Krievijas armijas kolonna Itālijā

68
(atjaunots 14:32 26.03.2020)
Krievijas Aizsardzības ministrijas speciālā tehnika dodas uz Bergamo, lai palīdzētu cīņā ar koronavīrusu

Aģentūra Ruptly publicējusi video ierakstu, kurā redzami Krievijas kara mediķi un speciālisti ceļā uz Bergamo.

Kolonna devās ceļā no Itālijas GKS aviobāzes "Practic de Mare" uz Lombardiju, kur situācija ar koronavīrusu ir sarežģītākā. Krievijas speciālisti palīdz itāļu kolēģiem cīņā ar epidēmiju.

Maršruta kopējais garums – aptuveni 600 kilometri. Pa ceļam kolonna apstājās Florencē.

Krievijas AM pastāstīja, ka speciālistu kostīmi atbilst visām aizsardzības prasībām. AM pārstāvjus pavada karabinieri.

Covid-19 pandēmija pārņēmusi 170 valstis, infekcija iekļuvusi visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka inficējušies aptuveni 415 tūkstoši cilvēku, 16 tūkstoši miruši.

Pandēmijas epicentrā Eiropā ir Itālija. Oficiālie dati liecina, ka Apenīnu pussalā fiksēti aptuveni 70 tūkstoši infekcijas gadījumu, slimība aiznesusi 6820 cilvēku dzīvības.

Šajos apstākļos Krievija pieņēmusi lēmumu sniegt Itālijai palīdzību – pēdējās dienās valstī ieradušās 15 lidmašīnas, kas atveda speciālistus, diagnostikas iekārtas, mākslīgās plaušu ventilācijas aparātus un aizsargkostīmus.

68
Tagi:
Krievija, Itālija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (630)

Pretinieks neizlauzīsies: Krievijas Baltijas flotes PGA S-400 komandas organizē mācības

1
(atjaunots 10:31 14.08.2020)
Saskaņā ar mācību scenāriju Krievijas karavīri izvērsa zenītraķešu sistēmas S-400 "Triumf" pēc signāla saņemšanas par gaisa telpas robežu pārkāpumu, ko pieļāvušas vairākas nosacītā pretinieka lidmašīnas. Zenītartilēristu mācības redzamas video ierakstā

Baltijas flotes pretgaisa aizsardzības spēku plānveida mācības iekļāva S-400 izvēršanas normatīvus, gaisa mērķu meklēšanu, klasifikāciju un pavadīšanu.

Pēc signāla saņemšanas par nosacītā pretinieka uzlidojumu (tā lomā bija iznīcinātāji Su-27), atrilēristi izvērsa ZRK, veica raķešu elektronisko palaišanu un likvidēja nosacītā pretinieka mērķus.

Mācību kadri – mūsu video ierakstā.

1

Krievija pirmā pasaulē piereģistrēja vakcīnu pret koronavīrusu

30
(atjaunots 14:58 13.08.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par pasaulē pirmās vakcīnas pret koronavīrusu reģistrāciju.

Preparātu izstrādāja Krievijas Aizsardzības ministrijas un Gamaleja vārdā nosauktā Nacionālā Epidemioloģijas un mikrobioloģijas pētniecības centra speciālisti un piešķīra tam nosaukumu "Sputnik V".

Vakcīna veiksmīgi izgāja pārbaudes uz brīvprātīgajiem. Testēšanas dalībnieki atzīmēja, ka jūtās labi un nav pamanījuši nekādas blaknes pēc vakcinācijas. Pēc mediķu sacītā, visiem brīvprātīgajiem izstrādājusies imunitāte pret Covid-19, savukārt pats preparāts ir pierādījis savu drošumu.

Tāpat par jaunajām Krievijas zālēm sākuši interesēties daudzās pasaules valstīs, šobrīd notiek pārrunas par testēšanas iespēju un preparāta ražošanas uzsākšanu citās valstīs.

Neskaitot Krievijas Aizsardzības ministrijas un Gamaleja vārdā nosauktā centra savstarpējo izstrādājumu, ar vakcīnas veidošanu nodarbojas vēl 2 Krievijas kompānijas – Novosibirskas Virusoloģijas un biotehnoloģiju valsts zinātniskais centrs "Vektor", kurš jau ir uzsācis trīs savu prototipu izmēģinājumus uz cilvēkiem, un Sanktpēterburgas Vakcīnu un serumu zinātniski pētnieciskais institūts.

