"Igaunija koncentrācijas nometne žurnālistiem": Sputnik Igaunija atbalsta pikets Maskavā

25
(atjaunots 16:58 27.02.2020)
Kamēr Maskavā ĀM Uzņemšanas namā notika Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova tikšanās ar Albānijas premjerministru Edi Ramu, Krievijas žurnālisti izgāja atbalsta piketā kolēģiem no Sputnik Igaunija.

Trešdien, 26. februārī, pie ĀM Uzņemšanas nama Maskavā, Spiridonovka ielā 17, notika Sputnik Igaunija atbalsta pikets. Žurnālisti atnāca pie Uzņemšanu nama, kur notika Krievijas ĀM vadītāja tikšanās ar Albānijas premjerministru Edi Ramu.

Kādēļ Krievija žurnālistus tik ļoti ieinteresēja šī tikšanās un kā tā ir saistīta ar Sputnik Igaunija?

Lieta tajā, ka Albānija patlaban ir prezidējošā valsts Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā. Krievijas diplomātijas vadītājs apsprieda ar Albānijas premjeru Krievijas žurnālistu apspiešanas problēmu Baltijas valstīs.

Sputnik Igaunijas filiāles galvenā redaktore Jeļena Čeriševa arī atradās šajā tikšanās reizē.

Atgādināsim, ka par visnepieņemamāko Krievijas žurnālistu vajāšanas gadījumu kļuva Sputnik Igaunija piemērs. Tādēļ žurnālisti izgāja piketā, lai atbalstītu savus kolēģus ar plakātiem "Igaunija – koncentrācijas nometne žurnālistiem", "Rokas nost no žurnālistiem Baltijas valstīs".

Atgādināsim, ka no 2020.gada 1.janvāra portāls Sputnik Igaunija redakcijas darbinieki Tallinā bija spiesti lauzt līgumus ar Starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa" sakarā ar Igaunijas varasiestāžu draudiem ierosināt krimināllietas. Pirms Jaunā gada visi Sputnik Igaunija darbinieki saņēma vēstules no Policijas un robežsardzes departamenta vadības par nepieciešamību pārtraukt darba attiecības ar Starptautisko informācijas aģentūru "Rossija segodņa", pretējā gadījumā cilvēkiem draudēja ar cietumu.

Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins, komentējot situāciju saistībā ar Sputnik Igaunija, norādīja, ka Maskava darīs visu iespējamo savu žurnālistu atbalstam.

Starptautiskā organizācija "Reportieri bez robežām" (RSF), atbildot uz "Rossija segodņa" vēstuli, informēja, ka organizācija izvērtē ziņas par krievvalodīgo mediju stāvokli Igaunijā. Aģentūra "Rossija segodņa" lūdza pārvērtēt diskriminējošo politiku, kas vērsta pret Sputnik Igaunija, un ir gatava piedāvāt atbilstošu vērtējumu šim brīvības pārkāpšanas bezprecedenta gadījumam.

25
(3:04 / 24.60Mb / просмотров видео: 15491)

Protesti Baltkrievijā: karsta nakts pēc vēlēšanām

29
(atjaunots 14:56 11.08.2020)
Svētdien visā Baltkrievijā notika masveida protesta akcijas un sadursmes ar OMON.

Ar exit poll paziņotajiem datiem neapmierinātie cilvēki sapulcējās Minskas centrā un citās Baltkrievijas pilsētās. Kārtības sargi sagaidīja protestētājus ar ūdensmetējiem, gumijas lodēm un gaismas-trokšņa granātām.

Svētdien notika Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas. Saskaņā ar CVK datiem, esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko, kurš vada republiku 26 gadus, iegūst 80,08%, otrajā vietā opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska ar 10,09%.

Tihanovskas štābā paziņoja, ka neatzīst rezultātus, atzīmējot, ka dati no iecirkņiem visos reģionos liecina, ka viņa ieguvusi 70-80%. Tāpat tur aicināja mierīgi nodot varu.

Protestu laikā notika opozīcijas piekritēju aizturēšanas. Kopumā aizturēti aptuveni trīs tūkstoši cilvēku. Nekārtību laikā cietuši desmit cilvēki, viens gājis bojā.

29
Tagi:
protesti, Baltkrievija
Pēc temata
IeM paziņoja, ka nepieļaus situācijas destabilizāciju Baltkrievijā
Tihanovska aizbrauca no Baltkrievijas uz Lietuvu
Pats svarīgākais ir bērni: Tihanovska ierakstīja uzrunu baltkrieviem
Lukašenko paliek: Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultāti

Putins paziņoja par pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 reģistrāciju

27
(atjaunots 16:10 11.08.2020)
Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par pasaulē pirmās vakcīnas pret koronavīrusu reģistrāciju.

