Kam aplaudēja rietumvalstis Gorbačova laikā, jeb Bīstamās spēles Afganistānā

44
(atjaunots 12:21 27.07.2019)
Mobilā seriāla Afgāna.Online pamatā ir reāli notikumi Afganistānā 1978.-2001.gg. Vēsturiskas personības – Kārters un Reigans, Brežņevs un Gorbačovs, Taraki, Amins, Nadžibulla un daudzi citi – sarakstās sociālajos tīklos, atjauno savas lapas, rada pasākumus, publicē video un fotogrāfijas. Piedāvājam jūsu uzmanībai trešo sēriju.

Kopš nežēlīgā un asiņainā pilsoņu kara sākuma Afganistānā pagāja desmit gadi. Šajā laikā konfliktā gājuši bojā vairāk nekā pusmiljons cilvēku, kaimiņvalstis uzņēmušas vairāk nekā 6 miljonus afgāņu bēgļu.

Jaunais Afganistānas līderis Muhameds Nadžibulla pēc nākšanas pie varas 1987.gadā centās sākt nacionālo samierināšanos. Veidojās jaunas politiskās partijas, bet Nacionāldemokrātiskajā partijā pastiprinājās šķelšanās.

Islāmistu uzbrukumi nerimās, tos pastāvīgi uzkurināja ārvalstu palīdzība no Irānas, Pakistānas un ASV. Amerikāņi atbalstīja modžahedus un turpināja plašo informatīvo kampaņu pret PSRS.

Islāmistu līderis bija Džalaludins Hakani, viens no teroristiskās kustības "Taliban"* nākamajiem vadītājiem. Ar viņu nebija iespējams vienoties.

1987.gada novembrī padomju kontingents sāka plašu operāciju "Maģistrāle" Hostas apgabalā, netālu no Afganistānas un Pakistānas robežas. Dažu mēnešu laikā izdevās lauzt Hostas blokādi un novērst islāma valsts izveidi tās teritorijā.

Taču modžahedu uzbrukumi paplašinājās. Uz robežām ar Pakistānu un Irānu atjaunojās kaujinieku bāzes un ieroču piegādes ceļi.

Nadžibullam izdevās noturēt varu Kabulā. Pārsvarā – PSRS ekonomiskās palīdzības dēļ.

Pamazām PSRS un ASV attiecības uzlabojās. To būtiski veicināja PSKP ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs un ārlietu ministrs Eduards Ševarnadze – viņi sāka tuvināšanos Rietumiem un bija gatavi piekāpties, tostarp arī jautājumā par palīdzību Kabulai. Karš Afganistānā bija nepopulārs PSRS, valdība saprata, ka uzvarēt neizdosies.

1988.gada aprīlī Ženēvā tika noslēgta vienošanās par situācijas noregulēšanu Afganistānā. PSRS sāka izvest spēkus, bet islāmistu spiediens pastiprinājās – ASV un Pakistāna atbalstīja modžahedus.

1989.gada 15.februārī tika noslēgta padomju kontingenta izvešana no Afganistānas.

Kā tas notika patiesībā

70.gadu beigās Afganistānas kaimiņi ar ASV atbalstu centās sadalīt valsti ietekmes zonās. Amerikāņi ar ieročiem un naudu atbalstīja afgāņu dumpiniekus.

Afganistānas valdība vairākkārt lūdza PSRS palīdzību, un 1979.gadā Maskava nolēma ievest bruņotos spēkus draudzīgās valsts teritorijā. Deviņus gadus ilgā padomju karavīru klātbūtne deva iespēju nostiprināt varu Kabulā, palīdzēt ekonomikai. Tālāk valsts varēja risināt savas problēmas pati. Uz Ženēvas vienošanās pamata padomju spēki atgriezās dzimtenē 1989.gada februārī.

Karš Afganistānā nav beidzies. ASV un vairākas arābu valstis joprojām finansēja kaujinieku nometnes Pakistānā. Valdību gāza lauka komandieri, taču pēc tam viņus sakāva teroristiskā kustība "Taliban"*. Uz ilgiem gadiem Afganistānā ieradās ASV un to sabiedrotie, taču 17 gadus ilgās amerikāņu klātbūtnes laikā valsts aizvien dziļāk grimst haosā.

* – teroristisks grupējums, aizliegts Krievijā un vairākās citās pasaules valstīs.

44

Krievijas mediķi un karavīri nolēmuši paši izmēģināt vakcīnu pret Covid-19

17
(atjaunots 17:13 06.06.2020)
Krievijas Aizsardzības ministrijā izstrādāta vakcīna, kas varētu apturēt koronavīrusa pandēmiju. 50 brīvprātīgie pieteikušies izmēģināt eksperimentālo preparātu.

Darbs pie vakcīnas pret koronavīrusu, kas rit Krievijas Aizsardzības ministrijas zinātniski pētnieciskajos institūtos, ir nonācis līdz klīniskajiem izmēģinājumiem ar cilvēkiem.

