Melnajā jūrā sākušās starptautiskās militārās mācības "Sea Breeze 2020". Šogad manevros piedalās deviņas valstis, no kurām septiņas ir NATO dalībvalstis: ASV, Francija, Bulgārija, Turcija, Rumānija, Spānija un Norvēģija, kā arī divi alianses partneri – Ukraina un Gruzija. Mācībās iesaistīti aptuveni divi tūkstoši cilvēku un desmitiem militārās tehnikas vienību.
Mācības "Sea Breeze 2020" turpinās no 20. līdz 26. jūlijam. Alianse apgalvo, ka manevru mērķis ir miers un stabilitāte Melnās jūras reģionā, taču nav gluži saprotams, kā ieroču žvadzināšana Krievijai "zem deguna" palīdz stiprināt drošību. Krievijas ārlietu ministrija, komentējot alianses mācības, atzīmēja, ka stabilitāte Melnās jūras reģionā vājinās – ne tikai "Sea Breeze", bet arī reģionā īstenotās NATO politikas dēļ. Sīkāk – Sputnik video ierakstā.
Lai novietotu savrupmāju jaunajā adresē sešu kvartālu attālumā, nācās transportēt to ar speciālu tehniku uz speciālas platformas.
Šis neparastais pasūtījums izmaksāja saimniekam 400 000 dolāru.
Pa ceļam neparastam ceļotājam nācās saskarties ar tādiem šķēršļiem, kā ceļa zīmes un koki.
Galu galā, pateicoties speciālistu pūliņiem, māju izdevās transportēt bez bojājumiem. Sīkāk par to skatieties kanāla 360 video.
Jūrmala atdzīvojas vasarā, taču tas nenozīmē, ka ziemā tā nevar būt pievilcīga.
Lietotāja Oleg Tiunchik videoierakstā ir iemūžinātas sniegotās ielas, jumti un piekraste. Tiesa, diemžēl tagad daudzi var novērot Jūrmalu tikai attālināti, jo pandēmija paralizēja ceļojumu industriju un tūristu plūsma uz Latviju no citām valstīm, jo īpaši no Krievijas, praktiski izsīka.
Tikmēr sinoptiķi prognozē gaisa temperatūras paaugstināšanos, tātad gaidāmi plūdi.
RĪGA, 25. februāris — Sputnik. Pacientu šķirošana, policijas iejaukšanās privātajā dzīvē, tirdzniecības ierobežojumi – šādi jautājumi visvairāk satrauca Latvijas iedzīvotājus, kuri Covid-19 pandēmijas laikā vērsās Tiesībsarga birojā, ziņo tvnet.lv.
24. februārī tiesībsargs Juris Jansons piedalījās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē.
Jansons pastāstīja arī, ka bija diezgan daudz satraucošu zvanu no cilvēkiem par pacientu šķirošanu pandēmijas laikā. "Šādās krīzes situācijās bija jābūt krīzes komunikācijai, un mēs to vairākkārt uzsvērām valdībai," pauda Jansons.
Viņš uzsvēra, ka bieži vien tas, ko saka premjers pēc valdības sēdēm, atšķiras no tā, ko runāja nozaru ministri. Attiecīgi pieaug neuzticība valdības lēmumu leģitimitātei.
Tiesībsarga biroja ziņojumā par 2020. gadu teikts, ka sākotnēji pieauga iesniegumu skaits par darba devēja noteiktu dīkstāvi, bezalgas atvaļinājumiem, darba devēju izvirzītām īpašām prasībām vai gluži pretēji – nepietiekamu piesardzību Covid-19 apstākļos, policijas pārlieku iejaukšanos pašizolācijā esošo cilvēku privātajā dzīvē, skolēnu brīvpusdienām un pārtikas pakām.
Savukārt rudenī cilvēki interesējās, vai prasības nēsāt aizsargmasku un ierobežojumi ekonomikā un tirdzniecība neaizskar iedzīvotāju pamattiesības.