Vakcīnu pret Covid-19 nosauca par "Sputnik V". Kā atzīmēja Krievijas prezidents, preparāts ir efektīvs un veido stabilu imunitāti.

Savukārt vēl Putins paziņoja, ka viena no viņa meitām piedalījās eksperimentā: vakcinējās pret Covid-19.

Kā viņa jutās pēc vakcinācijas? Kam un ar kādiem nosacījumiem tiks veiktas potes pret koronavīrusu? Par to Krievijas līderis pastāstīja sanāksmē ar valdības locekļiem. Plašāk skatieties video.

27
Tagi:
koronavīruss, vakcīna, Krievija
Pēc temata
Putins paziņoja par pirmās vakcīnas pret koronavīrusu reģistrāciju Krievijā
Izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde: Krievijas vakcīna pret Covid-19 devusi rezultātu
"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
F-15 Eagle

NATO rīkojas provokatīvi: KF ĀM redz konflikta potenciāla izaugsmi Baltijas jūras reģionā

0
(atjaunots 18:38 12.08.2020)
NATO darbības rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla izaugsmei Baltijas jūras reģionā, KF deeskalācijas piedāvājumi tika ignorēti, paziņoja KF ĀM.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. NATO darbības bieži vien robežojas ar provokāciju un agresiju, pilnvērtīga militārpersonu dialoga trūkuma apstākļos tas rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla kāpumam tostarp Baltijas jūras reģionā, paziņoja intervijā RIA Novosti KF ĀM Otrā Eiropas departamenta direktors Sergejs Beļajevs.

Diplomāts atzīmēja, ka Krievijas Bruņoto spēku aktivitāte Baltijas jūrā, kā arī Arktikā ir krietni zemāka, nekā Ziemeļatlantijas aliansei. Krievija vairākkārt piedāvājusi partneriem militārās spriedzes deeskalācijas pasākumus, kuru vidū bija dialoga atjaunošana starp militārpersonām, mācību rajonu novirzīšana no Krievijas un NATO saskarsmes līnijas. Tāpat Krievijas militārpersonas un diplomāti rosina jautājumu par bīstamās militārās darbības un incidentu novēršanu Baltijas jūras un Melnās jūras reģionos, piedāvājot noteikt minimālo pietuvošanās distanci lidmašīnām un kuģiem, izmantot transponderus, informēt vienam otru par gaidāmajām mācībām, aicināt novērotājus uz manevriem.

Viņš atzīmēja, ka NATO Krievijas iniciatīvas būtībā ignorēja.

Iepriekš KF Aizsardzības ministrijas vadītājs Sergejs Šoigu paziņoja, ka Rietumu stratēģiskais virziens rada vislielākos draudus Krievijas militārajai drošībai. Aizsardzības ministrijas vadītājs paziņoja, ka draudu neitralizācijas nolūkos Rietumu militārajā apgabalā šogad ieplānoti 28 organizācijas pasākumi karaspēku kaujas sastāva pilnveidošanai, kuri tiek sinhronizēti ar mūsdienu ieroču piegādi.

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās sakarā ar Krimas atkalapvienošanos ar KF un konflikta sākšanos Ukrainas austrumos. Sakarā ar it kā pieaugušo Krievijas "agresiju" NATO Varšavas samitā pieņēma lēmumu palielināt savu klātbūtni Austrumeiropas valstīs. Pa vienam starptautisko spēku bataljonam tika izvietots Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Tāpat palielinājies KF robežu tuvumā sabiedroto veikto militāro mācību skaits.

Maskavā ne vienu reizi vien ir paziņojuši, ka nav ieinteresēti konfrontācijas rosināšanā ar NATO – nedz Baltijas reģionā, nedz kur citus, un uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij. Pēc KF ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO labi zina, ka Maskavai nav nekādu uzbrukumu plānu. Alianse izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Pēc KF ĀM vadītāja vietnieka Aleksandra Gruško sacītā, NATO darbības Krievija ņem vērā savā militārajā plānošanā.

0
Tagi:
Baltija, NATO
Pēc temata
Atklāta Baltijas vājā vieta situācijā, ja sāksies karš ar Krieviju
Pentagons paskaidroja, kāpēc bruņotie spēki tiek pārvietoti tuvāk Krievijas robežām
Poļu eksperts atrada Baltijas valstu vājo vietu
Tramps izved karaspēkus no Vācijas par labu ASV. Un visai pasaulei