#UzvarasPasts: blokādes dalībniece Zoja Romaņenko gaida jūsu vēstules

14
(atjaunots 13:30 01.03.2020)
Zoja Pavlovna pārdzīvojusi Ļeņingradas blokādi, kurā zaudēja tēvu, māti un vecmāmiņu. Kad sākās karš, Zojai bija sešpadsmit gadi. Viņa pastāstīja par sevi un tagad gaida jūsu stāstus.

Lielās Uzvaras 75. gadskārtas priekšvakarā telekanāls RT laidis klajā projektu #UzvarasPasts, kura ietvaros skatītājiem dāvāta iespēja uzzināt Lielā Tēvijas kara veterānu dzīves ceļus un nosūtīt vēstules vai pat video uzrunas.

Šoreiz projekta #UzvarasPasts varone ir Zoja Pavlovna Romaņenko. Viņai bija sešpadsmit, kad sākās karš. Pie Ļeņingradas viņa pārdzīvoja baisāko blokādes ziemu.

Tēvs nomira badā viņas rokās. Pēc viņa aizgāja viņsaulē Zojas māte un vecmāmiņa. Sarkanā Kusta kursos Zoja Pavlovna apguva medmāsas zinības un sāka darbu kara lauka hospitālī. Kopā ar Sarkano armiju viņa izgāja visu karu. Uzvaru viņa sagaidīja Vācijā.

Projekta #UzvarasPasts ietvaros jūs varat nosūtīt vēstuli Zojai Pavlovnai. Adrese: 111020, Maskava, Borovaja iela 3/1, Zojai Romaņenko. Video uzrunu vai savus jautājumus sūtiet uz e-pastu pochtapobedy@rttv.ru.


14
Tagi:
RT, Uzvaras diena
Pēc temata
"Aiz asarām ceļu neredzēju": veterāne stāsta par dzīvi aizmugurē un frontē
RT iepazīstināja ar pirmo stāstu projekta #UzvarasPasts ietvaros

Čehija atteikusies atdot Krievijai maršala Koņeva pieminekli

46
(atjaunots 16:56 21.05.2020)
Čehijas Aizsardzības ministrija oficiāli atteikusies nodot Krievijai pieminekli, kas veltīts padomju maršalam Ivanam Koņevam. Pazīstamā karavadoņa armija atbrīvoja Prāgu no nacistiem 1945.gadā.

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu vērsās pie kolēģiem Čehijā ar lūgumu atdot monumentu, kad Prāgas pašvaldība to demontēja šī gada aprīlī. Tomēr Čehijas aizsardzības ministrs Ļubomirs Metnars norādīja, ka šis jautājums neatbilst viņa resora kompetencei.

46
Tagi:
piemineklis, Krievija, Čehija
Pēc temata
Prāgā vīrietis pieķēdēja sevi pie pieminekļa maršalam Koņevam
Krievijas vēstniecība atgādināja Čehijai, kas bija vlasovieši
Krievijas AM publicējusi dokumentus par Berlīnes atbrīvošanu
Par spīti krieviem un komunistiem. Prāgā var parādīties piemineklis vlasoviešiem

Kauna ceļš: mediķi Beļģijā uzgriezuši muguru premjerministrei

58
(atjaunots 09:55 19.05.2020)
Mediķi Briselē demonstrēja savu neapmierinātību ar vietējiem pasākumiem cīņā pret koronavīrusu – Covid-19 letalitātes līmenis valstī vairāk nekā divkārt pārsniedz rādītājus pasaulē.

Video ierakstā redzams, kā Senpjerī slimnīcas mediķi Brislelē sagaidīja Beļģijas premjerministri Sofiju Vilmesu. Viņi demonstratīvi uzgrieza muguru politiķes kortežam, kad tā ieradās ar vizīti veselības aprūpes iestādē. Tā slimnīcas darbinieki demonstrēja savu neapmierinātību ar nepietiekamo finansējumu veselības aprūpes jomā un to, kā valsts cīnās ar koronavīrusa izplatību.

Hopkinsa universitātes dati liecina, ka Beļģijā fiksēti 55 559 Covid-19 gadījumi, miruši 9080 cilvēki, 14 657 izveseļojušies. Letalitātes līmenis valstī sasniedz 16,3%, lai arī vidējais rādītājs pasaulē ir 6,6%. Valstī  dzīvo 11,5 miljoni cilvēku.

58

Covid-19 reģistrēts divpadsmit Latvijas pansionātos: situācija tiek kontrolēta

0
(atjaunots 18:19 25.05.2020)
Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas sociālajos centros situācijas ir visnotaļ labvēlīga, taču no koronavīrusa uzliesmojumiem tiem tomēr nav izdevies izbēgt.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Covid-19 atklāja 12 Latvijas sociālās aprūpēs centros, kopumā saslimuši 90 cilvēki – 22 darbinieki un 68 aprūpētie, vēsta Latvijas Radio.

