Maskavā Metallica nodziedāja krievu valodā

81
(atjaunots 10:03 23.07.2019)
Leģendārā Metallica sarīkoja pārsteigumu saviem faniem Maskavas koncertā.

Leģendārā Metallica koncerta laikā Maskavā izpildīja Viktora Coja dziesmas "Gruppa krovi" kaverversiju. Solo krievu valodā nodziedāja Metallica bundzinieks Roberts Truhiljo. Pirmajiem akordiem skanot, "Lužņiki" stadions burtiski uzsprāga. Pēc dziesmas izpildīšanas Metallica fani skandēja: "Spa-si-bo!"

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от savshow (@savshow)

Koncertu rīkošanas kompānija Sav Entertainment pēcāk publicēja lapas fotogrāfiju, no kuras Truhiljo izpildīšanas laikā "lasīja" dziesmas "Gruppa krovi" vārdus. Vienu no populārākajām grupas "Kino" dziesmām Cojs uzrakstīja 1987. gadā.

81

Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS

16
(atjaunots 10:17 28.09.2020)
Krievija neplāno masveidā nosūtīt gatavo vakcīnu uz ārvalstīm, taču Krievijas zinātnieki ir gatavi atklāt citām valstīm preparāta ražošanas tehnoloģiju, paziņoja Gamaleja institūta direktors Aleksandrs Gincburgs. Tomēr tādu pieeju nav iespējams izmantot NVS valstīm.

Patlaban Krievijā tiek izmēģinātas vēl divas vakcīnas. 2020. gada 22. septembrī Krievijas Veselības ministrija sniedza atļauju jaunā preparāta klīniskajiem izmēģinājumiem. Vakcīna izstrādāta Krievijas zinātņu akadēmijā. Noslēgumam tuvojas zinātniskā centra "Vektor" izstrādātās vakcīnas izmēģinājumi. Par to, kā tuvākās ārvalstis var saņemt Krievijas vakcīnu un kāpēc Krievija ir gatava atklāt savas tehnoloģijas, stāsta mūsu video.

16
Tagi:
Krievija, vakcīna
Pēc temata
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Kāpēc Rietumi zaudē vakcīnu sacīkstēs: Krievija jau ir atmaskota
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Koronavīrusa vakcīna "Sputnik V" laista klajā apgrozībā

RT piedāvāja darbu Trampam. Kas no iznācis

26
(atjaunots 21:13 25.09.2020)
ASV prezidenta vēlēšanām veltītais RT amizantais video ieraksts šausmīgi satraucis medijus: izdevumi angļu valodā steigšus ziņo, ka tas pierāda Trampa pakļautību Kremlim.

Kā RT piedāvāja darbu Trampam...

22. septembrī telekanāls RT laida klajā amizantu video ierakstu. Tajā redzams, kā izskatītos ASV pašreizējā prezidenta Donalda Trampa darbs telekanālā, ja viņš zaudētu gaidāmajās prezidenta vēlēšanās. Tramps balotējas otram prezidentūras termiņam, viņa galvenais sāncensis ir Demokrātiskās partijas kandidāts Džo Baidens.

Video ierakstā 2020. gada novembrī Tramps melnā limuzīnā ierodas RT ofisā Maskavā un ieiet kabinetā ar plāksnīti, uz kuras norādīts viņa vārds un amats – raidījuma vadītājs. Viņš stāsta, ka darba piedāvājums nācis no Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Tramps "ar prieku piekritis".

"Kā tad vēl man cīnīties ar melu ziņām? Ar reportieriem un kanāliem, kuri melo? CNN vispār ir viens vienīgs negatīvs," Tramps stāsta ierakstā.

Pēc tam amerikāņu prezidents iejūtas redakcijā un gatavojas ēteram. Viņš uzliek cepurīti ar RT logotipu savas sarkanās cepurītes vietā. Pie tam, pastaigājoties pa Maskavas centru, viņš uzliela Kremļa sienu. "Lieliska siena: es no tām kaut ko saprotu!" atzīmēja ASV prezidents.

Tramps pusdieno RT kafetērijā un, paņemot paplāti, piebilst, ka par viņa pusdienām "samaksās Meksika".

"Trampa kungs, ja ar Balto namu nekas neiznāks, uzskatiet to par oficiālu piedāvājumu," teikts ieraksta noslēgumā.

...un kas no tā iznācis

Uz ierakstu reaģēja virkne lielo angļu valodā iznākošo mediju. Izdevums The Daily Beast laida klajā materiālu "Krievijas valsts kanāls publicējis lielu melu ziņu, kurā Tramps atainots kā Putina marionete". Ierakstu viņi nosauca par "ekstravagantu un ārkārtīgi šokējošu".

"Mēs visi zinām, ka Vladimira Putina attieksme pret viņa mūža darbu – amerikāņu demokrātijas graušanu un pašu Rietumu civilizācijas pamatu iznīcināšanu – ir ļoti nopietna, taču tas nenozīmē, ka viņš un viņa medijpakalpiņi nevar laiku pa laikam par to pajokot," paziņoja izdevums.

Raksta autors pievērsa uzmanību kadram, kurā Tramps demonstrē ar RT parakstīto līgumu, kurā redzama ar flomasteru pierakstīta summa "$1 000 0 00 000", un saka: "Pats Putins piedāvāja." Citā katrā telekanāla darbinieks piedāvā "Trampam" dažādus raidījumu variantus, kuru vidū ir nosaukums "Putina kandidāts", bet pats Tramps tajā redzams kopā ar Krievijas prezidentu.

