Paskatieties, ko spēj Krievijas hiperskaņas "Kinžal"

104
(atjaunots 12:46 11.08.2019)
Iznīcinātāji MiG-31K ar hiperskaņas raķešu kompleksu "Kinžal" nolidoja virs Dubroviču poligona Rjazaņas apgabalā.

Starptautiskajās armiju spēlēs, kuras norisinās no 3. līdz 17. augustam Dubroviču poligonā, pirmo reizi plašai publikai atrādīja hiperskaņas raķešu kompleksu "Kinžal".

Aviācijas šovā piedalījās divi augsta lidojuma iznīcinātāji MiG-31K, kuri bija apbruņoti ar "Kinžal". Lidmašīnas piesedza uzbrukuma un bombardēšanas aviāciju, kura raidīja triecienus ar aviācijas bumbām nosacītā pretinieka ZRK baterijai.

Kopumā poligonā tika uzstādīti aptuveni 60 divpadsmit veidu mērķu.

Pērnā gada vēstījumā Federālajai sanāksmei Krievijas prezidents Vladimirs Putins prezentēja hiperskaņas raķeti "Kinžal" kopā ar citām jaunākajām Krievijas ieroču sistēmām.

Raķete ir spējīga attīstīt desmit Mahu ātrumu un garantēti pārvarēt visas pastāvošās pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas, nogādājot kodola un parastos kaujas lādiņu attālumā līdz 2000 kilometru.

Kopš 2017. gada beigām desmit lidmašīnas-pārtvērēji MiG-31K ar "Kinžal" veic izmēģinājuma un kaujas dienestu Dienvidu militārajā apgabalā.

Konkursā "Aviadarts" šogad piedalās Ķīnas, Baltkrievijas, Kazahstānas un Krievijas komandas. Starptautiskās armiju spēles notiek no 3. līdz 17. augustam. Tajās piedalās 37 valstu komandas ar kopējo cilvēku skaitu virs 5 tūkstošiem.

104

ASV valsts sekretārs draud Krievijai par "sakariem ar talibiem". KF prasa pierādījumus

11
(atjaunots 14:55 14.08.2020)
ASV valsts sekretārs paziņojis, ka Krievija dārgi maksās, ja apstiprināsies, ka tai bijuši sakari ar talibiem. Jūnijā The New York Times žurnālisti apgalvoja, ka Maskava maksājot teroristiem Afganistānā par amerikāņu karavīru slepkavībām. Kur ir fakti?

ASV valsts sekretārs paziņojis, ka Krievija samaksās milzīgu cenu, ja apstiprināsies, ka tai it kā esot bijuši sakari ar talibiem. Stāsts sākās jau jūnijā ar rakstu The New York Times. Amerikāņu žurnālisti apgalvoja, ka Maskava it kā maksājot teroristiem Afganistānā par amerikāņu karavīru slepkavībām. Nekādi konkrēti fakti rakstā netika pieminēti, tikai kaili apgalvojumi, turklāt arī tie pamatoti ar vārdā nenosauktiem avotiem specdienestos. Krievijas Ārlietu ministrija nosauca The New York Times rakstu par viltojumu un pieprasīja no ASV pierādījumus. Ko amerikāņi mēģina slēpt aiz skaļiem paziņojumiem? Vai apsūdzības par Krievijas sakariem ar teroristiem palīdzēs Trampam? Par to stāsta mūsu video.

11

Pretinieks neizlauzīsies: Krievijas Baltijas flotes PGA S-400 komandas organizē mācības

8
(atjaunots 10:31 14.08.2020)
Saskaņā ar mācību scenāriju Krievijas karavīri izvērsa zenītraķešu sistēmas S-400 "Triumf" pēc signāla saņemšanas par gaisa telpas robežu pārkāpumu, ko pieļāvušas vairākas nosacītā pretinieka lidmašīnas. Zenītartilēristu mācības redzamas video ierakstā

Baltijas flotes pretgaisa aizsardzības spēku plānveida mācības iekļāva S-400 izvēršanas normatīvus, gaisa mērķu meklēšanu, klasifikāciju un pavadīšanu.

