Ja Baltkrievijas tauta pieņems lēmumu par atkārtotu vēlēšanu nepieciešamību, prezidents Aleksandrs Lukašenko garantē, ka tās tiks sarīkotas.

Par to Lukašenko paziņoja publiski.

Atgādināsim, ka piektdien, 6. novembrī, Eiropas Savienība ieviesa personificētās sankcijas pret 14 Baltkrievijas ierēdņiem, ieskaitot Lukašenko. Savukārt Vācijas Bundestāgs pieņēma rezolūciju par 2020. gada 9. augusta Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātu neatzīšanu.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Vidējā alga Latvijā pirms nodokļu samaksas trešajā ceturksnī sastādīja 1147 eiro, kas ir par 5,9%, jeb par 64 eiro, vairāk, nekā analoģiskā periodā 2019. gadā, liecina informācija Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājaslapā.

Privātajā sektorā vidējā alga pieaugusi par 7,1%, līdz 1144 eiro, publiskajā sektorā – par 3,3%, līdz 1160 eiro.

© Sputnik / Алексей Сухоруков

No 2021. gada Latvijā palielināsies minimālās algas apmērs

Valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, valsts un pašvaldību uzņēmumi, vidējā alga pirms nodokļu samaksas sastādīja 1125 eiro, kas ir par 4,1% vairāk, nekā pērnā gada trešajā ceturksnī.

Vidējā alga uz rokām 2020. gada trešajā ceturksnī sastādīja 844 eiro, kas ir par 6% vairāk, nekā pirms gada.

2020. gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar pērnā gada trešo ceturksni, vidējā mēnešalga pirms nodokļu samaksas par 1,6% samazinājusies transporta un uzglabāšanas nozarē, līdz 1063 eiro, par 0,3% – tūristu izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, līdz 786 eiro.

Citās nozarēs vidējā alga gada laikā ir pieaugusi. Tostarp citu pakalpojumu jomā (sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība, privāto un sadzīves priekšmetu remonts, ķīmisko tīrītavu pakalpojumi, frizētavu, kosmētiskie, apbedīšanas un citi pakalpojumi) izaugsme sastādījusi 14,8%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,1%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 10.1%, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 10%.

CSP atzīmē, ka vidējās algas izmaiņas ietekmē ne vien darbinieku algas palielināšanās vai samazināšanās un nodokļu izmaiņas, bet arī strukturālas izmaiņas darba tirgū.

© CC BY 2.0 / Marco Verch

Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā

Sakarā ar Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, nodarbināto skaits valstī, kas tika pārrēķināti uz pilnu slodzi, trešajā ceturksnī ir samazinājies, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, par 25,4 tūkstošiem, jeb 3,3%. Samazinājums novērots visās nozarēs, izņemot informācijas un komunikācijas pakalpojumus, izglītību, veselības un sociālo aprūpi, kur darbinieku skaits ir palielinājies.

Trešajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu samaksas pārsniedza vidējo rādītāju valstī finanšu un apdrošināšanas nozarē – 2121 eiro, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē – 1842 eiro, enerģētikas nozarē – 1455 eiro, valsts pārvaldē – 1386 eiro, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – 1346 eiro, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – 1315 eiro, veselības un sociālās aprūpes nozarē – 1223 eiro, celtniecībā – 1172 eiro, ūdensapgādes, atkritumu izvešanas un sanācijas pakalpojumu nozarē – 1163 eiro.

Viszemākā alga bijusi tūristu izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas nozarē – 786 eiro, izglītībā – 906 eiro, citu pakalpojumu nozarē – 933 eiro.

Latvijas reģionu vidū vidējā mēnešalga pirms nodokļu samaksas 2020. gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar 2019. gada trešo ceturksni, visievērojamāk pieaugusi galvaspilsētas reģionā (+7,4%) un Zemgalē (+6,6%). Vislēnākā vidējās mēnešalgas izaugsme bijusi Kurzemē (+3,8%).

Rīgā vidējā alga pirms nodokļu samaksas trešajā ceturksnī bijusi visaugstākā – 1279 eiro, strādājot pilnu slodzi, savukārt Latgalē – viszemākā, šeit tā sastādīja 802 eiro, jeb 62,7% no vidējās algas Rīgā.