Šobrīd vislielākais saslimšanas uzliesmojums atzīmēts sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni" Priekuļu novadā – inficējušies 44 cilvēki, tai skaitā 6 darbinieki.

No 22 Covid-19 upuriem Latvijā septiņi cilvēki miruši pansionātos. Speciālisti uzsver, ka pacientiem bijušas citas nopietnas hroniskas slimības, kuras saasinājās Covid-19 dēļ.

Slēgtos kolektīvos, kur cilvēki dzīvo kopā un kuriem ir cieši savstarpēji kontakti, infekcija var izplatīties ļoti ātri un skart lielāku cilvēku skaitu. Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) paskaidroja, ka kopš marta apmeklēt radus šādos centros ir aizliegts, taču sociālās aprūpes centru darbinieki turpina kontaktēt ar ārējo vidi.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atgādināja, ka parasti Covid-19 ir lipīgs divas dienas pirms tam, kad cilvēkam sāk parādīties temperatūra, klepus vai citi simptomi.

"Tas ir viens no iemesliem, kāpēc infekcija var nokļūt šajās iestādēs. Otrs iemesls, ja tomēr kāds no iemītniekiem ir saņēmis veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, ārpus šīs iestādes un, visticamāk, tas arī notika "Mārsnēnos", jo pirmais pacients, kurš bija atklāts, bija inficēts, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcā," atzīmēja Perevoščikovs.

Pēc viņa sacītā, plānveida testēšana sociālās aprūpes centros palīdzēja atklāt atsevišķus gadījumus, pirms slimība paguva izplatīties. Tas ļāva pietiekami agri atklāt infekciju pansionātos, kur šobrīd ir pa vienam saslimušajam.

"Būtu labi, ka visi šo sociālo iestāžu vadītāji pieturas un uzmanīgi seko klientu veselības stāvoklim. Un tiklīdz parādās simptomi, kas varētu liecināt arī par Covid – ķermeņa temperatūras paaugstināšanās vai respiratorie simptomi klepus, sāpes kaklā vai apgrūtināta elpošana –, šie signāli būtu ļoti svarīgi, lai reaģētu tieši ar testēšanu," piebilda Perevoščikovs.

Pēc viņa teiktā, testēšanas veikšana agrīnā stadijā palīdzēs ierobežot turpmāku infekcijas izplatību. Tāpēc, ka jo lielāks ir inficēto skaits, jo lielāka ir iespēja, ka daudzi pacienti pārcietīs slimību smagā formā.

Vairākas iestādes savstarpēji noteikuši pansionātiem virkni rekomendāciju, pastāstīja Aldis Dūdiņš, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vadītājs.

"Šajā krīzes kulminācijā un arī īstenībā uz šo brīdi darbinieki, kuri ierodas darbā, lai aprūpētu klientus, viņiem tiek mērīta temperatūra, tiek sekots līdzi visām saaukstēšanās pazīmēm, simptomātikai, kas varētu liecināt par Covid pozitīvo. Tad jau tas darbinieks nemaz netiek pie darba pielaists," paziņoja Dūdiņš.

Jaunus klientus centri pieņem, tikai ja situācija ir ārkārtēja. Tāpat pansionāti – iespēju robežās – tiek nodrošināti ar aizsarglīdzekļiem, taču nodrošināt visas vajadzības neesot izdevies, atzina ministrijā.

Salīdzinot ar citām valstīm, kur situācija šajā jomā ir smaga, Latvijas sociālās aprūpes centros stāvoklis ir samērā labvēlīgs, uzskata Perevoščikovs. Pēc viņa sacītā, Latvijā savlaicīgi pieņēma lēmumus, kuri neļāva infekcijai plaši izplatīties sabiedrības vidū, tai skaitā arī cilvēku vidū, kuriem infekcija un tās sekas var būt īpaši smagas.

Perevoščikovs atzīmēja, ka rekomendācijas pansionātiem ir izsmeļošas, un drošības pasākumi nav jāpastiprina, pietiek vien ar to ievērošanu. Tikmēr Labklājības ministrija atzīmē, ka kopā ar Veselības ministriju apsver domu par atvieglojumiem centros, kur saslimšanas gadījumu nav, ali pansionātu klienti arī izjustu situācijas uzlabošanos.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Latvijā ar Covid-19 inficētos izsekos ar viedtālruņa lietotnes palīdzību
Covid-19 analīžu nodošanas punkti maina atrašanās vietu: kur būs jāvēršas turpmāk
Zinātnieki aprēķinājuši Covid-19 pandēmijas beigu datumu
Covid-19 uzliesmojums sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni": policija izmeklē apstākļus