(1:30 / 11.71Mb / просмотров видео: 2571)

Kas būs, ja BelAES notiks katastrofa? Skatieties video

40
(atjaunots 14:18 13.10.2019)
Iedzīvotāju evakuācija, vispusīga palīdzība radioaktīvā piesārņojuma zonā nokļuvušajiem, dezaktivācija un dzēšana. Skatieties, ko darīs speciālie dienesti ārkārtas situācijas gadījumā AES Baltkrievijā.

Baltkrievijas speciālie dienesti – ĀSM un citas iestādes – piektdien, 11. oktobrī, veica mācības Astravjecas rajonā. Tur tiek būvēta Baltkrievijas AES, pret kuru tik aktīvi uzstājas Lietuva.

Mācībām BelAES bija demonstratīvs raksturs. Tās rīkoja ar mērķi parādīt baltkrievu dienestu augsto gatavības līmeni reaģēt uz jebkādu nestandarta situāciju atomstacijā.

Mācībās piedalījās 270 cilvēki. Procesu vēroja SAEA un Latvijas pārstāvji.

Gribat zināt, kādas darbības veiks pirmām kārtām, ja kodolreaktorā notiks ārkārtas gadījums? Skatieties šo video.

40

Kāpēc Krievija un Ķīna bloķēja ANO rezolūciju par humāno palīdzību Sīrijai

15
(atjaunots 13:50 13.07.2020)
Krievija un Ķīna mēģina slēgt teroristu atbalsta kanālu Sīrijā, bloķējot rezolūciju par humāno palīdzību pār Turcijas robežu. Pie tam valstis ierosināja alternatīvu variantu, taču ASV satrakojās.

Jau pavasarī Krievijas un Sīrijas koordinācijas štābi informēja: ASV, aizbildinoties ar humānām kravām, piegādā palīdzību kaujiniekiem. Šī iemesla dēļ Krievija un Ķīna bloķēja rezolūciju par humāno palīdzību Sīrijai pār Turcijas robežu.

Pie tam Krievija piedāvāja alternatīvu rezolūcijas variantu – piegādāt humāno palīdzību Sīrijā caur vienu kontroles punktu, nevis caur diviem, lai likvidētu lieku iespēju sniegt palīdzību teroristiem. Krievijas rezolūcija tika noraidīta.

Tomēr Krievijas un Ķīnas veto satracināja ASV. Šķiet, iemesls ir saprotams. Sīkāka informācija – mūsu video.

15

Barenca jūrā notiek Krievijas raķešu kreiseru mācības

12
(atjaunots 13:19 13.07.2020)
Raķešu kreiseri "Piotr Velikiy" un "Marshal Ustinov" Barenca jūrā ar lidmašīnu Tu-22M3 atbalstu mācībās izspēlēja nosacītā pretinieka grupējuma apšaudi.

Kuģi izspēlēja spārnoto raķešu "Granit" un "Vulkan" palaišanu pa imitētu trajektoriju maksimāli lielā attālumā, kā arī jūras krasta aizsardzību, jūras komunikāciju aizsardzību, drošas ekonomiskās darbības atbalstu. Barenca jūrā notiek flotes kara mācību galvenais pasākums 2020. mācību gadā.

Mācībās bija iesaistīti vairāk nekā 30 kuģi un zemūdenes, aptuveni 20 lidaparāri un 40 krasta raķešu un artilērijas spēku un Ziemeļu flotes pretgaisa aizsardzības spēku tehnikas vienības.

"Piotr Velikiy" vēl joprojām ir lielākais trieciena kuģis ar kodolenerģijas iekārtu pasaulē. Ziemeļu flotes flagmanis ir vislabāk apbruņotais jūras kara spēku kuģis pasaulē. Tā rīcībā ir praktiski visu veidu kaujas un tehniskie līdzekļi, kas izstrādāti JKF kuģu vajadzībām, efektīvi hidroakustiskie un radiolokācijas līdzekļi, pretzemūdeņu bruņojums.

