Krievijas aizsardzības ministrs pastāstīja par nostiprināšanos Arktikā un jauno bruņojumu

40
(atjaunots 10:31 02.03.2020)
Unikāli dzīvojamie kompleksi, jauna PGA divīzija un bruņojuma izmēģinājumi Arktikā: par ko pastāstīja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.

Krievijas Aizsardzības ministrijas kolēģijas sēdē valsts aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pastāstīja, kā KF Bruņotie spēki aizsargā Ziemeļu jūras ceļu.

Šoigu atzīmēja, ka Arktikas reģionā izveidots stabils fundaments, un militārās infrastruktūras radīšanai uzbūvēti unikāli administratīvie un dzīvojamie kompleksi, kuros karavīri stājas dežūrā pēc rotācijas principa.

Pie tam tiek izmēģināts jaunais bruņojums, tostarp hiperskaņas ieroči, kas kvalitatīvi uzlabo Krievijas flotes militāro potenciālu.

40
Tagi:
PGA, Krievijas Aizsardzības ministrija, Krievija
Pēc temata
Apstiprinātas Krievijas tiesības uz jaunām teritorijām Arktikā
ASV Krasta apsardze pieprasījusi ledlaužus konkurencei ar Krieviju Arktikā
Jaunie atomledlauži nostiprinās Krievijas līdera vietu Arktikā
Pentagons noraizējies par Krievijas un Ķīnas darbu Arktikā

Kalnu Karabaha: pasaule reaģē uz konflikta saasināšanos un kurš "lej eļļu ugunī"?

15
(atjaunots 12:24 30.09.2020)
Kamēr Kalnu Karabahā turpina šaut, pasaules sabiedrība uzstāj uz mierīgām pārrunām starp Azerbaidžānu un Armēniju.

Situācijas saasinājumam neatzītajā republikā seko līdzi gan ANO, gan ES, gan, protams, Krievijā. Krievijas prezidenta preses sekretārs paziņoja, ka Maskava vērtē notiekošo "turpmāko soļu noteikšanai".

Tikmēr Turcija atklāti paziņo par savu atbalstu Azerbaidžānai, kas, pēc Dmitrija Peskova domām, vienīgi "lej eļļu ugunī".

Apkopojām priekš jums vienā video starptautisko reakciju uz notikumiem saistībā ar strīdīgo teritoriju.

15

Kalnu Karabaha: vai Azerbaidžāna un Armēnija spēs apturēt uguni un vienoties?

43
(atjaunots 10:57 29.09.2020)
Kalnu Karabahā situācija saasinājusies ar jaunu spēku. 27.septembrī neatzītajā republikā sākās bruņotas sadursmes.

Konfliktējošie spēki – Azerbaidžāna un Armēnija – apsūdz viena otru provokācijās. Abas valstis paziņo par pretinieku uzbrukšanu un piespiedu atbildes operāciju. Sadursmes noved pie karavīru un mierīgo iedzīvotāju bojāejas.

Šāda saasinājuma Karabahā nav bijis kopš 1994.gada – toreiz atklātas kaujas sadursmes norima. Taču konfrontācija turpinājās.

Juridiski Kalnu Karabaha ir Azerbaidžānas zeme, lai gan jau 1991.gadā referenduma rezultātā republika paziņoja par savu neatkarību. Tiesa, pasaulē KKR neatkarību joprojām nav atzinuši. Vēsturiski Kalnu Karabahā dzīvo pārsvarā armēņi.

Par esošo situācijas saasinājumu strīdīgajā teritorijā – skatieties mūsu video.

43
Grāmatas

KF senators: atteikšanās no krievu valodas Latvijā ir provinciālisma izpausme

0
(atjaunots 07:37 01.10.2020)
Atteikties no lielas daļas kultūras tikai tāpēc, ka tai ir krievu saknes, - tā ir "pašnoniecināšana", tas ir neracionāli, uzskata Krievijas Federācijas padomes loceklis Aleksejs Puškovs.

RĪGA, 1. oktobris — Sputnik. Krievu valodas lietošana ir viens no faktoriem, kas padara Latviju par Eiropas kultūras daļu un ļauj tai nenoslēgties Baltijas reģionā, ir pārliecināts Aleksejs Puškovs.

Iepriekš Saeimas deputāts Atis Lejiņš ("Jaunā Vienotība") rakstā "Latvijas Avīze" asi nosodīja Rīgas domes deputāti Antoņinu Ņenaševu ("Progresīvie"), kura atzina krievu valodas lielo lomu Latvijā. "Mēs dzīvojam nacionālā valstī, nevis Krievijas guberņā; kāpēc mums joprojām palikusi ieradumā šāda zemošanās?" jautāja politiķsi. Pēc viņa domām sarunas ar krieviem krievu valodā Latvijā – tas ir pazemojums.

Krievijas Federācijas Padomes Informācijas politikas un sadarbības ar medijiem komisijas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs, komentējot Lejiņa izteikumus intervijā izdevumam "Polit Ekspert", norādīja, ka tā ir zināma provinciālisma izpausme – censties noliegt nozīmi, kāda ir vienai no vadošajām mūsdienu pasaules valodām.

"Jā, patiešām, Latvija nav Krievijas Federācijas guberņa. Taču, manuprāt, tas ir zināms provinciālisms – Latvijā noliegt vienu no mūsdienu pasaules vadošajām valodām," teica Puškovs un piebilda, ka 80% Rīgas iedzīvotāju runā krieviski un tas ir visiem zināms.

Politiķis atgādināja, ka krievu valoda ir viena no ANO oficiālajām valodām, tajā runā simtiem miljonu cilvēku, krievu valoda tiek apgūta ārvalstu augstskolās, lai rastos iespēja strādāt ar tik lielu un nozīmīgu valsti kā Krievija un pieskarties bagātajai krievu kultūrai. Tāpēc deputātiem Latvijā ir jānovērtē tas, ka valstī ir iespēja dabiski saglabāt krievu valodu, uzskata Puškovs.

"No krievu valodas un krievu kultūras var atteikties tikai dziļi provinciāli domājoši cilvēki pēc principa: mēs dzīvosim savā ciemā un neko citu negribam zināt. Krievu valoda ir atzīta par vienu no vadošajām mūsdienu pasaules valodām," teica senators.

Viņš piebilda, ka nevar neatzīt krievu valodas nozīmi Eiropas politikā, ekonomikā un kultūrā. Tās lietošana ir viens no faktoriem, kas padara Latviju par Eiropas kultūras daļu un ļauj tai nenoslēgties Baltijas reģionā, ir pārliecināts senators.

Puškovs aicināja Latvijas politiķus turēties pie moderna viedokļa par pasauli – nevar atteikties no lielas daļas savas kultūras tikai tāpēc vien, ka tai ir krievu saknes. Tā ir "pašnoniecināšanās", uzskata Krievijas politiķis.

0
Tagi:
Aleksejs Puškovs, Atis Lejiņš, krievu valoda, latviešu valoda
Pēc temata
"Cik ilgi pieļausim?": latvietis sašutis par interviju LTV ar skolnieci krievu valodā
Tā ir necieņa: Parādnieks pret informāciju par Covid-19 krievu valodā
Lai runā arī krieviski: rīdzinieki neuzskata, ka Latvijā jāaģitē tikai latviešu valodā