Tiek gaidīts, ka pirmās preparātu partijas masveida Krievijas pilsoņu vakcinācijai parādīsies jau augusta vidū.

30
ASV karavīri

Līdz ar karu Irākā sākās Amerikas sakāve. tas notika?

0
(atjaunots 13:06 14.08.2020)
ASV nacionālās katastrofa lielā mērā skaidrojama ar neveiksmīgo avantūru Irākā – tā patlaban jau ir acīmredzama lieta.

Amerikā nesen klajā nākusi grāmata, kas detalizēti analizē: kas un kā pieņēma lēmumus par intervenci Irākā 2003. gada martā. piedevām tā provocē diskusiju par to, ka runa jau nav tikai par toreizējās valdošās komandas – Džordža Buša un pārējo – neadekvāto uztveri. Ir arī dziļāki iemesli, piemēram, "kur rodas neadekvātums", portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Runa ir par Roberta Dreipera darbu "Sākt karu. kā Buša administrācija ievilka Ameriku Irākā" (To Start a War, by Robert Draper). Autors draudzējās ar Buša ģimeni – līdz brīdim, kad ķērās pie šīs grāmatas un eksprezidents atteicās ar viņu runāt. Citi neatteicās. Dreipers intervēja simtiem tālaika ierēdņu, tāpēc vietām teksts nav viegli lasāms, tomēr noderīgs.

Paskatīsimies uz kopainu no mūsdienu cilvēka viedokļa. Līdz kam Ameriku un pasauli novedis karš Irākā?

  1. Acīmredzamākais faktors: pienācis gals 90. gadu ilūzijām par to, ka tagad pasaulē ir viena vienīga superlielvalsts, kas stūrē pasauli uz priekšu, - superlielvalsts visiem lika saprast, ka karā ar nepārprotami vājāku pretinieku tā spēj uzvarēt (ne tā, kā Indoķīnā pagājušā gadsimta 60.-70. gados), tomēr uzvara iznīcinās uzvarētāju.
  2. Izrādījās, ka pat tuvākajiem sabiedrotajiem (Vācija un Francija) un toreiz itin labvēlīgi noskaņotiem partneriem (Krievija) tādā situācijā var būt savs viedoklis, un vajadzības brīdī Ameriku var ignorēt.
  3. Iznāca tā, ka Amerika spēja iekarot valsti (tas ir, Irāku), taču pat ar visu savu finansiālo un pārējo spēku nevarēja padarīt valsti laimīgu un plaukstošu. Tātad ASV (un Rietumu) politiskā un vērtību sistēma eksportam nav piemērota. Šāds slēdziens uzvedina uz pareizām domām un darbībām desmitiem valstu visā pasaulē. Izrādījās, ka bez Amerikas var iztikt, tas pat ir nepieciešams.
  4. Pagaidām vēl nav īsti izpētīts jautājums par tagadējo šķelšanos un idejisko plaisu amerikāņu sabiedrībā un pārvaldes sistēmā, nerunājot jau par finansēm. Interesanti, vai šī katastrofa būtu notikusi, ja ne Irākas avantūra? Lai nu būtu, kā būdams, Irākas artava ir jūtama.

Dreipera grāmata lasītājam rāda it kā nejaušu sižetu: amerikāņu izlūkdienestu degradāciju. Izrādās, 90. gadu beigās CIP bija problēmas ar Bila Klintona administrāciju, pat vīdēja aģentūras sadalīšanas perspektīva. Taču tad nāca terorakts 2001. gada 11. septembrī, un toreizējam CIP vadītājam Džordžam Tenetam dzima cerības, ka izdosies ietekmi atjaunot.

