"Krievu hakeri", Saakašvili un Tramps: Rietumu paranojai nav ne gala, ne malas

27
(atjaunots 15:23 22.02.2020)
Gruzijas ĀM apsūdz Krieviju kiberuzbrukumā, savukārt ASV izlūkdienests publicējis savu slepeno pārskatu. Mītiskie "krievu hakeri" nesnauž, bet Donalds Tramps gatavojas kārtējām vēlēšanām.

Ceturtdien, 20. februārī Gruzijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka vērienīgais kiberuzbrukums 2019.gada oktobrī valsts valdības un komerciālajām vietnēm izplānots Krievijā. Uzbrukuma rezultātā vietnēs toreiz parādījās Gruzijas eksprezidenta Mihaila Saakašvili fotogrāfijas.

Kāpēc tas ievajadzējies leģendārajiem "krievu hakeriem", kurus Rietumi ieraduši saskatīt jebkurā neērtā situācijā? To Gruzija nespēja izdomāt. Toties amerikāņiem, britiem un kanādiešiem, acīmredzot, nav vajadzīgi ne skaidrojumi, ne pierādījumi. Galvenais – atradies iemesls palaist kārtējo rusofobijas un paranojas vilni.

Vai vēlaties uzzināt, kāds tam sakars ar ASV prezidenta vēlēšanām un izlūkdienesta slepeno pārskatu? Par to sīkāk – mūsu video!

27
Tagi:
Rietumi, Donalds Tramps, hakeri, kiberuzbrukums
Pēc temata
Hakeri atklāja Rietumu infokara rosināšanas metodes pret Krieviju
KF vēstniecība nosaukusi publikācijas par "krievu hakeriem" par informācijas uzbrukumu
Hakeri vienmēr ir gudrāki par izstrādātājiem

Latvija un Lietuva neuzdrošinājās, Igaunija uzņēmās risku: Ziemassvētku tirdziņš Tallinā

6
(atjaunots 18:26 29.11.2020)
Vienīgais visās Baltijas Ziemassvētku tirdziņš valstīs tika atklāts Tallinā, Latvija un Lietuva nolēma neriskēt, lai nepalielinātu inficēto un Covid-19 pandēmijas upuru skaitu.

No visām Baltijas valstīm tikai Igaunija nolēma šajā grūtajā gadā atvērt Ziemassvētku tirdziņu Rātslaukumā Tallinā. Latvija un Lietuva atturējās Covid-19 pandēmijas dēļ.

Turklāt Igaunijā epidemioloģiskie ierobežojumi ir mīkstāki nekā citās Baltijas valstīs, un svētku pasākumi nav atcelti.

Bet igauņi joprojām nav apmierināti. Viņi pieprasa, lai valdība atceltu prasību visiem valkāt maskas, jo šādi pasākumi sašķel sabiedrību.

Vēlaties uzzināt vairāk? Skatieties video.

6
Tagi:
Igaunija, Ziemassvētki, Baltija

Sergejs Lavrovs: mums ir līdzekļi aizsardzībai no Rietumu iejaukšanās

23
(atjaunots 23:34 28.11.2020)
Rietumi vairs neslēpj savus mēģinājumus iejaukties ne vien Baltkrievijas, bet arī Krievijas iekšējās lietās, tomēr abas sabiedrotās valsts spēj nosargāt savu neatkarību.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pastāstīja par tikšanos ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko. Puses pievērsa uzmanību ārējiem centieniem ietekmēt iekšējos procesus Krievijā un Baltkrievijā, kā arī konstatēja: rietumvalstu līderi pat neslēpj centienus iejaukties abu valstu darīšanās. Tomēr Sergejs Lavrovs un Aleksandrs Lukašenko apstiprināja nodomu arī turpmāk stiprināt Krievijas un Baltkrievijas attiecības.

