Primorskas ostas komplekss: lielākais universālais komplekss Baltijā

32
(atjaunots 09:27 18.11.2020)
Kādas ir Primorskas universālā ostas kompleksa priekšrocības salīdzinājumā ar Baltijas ostām un ko tas var piedāvāt Krievijas un Baltkrievijas kompānijām? Par to stāsta mūsu video.

Atbilstoši nostādnēm par Krievijas kravu pārorientāciju uz pašas Krievijas ostām, Ļeņingradas apgabala Viborgas rajonā turpinās sagatavošanās darbi pirmā dziļūdens universālā jūras ostas kompleksa – Primorskas UOK būvdarbiem.

Ostas komplekss būs pielāgots ogļu, lauksaimniecības produkcijas, minerālmēslu, konteineru, beramkravu un ģenerālo kravu pārkraušanai. Akvatorijas faktiskais dziļums – vairāk nekā 20 metri – ļaus apstrādāt lieltonnāžas kuģus, kas var uzņemt līdz 200 tūkstošus tonnu sauso kravu vai 20 tūkstošus konteineru.

Primorskas UOK plānots uzbūvēt līdz 2023. gadam, maksimālos rādītājus komplekss sasniegs 2024. gada beigās.

Par Primorskas UOK nozīmi Krievijas Federācijas eksporta potenciāla pieauguma aspektā sarunā ar Baltnews pastāstīja ģenerāldirektora vietnieks projektēšanas jautājumos Dmitrijs Temkins.

Video ierakstā sniegta detalizēta informācija.

32

Mierpilna dzīve: Krievija palīdz Kalnu Karabahas iedzīvotājiem

12
(atjaunots 16:12 30.11.2020)
Neatzītās Kalnu Karabahas republikas iedzīvotāji atgriežas pie mierpilnas dzīves. Viņiem palīdz mierneši un Ārkārtas situāciju ministrijas speciālisti no Krievijas.

Inženieru spēki palīdz attīrīt ceļus un atjaunot satiksmi, sapieri joprojām atmīnē bijušo karadarbības zonu un neitralizē sprādzienbīstamus priekšmetus. Glābēji piegādā reģionā speciālo tehniku, būvmateriālus un humāno palīdzību. Par to, kā Krievija palīdz KKR iedzīvotājiem, stāsta mūsu video.

12
Tagi:
Krievija, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā
Pēc temata
Miernešu operācijas reitings Kalnu Karabahā
Krievijas uzraudzībā: Kalnu Karabaha atgriežas pie mierpilnas dzīves
Karabaha pēc kara: degošas mājas, pamests bruņojums un mierneši
Karabaha: Krievijas mierneši atmīnējuši Lačinas koridoru

Lietuvā apgānīti padomju karavīru brāļu kapi

18
(atjaunots 13:15 30.11.2020)
Nezināmas personas Lietuvā apgānījušas Lielā Tēvijas kara gados bojāgājušo padomju karavīru brāļu kapus Obālē valsts ziemeļaustrumos.

Vietējie meklētāju vienību locekļi ziņoja, ka vandāļi aplējuši kapus un memoriālās plāksnes ar sarkanu krāsu un uzzīmējuši kāškrustu. Kas to izdarījis, nav zināms. Incidents Obālē nav pirmais tamlīdzīga vandālisma gadījums. Padomju pieminekļus un kapus Lietuvā apgāna regulāri, tāpat kā Latvijā, Igaunijā, Polijā un Ukrainā. Maskava asi kritizē tamlīdzīgus pārkāpumus un pamato tos ar minēto valstu politiku vēstures izkropļošanas jautājumā. Ziņu par kapu apgānīšanu Obālē emocionāli komentēja Krievijas tautiešu lietu un starptautiskās humanitārās sadarbības federālās aģentūras "Rossotrudņičestvo" vadītājs Jevgēņijs Primakovs.

18
Tagi:
brāļu kapi, Lietuva
Pēc temata
"Beidzamie draņķi": Rossotrudņičestvo vadītājs izteicies par vandālismu Lietuvā
Prezidents Egils Levits un viņa dzīvesbiedre Andra Levite, foto no arhīva

Latvijas Saeima nolēma nepalielināt algu valsts prezidentam

0
(atjaunots 13:01 01.12.2020)
Izpildot prezidenta Egila Levita lūgumu, Saeimas deputātu vairākums pieņēma lēmumu nepaaugstināt algu valsts vadītājam.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijas Saeima pieņēma lēmumu likumprojektā par vidējā termiņa budžetu 2021., 2022. un 2023. gadam nepaaugstināt prezidenta algu. Iespējams, analoģisks piedāvājums Saeimai būs jāizskata arī apspriežot valsts budžetu 2021. gadam, vēsta tvnet.lv.

Turklāt tika pieņemts lēmums, ka netiks palielināti Prezidenta kancelejas, premjerministra un ministru reprezentācijas izdevumi.

Iepriekš Latvijas Prezidenta kanceleja palūdza Saeimas Budžeta un finanšu komisijai nepalielināt algu Egilam Levitam 2021. gadā. Attiecīgā vēstule tika nosūtīta komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija 13. novembra sēdē atbalstīja Latvijas Valsts kancelejas finansējuma palielināšanu 2021. gadā. Komisijas locekļi nolēma, ka Latvijas prezidenta alga var pieaugt līdz 6 260 eiro, savukārt viņa reprezentācijas izdevumi – līdz 1 252 eiro. Lai gan sākotnēji valsts budžeta likumprojekts 2021. gadam paredzēja, ka izmaksas prezidenta algai nepārsniegs 5 960 eiro mēnesī, savukārt ikmēneša reprezentācijas izmaksas nepārsniegs 1 192 eiro.

Komisijas lēmums par prezidenta algas palielināšanu izraisīja lielu ažiotāžu, to nosodīja gan opozīcijas deputāti, gan arī parasti Latvijas iedzīvotāji.

Pēc tam Prezidenta kanceleja nosūtīja komisijai vēstuli, kurā bija teikts, ka koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze negatīvi ietekmējusi finanšu stāvokli Latvijā, tādēļ prezidenta algu ir ieteicam saglabāt esošajā līmenī. Dokumentā teikts, ka arī pats Levits tam piekrīt.

Kopš 2017. gada Latvijas prezidenta alga katru gadu ir palielinājusies: no 4 561 eiro 2017. gadā līdz 5 121 eiro 2018. gadā, pēc tam līdz 5 520 eiro 2019. gadā un 5 960 eiro 2020. gadā.

0
Tagi:
alga, prezidents, Egils Levits
Pēc temata
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Latvijas prezidentam pacels algu? Levits varētu saņemt vairāk nekā 7500 eiro
Prezidentam - 7 tūkstošus eiro: jaunā reforma cels ierēdņu algas