Pēc signāla saņemšanas par nosacītā pretinieka uzlidojumu (tā lomā bija iznīcinātāji Su-27), atrilēristi izvērsa ZRK, veica raķešu elektronisko palaišanu un likvidēja nosacītā pretinieka mērķus.

Mācību kadri – mūsu video ierakstā.

8
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos

0
(atjaunots 07:49 15.08.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicina iezīmēt soļus, kas ļaus izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosinājis tuvākajā laikā organizēt ANO Drošības padomes dalībvalstu līderu, kā arī Vācijas un Irānas tikšanos tiešsaistē, lai apspriestu Irānas jautājumu un izvairītos no situācijas saasināšanās, informēja RIA Novosti.

Šis ierosinājums izteikts paziņojumā, kas publicēts Krievijas prezidenta oficiālajā vietnē.

"Mērķis – nospraust soļus, kas ļautu izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē. Ir svarīgi kolektīvi atbalstīt ANO DP rezolūcijas 2231 tālāku netraucētu realizāciju, kas veidojusi starptautiski tiesisko pamatu KVRP (Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, vienošanās ar Irānu – red.) īstenošanai," paskaidroja valsts vadītājs.

Viņš konstatēja, ka diskusijas Drošības padomē kļūst aizvien saspringrākas, pret Teherānu izskan nepamatoti paziņojumi, izstrādājamie rezolūciju projekti vērsti uz agrāko vienbalsīgo lēmumu laušanu.

"Šajā reģionā, tāpat kā jebkurā citā pasaules punktā, nav vietas šantāžai un diktātam ne no vienas puses. Vienpusēja pieeja risinājuma meklējumos nepalīdz," uzsvēra Putins.

Viņš atzīmēja, ka Krievija joprojām pieturas pie KVRP Irānas kodolprogrammas noregulēšanai no 2015. gada.

Prezients atgādināja, ka atjaunotā Drošības koncepcija Persijas līča zonā, ar ko Maskava nāca klajā 2019. gadā ietver konkrētus ceļus problēmu risināšanai reģionā.

Krievijas valsts vadītājs aicināja uzmanīgi un atbildīgi izvērtēt vienam otra viedokli, rīkoties ar savstarpēju cieņu un kolektīvi.

"Aicinām partnerus uzmanīgi apsvērt mūsu piedāvājumu. Alternatīva ir tālāka spriedzes eskalācija, konflikta izcelšanās riska pieaugums. No tādas notikumu attīstības ir jāizvairās. Krievija ir atvērtka konstruktīvai sadarbībai ar visiem, kas ieinteresēts attālināt situāciju no bīstamās robežas. Jautājums ir steidzams," konstatēja Putins.

Viņš ierosināja saskaņot tiešsaistes apspriedes dienas kārtību Ārlietu ministriju līmenī, ja līderi demonstrē principiālu gatavību sarunai.

Aizvadītajā nedēļā ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka Vašingtona ir sagatavojusi ANO Drošības padomes rezolūcijas projektu jautājumā par ieroču embargo pagarināšanu pret Irānu.

Pēc tam Teherāna paziņoja, ka šāds dokuments vispirms apdraud nevis Irānu, bet gan pašas ANO DP mehānismus.

Irānas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Abass Musavi norādīja, ka tādējādi Vašingtona vēlas pakļaut sev ANO DP un novājināt to.

0
Tagi:
Vladimirs Putins, Krievija, Irāna, Drošības Padome, ANO
Pēc temata
ASV Valsts departaments atklājis valsts stratēģiju attiecībās ar Irānu
Cīņa visiem spēkiem. Vai kara draudi Persijas līcī ir reāli
ASV draudi nav līdzējuši: Venecuēla saņēmusi degvielu no Irānas
Kodoldarījumu iespējams glābt: Krievijas ārlietu ministrs kritizē ASV rīcību