Tanki, bruņumašīnas un raižpilni cilvēki: NATO gatavojas milzīgām mācībām

150
(atjaunots 10:51 15.02.2020)
Tanki un bruņutransportieri tiek iekrauti Vācijā: paskatieties, kā pārdislokācijai NATO mācību "Eiropas aizstāvis 2020" gatavo alianses militāro tehniku.

NATO sākusi gatavoties lielākajām mācībām Eiropā pēdējo 25 gadu laikā - "Defender Europe 2020": NATO poligonā Bergenhonā (Vācija) transportēšanai sagatavoti desmitiem tanku, bruņutehnika un cita veida tehnika. Sputnik video redzams, kāda militārā tehnika tiks izmantota plašajās mācībās desmit Eiropas valstu teritorijā.

Manevru ietvaros alianse vēlas izspēlēt amerikāņu karavīru pārvietošanu uz Eiropu – vispirms uz tās rietumiem, pēc tam – uz Poliju un Baltiju, tuvāk Krievijas robežām. Eiropas kontinentu "aizsargās" 37 tūkstoši karavīru no 18 valstīm. Gandrīz puse no tiem ir amerikāņi. Runa ir aptuveni par divām pilna sastāva divīzijām ar bruņojumu un bruņutehniku.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs jau norādīja, ka NATO mācības rada nopietnas bažas, tāpēc Krievija būs spiesta reaģēt uz "Defender Europe 2020".

"Taču mēs reaģēsim tā, lai nerastos lieki riski," akcentēja Lavrovs.

150
Tagi:
militārās mācības, Baltija, NATO
Temats:
NATO austrumu flangā (203)

Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā: tas notika tuvo ārzemju valstīs

12
(atjaunots 20:27 02.07.2020)
Vispārējais Krievijas balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā beidzās 1.jūlijā. Pirmo reizi vēsturē tas norisinājās veselas nedēļas garumā – no 25.jūnija.

Vēlēšanu iecirkņi bija atvērti visā valstī, taču iespēja nobalsot bijusi arī Krievijas pilsoņiem, kuri atrodas ārzemēs, tai skaitā bijušās PSRS valstīs. Koronavīrusa pandēmijas dēļ visu bija spēkā papildu sanitārās kontroles pasākumi. Aizsargmaskas un cimdi bija obligāti visiem, kā arī sociālās distances ievērošana. Kā balsošana norisinājās tuvo ārzemju valstīs – mūsu video.

12
Tagi:
balsojums, Konstitūcija, Krievija
Pēc temata
Kā Latvijā notiek balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā
Par spēcīgu Krieviju: KF pilsoņi Latvijā balso par grozījumiem Konstitūcijā

ASV Senātā tika rosināts iegādāties Krievijas S-400 no Turcijas

23
(atjaunots 18:09 01.07.2020)
ASV Senātā izskanējis ierosinājums iegādāties no Turcijas jaunākos Krievijā ražotos zenītraķešu kompleksus S-400.

Atbilstošos Nacionālās aizsardzības budžeta asignējumu 2021. gadam (NDAA) likuma grozījumus ierosinājis senators-republikānis Džons Tūns. No viņa ierosinājuma izriet, ka Krievijas kompleksus amerikāņi apmaksās no Pentagona budžeta. S-400 iepirkums kļuva par konflikta iemeslu starp ASV un Turciju.

Vašingtona pieprasīja no Ankaras atteikties no darījuma un iegadāties amerikāņu sistēmas Patriot. Pretējā gadījumā amerikāņi piedraudēja aizturēt vai atcelt abu valstu darījumu – jauno iznīcinātāju F-35 pārdošanu Turcijai, kā arī ieviest ierobežojošos pasākumus. Ankara atteicās piekāpties.

Cik reālistisks ir senatora Tūna ierosinājums – mūsu video.

