Parādījies Krievijas pirmā smagā BPLA lidojuma videoieraksts

37
(atjaunots 12:20 22.08.2019)
Jaunais bezpilota aparāts "Altius U" spēj bez pārtraukuma atrasties gaisā vairāk nekā diennakti un pārvarēt līdz 5 tūkstošu kilometru attālumu.

Krievijas Aizsardzības ministrija publicējusi jaunākā smagā bezpilota lidaparāta "Altius U" pirmo lidojumu. Aparāts izstrādāts Krievijas Bruņoto spēku interesēs projekta "Altair" ietvaros. AM atzīmēja, ka "Altius U" pirmā lidojuma laikā visas sistēmas darbojās nevainojami, aparāts automātiskajā režīmā pacēlās gaisā un piezemējās armijas izmēģinājumu aerodromā.

BPLA būvēts pēc parastās aerodinamiskās shēmas, RIA Novosti pastāstīja Krievijas vadošais eksperts bezpilota sistēmu jomā Deniss Fedutinovs. Dīzeļa dzinēji, kas griež velkošās skrūves atrodas zem spārna konsolēm, norādīja eksperts.

BPLA var pārvietoties lielā augstumā, uzturēties gaisā vairāk nekā 24 stundas. Tā galvenais mērķis – izlūkošana un novērošana ar optisko, radiotehnisko un radiolokācijas līdzekļu kompleksu palīdzību.

Fedutinovs piezīmēja, ka pie maksimālās pacelšanās masas virs 6 t, "Altius U" spēj nest aptuveni tonnu derīgās kravas, tostarp – arī aviācijas uzbrukuma bruņojumu. Jaunā BPLA īpatnība – iespēja to vadīt ar satelīta kanālu palīdzību, tāpēc tā pielietojuma rādiuss ir gandrīz neierobežots, uzsvēra AM.

Sarunā ar RT militārais eksperts, atvaļinātais pulkvedis Viktors Ļitovkins konstatēja, ka BPLA jaunās iespējas – lidot veselu diennakti, attālināties līdz 5 tūkstošu kilometru attālumā, izmantot mūsdienīgās radioelektroniskās iekārtas – ļauj saņemt detalizētu informāciju par iespējamo pretinieku.

"Altius U" ir otrais smagais BPLA, ko mēneša laikā prezentējusi Krievijas AM – augusta sākumā izmēģinājuma lidojumā devās smagais trieciena BPLA "Ohotņik", ko izstrādājusi korporācija "Sukhoi". Tā izgatavošanai izmantoti kompozīta materiāli, kas padara to mazāk pamanāmu radiolokatoros. "Ohotņik" aprīkots ar reaktīvo dzinēju ar kontrolējamu vilkmes vektoru, spēj attīstīt ātrumu līdz tūkstoš kilometriem stundā. Pacelšanās masa – aptuveni 20 tonnas – ļauj pacelt gaisā arī vairākas tonnas bruņojuma.

37

Krievijas ĀM vadītājs nosauca negaidītu koronavīrusa draudu

45
(atjaunots 12:09 11.07.2020)
Koronavīrusa pandēmija saasinājusi ne tikai visus esošos draudus – parādās jauni izaicinājumi, un tie ir visnotaļ negaidīti.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka koronavīrusa pandēmija saasinājusi visus esošos draudus un izaicinājumus.

"Parādījušās spekulācijas, ka starptautiskie teroristi domā, kā viņi var izmantot šī vīrusa rasi, bet varbūt radīt jaunas rases," atzīmēja Lavrovs.

Pēc viņa sacītā, pasaulē vērojami arī centieni izmantot koronavīrusa izraisīto krīzi šauri savtīgās interesēs, kad atsevišķas valstis nevēlas piedalīties kopējā cīņā ar pandēmiju. Plašāka informācija pieejama Sputnik video.

45

Rail Baltica: mirst NATO un Eiropas Savienības iemīļotais projekts

90
(atjaunots 11:50 09.07.2020)
Rail Baltica – jaunas ātrgaitas dzelzceļa maģistrāles projekts Eiropā. Dzelzceļš stiepsies no Berlīnes caur Varšavu, Kauņu, Viļņu un Rīgu uz Tallinu un savienos Vāciju un Poliju ar Baltijas valstīm.

Jauno maģistrāli bija plānots sākt izmantot 2025. gadā, taču vēlāk termiņu atlika uz gadu. Tagad pastāv risks, ka daudzus miljardus vērtais projekts netiks pabeigts nekad. Par NATO un Eiropas Savienības iemīļotā projekta nāves iemesliem stāstām mūsu video.

90
Tagi:
Rail Baltica
Pēc temata
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu
"Rail Baltica" jau sākotnēji bija iecerēts kā militārs projekts
Eksperts: Latvija samaksās dārgu cenu par vēlmi vadāt tankus pa Rail Baltica
Eksperts pastāstīja par Rail Baltica galveno jautājumu pēc cenas pieauguma
Nepilsoņa pase

Nepilsoņiem klājas grūtāk: žurnāliste pastāstīja, kārtojusi pilsonības eksāmenu

0
(atjaunots 09:28 13.07.2020)
Latvijā dzimušajiem, domājams, ir smagāk nokārtot eksāmenu pilsonības saņemšanai, nekā no citām valstīm atbraukušajiem, uzskata baltkrievu izcelsmes žurnāliste.

RĪGA, 13. jūlijs — Sputnik. Ventspils avīzes "Ventas balss" korespondente un baltkrievu ansambļa "Žuravinka" dalībniece Jeļena Naruševiča pastāstīja, kā mācījusies latviešu valodu un kāpēc kārtojusi eksāmenu Latvijas pilsonības saņemšanai radio Baltkom ēterā.

Naruševiča paskaidroja, ka plānojusi palikt Latvijā, tāpēc sapratusi, ka nāksies mācīties latviešu valodu un mainīt pilsonību. Viņa ir žurnāliste, tātad valodu vajadzēja apgūt atbilstoši augstākajai kategorijai.

Naruševiča atzina, ka valodas viņai vienmēr padevušās labi, tomēr viņa labi atceras, kā uzrakstījusi pirmo rakstu Ventspils avīzei, kas tolaik vēl saucās "Padomju Venta". Viņa sadomāja pati rakstu pārtulkot.

Žurnāliste apbruņojusies ar vārdnīcām un ķērusies pie darba, taču nekas nav izdevies.

Viņa apmeklējusi dažādus kursus, taču tolaik kursu pieaugušajiem nebija. Galu galā iemācīties latviešu valodu palīdzēja kolēģi un draugi. Tiesa, gramatika vēl joprojām mazliet pieklibo, atzina korespondente.

Pēc tam, nodzīvojusi Latvijā četrus gadus, viņa nokārtoja pilsonības eksāmenu, pie tam ļoti labi saprata: to nāksies izdarīt, ja viņa vēlas palikt Latvijā.

Tikpat labi viņa saprot arī tos, kuri bija spiesti kārtot eksāmenu, tikai nepilsoņa statusa dēļ.

"Es saprotu tos, kam nācās kārtot eksāmenu, lai arī viņi šeit ir dzimuši," piezīmēja Naruševiča.

Pēc viņas domām, Latvijai vajadzēja automātiski piešķirt pilsonību, kā to darīja Lietuva.

Kopš 2020. gada 1. janvāra Latvijas pilsonība tiek piešķirta jaundzimušajiem nepilsoņu bērniem. Atgādināsim, ka, apsveicot iedzīvotājus Neatkarības atjaunošanas dienā 2020. gadā, valsts prezidents Egils Levits atcerējās nepilsoņus un piebilda, ka arī viņiem ir tiesības – tiesības izvēlēties, kļūt par pilsoņiem vai ne.

Starp citu, Latvija un Igaunija ir vienīgās valstis ES, kuru pilsonību pārsvarā saņem pašu nepilsoņi (atbilstoši 72,1% un 64,9%). Otrajā vietā starp Latvijas un Igaunijas pilsonības kandidātiem ir Krievijas pilsoņi. Trešajā vietā Igaunijā – Ukrainas pilsoņi (3,4%), Latvijā – Lielbritānijas pilsoņi (5,8%). Lietuvā, kur nepilsoņu nav, pirmo vietu ieņēmuši Krievijas pilsoņi (24,6%), otro – Baltkrievijas pilsoņi (18,5%), bet trešajā vietā ir personas bez pilsonības (8,5%).

0
Tagi:
pilsonība, nepilsoņi, Latvija
Pēc temata
Latvijā 25 gadu laikā naturalizējušies 150 000 cilvēku, vairāk nekā 220 000 ir nepilsoņi
Citas valsts pasi var saglabāt: Putins parakstījis likumu par KF pilsonības saņemšanu
Kā saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā: tiek izstrādāta jauna programma
Latvijā nedzīvo aptuveni pusmiljons tās valstspiederīgo