23
Tagi:
Sergejs Lavrovs, ārlietu ministrs, Ārlietu ministrija, Krievija
Pēc temata
Lavrovs: ES ir kāds ieradums, kas mudina Krieviju atteikties no kontaktiem
Lavrovs paskaidroja, kā vainas dēļ pasliktinās Krievijas un ES attiecības
Lavrovs atbildēja uz Rietumu žēlabām par vienošanos Kalnu Karabahā
Lavrovs salīdzināja krievvalodīgo diskrimināciju Baltijā ar XXI gadsimta aparteīdu
Ledājs un jūra, foto no arhīva

Mūžīgā sasaluma kušana var novest pie spēcīgiem cunami

0
(atjaunots 18:38 29.11.2020)
Zinātnieku pētījumi liecina, ka ledus kušana Aļaskā var izraisīt kalnu iežu noslīdēšanu, kas savukārt izprovocēs cunami.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Zinātnieki apgalvo, ka mūžīgā sasaluma kušanas rezultātā Aļaskā iespējami graujoši cumani, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz publikāciju izdevumā The Guardian.

Eksperti brīdina par saikni starp ātro temperatūras pieaugumu un noslīdeņiem, kas tagad apdraud dažādas pilsētas un kultūras pieminekļus. Jaunie pētījumi liecina, ka ledus kušana Aļaskā var izraisīt kalnu iežu noslīdēšanu, kas savukārt izprovocēs cunami.

Viena no problēmātiskajām zonām ir Barrija Arma fjorda nogāze, no kuras paveras ainava uz kruīzu kuģu populāru marštutu. Noslīdeņi kalna nogāzē netālu no Barrija ledāja sākušies pagājušā gadsimta sākumā. Pirms desmit gadiem šie procesi būtiski paātrinājušies. Šogad problēma tika fiksēta ar satelīta fotouzņēmumu palīdzību.

Ja noslīdenis nogāzīsies fjordā, vilnis var trāpīt kuģiem šajā rajonā, sasniegt simtiem metru tuvējos kalnos un noslīcināt populāru tūrisma maršrutu, sasniedzot 10 metru augstumu virs Vitieras pilsētas.

Šogad 14 ģeologi jau brīdināja, ka liels nogruvums iespējams tuvākā gada laikā un ticams tuvāko 20 gadu laikā.

2015. gadā līdzīgs noslīdzenis nogāzē, kas tāpat slīdēja lejup gadu desmitu laikā, radīja cunami, kas iznīcināja mežu 193 metru attālumā uz augšu pa Tāna fjorda nogāzēm Aļaskā.

"Kad klimats mainās, ainavai vajadzīgs laiks, lai pielāgotos. Ja ledājs atkāpjas ļoti ātri, tas var "pēkšņi pārsteigt" apkārtējās nogāzes un tās iebruks," konstatēja ģeologs Bretvuds Higmans pēc ilgstoša darba pie Tāna un Barrija Arma fjordiem.

Ģeoloģe Erīna Besseta-Kirtone, iepazinusies ar satelītu fotogrāfijām, kas tapušas 30 gadu laikā, konstatēja, ka noslīdeņi Svētā Iļjas un Gleišerbeja kalnos Aļastā notikuši siltākajos gados. Viņa piezīmēja, ka pagaidām zinātnieki vēl nav pietiekami labi izpētījuši noslīdeņu rašanās mehānismus. "Mēs zinām par korelāciju, taču pagaidām vēl neesam izpētījuši virzošo spēku," viņa paskaidroja.

Pēdējā gadsimta laikā 10 no 14 augstākajiem reģistrētajiem cunami notikuši apledojušos kalnu rajonos. 1958. gadā noslīdeņa radītais vilnis Lituijas līcī Aļaskā sasniedza 524 metrus – tas bija augstākais jebkad reģistrētais cunami. Zemestrīces laikā Aļaskā 1964. gadā lielākā daļa nāvju notikušas stihisko katastrofu rezultātā, ko radījuši zemūdens noslīdeņi.

Pateicoties detektoriem, eksperti cer prognozēt, kad nogāzes, ļoti ticams, nobruks bīstamākajās vietās. Tie varēs fiksēt tikko manāmas pārmaiņas, kas var kļūt par noslīdeņa prologu.

0
Tagi:
klimata pārmaiņas
Pēc temata
Arktikā fiksēts temperatūras pieaugums, kāds nav redzēts pēdējos 3000 gadus
Zinātnieki fiksējuši neparasti karstu punktu Antarktīdā
Kas notiek patiesībā – globālā sasilšana vai atdzišana
Nāvējoši atradumi. Zinātnieki atklājuši seno ledāju noslēpumus