23
Tagi:
Krievija, PGA, bruņojums, Turcija, ASV
Pēc temata
ASV Senātā izskanējis ierosinājums iegādāties Krievijā ražotos S-400 no Turcijas
CSN

Eksperts pastāstīja, kāpēc Latvijā ir tik daudz avāriju un nāvju uz autoceļiem

0
(atjaunots 11:15 03.07.2020)
Pēc drošas braukšanas autoskolas direktora Jāņa Vanka domām, pie visa vainīgs Latvijas autovadītāju braukšanas stils.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Autosportists, drošas braukšanas autoskolas direktors Jānis Vanks radio Baltkom ēterā pastāstīja, kāpēc uz Latvijas autoceļiem ir tik smaga situācija CSNg un nāvju ziņā.

Vanks atzīmēja, ka Latvijā ir visi apstākļi tam, lai autovadītāji pārliecināti un pareizi uzvestos uz autoceļiem. Sezonu maiņai jāliek autovadītājiem būt uzmanīgākiem un piesardzīgākiem.

Taču visu bojā Latvijas iedzīvotāju braukšanas stils, viņu vieglprātīgā attieksme pret ceļu satiksmes noteikumiem un likumiem, kā arī sliktā ceļu kvalitāte valstī.

Iepriekš Ceļu policijas vadītājs Edmunds Zivtiņš skaidroja, ka Latvija nav tā valsts, kur var braukt ar ātrumu 120 kilometri stundā, un atbalstīja fotoradaru uzstādīšanu.

Kā teica Zivtiņš, kad Latvijā tika būvēti autoceļi, tie tika aprēķināti braukšanai ar maksimālo ātrumu 90 kilometri stundā. Tādēļ nevajag domāt, ka pa tiem var droši pārvietoties ar ātrumu 100-120 kilometri stundā.

Vanks atkārtoja to pašu, ko sacīja Zivtiņš: Latvijā pagaidām nav autoceļu, kuri atbilstu ātrgaitas maģistrāles statusam un ļautu attīstīt ļoti lielu ātrumu.

Autosportists atzīmēja, ka arī citās Eiropas valstīs ir maz vietu, kur drīkst braukt ātrāk par 90 kilometriem stundā. Savukārt tur, kur drīkst uzņemt lielāku ātrumu, tiek ievērota virkne speciālu nosacījumu – ir norobežojums, lai uz ceļa neizskrien dzīvnieki, ir trīs-četras braukšanas joslas katrā virzienā, savukārt ceļa vidus ir atdalīts ar zaļo zonu.

Attiecībā uz Latvijas autovadītāju braukšanas stilu Vanks atzīmēja, ka Latvijas iedzīvotāji domā, ka prot labi braukt, un bieži riskē un veic bīstamus apdzīšanas manevrus. Taču šādos gadījumos nepalīdzēs nekādi drošības līdzekļi, jo frontālā sadursme lielā ātrumā – tā ir garantēta katastrofa.

Statistikas skaitļi

Saskaņā ar 1. jūlijā publicēto Eurostat statistiku par 2018. gadu, mirstības rādītāji uz autoceļiem Latvijā ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā.

Rumānijā uz miljonu iedzīvotājiem 2018. gadā bija 96 ceļu satiksmes negadījumu upuru, Bulgārijā – 87, Latvijā un Horvātijā – 77, Polijā – 75.

Vismazāk ar CSNg saistītu nāvju 2018. gadā bija reģistrēts Īrijā, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Maltā, Spānijā un Vācijā.

Kopumā 2018. gadā avārijās Eiropas Savienībā bojā gāja 23 339 cilvēki. No tiem 45% ir vieglo automobiļu pasažieri, 21% - gājēji, 15% - motociklisti, 8% - velosipēdisti, 12% - kravas mašīnu, autobusu, mopēdu, kā arī citu transportlīdzekļu šoferi un pasažieri.

0
Tagi:
CSN, ceļi
Pēc temata
Totāla kontrole: varasiestādes vēlas uzstādīt videonovērošanas sistēmas ielās
Latvijas IeM par 5 tūkstošiem eiro nopirkusi dronu, taču nevar to palaist
Policija meklē nāvējošā CSN aculieciniekus Krimuldas novadā