Krievijas Melnās jūras flotes mācības pie Krimas krastiem
(atjaunots 15:19 18.10.2020)
Krievijas Melnās jūras flote organizēja divpusējas militārās mācības pie Krimas krastiem: identificēja mērķi, notvēra to tēmeklī un likvidēja nosacīto pretinieku.Fregate "Admiral Grigorovitch" un krasta pretkuģu komplekss "Utes" organizēja kopīgas raķešu šaušanas mācības Melnās jūras flotes mācību gaitā pie Krimas krastiem.
Fregates "Admiral Grigorovitch" pretgaisa aizsardzības vienība fiksēja un likvidēja gaisa mērķi – tās lomā bija raķete "Progress".
Video ierakstā – mācību process.
Krievijas "kalibrētā" fregate dodas uz izmēģinājumiem
(atjaunots 11:56 20.10.2020)
Krievijas Jūras kara flotes lielais pretzemūdeņu kuģim "Marshal Shaposhnikov" modernizācijas gaitā pastiprināti raķešu kompleksi "Kalibr" un "Uran". Krievijas Klusā okeāna flotes fregate "Marshal Shaposhnikov" izgājusi no Vladivostokas gaitas izmēģinājumiem Japāņu jūrā. No "Daļzavod" akvatorijas reidā kuģi izveda velkoņi, pēc tam fregate uzņēma pilnu gaitu. Jūrā ekipāža izpildīs ātruma un manevrētspējas izmēģinājumus, pārbaudīs vadības un spēkiekārtas sistēmu darbību, kā ari navigācijas iekārtas un sakaru līdzekļus.
Pēc dziļās modernizācijas kuģis saņēmis jaunu bruņojumu – raķešu kompleksus "Kalibr NK" un "Uran", kā arī jaunās pretzemūdeņu un pretgaisa sistēmas. Plānots, ka līdz gada beigām fregate "Marshal Shaposhnikov" tiks nodota un atgriezīsies Klusā okeāna flotes sastāvā.
Tagi:
Vai tas ir terorakts? Kas zināms par asiņaino slepkavību Francijā
(atjaunots 09:56 18.10.2020)
Ļaundaris Konflānā-Sentonorīnā nežēlīgi nogalinājis skolotāju, pēc tam viņu likvidēja policija, kam viņš izteica draudus. Kas zināms par noziegumu, kas jau nosaukts par teroraktu.Piektdien Konflānas-Sentonorīnas komūnā netālu no Parīzes vīrietis nocirtis galvu skolotājam. Pēc tam domājamais uzbrucējs nevēloties padoties, tika nošauts.
Francijā notikums jau nosaukts par teroraktu. Viena no slepkavības versijām – tā ir atriebība par to, ka vēstures skolotājs 5. oktobrī nodarbībā apsprieda vārda brīvību un demonstrēja karikatūras par pravieti Muhamedu.
Valsts premjerministrs Žans Kastekss paziņoja, ka valsts stingri atbildēs uz teroraktu.
Policija šajā lietā aizturējuši deviņus cilvēkus, arī četrus slepkavas tuviniekus. Saņemta informācija, ka uzbrucējs dzimis Maskavā 2002. gadā. 12 gadus čečenu tautības jaunietis pavadījis Francijā.
Sīkāka informācija – RT video ierakstā.
IDB atskaite: ierēdņus sāk biežāk pieķert smagu noziegumu pastrādāšanā
(atjaunots 11:32 21.10.2020)
Iekšējās drošības biroja vadītājs Valters Mūrnieks saista smagu noziegumu skaita palielināšanos, ko pastrādājušas amatpersonas, ar to, ka Latvijas iedzīvotāji sākuši aktīvāk cīnīties ar netaisnību un ziņot par pārkāpumiem.RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Iekšējās drošības birojs (IDB) kopš 2020. gada sākuma veica izmeklēšanas pasākumus 155 krimināllietās. Analizējot tās, birojs nonācis pie secinājuma, ka ir kļuvis ievērojami vairāk lietu saistībā ar smagiem un īpaši smagiem noziegumiem, ko pastrādājušas amatpersonas, raksta Lsm.lv.
IDB norāda, ka visām izmeklējamajām lietām bijušas dažādas smaguma pakāpes, savukārt lielākā daļa no tām ir saistītas ar Latvijas amatpersonu noziedzīgajām darbībām tieši savu dienesta pienākumu veikšanas laikā.
"Analizējot IDB darba statistiku šī gada pirmajos deviņos mēnešos, redzams, ka ar smagiem un sevišķi smagiem valsts amatpersonu iespējami veiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem saistīto kriminālprocesu skaits turpina palielināties un strauji tuvojas 60% no kopējā IDB lietvedībā esošo kriminālprocesu skaita," pastāstīja biroja vadītājs Valters Mūrnieks.
Viņš atzīmēja, ka tāpat tiek manīts iedzīvotāju aktivitātes pieaugums attiecībā uz likumpārkāpumiem. Tā šogad no Latvijas iedzīvotājiem tika saņemts vairāk nekā 1000 iesniegumu.
Latvijā no pērnā gada 1. maija stājies spēkā likums par informatoru aizsardzību, kas ziņo par korupciju vai krāpšanos savā darbavietā. Informatoru likuma mērķis ir garantēt iedzīvotājiem drošu atbildīgo iestāžu informēšanas mehānismu un pasargāt viņus no vajāšanas vai atriebības no darba devēja puses.
Paredzēts, ka ikviens darbinieks varēs ziņot par korupciju, krāpšanos, amatpersonu pārkāpumiem, nedrošu ēdienu, negodīgu konkurenci, cilvēktiesību pārkāpumiem, pārkāpumiem būvniecībā, par apkārtējās vides piesārņošanu. Turpmāk kompānijās, kur strādā vairāk nekā 50 darbinieki, jāparādās iekšējai pārkāpumu iesniegumu iesniegšanas sistēmai, taču par atklātajiem pārkāpumiem katrs varēs ziņot arī atbildīgajām iestādēm vai kontaktu punktam Valsts kancelejā.
Likums garantē aizsardzību informatoriem un viņu ģimenēm, tostarp valsts aizsargā "sūdzībnieku" personas datus, sniedz bezmaksas juridisko palīdzību un atbrīvojumu no valsts nodevu samaksas, ja būs nepieciešams vērsties tiesā.
Taču par nepatiesu ziņu sniegšanu paredzēti sodi.