Iznīcinātāji debesīs virs Maskavas gatavojas Uzvaras parādei

43
(atjaunots 14:21 05.05.2020)
Maskavas debesīs pacēlušās vairāk nekā 70 kara lidmašīnas un helikopteri – viņi gatavojas 9. maija Uzvaras parādei.

Paskatieties, kā iznīcinātāji lido virs Maskavas, atstājot aiz sevis asti Krievijas karoga krāsās.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ nācies atlikt Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 75. gadadienai veltītās parādes daļu uz zemes, gaisā piloti gatavojas pilnā sparā.

Paskatieties, kā norit mēģinājumi!

43
Tagi:
Maskava, Uzvaras 75. gadadienas svētki
Pēc temata
Nils Ušakovs: "Parādīsim, ka simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju svin Uzvaras dienu!"
Krievijas prezidents atlicis Uzvaras parādi
"Izmisuma žests": kāpēc Lietuva sākusi kampaņu pret Uzvaras dienas svētkiem
Krievijas mediķi un karavīri nolēmuši paši izmēģināt vakcīnu pret Covid-19

Krievijas mediķi un karavīri nolēmuši paši izmēģināt vakcīnu pret Covid-19

8
(atjaunots 14:52 05.06.2020)
Krievijas Aizsardzības ministrijā izstrādāta vakcīna, kas varētu apturēt koronavīrusa pandēmiju. 50 brīvprātīgie pieteikušies izmēģināt eksperimentālo preparātu.

Darbs pie vakcīnas pret koronavīrusu, kas rit Krievijas Aizsardzības ministrijas zinātniski pētnieciskajos institūtos, ir nonācis līdz klīniskajiem izmēģinājumiem ar cilvēkiem.

Piecdesmit brīvprātīgie pieteikušies, lai palīdzētu cilvēcei pārvarēt pandēmiju, un ir gatavi piedalīties izmēģinājumos. Viņu vidū ir gan sievietes, gan vīrieši, tostarp arī 10 mediķi.

Pirmā eksperimenta dalībnieku grupa jau ieradusies speciālā medicīnas iestādē, kas darbojas Krievijas Aizsardzības ministrijas 48. Centrālā zinātniski pētnieciskajā institūtā, kur notiks pētījums.

Sīkāka informācija – mūsu video.

8
Tagi:
koronavīruss, Krievija, vakcīna
Pēc temata
Dzenas pēc peļņas: kāpēc ES palaidusi garām iespēju sastapt pandēmiju ar gatavu vakcīnu
"Padomju brīnums" līdzējis: Krievija pamatoja Covid-19 zemo mirstību bijušajā PSRS
Krievijā sākuši izmēģināt vakcīnu pret koronavīrusu

Apšaudīja un spārdīja: policisti ASV uzbrukuši Sputnik producentam

27
(atjaunots 12:07 04.06.2020)
Policisti nav spējīgi parūpēties par žurnālistu drošību, kuri informē par protestiem ASV. Vēl vairāk, likumsargi, šķiet, uzskata par normālu vardarbīgu apiešanos ar mediju pārstāvjiem.

Pirmdien, 1. jūnijā policisti uzbruka Sputnik producentei Vašingtonā Nikolai Raselai, kas ziņoja par nekārtībām pie Baltā nama.

Rasela vairākkārt demonstrēja preses karti un informēja, ka viņa ir preses pārstāve, žurnāliste, tomēr kārtības sargi nepievērsa tam nekādu uzmanību un tīši apšaudīja sievieti ar gumijas lodēm. Pēc tam viens no likumsargiem nogrūda žurnālisti uz zemes un mīdīja ar kājām.

Rezultātā Rasela guvusi virkni traumu. Jāpiebilst, ka viņa nav vienīgā žurnāliste, kas nemieru laikā cietusi no policistu rokām.

Krievijas Ārlietu ministrija šādu policijas rīcību novērtēja kā "tīši cietsirdīgu" un pauda sašutumu par to, kā policisti ASV apietas ar žurnālistiem protestu laikā.

Krievijas diplomāti uzsvēra, ka tas ir nedraudzīgs solis no ASV varasiestāžu pises un starptautisko tiesisko saistību kliedzošs pārkāpums žurnālistu drošības un nekavētas darbības nodrošināšanas jomā.

Iepriekš policisti izmantoja arī asaru gāzi pret medijiem Mineapolē. Pa rokai kārtības sargiem gadījās arī RIA Novosti darbinieks Mihails Turgijevs.

Arī viņš, tāpat kā Rasela, vairākkārt uzrādīja policijai preses karti, taču likumsargi iešļāca asaru gāzi viņam tieši sejā.

27
BelAES vadības panelis, foto no arhīva

Latvija apdraud Baltijas izstāšanos no BRELL

21
(atjaunots 15:52 05.06.2020)
Latvija neplāno atteikties no BelAES ražotās elektroenerģijas iepirkumiem. Baltijas valstis vēl joprojām nav parakstījušas vienošanos par enerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm, rezultātā var zust ES finansējums, kas nepieciešams izstāšanas no BRELL projektam.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu par Baltijas valstu vienošanos par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Latvija nevēlas atteikties no BelAES elektroenerģijas iegādēm, tāpēc apdraudēta Lietuvā pieņemtā likuma izpilde, kas aizliedz elektroenerģijas importu no Astravjecas.