12
Tagi:
militārās mācības, Krievijas Jūras kara flote, Krievija
Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka

Parādu slogs gulsies uz bērniem: Latvijas MK iesaka mazināt apetīti

0
(atjaunots 07:38 14.07.2020)
Jau gada beigās Latvijas valsts parāds var sasniegt 50% IKP, un valdībai nāktos adekvāti vērtēt tēriņus, lai tie būtu efektīvi, uzsvēra Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Latvijas valdībai vajadzētu rūpīgāk vērtēt investīciju projektus, kas ierosināti koronavīrusa krīzes periodā, uzskata Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka. Savu viedokli viņa pauda Latvijas radio 4 ēterā. 

Šteinbuka atgādināja, ka jebkuri parādi ir jāatmaksā, turklāt ne tikai pati parāda summa, bet arī procenti.

"Kad tas velkas gadiem, slogs gulstas uz nākamajām paaudzēm, mūsu bērniem un mazbērniem..." viņa uzsvēra.

Pirms koronavīrusa krīzes valsts parāds sastādīja 39% no iekšzemes kopprodukta, tomēr jau līdz gada beigām tas var tuvoties 50% atzīmei un pat pārsniegt to, atzīmēja Šteinbuka. Protams, var salīdzināt šo rādītāju ar citām valstīm, kur situācija ir daudz sliktāka.

"Tomēr no otras puses, apetīti vajag apvaldīt," uzskata Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja.

Viņa uzsvēra, ka tagad ir svarīgi ieguldīt naudu tādos projektos, kuri nākotnē nesīs peļņu, bet no tās jau maksās nodokļus, algu.

"Mēs neredzam pietiekamu analīzi, kas mūs pārliecinātu: visi piedāvājamie investīciju projekti būs pietiekami efektīvi un ne tikai atmaksāsies, bet arī cels valsts konkurētspēju, cels darba atdevi," atzīmēja Šteinbuka.

Viņa atgādināja, ka valsts atbalsts var būt dažāds. Šteinbuka piekrita, ka ir izdevumi, no kuriem nevar atteikties: tas ir uzņēmumu atbalsts dīkstāves periodā, medicīnas finansējums. Taču jāpatur prātā arī citi izdevumi, kas palīdz stimulet ekonomikas izaugsmi.

"Ļoti svarīgi, lai šiem investīciju projektiem būtu konkrēts mērķis, lai tie pietiekami ātri nodrošinātu atdevi un lai tā nebūtu krāšņu lietu pirkšana, kas principā noderēs, taču ne šajos apstākļos," piezīmēja Šteinbuka.

Kas attiecas uz trim miljardiem eiro, ko Latvija varētu saņemt ES ekonomikas atjaunošanas ietvaros, Šteinbuka aicināja to skaitīt, kad nauda būs saņemta.

Šīs naudas saņemšanas izredzes ir pietiekami lielas, tomēr piedāvājums pagaidām tiek izskatīts, un, iespējams, Latvijai nepiešķirs tik lielus līdzekļus grantus, kā pašlaik plānots.

Šteinbuka uzskata, ka Latvijā var rasties problēmas ar nodokļu iekasēšanu, jo tautsaimniecības kopējais stāvoklis vēl joprojām ir nestabils un lielākā daļa rādītāju neuzlabojas. Svarīgi ir arī tas, ka bankas, kas jau pirms krīzes tikai nelabprāt izsniedzka kredītus, kļuvušas vēl piesardzīgākas, un šī tendence ātri nemainīsies.

"Tāpēc mēs nevaram teikt, kāds būs budžeta deficīts, un iespējas ar vajadzībām jāsamēro ļoti piesardzīgi," konstatēja Šteinbuka.

Viņa ieteica tērēt naudu tikai pašam nepieciešamākajam. Speciāliste vērtēja, ka valdības soļi krīzes periodā bija adekvāti, un jāturpina tādā pašā garā, izvairoties no īslaicīgiem lēmumiem.

0
Tagi:
valsts parāds, IKP
Pēc temata
Valdība nav izmaksājusi pat trešo daļu no iedzīvotājiem solītajiem 700 miljoniem eiro
Latvijas Ekonomikas ministra veikusi ilgtermiņa prognozes par pieprasītākajām profesijām
Laiks atradināties: analītiķis pastāstīja, kas notiks ar ES dotācijām Baltijai
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni