Krievijas AM demonstrēja divu bumbvedēju Tu-160 pārvietošanu uz Čukotku

31
(atjaunots 14:33 15.08.2019)
Lidmašīnas pārvarēja vairāk nekā sešus tūkstošus kilometru bez degvielas uzpildes.

Uz Čukotku tika pārvietoti divi Krievijas GKS tālās aviācijas stratēģiskie bumbvedēji Tu-160. Video ierakstu publicēja Krievijas Aizsardzības ministrija.

Lidojums bez nosēšanās ilga vairāk nekā astoņas stundas. Lidmašīnas degvielu neuzpildīja. Ekipāžas pārvarēja vairāk nekā sešus tūkstošus kilometrus.

Bumbvedēji Tu-160 piezemējās Anadiras lidostā Čukotkā.

Lidmašīnu pārvietošana notika plānveida tlaktisko mācību ietvaros, ko vadīja Krievijas GKS tālās aviācijas komandieris ģenerālleitnants. Sergejs Kobilašs. Manevri ilgs līdz šīs nedēļas nogalei.

31

Elle Zemes virsū: Hirosimas un Nagasaki bombardēšanas 75. gadadiena

10
(atjaunots 13:38 06.08.2020)
1945. gada 6. augusts – Japānai tā bija viena no baismīgākajām dienām vēsturē.

Šodien aprit 75 gadi, kopš ASV nometa kodolbumbu Hirosimā. Ievainojumi un radiācija aiznesa trešo daļu iedzīvotāju, pilsēta bija gandrīz noslaucīta no Zemes virsas. Trīs dienas vēlāk tika nomesta vēl viena bumba – Nagasaki.

Traģēdijā gāja bojā vairāk nekā 450 tūkstoši cilvēku, izdzīvojušie vēl joprojām cieš no slimībām, ko radījusi radiācija.

"Mazulis" un "Resnulis". Tā dēvēja kodolbumbas, kas uzsprāga Hirosimā un Nagasaki. Gluži nevainīgi vārdi, baismīgi gruveši, neiedomājams upuru skaits. Kopš dienas, kad pasaule ieraudzīja jauno ieroci, pagājuši 75 gadi. Vai cilvēce ir guvusi mācību?

10

Benzīna autocisternas sadursme ar lidmašīnu Šeremetjevas lidostā

47
(atjaunots 11:36 02.08.2020)
Aculiecinieki nofilmēja benzīna autocisternas sadursmes sekas ar Aeroflot lidmašīnu Airbus A321 Šeremetjevas lidostā.

Sestdien, 1. augustā, Šeremetjevas lidostā notika incidents. Benzīna autocisterna ietriecās aviokompānijas Aeroflot lidmašīnā.

Aeroflot paskaidroja, ka benzīna autocisterna ietriecās lidmašīnā, kura atradās stāvlaukumā, izbraucot ārpus servisa ceļa robežām.

Šajos kadros ir redzas, ka lidmašīnai ir bojāta fizelāžas priekšējā daļa, savukārt benzīna autocisternai – šofera kabīne.

Degvielas uzpildes automobiļa šoferis negadījumā cietis, taču palīdzība viņam tika sniegta notikuma vietā.

Maskavas starpreģionālā transporta prokuratūra pārbauda visus incidenta apstākļus.

47
Tagi:
sadursme, lidosta, Maskava
Pēc temata
Noriļskas lidostā vēja brāzmas pagriež Boeing
Privātas lidmašīnas avārija Stambulas lidostā
Ukrainas pasažieru lidmašīnas kritiens un sprādziens
Uz neiespējamā robežas: Bristolē pilots nosēdināja lidmašīnu spēcīga sānu vēja apstākļos
Ziemeļu straume 2

Vācijas ĀM atbildēja uz ASV draudiem "Ziemeļu straumei 2"

0
(atjaunots 17:56 07.08.2020)
Trīs ASV senatori adresējuši vēstuli ostas operatoram "Sassnitz GmbH", kurā draud ar finansiālu sabrukumu Zasnicas ostai.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Nilss Annens asi kritizēja ASV Senāta locekļu vēstuli, kurā politiķi draud Zasnicas pilsētas ostai ar sankcijām "Ziemeļu straumes 2" dēļ, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš ziņu aģentūras rīcībā nokļuva trīs ASV senatoru vēstule, kas adresēta ostas operatoram "Sassnitz GmbH". Tajā stāstīts par sankcijām, ko ASV valdība gatavo pret kompānijām, kas atbalsta gāzesvada būvdarbus. Cita starpā vēstulē teikts, ka darbu turpināšanas gadījumā Zasnicas ostai draud "finansiāls sabrukums".

"ASV eksteritoriālo sankciju politika attiecībās ar tuviem partneriem un sabiedrotajiem ir nopietns uzbrukums mūsu nacionālajai suverenitātei," Annens norādīja intervijā avīzei Handelsblatt.

Politiķis norādīja, ka vācu kompānijām adresēto draudu vēstuļu tonis un saturs ir absolūti nepieņemams.

"Mēs likām skaidri saprast mūsu partneriem ASV, ka nepieļausim spiedienu pret mūsu kompānijām," atzīmēja valsts sekretārs. Viņš atgādināja, ka Vācijas un Eiropas enerģētikas politika tiks izlemta tikai Berlīnē un Briselē, nevis Vašingtonā.

Annens pastāstīja, ka Vācija izmantos savu prezidentūru ES Padomē, lai stiprinātu Eiropas suverenitāti, un piebilda, ka Eiropa nedrīkst pakļautties šantāžai.

"Ziemeļu staume 2"

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz gāzesvada izbūvi no Krievijas uz Vāciju.

Krievijas projektu atbalsta Berlīne un Vīne, jo tās ir ieinteresētas saņemt stabilas gāzes piegādes. Gāzesvadu atbalsta arī Norvēģija – tās valdībai pieder 30% kompānijas "Kvaerner", būvdarbu apakšuzņēmēja, akciju.

Pret "Ziemeļu straumi 2"  iebilst Lietuva, Latvija, Polija un Ukraina, kam ir savas intereses. Projektu kritizē arī ASV – tās vēlas piegādāt Eiropai pašas savu sašķidrināto dabas gāzi.

Pērnā gada beigās Savienotās Valstis pieņēma aizsardzības budžetu, kurā iekļāva sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem. Rezultātā projekta īstenošana apstājās, tomēr Krievijas koncerns "Gazprom" informēja, ka varēs patstāvīgi noslēgt būvdarbus.

0
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"
Straujš pagrieziens: Vācija draud ASV ar sankcijām par mēģinājumu apturēt "Nord Stream 2"
Uzņēmēji Vācijā plāno atbildi ASV sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2"
Eksperts: ASV rīcība pret "Ziemeļu straumi 2" ir jezuītiska, Eiropā valda pasivitāte