovs.

​​ Zvejsalnieks precizēja, ka šajā gadījumā runa ir par Latvijas nerezidentu.

"Te ir runa par totālu pamattiesību ignorēšanu - tiesības zināt par ko tevi tur aizdomās," uzsvēra advokāts.

"Tas ir masveidā. Totalitāras valsts pazīmes:

1. tiek radīta sistēma, kurā subjekts izjūt vainas sajūtu par visu, neizprotot, kur varētu būt bijis kāds pārkāpums.

2. visaptverošs pienākums "stučīt" par visu un visiem, ko nedarot - pats kļūst vainīgs.

Tas diskreditē valsti!" savu viedokli atklāja Borovkovs.

​​Atgādināsim, ka formulējumu "sarkanais terors" uz tīrīšanu Latvijas finanšu sistēmā attiecināja un pirmā izmantoja advokāte Daiga Siliņa, kura par savu viedokli teju vai samaksāja ar atstādināšanu no profesionālo pienākumu pildīšanas – Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa apvainojās un vērsās ar sūdzību Zvērinātu advokātu padomē.

Banku kontroles sistēmu Siliņa salīdzināja ar padomju laikiem. Viņa uzsvēra: Znotiņas vadībā sistēma kļuvusi nedraudzīga pret klientiem, vēl vairāk – pat bīstama, jo naudu, ko cilvēki tajā iegulda, var arestēt ar vienu rīkojumu, un radīts speciāls mehānisms, lai nebūtu iespējams neko pierādīt.