Starp citu, CIP neveiksmēm 90. gados bija savi, ļoti dažādi iemesli, bet tālāk situācija kļuva amizanta – Tuvajos Austrumos (tas noskaidrojās Irākas sižeta noslēgumā) radās gudru un talantīgu speciālistu deficīts. Te nu CIP direktoram vajadzēja pierādīt nepierādāmo – ka Irākas līderis Sadams Huseins bija noslēdzis slepenu aliansi ar "Al Kaidu", kas organizēja 11. septembra teroraktu, un gatavojis pret ASV masu iznīcības ieroci. Kā tādos gadījumos rīkojas slikts izlūkošānas dienests? Vilto materiālus un lūdz tiem noticēs. Starp citu, salīdzinājumā ar 2003. gadu nekas daudz nav mainījies, nožēlojamais stāsts par "Krievijas iejaukšanos vēlēšanās ASV" arī būvēts uz absolūti nekam nederīga materiāla pamatiem. Vārdu sakot, gudrs izlūkdienests ietaupa valstij daudz naudas, dumjš – rada milzīgas problēmas.

Tomēr vienas struktūras izgāšanās, iespējams, ir atsevišķs gadījums. Nebūtu nekādas Irākas katastrofas, ja Džordž Bušs personīgi līdz ar cilvēkiem, ko viņš iecēla nozīmīgos posteņos, nebūtu pieprasījuši no CIP to pašu viltoto informāciju. Jā, Tenets pataisīja savu kantori par aģentūru, kas pārdeva publikai ideju "Sadams apdraud ASV". Taču tā rīkoties CIP piespieda gandrīz visi tālaika galvenie personāži: aizsardzības ministra vietnieks Pols Vulfovics un viņa priekšnieks Donalds Ramsfelds, viceprezidents Diks Čeinijs un pāri visam – pats prezidents.

© Sputnik / Михаил Воскресенский

Kāpēc viņi tā rīkojās? Tāpēc, ka viņi bija globālisma, tas ir, neviena nebremzētas amerikāņu globālās hegemonijas ideologi. Jau savos agrākajos posteņos 90. gadu beigās viņi panāca, ka Kongress pieņēma "Irākas atbrīvošanas aktu", sastādīja komisijas, kas savukārt pārmeta CIP – sak, dienests nav manījis Irākas (pie viena – arī Irānas un Ziemeļkorejas) "draudus". Kad teroristi uzbruka Ņujorkai, valstī sākās nekontrolējama histērija, un visi šie cilvēki nevarēja to neizmantot.

Savukārt Buša acīs, stāsta Dreipers, Huseins bija īsts briesmonis, tāds, kuru pie varas atstāt nedrīkst. Tāpat kā pārējos nepareizos ārzemju līderus: beidzot taču pienācis laiks Amerikai parādīt, ka tā tagad ir tā pat vienīgā superlielvalsts.

Galu galā, piezīmēja Dreipers, administrācijā nebija nevienas diskusijas par to, vai vajadzētu sākt karu Irākā. Runa bija tikai par to, kad un kā.

Kā nosaukt situāciju, kurā pie varas ir cilvēki ar kaut kādām gatavām idejām, bet viņu pakļautajiem atliek tikai atlasīt tos – un tikai tos – faktus, kuri atbilst iepriekš nospraustajām idejām? (Starp citu, tagad ASV notiek tas pats, tikai attiecībā pret Ķīnu; nesen tas pats notika pret Krieviju.)

Ziniet, kad idejas noteiktas iepriekš, un faktiem ir tām jāatbilst, to sauc par tumsonību un lielvalsts valdošo aprindu degradāciju, pat visas to veidojošās klases degradāciju. Prezidentus, premjerministrus vai karaļus var kaut kā nomainīt, bet visu nāciju – tas būs pagrūti. Šī doma pavīd atsauksmēs par Dreipera grāmatu: "mūsu sabiedrība ir antiintelektuāla", "skolas, kas izliekas, ka māca vēsturi, socioloģiju, kultūru", biežāk iekasē naudu un dod izglītības ilūziju...

Par izglītības degradāciju ASV un to sabiedrotajās valstīs nopietni sāka runāt 90. gados, laikā, kad parādījās "Irākas" un visu pārējo problēmu saknes. Un, šķiet, saruna būs ilga.

0
Tagi:
karš, Irāka, ASV
Pēc temata
Amerikāņu eksperts: tikai Putins varēs vest pie prāta Irānu un ASV
Suleimani paradokss: Irānas militārā atbilde dāvājusi nepatīkamu atklājumu ASV
ASV Valsts departaments atklājis valsts stratēģiju attiecībās ar Irānu
"Pienācis laiks patiesībai": Sīrijas prezidents Asads pārtraucis ilgu klusumu