Ballistisko raķešu "Bulava" starts no jaunākās zemūdenes "Vladimir Monomah" klāja

17
(atjaunots 07:34 15.12.2020)
Jaunākais Krievijas zemūdens kreiseris "Vladimir Monomah" pirmo reizi zem ūdens palaida četras ballistiskās raķetes "Bulava". Mācības notika Ohotskas jūras akvatorijā.

Jaunākais Krievijas zemūdens kreiseris "Vladimir Monomah" Klusā okeāna flotes plānveida militāro pasākumu ietvaros palaida četras ballistiskās raķetes "Bulava". Raķetes, kas tika palaistas no Ohotskas jūras akvatorijas, pārvarēja vairāk nekā 5500 kilometrus un veiksmīgi trāpīja mērķos Čižas poligonā Arhangeļskas apgabalā, liecina Krievijas aizsardzības ministra, armijas ģenerāļa Sergeja Šoigu ziņojums Krievijas bruņoto spēku augstākajam virspavēlniekam Vladimiram Putinam.

17

Krievijas kosmiskā kuģa "J.A.Gagarin" starts

6
(atjaunots 23:47 10.04.2021)
"Nesējraķetes vadības sistēma darbojas, dzinēji darbojas normāli," dzirdams aiz kadra Krievijas kosmiskā kuģa "J.A.Gagarin" starta laikā. Tajā – trīs kosmonauti.

Krievijas kosmiskā kuģa "J.A.Gagarin" ("Soyz MS-18") starts 9. aprīļa rītā Baikonuras kosmodromā veltīts pirmā kosmonauta Jurija Gagarina lidojuma 60. gadskārtai.

Kosmiskais kuģis "Soyz MS-18" devās uz starptautisko kosmosa staciju. Uz tā apšuves – uzraksts "J.A.Gagarin". Tas kļuva redzams pēc kuģa iziešanas korpusā. Līdz tam korpusu atmosfērā pasargā raķetes plūsmvirzis, ko rotāja Gagarina portrets un uzraksts "Gagarina gads 1961.-2021."

Jurijs Gagarins ir pirmais cilvēks, kas pabijis kosmosā. 1961. gada 12. aprīlī viņš startēja no Baikonuras kosmodroma kosmiskajā kuģī "Vostok 1" un nonāca Zemes orbītā.

Tagad kuģis, kas nosaukts par godu planētas pirmajam kosmonautam, nogādāja SKS trīs cilvēkus – Krievijas kosmonautus Oļegu Novicki un Pjotru Dubrovu, kā arī amerikāņu astronautu Marku Vandi Haju.

6
Tagi:
Krievija, kosmoss
Pēc temata
Gigantisks Jurija Gagarina portrets ezera ledū
Londonas Zinātnes muzejā tiks uzstādīts Gagarina krūšutēls
Jurijs Gagarins – pirmais cilvēks kosmosā. Kadri no arhīva
Gagarins nav paveicis neko īpašu?

bizness Latvijā izdzīvo pandēmijas laikā

15
(atjaunots 13:02 10.04.2021)
Sputnik apjautātais viesnīcas īpašnieks pastāstīja, kā tas iznācis, ka Latvijas valsts grūtā brīdī izputinājusi uzņēmējus, nevis sniegusi atbalstu.

Koronavīrusa pandēmija sāpīgi skārusi biznesu visā pasaulē. Ekonomikas atjaunošanai un palīdzībai uzņēmējiem piešķirti miljardiem dolāru. Tomēr bija valstis, kurās uzņēmējiem palīdzēja aktīvi, bet citviet meklēja jebkādu ieganstu, lai atbalstu liegtu, kā Latvijā.

Sputnik korespondents aprunājās ar viesnīcas īpašnieku Rolandu Poguli un uzzināja, kā nācies, ka valsts grūtā brīdī izputinājusi uzņēmējus, nevis sniegusi atbalstu.

15
Kompānijas AstraZeneca vakcīna, foto no arhīva

ES pēta jaunu AstraZeneca vakcīnas blakni

0
(atjaunots 23:52 10.04.2021)
Saņemtie dati liecina, ka pēc vakcinācijas ar AstraZeneca preparātu iespējama ne tikai bīstama tromboze, bet arī rets sistēmiskais kapilāru noplūdes sindroms.

RĪGA, 11. aprīlis - Sputnik. Eiropas zāļu aģentūra (EMA) sākusi izvērtēt informāciju par kapilāru noplūdes sindromu – jaunu iespējamu bīstamu blakusparādību pēc vakcinācijas koronavīrusa profilaksei ar kompānijas AstraZeneca preparātu Vaxzevria.

"PRAC (farmaceitisko līdzekļu kontroles komiteja – red.) sācis izskatīt "drošības signālu", novērtējot informāciju par kapilāru noplūdes sindromu pacientiem, kuri saņēmuši vakcīnu Vaxzevria. Pieci ļoti retā sindroma gadījumi, kam raksturīga šķidruma noplūde no asinsvadiem, fiksēti datubāzē EudraVigilance", teikts resora atskaitē.

Saskaņā ar RIA Novosti informāciju, speciālisti vēl nevar apgalvot, vai pastāv saikne starp AstraZeneca vakcīnu un minēto sindromu.

"Pēc izmeklēšanas par kapilāru noplūdes sindroma gadījumiem EMA publicēs slēdzienus un, iespējams, veiks pasākumus risku minimizēšanai,"atzīmēts paziņojumā.

Parasti tamlīdzīgos gadījumos informācija par iespējamām blaknēm tiek iekļauta anotācijā, ko iesaiņo katrā preparāta pakā.

Iepriekš šonedēļ EMA Zāļu drošības komiteja atzina, ka, iespējams, AstraZeneca ražotā vakcīna ir saistīta ar ļoti reto tromboembolijas blakusparādību izpausmēm pacientiem. Pie tam komiteja uzsvēra, ka vakcīnas dāvātās priekšrocības pārsniedz ar to saistītos riskus. Regulators secināja, ka būs pietiekami iekļaut reto blaknes risku AstraZeneca blakusparādību sarakstā.

Informācija par bīstamām blaknēm vairākiem pacientiem, kas vakcinēti ar AstraZeneca preparātu ES, parādījās martā. Pirmā par plašas trombozes gadījumu pēc vakcīnas ziņoja Austrija. 10 dienas vēlāk vakcinētais cilvēks miris. Cits pacients pēc vakcinācijas ar AstraZeneca tika hospitalizēts ar plaušu artērijas tromboemboliju.

Pēc Austrijas ziņas par blakusparādībām ar AstraZeneca preparātu vakcinētām personām sniedza arī citas ES valstis. Vairākas pieņēma lēmumu drošības apsvērumu dēļ apturēt potenciāli problemātiskā preparāta lietošanu vakcinācijai koronavīrusa profilaksei.

Brisele plānoja līdz 2021. gada rudenim vakcinēt līdz 70% pieaugušo ES iedzīvotāju. Tomēr jau kopš vakcinācijas kampaņas sākuma ES valstis saskārušās ar vakcīnas piegāžu aizkavēšanos, ar laiku priekšplānā izvirzījās jautājumi par preparātu drošību.


0
Tagi:
vakcīna, AstraZeneca, ES
Pēc temata
ES apstiprinājusi saikni starp vakcīnu AstraZeneca un trombu embolijas blaknēm
NYT: fabrika ASV pārtraukusi AstraZeneca vakcīnas ražošanu
Latvija atsāk vakcināciju ar "AstraZeneca"
Eiropa atriebjas AstraZeneca