Hokeja nūjas nolaupīšanas stāsts Rīgā

15
(atjaunots 09:08 07.02.2021)
Nesen sporta pasauli satricināja gadījums, kas noticis ar Omskas "Avangarda" zvaigznes Iļjas Kovaļčuka hokeja nūju.

Kanādiešu aizsargs Džordans Marejs nolaupīja krievu hokeja zvaigznes Iļjas Kovaļčuka hokeja nūju.

27. janvārī, kad Rīgā viesojās slavenais Krievijas klubs, pēc rīta treniņa Marejs vienkārši iegājis pretinieku ģērbtuvē un paņēmis Kovaļčuka spēles nūju.

Saskaņā ar "Arēnā Rīga" drošības dienestu šo faktu tāpat apliecina videoieraksti no novērošanas kamerām.

Rezultātā Rīgas "Dinamo" visai negaidīti paziņoja par līguma laušanu ar Kanādas aizsargu.

Sīkāka informācija YouTube kanāla "VIDIMO" sižetā.

15

Putins pajokojis par "vēl vienu pili"

26
(atjaunots 23:54 05.03.2021)
Krievijas prezidents pajokoja par jauno rehabilitācijas un izklaides centru netālu no Pēterburgas, kurp viņu uzaicināja brīvprātīgie.

Tiekoties ar Krievijas savstarpējās palīdzības akcijas "Mēs – kopā" dalībniekiem, Krievijas prezidents Vladimirs Putins pajokoja par "vēl vienu pili". Sarunas gaitā viena no dalībniekiem uzaicināja Krievijas valsts vadītāju apmeklēt jaunā rehabilitācijas un izklaides centra atklāšanas pasākumu netālu no Streļnas.

"Nu, vareni. Izskatās kā vēl viena pils, tāpēc atbraukšu. Jūs tikai manā īpašumā to nenorakstiet!" atbildēja prezidents.

Atgādināsim, ka iepriekš blogera Alekseja Navaļnija komanda nāca klajā ar filmu, kurā apgalvots, ka prezidents esot uzcēlis sev pili par 100 miljardiem rubļu. Ēka atrodas Melnās jūras piekrastē, netālu no Geļendžikas. Putins apliecināja, ka nekas no filmā parādītā nepieder ne viņam, ne viņa radiniekiem.

26
Tagi:
Vladimirs Putins, Krievija
Pēc temata
Navaļnijs piebeidzis protestus
Mediji: Putins devis mājienu par "Latvijas pēdām" incidentā ar Navaļniju

Eiropa ir slēgta: varasiestādes sper ārkārtas soļus. Vai vakcīna neglābj?

23
(atjaunots 23:33 05.03.2021)
Eiropas valstu valdības spiestas ķerties pie krīzes pārvaldes. Kāpēc neizdodas normalizēt situāciju no koronavīrusa izplatības viedokļa.

Eiropa no jauna ievieš ierobežojumus: sācies koronavīrusa trešais vilnis. Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts aicināja valdību "ieslēgt trauksmes pogu": saslimstības līmenis valstī nav krities, sācis izplatīties koronavīrusa "britu" paveids. Igaunijā situācija ir vēl satraucošāka: saslimstības līmenis ir divkārt augstāks nekā Latvijā.

Grieķijas veselības ministrs Vasils Kikilis paziņoja, ka "sarkanās" zonas valstī iekrāsojušās "tumšsarkanas": valdība pāriet no paaugstināta riska līmeņa pie krīzes pārvaldes. Spānijā problēmu virkni papildinājusi AstraZeneca vakcīna: pēc injekcijām ar augstu temperatūru saguluši skolotāji un ugunsdzēsēji. Kāpēc Rietumu preparāti Covid-19 profilaksei neatvieglo situāciju, bet Krievijas "Sputnik V" tādas grūtības nerada? Par to stāsta Sputnik video.



23
Tagi:
vakcīna, vakcinācija, Eiropa
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Trešais vilnis? Latvijā gaida koronavīrusa "britu" paveidu
Risinājuma nav: Eiropā pasākumi pret koronavīrusu bija bezjēdzīgi
Koronavīruss liks Eiropai samaksāt par politisko suverenitāti
Premjerministrs Krišjānis Kariņš, foto no arhīva

Latvija nemainīs politiku attiecībās ar krieviem: ko premjers saskatījis ES rezolūcijā

0
(atjaunots 20:47 06.03.2021)
Premjerministrs Krišjānis Kariņš uzskata, ka Eiropas Padomes slēdzieni par mazākumtautību stāvokli Latvijā kopumā esot "pozitīvi", lai arī trīs ceturtdaļas rezolūcijas sastāda detalizēta kritika.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Neskatoties uz Eiropas Padomes plašajām kritiskajām piezīmēm, Latvijas valdība neplāno mainīt politiku attiecībās ar mazākumtautībām. Vēl vairāk, valdība pat nav pamanījusi nekādu īpašu kritiku. Latvijas ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa komentāru saņēma kanāls LTV7.

Premjers pastāstīja, ka vēl nav izlasījis visu Eiropas Padomes rezolūciju, tomēr iepazinies ar galvenajiem postulātiem un uzskata, ka kopumā tie esot pozitīvi.

Kariņš atklāja, ka valdība neplāno mainīt politiku: valsts esot atvērta visām tautībām un etniskajām grupām. Tomēr Latvijas pamats ir un paliek latviešu valodas lietojums un kultūras attīstība.

Rezolūcijā patiešām izcelti daži pozitīvi aspekti mazākumtautību stāvoklī, piemēram, daudzu kultūras iestāžu tīmekļa vietņu versijas krievu valodā, nepilsoņu skaita samazināšanās un pieprasījuma saglabāšanās mācībām mazākumtautību valodās. Tomēr trīs ceturtdaļas dokumenta aizņem dažādu politikas aspektu kritika attiecībās ar nelatviešiem.

Tomēr arī Latvijas Ārlietu ministrija savā paziņojumā akcentēja tieši pozitīvos aspektus un vienīgi pieminēja EP kritiskās piezīmes un ieteikumus. Diplomāti uzsvēra, ka rezolūcija ir vienīgi ieteikums. Spriežot pēc šīs informācijas presei un premjerministra izteikumiem, nekādas darbības no valdības puses EP rezolūcijas kontekstā valstī nav gaidāmas.

EPPA loceklis, Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja vietnieks Boriss Cilevičs uzsvēra, ka valdība ir atbildīga par starptautisko saistību izpildi.

"Ja valsts neseko šiem ieteikumiem, tā vienkārši demonstrē, ka neciena Eiropas standartus. Lēmums ir jūsu ziņā," teica Cilevičs.

Iepriekš vēstīts, ka 3. martā publicēta Eiropas Padome publicēja rezolūciju pēc kārtējā monitoringa raunda, kurā vērtēti Latvijas panākumi Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildes jomā. Dokumentā iekļautas konkrētas rekomendācijas Latvijas valdībai, tostarp arī pārskatīt valodas prasības un nodrošināt piekļuvi izglītībai mazākumtautību valodās.

0
Tagi:
Cilevičs, Krišjānis Kariņš, ES, diskriminācija, krievvalodīgie, Latvija
Pēc temata
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
Kuzins: politika iejaukusies CVK lēmumā par referendumu par izglītību krievu valodā
Krievu valoda, nepilsoņi, pensijas, Saeimas atlaišana… Vai Latvijā atgriežas referendumi
Lavrovs salīdzināja krievvalodīgo diskrimināciju Baltijā ar XXI gadsimta aparteīdu