Slepkavo un kropļo visus pēc kārtas: Afganistāna modžahedu žņaugos

54
(atjaunots 15:20 04.08.2019)
Mobilā seriāla Afgāna.Online pamatā ir reāli notikumi Afganistānā 1978.-2001.gg. Vēsturiskas personības – Kārters un Reigans, Brežņevs un Gorbačovs, Taraki, Amins, Nadžibulla un daudzi citi – sarakstās sociālajos tīklos, atjauno savas lapas, rada pasākumus, publicē video un fotogrāfijas. Piedāvājam jūsu uzmanībai ceturto sēriju.

Pēc padomju spēku izvešanas no Afganistānas situācija valstī strauji pasliktinājās. Islāmistu spiediens turpinājās, un valdība Kabulā nespēja tam efektīvi pretoties.

Pirmajā posmā Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt kontroli valstī, lielā mērā – pateicoties PSRS ekonomiskajai palīdzībai. Taču 90.gadu sākumā līdz ar PSRS sabrukumu Maskava vairs nespēja atbalstīt Kabulu, un Nadžibullas stāvoklis kļuva pavisam bēdīgs.

Viena pēc otras Afganistānas provinces nonāca modžahedu ziņā. Nadžibullas piekritēji bija spiesti padoties islāmistiem vai bēgt.

Visā valsti uzliesmoja konflikti starp dažādiem grupējumiem. Daudzi no viņiem saņēma atbalstu no dažādiem ārvalstu avotiem: no ASV, AAE, Pakistānas, Ķīnas, dažādām islāmistu organizācijām. Bieži izcēlās etniskas sadursmes – viens pret otru karoja puštuni, tadžiki, uzbeki, hazāri un citu daudzo Afganistānā dzīvojošo etnisko grupu pārstāvji.

Kad Maskava pārtrauca ieroču piegādes centrālajai valdībai, modžahedi pastiprināja uzbrukumus Kabulai. Pilsētā vairs nebija droši, auga upuru skaits civiliedzīvotāju vidū.

Apšaudēs vieta arī Krievijas vēstniecības teritorija. Izlūkdienesti vēstīja: ja modžahedi būtu nokļuvuši līdz diplomātiem, vēstniecības darbinieki būtu noslepkavoti.

Pēc Nadžibullas režīma krišanas un Kabulas ieņemšanas Maskava nolēma steidzami evakuēt diplomātus. Situāciju apgrūtināja pastāvīgās apšaudes. Par to pārtraukšanu ar visiem grupējumiem, kuri cīnījās par Kabulu, vienoties neizdevās.

Krievijas vēstniecības un vairāku citu valstu diplomātisko misiju darbiniekus bija plānots izvest ar trim smagajām kara transporta lidmašīnām Il-76. Pateicoties pilotu meistarībai, visi trīs lidaparāti laikus ieradās evakuācijas vietā Kabulas lidostā. Apšaudes no tuvējiem kalniem turpinājās, vienā no lidmašīnām trāpīja mīnmetēja lādiņš. Uz Maskavu izlidot izdevās tikai divām Il-76.

Pārējie diplomāti un desantnieki tika evakuēti tikai nākamajā dienā.

Kā tas notika patiesībā

70.gadu beigās Afganistānas kaimiņi ar ASV atbalstu centās sadalīt valsti ietekmes zonās. Amerikāņi ar ieročiem un naudu atbalstīja afgāņu dumpiniekus.

Afganistānas valdība vairākkārt lūdza PSRS palīdzību, un 1979.gadā Maskava nolēma ievest bruņotos spēkus draudzīgās valsts teritorijā. Deviņus gadus ilgā padomju karavīru klātbūtne deva iespēju nostiprināt varu Kabulā, palīdzēt ekonomikai. Tālāk valsts varēja risināt savas problēmas pati. Uz Ženēvas vienošanās pamata padomju spēki atgriezās dzimtenē 1989.gada februārī.

Karš Afganistānā nav beidzies. ASV un vairākas arābu valstis joprojām finansēja kaujinieku nometnes Pakistānā. Valdību gāza lauka komandieri, taču pēc tam viņus sakāva teroristiskā kustība "Taliban"*. Uz ilgiem gadiem Afganistānā ieradās ASV un to sabiedrotie, taču 17 gadus ilgās amerikāņu klātbūtnes laikā valsts aizvien dziļāk grimst haosā.

*  teroristisks grupējums, aizliegts Krievijā un vairākās citās pasaules valstīs.

54

Elle Zemes virsū: Hirosimas un Nagasaki bombardēšanas 75. gadadiena

6
(atjaunots 13:38 06.08.2020)
1945. gada 6. augusts – Japānai tā bija viena no baismīgākajām dienām vēsturē.

Šodien aprit 75 gadi, kopš ASV nometa kodolbumbu Hirosimā. Ievainojumi un radiācija aiznesa trešo daļu iedzīvotāju, pilsēta bija gandrīz noslaucīta no Zemes virsas. Trīs dienas vēlāk tika nomesta vēl viena bumba – Nagasaki.

Traģēdijā gāja bojā vairāk nekā 450 tūkstoši cilvēku, izdzīvojušie vēl joprojām cieš no slimībām, ko radījusi radiācija.

"Mazulis" un "Resnulis". Tā dēvēja kodolbumbas, kas uzsprāga Hirosimā un Nagasaki. Gluži nevainīgi vārdi, baismīgi gruveši, neiedomājams upuru skaits. Kopš dienas, kad pasaule ieraudzīja jauno ieroci, pagājuši 75 gadi. Vai cilvēce ir guvusi mācību?

6

Benzīna autocisternas sadursme ar lidmašīnu Šeremetjevas lidostā

42
(atjaunots 11:36 02.08.2020)
Aculiecinieki nofilmēja benzīna autocisternas sadursmes sekas ar Aeroflot lidmašīnu Airbus A321 Šeremetjevas lidostā.

Sestdien, 1. augustā, Šeremetjevas lidostā notika incidents. Benzīna autocisterna ietriecās aviokompānijas Aeroflot lidmašīnā.

Aeroflot paskaidroja, ka benzīna autocisterna ietriecās lidmašīnā, kura atradās stāvlaukumā, izbraucot ārpus servisa ceļa robežām.

Šajos kadros ir redzas, ka lidmašīnai ir bojāta fizelāžas priekšējā daļa, savukārt benzīna autocisternai – šofera kabīne.

Degvielas uzpildes automobiļa šoferis negadījumā cietis, taču palīdzība viņam tika sniegta notikuma vietā.

Maskavas starpreģionālā transporta prokuratūra pārbauda visus incidenta apstākļus.

42
Tagi:
sadursme, lidosta, Maskava
Pēc temata
Noriļskas lidostā vēja brāzmas pagriež Boeing
Privātas lidmašīnas avārija Stambulas lidostā
Ukrainas pasažieru lidmašīnas kritiens un sprādziens
Uz neiespējamā robežas: Bristolē pilots nosēdināja lidmašīnu spēcīga sānu vēja apstākļos
Skolniece, foto no arhīva

ANO uzskata, ka situācija izglītībā pēc pandēmijas ir katastrofāla

0
(atjaunots 19:47 06.08.2020)
ANO ir noraizējusis par stāvokli izglītībā, ņemot vērā to, ka Covid-19 pandēmijas dēļ visā pasaulē bija slēgts liels skaits skolu. Šāds stāvoklis var iznīcināt gadu desmitiem ilgu progresu.

RĪGA, 6. augusts – Sputnik. Koronavīrusa Covid-19 pandēmijas rezultātā 160 valstis visā pasaulē bija spiestas ieviest bērniem attālinātās mācības un slēgt skolas. Problēmas izglītības procesā skāra miljardu cilvēku. Viņu vidū 40 miljoniem bērnu nebija iespējams nodrošināt svarīgu sagatavošanos pirms jaunā mācību gada, vēsta jauns.lv.

"Mūs sagaida daudz lielāka mēroga katastrofa, kas var nivelēt gadu desmitiem ilgu progresu un padziļināt pasaule iesakņojušos nevienlīdzību," teica ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs.

ANO ierosina pēc iespējas ātrāk atvērt skolas.

"Neskatoties uz mācību nodarbībām radio, televīzijā un internetā, kā arī neskatoties uz visām skolotāju un vecāku pūlēm, daudzi skolēni vēl joprojām nav sasniedzami. Audzēkņiem ar ierobežotām iespējām, minoritāšu un maznodrošināto kopienu pārstāvjiem, bēgļiem, kā arī atsevišķu rajonu iedzīvotājiem draud lielākais risks bezcerīgi atpalikt mācībās," atgādināja Guterešs.

Latvijā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Valsts izglītības satura centrs (VISC) informēja, ka no nākamā mācību gada plānots organizēt izglītošanos saskaņā ar trim modeļiem. Ja saglabāsies aptuveni pašreizējā epidemioloģiskā situācija, tiks īstenots mdelis A, un no 1. septembra izglītīas iestādēs atsāksies mācības klātienē.

Latvijas valdība apstiprināja IZM plānu, kas paredz mācību gada sākumu izglītības iestādēs. Mācību process skolās un augstskolās sāksies 1. septembrī klātienē, ka valstī saglabāsies pašreizējā epidemioloģiskā situācija, informēja VISC vadītājs Guntars Catlaks. Mācību iestāžu pienākums būs sekot skolēnu veselības stāvoklim: regulāri sniegt informāciju, sekot higiēnai un distances ievērošanai gaiteņos, garderobēs un ēdamtelpās.

1.-6. klašu skolēni mācīsies skolā pilnu mācību dienu, 7.-12. klašu skolēniem pieļautas daļējas attālinātās macības vai patstāvīgs darbs ne vairāk kā 20% apmērā no mācību procesa. Šī proporcija attiecas arī uz profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem.

0
Tagi:
izglītība, pandēmija, ANO
Pēc temata
Skolēniem un studentiem jaunajā mācību gadā būs jāievēro jauni kārtības noteikumi
Vanaga: negribētos pārvērst skolu par cietumu
Pedagoģijas zinātņu doktors paskaidroja, kāpēc attālinātās mācības ir kaitīgas
Būs ko palauzīt galvu: skolotāji gatavojas mācībām klātienē