Kāpēc Latvija nekomentē Karabahu? Tur taču ir Krievija! Lindermans par latviešu strupceļu

96
(atjaunots 09:09 16.11.2020)
Kāpēc Latvijas varasiestādes atturas no Armēnijas un Azerbaidžānas konflikta komentēšanas? Kāpēc klusē par ASV vēlēšanā? Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins runā par visasākajām tēmām.

Par spīti ierastajam, Latvija atturējās no komentāriem saistībā ar situāciju Kalnu Karabahā. Neskatoties pat uz to, ka Krievija, kura parasti izraisa asu Latvijas reakciju, nospēlēja lielu lomu konflikta noregulēšanā.

Kāpēc, maigi apzīmējot savu nostāju, apsveicot Džo Baidenu, kurš sevi pasludināja par vēlēšanu uzvarētāju, Latvijas varasiestādes vairs nerunā par šo tematu?

Patriotiska nedēļa Latvijā. Kā pret to jāizturas krievvalodīgiem iedzīvotājiem? Kāpēc tie nav svētki priekš krieviem?

Vai tiešām "krievu spiegam" Oļegam Burakam parādījusies gaisma tuneļa galā? Vai viņa lietā var notikt ass pavērsiens? Kā un kāpēc?

Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins runā par visasākajām tēmām Sputnik Latvija iknedēļas notikumu atskatā.

96

Mierpilna dzīve: Krievija palīdz Kalnu Karabahas iedzīvotājiem

12
(atjaunots 16:12 30.11.2020)
Neatzītās Kalnu Karabahas republikas iedzīvotāji atgriežas pie mierpilnas dzīves. Viņiem palīdz mierneši un Ārkārtas situāciju ministrijas speciālisti no Krievijas.

Inženieru spēki palīdz attīrīt ceļus un atjaunot satiksmi, sapieri joprojām atmīnē bijušo karadarbības zonu un neitralizē sprādzienbīstamus priekšmetus. Glābēji piegādā reģionā speciālo tehniku, būvmateriālus un humāno palīdzību. Par to, kā Krievija palīdz KKR iedzīvotājiem, stāsta mūsu video.

12
Tagi:
Krievija, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā
Pēc temata
Miernešu operācijas reitings Kalnu Karabahā
Krievijas uzraudzībā: Kalnu Karabaha atgriežas pie mierpilnas dzīves
Karabaha pēc kara: degošas mājas, pamests bruņojums un mierneši
Karabaha: Krievijas mierneši atmīnējuši Lačinas koridoru

Lietuvā apgānīti padomju karavīru brāļu kapi

18
(atjaunots 13:15 30.11.2020)
Nezināmas personas Lietuvā apgānījušas Lielā Tēvijas kara gados bojāgājušo padomju karavīru brāļu kapus Obālē valsts ziemeļaustrumos.

Vietējie meklētāju vienību locekļi ziņoja, ka vandāļi aplējuši kapus un memoriālās plāksnes ar sarkanu krāsu un uzzīmējuši kāškrustu. Kas to izdarījis, nav zināms. Incidents Obālē nav pirmais tamlīdzīga vandālisma gadījums. Padomju pieminekļus un kapus Lietuvā apgāna regulāri, tāpat kā Latvijā, Igaunijā, Polijā un Ukrainā. Maskava asi kritizē tamlīdzīgus pārkāpumus un pamato tos ar minēto valstu politiku vēstures izkropļošanas jautājumā. Ziņu par kapu apgānīšanu Obālē emocionāli komentēja Krievijas tautiešu lietu un starptautiskās humanitārās sadarbības federālās aģentūras "Rossotrudņičestvo" vadītājs Jevgēņijs Primakovs.

18
Tagi:
brāļu kapi, Lietuva
Pēc temata
"Beidzamie draņķi": Rossotrudņičestvo vadītājs izteicies par vandālismu Lietuvā
Prezidents Egils Levits un viņa dzīvesbiedre Andra Levite, foto no arhīva

Latvijas Saeima nolēma nepalielināt algu valsts prezidentam

0
(atjaunots 13:01 01.12.2020)
Izpildot prezidenta Egila Levita lūgumu, Saeimas deputātu vairākums pieņēma lēmumu nepaaugstināt algu valsts vadītājam.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijas Saeima pieņēma lēmumu likumprojektā par vidējā termiņa budžetu 2021., 2022. un 2023. gadam nepaaugstināt prezidenta algu. Iespējams, analoģisks piedāvājums Saeimai būs jāizskata arī apspriežot valsts budžetu 2021. gadam, vēsta tvnet.lv.

Turklāt tika pieņemts lēmums, ka netiks palielināti Prezidenta kancelejas, premjerministra un ministru reprezentācijas izdevumi.

Iepriekš Latvijas Prezidenta kanceleja palūdza Saeimas Budžeta un finanšu komisijai nepalielināt algu Egilam Levitam 2021. gadā. Attiecīgā vēstule tika nosūtīta komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija 13. novembra sēdē atbalstīja Latvijas Valsts kancelejas finansējuma palielināšanu 2021. gadā. Komisijas locekļi nolēma, ka Latvijas prezidenta alga var pieaugt līdz 6 260 eiro, savukārt viņa reprezentācijas izdevumi – līdz 1 252 eiro. Lai gan sākotnēji valsts budžeta likumprojekts 2021. gadam paredzēja, ka izmaksas prezidenta algai nepārsniegs 5 960 eiro mēnesī, savukārt ikmēneša reprezentācijas izmaksas nepārsniegs 1 192 eiro.

Komisijas lēmums par prezidenta algas palielināšanu izraisīja lielu ažiotāžu, to nosodīja gan opozīcijas deputāti, gan arī parasti Latvijas iedzīvotāji.

Pēc tam Prezidenta kanceleja nosūtīja komisijai vēstuli, kurā bija teikts, ka koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze negatīvi ietekmējusi finanšu stāvokli Latvijā, tādēļ prezidenta algu ir ieteicam saglabāt esošajā līmenī. Dokumentā teikts, ka arī pats Levits tam piekrīt.

Kopš 2017. gada Latvijas prezidenta alga katru gadu ir palielinājusies: no 4 561 eiro 2017. gadā līdz 5 121 eiro 2018. gadā, pēc tam līdz 5 520 eiro 2019. gadā un 5 960 eiro 2020. gadā.

0
Tagi:
alga, prezidents, Egils Levits
Pēc temata
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Latvijas prezidentam pacels algu? Levits varētu saņemt vairāk nekā 7500 eiro
Prezidentam - 7 tūkstošus eiro: jaunā reforma cels ierēdņu algas