Lietuvas Enerģētikas ministrija iesniedza Ministru kabinetā vienošanās projektu par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Deklarācijas jaunākā versija (no 27. maija) atšķiras no agrākajām – "Baltijas valstu solidaritāte nepirkt Baltkrievijas elektrību" dokumentā aizvietota ar "Baltijas valstu solidaritāti" ar Lietuvas lēmumu nepirkt Baltkrievijas elektrību un izveidot elektrības izcelsmes garantijas sistēmu, kas ļaus Lietuvai īstenot likumu par BelAES ražotās elektroenerģijas neielaišanu savā tirgū.

Tātad Baltijas valstis nav pieņēmušas solidāru lēmumu par iepirkumiem no BelAES. Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns konstatēja, ka iemesls ir Latvijā – tā atteikusies no saistībām nepirkt elektroenerģiju no BelAES. Tāpēc formulējums deklarācijā ir mīkstināts. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka Latvija, Lietuva un Igaunija vispār neparakstīs nekādu līgumu un neapstiprinās jauno metodiku. Šī iemesla dēļ valstis var nesaņemt Eiropas Komisijas apstiprinājumu un līdzfinansējumu 75% apmērā no Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas projekta ar kontinentālās Eiropas tīkliem. Vaičūna skaidrojumu Seimam tīklā publicēja pazīstams diplomāts, "Sajūdis" aktīvists Albīns Januška.

Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu, informēja premjerministrs Sauļus Skvernelis.

Politiķis atzīmēja, ka Lietuvai nav izdevīgi, ja netiks noslēgta vienošanās ar Igauniju un Latviju vai abu šo valstu divpusēja vienošanās par elektroenerģijas tirdzniecības metodiku ar trešajām valstīm. Skvernelis pauda cerību, ka pārrunās minētajā jautājumā aktīvāk piedalīsies Eiropas Komisija.

Pret dokumentu tā pašreizējā redakcijā iebilda konservatīvā opozīcija un pat ārlietu ministrs Lins Linkēvičs.

Ministrs atzina, ka Baltijas valstu iziešana no tā saucamā enerģētiskā loka BRELL novedīs pie cenu pieauguma, toties Latvija, Lietuva un Igaunija būšot neatkarīgas no austrumiem.

"Tā ir balansēšana starp politiku, pat starp ģeopolitiku un cenām. Mēs kādreiz agrāk diskutējām par lētāku desu, cik tā maksā patiesībā, jo tas ir kaut kas līdzīgs. Šeit patiesībā process ir plašāks: ja mēs patiešām vēlamies desinhronizēt savus tīklus ar austrumiem un sinhronizēt tos ar Rietumeiropu, nospraužot mērķim 2025. gadu, un redzam, cik grūti tas izdarāms, tās patiesībā ir ģeopolitiskas pūles, ne tikai lēta elektrība," teica ministrs intervijā Ziniu radijas.

"Ja kādam šķiet, ka ar lētu elektrību var šajā situācijā uzvarēt, domāju, viņš kļūdās. Tāpēc mums jāredz, ka kaut kam jānotiek uz kaut kā rēķina," viņš piezīmēja,

Ministrs atgādināja, ka līdzīga problēma risināta arī jautājumā par sašķidrinātās dabasgāzes termināli, taču tas, pēc viņa vārdiem, bija ģeopolitisks lūzums, kad izdevies atbrīvoties no energoresursu monopola.

Linkēvičs paskaidroja, ka pārrunas ar Baltijas valstīm turpināsies un jāpacenšas tajās aktīvāk iesaistīt EK.

BelAES starts

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

Aprīļa sākumā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda sarunā ar Baltijas valstu līderiem minēja, ka politiskajā deklarācijā par BelAES elektroenerģijas boikotu piedalās Lietuva un Igaunija, tomēr trūkst Latvijas ministra paraksta.

Savukārt Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einars Semanis paziņoja, ka Latvijas tirgus ir atvērts elektroenerģijas tirdzniecībai, viss notiek biržā, un piegādes perspektīvas no BelAES ir atkarīgas no pašiem patērētājiem un vidutājiem. Viņš atzīmēja, ka elektrotīkla infrastruktūra, kas saista Latviju ar Baltkrieviju, iet caur Lietuvu, taču "ir tehniskie saslēgumi caur Krievijas un Latvijas robežu".

21
Tagi:
Baltija, Latvija, BRELL, BelAES
Pēc temata
Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL
Lietuva nesaprašanā par kaimiņu atteikšanos atslēgties no BRELL jūnijā
Eksperts: Baltija dzīvoja kā sienāzis no fabulas un nokļuvusi pasakā – pie sasistas siles
Latvija var organizēt enerģijas iegādi no BelAES bez Lietuvas starpniecības