Piecdesmit brīvprātīgie pieteikušies, lai palīdzētu cilvēcei pārvarēt pandēmiju, un ir gatavi piedalīties izmēģinājumos. Viņu vidū ir gan sievietes, gan vīrieši, tostarp arī 10 mediķi.

Pirmā eksperimenta dalībnieku grupa jau ieradusies speciālā medicīnas iestādē, kas darbojas Krievijas Aizsardzības ministrijas 48. Centrālā zinātniski pētnieciskajā institūtā, kur notiks pētījums.

Sīkāka informācija – mūsu video.

17
Tagi:
koronavīruss, Krievija, vakcīna
Pēc temata
Dzenas pēc peļņas: kāpēc ES palaidusi garām iespēju sastapt pandēmiju ar gatavu vakcīnu
"Padomju brīnums" līdzējis: Krievija pamatoja Covid-19 zemo mirstību bijušajā PSRS
Krievijā sākuši izmēģināt vakcīnu pret koronavīrusu

Apšaudīja un spārdīja: policisti ASV uzbrukuši Sputnik producentam

32
(atjaunots 12:07 04.06.2020)
Policisti nav spējīgi parūpēties par žurnālistu drošību, kuri informē par protestiem ASV. Vēl vairāk, likumsargi, šķiet, uzskata par normālu vardarbīgu apiešanos ar mediju pārstāvjiem.

Pirmdien, 1. jūnijā policisti uzbruka Sputnik producentei Vašingtonā Nikolai Raselai, kas ziņoja par nekārtībām pie Baltā nama.

Rasela vairākkārt demonstrēja preses karti un informēja, ka viņa ir preses pārstāve, žurnāliste, tomēr kārtības sargi nepievērsa tam nekādu uzmanību un tīši apšaudīja sievieti ar gumijas lodēm. Pēc tam viens no likumsargiem nogrūda žurnālisti uz zemes un mīdīja ar kājām.

Rezultātā Rasela guvusi virkni traumu. Jāpiebilst, ka viņa nav vienīgā žurnāliste, kas nemieru laikā cietusi no policistu rokām.

Krievijas Ārlietu ministrija šādu policijas rīcību novērtēja kā "tīši cietsirdīgu" un pauda sašutumu par to, kā policisti ASV apietas ar žurnālistiem protestu laikā.

Krievijas diplomāti uzsvēra, ka tas ir nedraudzīgs solis no ASV varasiestāžu pises un starptautisko tiesisko saistību kliedzošs pārkāpums žurnālistu drošības un nekavētas darbības nodrošināšanas jomā.

Iepriekš policisti izmantoja arī asaru gāzi pret medijiem Mineapolē. Pa rokai kārtības sargiem gadījās arī RIA Novosti darbinieks Mihails Turgijevs.

Arī viņš, tāpat kā Rasela, vairākkārt uzrādīja policijai preses karti, taču likumsargi iešļāca asaru gāzi viņam tieši sejā.

32
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs, foto no arhīva

Krievijas politiķis prognozēja tālāko situāciju ASV

0
(atjaunots 15:21 06.06.2020)
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs uzskata, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām.

RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. Krievijas Federācijas padomes Informācijas politikas un sadarbības ar medijiem komisijas vadītājs Aleksejs Puškovs novērtēja tālākās notikumu attīstības izredzes ASV, vēsta RIA Novosti.

Kopš maija beigām virknē lielāko pilsētu ASV notiek protesta akcijas un nekārtības, kas izcēlušās pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves aresta laikā. Viens no policistiem, kurš aizturēšanas laikā vairākas minūtes ar ceļgalu saspieda Floida plecu, apsūdzēts par slepkavību, trīs citi – par līdzdalību slepkavībā.

Intervijā "Parlamentskaja gazeta" senators norādīja, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām. Tomēr šoreiz aizdomās turamos likumsargus neizdosies atbrīvot no atbildības par cilvēka nāvi, tiesas process būs stingrs un, domājams, demonstratīvs, uzskata politiķis.

"ASV etniskā "bumba" sprāgst regulāri. Tāpēc nedomāju, ka mēs stāvam uz amerikāņu sociālās revolūcijas sliekšņa. Manuprāt, protesti sāks noklust: marodierus pārvarēs, huligānus iesēdinās, un situācija kopumā stabilizēsies ilgi pirms 2020. gada prezidenta vēlēšanām," teica Puškovs.

Viņš piebilda, ka protestu radītais efekts varētu pazust jau līdz novembrim, tomēr tas diezin vai palīdzēs Savienotajām Valstīm izvairīties no rasu konfliktiem nākotnē.

0
Tagi:
politika, ASV, Krievija
Pēc temata
Polijas izdevums: ASV imidžs grūst acu priekšā
Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām
"Domājams, krievi": uzlauzts ASV absolūtais ierocis
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"