Ar gaisa telpas kontroles līdzekļu palīdzību pie Krievijas robežām virs Melnās jūras tika reģistrētas divas ārvalstu izlūkošanas lidmašīnas. Debesīs nekavējoties pacēlās Krievijas iznīcinātājs Su-30SM. Ekipāža pietuvojās nepazīstamajām lidmašīnām drošā attālumā un identificēja tās kā izlūkošanas lidmašīnas Francijas JKS Atlantiс-II un Lielbritānijas GKS Sentinel-R1.
Su-30SM padzina svešiniekus no Krievijas robežām un atgriezās aerodromā. Sputnik video ierakstā redzams, kā KF iznīcinātājs nepieļāva kārtējo Krievijas gaisa telpas pārkāpuma mēģinājumu.
To, ko Igaunijā cenšas saglabāt kā kultūras un vēstures mantojuma objektus, Latvijā nojauc un padara mūsdienīgu.
Par to, kā Latvija atbrīvojas no "pagātnes graustiem", ko Igaunija nez kāpēc saudzīgi ;glabā, stāsta video ieraksts no YouTube kanāla "VIDIMO".
Atrast un "samīļot"cilvēku ir visu glābējsuņu galvenais uzdevums. Pērn ar to vislabāk tika galā četrkājainais detektīvs no Kaļiņingradas – astoņus gadus vecais borderkollijs Akajs.
"Mūsu suņi meklē cilvēkus uz pozitīvu emociju pamata. Mums ir jāatrod un "jāsabučo", "jāsamīļo", jāapzīmē cilvēks," pastāstīja Akaja īpašnieks, Kaļiņingradas apgabala Ārkārtas situāciju ministrijas glābšanas vienības kinologs Aleksandrs Aleksandrovs.
Viņš atklāja, ka suņi-glābēji tiek izbrāķēti, tiklīdz novērota mazākā agresija pret cilvēkiem. Ja suns metas virsū cilvēkam, viņam neļauj strādāt, paskaidroja kinologs.
Krievijas labākā glābēja goda nosaukumu Akajs izcīnīja ĀSM konkursā. Detektīva galvenā iemaņa – meklēt cilvēkus mežā un zem gruvešiem. Savu meistarību dienesta suņi demonstrē ik gadus, iziet apmācības kursus un nokārto eksāmenus, lai tos pielaistu darbam. Akajs piedalās meklēšanas operācijās visā Krievijā.
RĪGA, 4. marts — Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" apgrozījums 2020. gadā, saskaņā ar provizoriskiem datiem, sastādījis 156,5 miljonus eiro – par 14,6% mazāk, nekā 2019. gadā, stāsta Тvnet.lv.
Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai. Tāpat uzņēmuma darbības stgabilizācijas mērķiem pērn tika pieņemts lēmums izmaksāt agrāko gadu nesadalīto peļņu dividendēs 19,18 miljonu eiro apmērā.
Pērn uzņēmums pārvedis 24,1 milj. t kravu, par 41,9% mazāk, nekā 2019. gadā. Kravu plūsma samazinājusies vispasaules fosilo izrakteņu pieprasījuma lejupslīdes apstākļos, kā arī ņemot vērā Krievijas politiku ar mērķi novirzīt kravas uz savām ostām. Būtiska ietekme bija arī Covid-19 pandēmijai, kuras dēļ palēninājušies pasaules ekonomiskie procesi, piemēram, ražošanas apjomi un kravu pārvadājumu pieprasījums.
Kravu apgrozījumā lielāko daļu aizņem importa kravas – 16,3 milj. tonnu, jeb 67,6% no kopējā pārvadāto kravu apjoma. Lielāko daļu kravu plūsmā sastādīja nafta un naftas produkti (26,6%), akmeņogles (16,8%), minerālmēsli (9,5%), koksne un kokmateriāli (8,6%), lopbarība (8,5%).
Vidējais darbinieku skaits uzņēmumā sarucis par 16%, jeb 1023 cilvēkiem.
2019. gadā LDz apgrozījums sastādīja 183,3 milj. eiro, peļņa – 32 tūkstoši eiro.
Uzņēmuma vadība uzsver, ka, ņemot vērā kravu pārvadājumu tendences un pašreizējo stāvokli pasaulē un reģionā, arī situāciju ar pandēmiju, stāvoklis kravu pārvadājumu jomā šogad būtiski nepieaugs. Tāpēc uzņēmums nevarēs nodrošināt finansiālo līdzsvaru uz savas peļņas rēķina.
Iepriekš Sputnik Latvija pastāstīja, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā LDz izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt uzņēmumam iziet no krīzes. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniedzamo pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.
Vienlaikus LDz pārskatīusi plānoto un sākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansētas no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.
Tāpat Latvijas dzelzceļš ir spiests samazināt darbinieku skaitu un atbrīvojas no liekā nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.