Primorskas ostas komplekss: lielākais universālais komplekss Baltijā

33
(atjaunots 09:27 18.11.2020)
Kādas ir Primorskas universālā ostas kompleksa priekšrocības salīdzinājumā ar Baltijas ostām un ko tas var piedāvāt Krievijas un Baltkrievijas kompānijām? Par to stāsta mūsu video.

Atbilstoši nostādnēm par Krievijas kravu pārorientāciju uz pašas Krievijas ostām, Ļeņingradas apgabala Viborgas rajonā turpinās sagatavošanās darbi pirmā dziļūdens universālā jūras ostas kompleksa – Primorskas UOK būvdarbiem.

Ostas komplekss būs pielāgots ogļu, lauksaimniecības produkcijas, minerālmēslu, konteineru, beramkravu un ģenerālo kravu pārkraušanai. Akvatorijas faktiskais dziļums – vairāk nekā 20 metri – ļaus apstrādāt lieltonnāžas kuģus, kas var uzņemt līdz 200 tūkstošus tonnu sauso kravu vai 20 tūkstošus konteineru.

Primorskas UOK plānots uzbūvēt līdz 2023. gadam, maksimālos rādītājus komplekss sasniegs 2024. gada beigās.

Par Primorskas UOK nozīmi Krievijas Federācijas eksporta potenciāla pieauguma aspektā sarunā ar Baltnews pastāstīja ģenerāldirektora vietnieks projektēšanas jautājumos Dmitrijs Temkins.

Video ierakstā sniegta detalizēta informācija.

33

Kam vajadzīga stacija, ja vilcienu nav? Latvija izrēķinās ar kultūras mantojumu

26
(atjaunots 11:22 04.03.2021)
Šajā video ierakstā redzlama Latvijas un Igaunijas kardināli atšķirīgā pieeja savam arhitektūras mantojumam.

To, ko Igaunijā cenšas saglabāt kā kultūras un vēstures mantojuma objektus, Latvijā nojauc un padara mūsdienīgu.

Par to, kā Latvija atbrīvojas no "pagātnes graustiem", ko Igaunija nez kāpēc saudzīgi ;glabā, stāsta video ieraksts no YouTube kanāla "VIDIMO".

26
(1:32 / 12.01Mb / просмотров видео: 546)

Četrkājainais detektīvs Akajs: labākais suns-glābējs Krievijā strādā Kaļiņingradā

10
(atjaunots 06:56 04.03.2021)
Četrkājainais detektīvs no Kaļiņingradas – astoņus gadus vecais borderkollijs Akajs vislabāk Krievijā tiek galā ar uzdevumu atrast un "sabučot" cilvēku.

Atrast un "samīļot"cilvēku ir visu glābējsuņu galvenais uzdevums. Pērn ar to vislabāk tika galā četrkājainais detektīvs no Kaļiņingradas – astoņus gadus vecais borderkollijs Akajs.

"Mūsu suņi meklē cilvēkus uz pozitīvu emociju pamata. Mums ir jāatrod un "jāsabučo", "jāsamīļo", jāapzīmē cilvēks," pastāstīja Akaja īpašnieks, Kaļiņingradas apgabala Ārkārtas situāciju ministrijas glābšanas vienības kinologs Aleksandrs Aleksandrovs.

Viņš atklāja, ka suņi-glābēji tiek izbrāķēti, tiklīdz novērota mazākā agresija pret cilvēkiem. Ja suns metas virsū cilvēkam, viņam neļauj strādāt, paskaidroja kinologs.

Krievijas labākā glābēja goda nosaukumu Akajs izcīnīja ĀSM konkursā. Detektīva galvenā iemaņa – meklēt cilvēkus mežā un zem gruvešiem. Savu meistarību dienesta suņi demonstrē ik gadus, iziet apmācības kursus un nokārto eksāmenus, lai tos pielaistu darbam. Akajs piedalās meklēšanas operācijās visā Krievijā.

10

Latvijas dzelzceļš "apēdis" visu valsts naudu un atlaidis tūkstoti cilvēku

0
(atjaunots 16:31 04.03.2021)
Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" apgrozījums 2020. gadā, saskaņā ar provizoriskiem datiem, sastādījis 156,5 miljonus eiro – par 14,6% mazāk, nekā 2019. gadā, stāsta Тvnet.lv.

Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai. Tāpat uzņēmuma darbības stgabilizācijas mērķiem pērn tika pieņemts lēmums izmaksāt agrāko gadu nesadalīto peļņu dividendēs 19,18 miljonu eiro apmērā.

Pērn uzņēmums pārvedis 24,1 milj. t kravu, par 41,9% mazāk, nekā 2019. gadā. Kravu plūsma samazinājusies vispasaules fosilo izrakteņu pieprasījuma lejupslīdes apstākļos, kā arī ņemot vērā Krievijas politiku ar mērķi novirzīt kravas uz savām ostām. Būtiska ietekme bija arī Covid-19 pandēmijai, kuras dēļ palēninājušies pasaules ekonomiskie procesi, piemēram, ražošanas apjomi un kravu pārvadājumu pieprasījums.

Kravu apgrozījumā lielāko daļu aizņem importa kravas – 16,3 milj. tonnu, jeb 67,6% no kopējā pārvadāto kravu apjoma. Lielāko daļu kravu plūsmā sastādīja nafta un naftas produkti (26,6%), akmeņogles (16,8%), minerālmēsli (9,5%), koksne un kokmateriāli (8,6%), lopbarība (8,5%).

Vidējais darbinieku skaits uzņēmumā sarucis par 16%, jeb 1023 cilvēkiem.

2019. gadā LDz apgrozījums sastādīja 183,3 milj. eiro, peļņa – 32 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma vadība uzsver, ka, ņemot vērā kravu pārvadājumu tendences un pašreizējo stāvokli pasaulē un reģionā, arī situāciju ar pandēmiju, stāvoklis kravu pārvadājumu jomā šogad būtiski nepieaugs. Tāpēc uzņēmums nevarēs nodrošināt finansiālo līdzsvaru uz savas peļņas rēķina.

Iepriekš Sputnik Latvija pastāstīja, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā LDz izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt uzņēmumam iziet no krīzes. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniedzamo pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Vienlaikus LDz pārskatīusi plānoto un sākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansētas no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Tāpat Latvijas dzelzceļš ir spiests samazināt darbinieku skaitu un atbrīvojas no liekā nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

0
Tagi:
Kravu pārvadājumi, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām