Kam aplaudēja rietumvalstis Gorbačova laikā, jeb Bīstamās spēles Afganistānā

44
(atjaunots 12:21 27.07.2019)
Mobilā seriāla Afgāna.Online pamatā ir reāli notikumi Afganistānā 1978.-2001.gg. Vēsturiskas personības – Kārters un Reigans, Brežņevs un Gorbačovs, Taraki, Amins, Nadžibulla un daudzi citi – sarakstās sociālajos tīklos, atjauno savas lapas, rada pasākumus, publicē video un fotogrāfijas. Piedāvājam jūsu uzmanībai trešo sēriju.

Kopš nežēlīgā un asiņainā pilsoņu kara sākuma Afganistānā pagāja desmit gadi. Šajā laikā konfliktā gājuši bojā vairāk nekā pusmiljons cilvēku, kaimiņvalstis uzņēmušas vairāk nekā 6 miljonus afgāņu bēgļu.

Jaunais Afganistānas līderis Muhameds Nadžibulla pēc nākšanas pie varas 1987.gadā centās sākt nacionālo samierināšanos. Veidojās jaunas politiskās partijas, bet Nacionāldemokrātiskajā partijā pastiprinājās šķelšanās.

Islāmistu uzbrukumi nerimās, tos pastāvīgi uzkurināja ārvalstu palīdzība no Irānas, Pakistānas un ASV. Amerikāņi atbalstīja modžahedus un turpināja plašo informatīvo kampaņu pret PSRS.

Islāmistu līderis bija Džalaludins Hakani, viens no teroristiskās kustības "Taliban"* nākamajiem vadītājiem. Ar viņu nebija iespējams vienoties.

1987.gada novembrī padomju kontingents sāka plašu operāciju "Maģistrāle" Hostas apgabalā, netālu no Afganistānas un Pakistānas robežas. Dažu mēnešu laikā izdevās lauzt Hostas blokādi un novērst islāma valsts izveidi tās teritorijā.

Taču modžahedu uzbrukumi paplašinājās. Uz robežām ar Pakistānu un Irānu atjaunojās kaujinieku bāzes un ieroču piegādes ceļi.

Nadžibullam izdevās noturēt varu Kabulā. Pārsvarā – PSRS ekonomiskās palīdzības dēļ.

Pamazām PSRS un ASV attiecības uzlabojās. To būtiski veicināja PSKP ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs un ārlietu ministrs Eduards Ševarnadze – viņi sāka tuvināšanos Rietumiem un bija gatavi piekāpties, tostarp arī jautājumā par palīdzību Kabulai. Karš Afganistānā bija nepopulārs PSRS, valdība saprata, ka uzvarēt neizdosies.

1988.gada aprīlī Ženēvā tika noslēgta vienošanās par situācijas noregulēšanu Afganistānā. PSRS sāka izvest spēkus, bet islāmistu spiediens pastiprinājās – ASV un Pakistāna atbalstīja modžahedus.

1989.gada 15.februārī tika noslēgta padomju kontingenta izvešana no Afganistānas.

Kā tas notika patiesībā

70.gadu beigās Afganistānas kaimiņi ar ASV atbalstu centās sadalīt valsti ietekmes zonās. Amerikāņi ar ieročiem un naudu atbalstīja afgāņu dumpiniekus.

Afganistānas valdība vairākkārt lūdza PSRS palīdzību, un 1979.gadā Maskava nolēma ievest bruņotos spēkus draudzīgās valsts teritorijā. Deviņus gadus ilgā padomju karavīru klātbūtne deva iespēju nostiprināt varu Kabulā, palīdzēt ekonomikai. Tālāk valsts varēja risināt savas problēmas pati. Uz Ženēvas vienošanās pamata padomju spēki atgriezās dzimtenē 1989.gada februārī.

Karš Afganistānā nav beidzies. ASV un vairākas arābu valstis joprojām finansēja kaujinieku nometnes Pakistānā. Valdību gāza lauka komandieri, taču pēc tam viņus sakāva teroristiskā kustība "Taliban"*. Uz ilgiem gadiem Afganistānā ieradās ASV un to sabiedrotie, taču 17 gadus ilgās amerikāņu klātbūtnes laikā valsts aizvien dziļāk grimst haosā.

* – teroristisks grupējums, aizliegts Krievijā un vairākās citās pasaules valstīs.

44

Benzīna autocisternas sadursme ar lidmašīnu Šeremetjevas lidostā

24
(atjaunots 11:36 02.08.2020)
Aculiecinieki nofilmēja benzīna autocisternas sadursmes sekas ar Aeroflot lidmašīnu Airbus A321 Šeremetjevas lidostā.

Sestdien, 1. augustā, Šeremetjevas lidostā notika incidents. Benzīna autocisterna ietriecās aviokompānijas Aeroflot lidmašīnā.

Aeroflot paskaidroja, ka benzīna autocisterna ietriecās lidmašīnā, kura atradās stāvlaukumā, izbraucot ārpus servisa ceļa robežām.

Šajos kadros ir redzas, ka lidmašīnai ir bojāta fizelāžas priekšējā daļa, savukārt benzīna autocisternai – šofera kabīne.

Degvielas uzpildes automobiļa šoferis negadījumā cietis, taču palīdzība viņam tika sniegta notikuma vietā.

Maskavas starpreģionālā transporta prokuratūra pārbauda visus incidenta apstākļus.

24
Tagi:
sadursme, lidosta, Maskava
Pēc temata
Noriļskas lidostā vēja brāzmas pagriež Boeing
Privātas lidmašīnas avārija Stambulas lidostā
Ukrainas pasažieru lidmašīnas kritiens un sprādziens
Uz neiespējamā robežas: Bristolē pilots nosēdināja lidmašīnu spēcīga sānu vēja apstākļos

Augstākā pilotāža: bumbvedēju Tu-95MS ekipāžas uzpilda degvielu gaisā

15
(atjaunots 11:52 01.08.2020)
Degvielas uzpildes laikā bumbvedēja pilotam ir jānoturas precīzi 30 metru attālumā no degvielas uzpildes lidmašīnas.

Stratēģisko bumbvedēju Tu-95 MS ekipāžas debesīs virs Saratovas apgabala izspēlēja pilota apmācības sarežģītāko elementu – degvielas uzpildi gaisā. Lidmašīnas tuvojās gaisa tankkuģim Il-78 piecu tūkstošu metru augstumā 600 kilometru ātrumā. Uzpildes laikā bumbvedēja pilotam ir jānoturas precīzi 30 metru attālumā no degvielas uzpildes lidmašīnas. Tas tiek uzskatīts par vienu no sarežģītākajiem augstākās pilotāžas elementiem un to ļauj veikt tikai pieredzējušākajām ekipāžām.

15
Tagi:
Krievijas GKS, Krievija, aviācija
Policijas darbinieki pārbauda automobiļus, foto no arhīva

"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju

0
(atjaunots 21:19 03.08.2020)
Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā.

Aptuveni mēnesi pēc tam, kad koronavīrusa pandēmija burtiski nostādīja uz ceļiem pasaules ekonomiku, politikas un mediju pasaulē parādījās jauns starptautisko sacensību "žanrs", kuru ironiski var nosaukt par vakcīnu sacīkstēm, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Ņemot vērā to acīmredzamo traumu, kuru koronavīruss divreiz ir radījis kolektīvajiem Rietumiem, uzvaras jautājums šajās sacīkstēs ir kļuvis nevis vienkārši politisks, bet gan politisks un principiāls no rietumu sabiedrības pašcieņas saglabāšanas viedokļa. Cilvēkam, kurš audzis labākajās Eiropas humānisma tradīcijās (kas mūsdienu pasaulē lielākoties nozīmē nevis eiropieti vai amerikāni, bet gan cilvēku ar padomju vai Krievijas izglītību), ir visnotaļ grūti saprast mūsdienu rietumu apsēstību ar "vakcīnu sacīkstēm", taču var pamēģināt izskaidrot to no galvenās mūsdienu ASV un Lielbritānijas industrijas viedokļa, jeb no politiskās un komerciālās sevis virzības viedokļa.

Sabiedrisko attiecību (Public Relations) telpā kolektīvie Rietumi, kā arī konkrēti ASV un Lielbritānija guva vairākas nopietnas "koronavīrusa traumas". Pirmkārt, noskaidrojās, ka tālā (kā arī "dziļi totalitārā un vietām atpalikusī", saskaņā ar Londonas un Vašingtonas politiķu stereotipiem) Ķīna tika galā ar epidēmijas apspiešanu labāk, apzinājās problēmu agrāk, un efektīvi ierobežoja ekonomiskos zaudējumus. Šajā fonā pat pašu patriotu acīs ASV un Lielbritānija, kā arī dažas Eiropas Savienības valstis, izskatās ne tik iedvesmojoši.

Nākamo traumu kolektīvo Rietumu pašvērtējumam netīšām (tā gadās) nodarīja Krievija – ar savu "pazemojoši zemo" koronavīrusa mirstības līmeni un masveida testēšanas sakārtošanu, kas kopsummā izraisīja sapīkumu rietumu medijos un nepierādītas apsūdzības statistikas viltošanā, lai gan statistika (izņemot PVO vērtējumus) bija acīmredzama: Ņujorkā epidēmijas upuru līķus salika refrižeratoros uz ielām, un jau ar to pietiek medicīniskās un valsts pārvaldes kvalitātes atšķirības izvērtēšanai.

Un šajā fonā, neatkarīgi no nepieciešamajiem izdevumiem un jebkādiem iespējamajiem riskiem, kolektīvajiem Rietumiem (kā arī atsevišķiem konkrētiem ambicioziem rietumu politiķiem) uzvaras jautājums vakcīnas ražošanā kļūst ārkārtīgi svarīgs imidža ziņā, jo ir jāparāda, ka, piemēram, ASV – tas "joprojām ir numurs viens pasaulē".

Taču, lasot Amerikas medijus, rodas dīvaina izjūta: atkarīgi no partejiskās piederības un simpātijas esamības pret Donaldu Trampu no izdevuma īpašnieku puses, konkrētās redakcijas "jūt līdzi" vai nu Amerikas kompānijām, kuras nodarbojas ar vakcīnas izstrādi, vai britu, vācu, pat indiešu kompānijām un universitātēm ar mērķi uz to, lai uzvarētāju slava "vakcīnu sacīkstēs" tiktu kaut kādai struktūrai "pareizajā" valstī, taču lai "nolādētais Trampa režīms" nespēj iegūt no tā politiskos bonusus. Arī makro līmenī pastāv analoģisks konflikts: tā vietā, lai koordinētu pūles ar saviem NATO vai G7 partneriem, oficiālā Vašingtona, vismaz pēc dažu vācu mediju vērtējuma, centās "izspiest" un pārvest uz ASV no Vācijas perspektīvu biotehnoloģiju kompāniju, kurai bija kaut kādas svarīgas izstrādes pret koronavīrusu.

Šajā kontekstā ir loģiski, ka jebkādi paziņojumi par to, ka Krievija vai Ķīna ir tuvu vakcīnas pret koronavīrusu izveidošanai un masveida izmantošanai, rietumu informācijas laukā izraisa reakciju, kuru var salīdzināt pat ne tik daudz ar banālu alerģiju, cik ar īstu anafilaktisko šoku.

Protams, varētu pieņemt, ka Amerikas medicīnas ierēdņi patiešām vadās tikai pēc profesionāliem uzskatiem, taču, ņemot vērā augstākminēto, pastāv nopietnas aizdomas par noteikta politiskā angažējuma klātbūtni. Oficiālās reakcijas piemēra kārtā uz paziņojumiem par Krievijas plāniem uzsākt masveida mediķu vakcināciju jau šoruden, kā arī uz ziņām par Ķīnas veiksmīgajiem iespējamo vakcīnu izmēģinājumiem var minēt galvenā Amerikas infektologa pozīciju, kuru publicē The Wall Street Journal:

"Doktors Entonijs Fauči, galvenais infekcijas slimību eksperts ASV, paziņoja piektdien Kongresa Covid-19 apakškomitejas klausīšanās, ka ASV, visticamāk, neizmantos Ķīnā vai Krievijā izstrādātās vakcīnas. "Es patiešām ceru, ka ķīnieši un krievi patiešām testē vakcīnu, pirms to ievadīt kādam," sacīja viņš. "Apgalvojumi par to, ka vakcīna ir gatava izplatīšanai, pirms ir veikta testēšana, es domāju, labākajā gadījumā ir problemātiski." Doktors Fauči tāpat paziņoja, ka cer, ka "ASV saņems vakcīnu līdz gada beigām."

Spriežot pēc iespējamo vakcīnu no dažādām valstīm salīdzinošās analīzes no lietišķās informācijas aģentūras Bloomberg, Fauči, visticamāk, cer uz Amerikas kompānijas "Moderna" vakcīnu.

Interesanti, ka Bloomberg trekerā (vismaz raksta uzrakstīšanas brīdī) nebija minēti Krievijas izstrādājumi, kas var veicināt nepareiza iespaida rašanos rietumu lasītājam par Krievijas iespējām, vai arī var rasties ilūzija, ka Krievijas vakcīna "parādījās no nekurienes".

Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā. Paralēli tam, lai pārliecinātu skeptiskāk noskaņoto rietumu auditorijas daļu, tiks virzīta tēze par to, ka jebkurā gadījumā, pat ja vakcīnas darbojas, šīs vakcīnas ir tapušas ar datu palīdzību, kurus it kā nozaguši ķīniešu, irāniešu un krievu hakeri, turklāt attiecīga sabiedriskā viedokļa sagatavošana jau ir paveikta. Savukārt par fināla aizsardzības līniju kļūs ciniska Krievijas un Ķīnas apsūdzēšana "vakcīnu nacionālismā" un vēlmē pārvērst cīņu ar epidēmiju par sava veida starptautisku sacensību analogu, turklāt vienlaikus tiks virzīta tēze par nepieciešamību izveidot Rietumos savu vakcīnu, lai nebūtu atkarīgiem no Pekinas vai Maskavas tik svarīgā jautājumā.

Šādas pieejas problēma ir tajā, ka katrā šīs "kontrolējamās atkāpšanās" posmā – un jau nav nekādu šaubu par to, ka tā ir atkāpšanās nepielūdzamās realitātes spiediena varā – rietumu mediju mašīna zaudēs arvien jaunāku un jaunāku savas auditorijas segmentu uzticību. Un beigsies tas ar kārtējām konferencēm par nepieciešamību cīnīties ar Krievijas un Ķīnas dezinformāciju un Amerikas un Eiropas atbildīgo struktūru prasībām piešķirt tām vēl budžetus bijušā imidža diženuma atjaunošanai. Taču zaudēt auditorijas uzticību ir viegli, bet tās atjaunošana prasa zināmu laiku, turklāt koronavīruss tikai paātrinājis tos sabiedriskās uzticības degradācijas procesus, kuri jau tā notika rietumu pasaulē. Savukārt Krievijai, Ķīnai un citiem "ierindas vainīgajiem", uz kuriem mīl norādīt ar pirkstu rietumu mediju telpā, patiesībā ar šo problēmu nav nekāda sakara, un ciest no "vakcīnu nacionālisma" mūsu rietumu partneriem nāksies pašu vainas dēļ un, visticamāk, lepnā vientulībā.

0
Tagi:
koronavīruss, vakcīna, ASV, Rietumi, Ķīna, Krievija
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Izmēģinājuma afrikāņi. Francijā izcēlies skandāls saistībā ar vakcīnu pret vīrusu
KF pastāstīja par brīvprātīgo pašsajūtu, kuri pieteicās izmēģināt vakcīnu pret Covid-19
Dzenas pēc peļņas: kāpēc ES palaidusi garām iespēju sastapt pandēmiju ar gatavu vakcīnu