The Daily Beast klāstīja, ka "ieraksts atklāti liek manīt, ka Tramps ir liels Putina pielūdzējs un ASV prezidentu kontrolē Kremlis".

Izdevums HuffPost materiālā "Krievijas valsts kanāls izsmej Trampu, solot pieņemt viņu darbā, ja vēlēšanās tiks ciesta sakāve", raksta, ka RT reklamē savus informatīvos materiālus par vēlēšanām ASV ar darba piedāvājumu prezidentam Donaldam Trampam sakāves gadījumā. Izdevums atzīmēja: lai arī ieraksts tapis "joka pēc", amerikāņu izlūkdienesti uzskata, ka Krievija patiešām sper soļus, lai iejauktos 2020. gada vēlēšanās, tikai izsmalcinātākus – kā tas bija 2016. gadā, kad tā palīdzēja Trampam".

Savukārt avīze Daily Mail atzīmē, ka ierakstā izmantoti īsti audio ieraksti, kuros "Tramps iztop Putinam, slavē Kremli un kritizē centrālos medijus".

"RT video mērķis, acīmredzot, bija pasmieties par kritiķiem, kuri pārmeta Trampam Putina ietekmi, ņemot vērā augošās bažas par to, ka Krievijas vadība mēģinās iejaukties vēlēšanās ASV tāpat kā 2016. gadā," teikts rakstā.

Savukārt izdevums The Moscow Times paziņoja, ka telekanāls RT esot "nolēmis praktiski pierādīt savu galvenā "biedēkļa" reputāciju amerikāņu vēlēšanās un publicējis video ierakstu ar piedāvājumu ASV prezidentam Donaldam Trampam kļūst par "speciālo raidījuma vadītāju", ja viņš cietīs sakāvi 2020. gada vēlēšanās". Publikācijā teikts, ka RT esot "pārcēlis Trampu par 44 dienām nākotnē, kur viņš pieņem Krievijas prezidenta Vladimira Putina piedāvājumu strādāt RT pēc sakāves vēlēšanās 3. novembrī".

"Joku ierakstā Trampa seja un balss apvienota ar aktiera spēli, lai parādītu, kā varonis pierod pie sava jaunā darba Maskavā," teikts publikācijā.

26
Tagi:
ASV, prezidenta vēlēšanas, RT, Tramps
Konteineru termināls Rīgas brīvosta

Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma

0
(atjaunots 09:06 29.09.2020)
Satiksmes ministrija apgalvo, ka ostu reforma neskars biznesu, un neredz jēgu rīkot papildu ekonomisko analīzi; uzņēmēji atbildes kārtā sūrojas, ka viņus ignorē un ka ierēdņi neko nesaprot biznesā.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Rīgas ostas uzņēmumi pauduši asus iebildumus pret ostu reformu, vēsta "Nekā personīga".

Lai gan satiksmes ministrs Tālis Linkaits paziņo, ka visas puses ir uzklausītas un iebildumi ir ņemti vērā, uzņēmēju teiktais liecina par pretējo.

Kur slēpjas patiesība

Japāņu kompānijas Mitsui & Co aktīvu apjoms tiek lēsts 108 miljardu dolāru apmērā – tie ir aptuveni 10 Latvijas gada budžeti. Uzņēmums nodarbojas ar ķīmisko rūpniecību, metāla pārstrādi, kravu pārvadājumiem. Pirms septiņiem gadiem Mitsui & Co meitasuzņēmums Singapūrā iegādājās uzņēmumu "Rīgas universālais termināls". Šobrīd tas ir lielākais stividors galvaspilsētā – katra sestā krava Rīgā tiek apkalpota šeit.

Akcionāri vēlētos ieguldīt līdzekļus uzņēmuma attīstībā, tašu šos plānus nākas apturēt ostu reformas dēļ.

"Rīgas universālā termināla" valdes loceklis, izpilddirektors Jānis Kasalis skaidro, ka izmaiņas likumdošanā ikvienam investoram liek nogaidīt.

"Šo gadu mēs tikai vērosim tālāk, viņš tiks pieņemts, mēs analizēsim. Paies vēl viens gads, tātad divus gadus jau mēs būsim kopā zaudējuši no kaut kādām investīcijām. Es domāju, tā uz lietām skatās jebkurš investors, un mums ir plāni ieguldīt Latvijā vēl arī citos terminālos. Bet šajā brīdī mēs, protams, vērojam, kā tas viss notiks, mēs izsakām savu viedokli par to, kā mēs to redzam, bet izteikt viedokli un būt uzklausītam un to ņemt vērā, tās ir divas dažādas lietas.

Mēs uzskatām, ka viedoklis, ko mēs esam teikuši, viņš vienkārši nav ņemts vērā," sūrojas Kasalis.

Uz jautājumu par to, kā ir iznācis tā, ka uzņēmēji saka, ka viņos neieklausās, bet Satiksmes ministrija apgalvo, ka viņos ieklausās, ministrs Tālis Linkaits atbildēja izvairīgi: "Taisnība, droši vien ir kaut kur pa vidu."

Dialogs ar biznesu

Pēc ministrijas domām, reforma izmainīs tikai ostu "juridisko rāmi" un neietekmēs biznesu. Uzņēmēji ir pārliecināti par pretējo – viņi uzskata, ka reforma skars viņu biznesu, kurā ministrijas ierēdņi neko nesaprot.

"Mēs nesaprotam neko, ja tā godīgi jāsaka. Neviens arī tā mums saprotamā valodā nav spējis izskaidrot, kādi būs ieguvumi šeit no šīs reformas. Kas tad īsti mainīsies.

Ja nu ir vajadzīga valsts kontrole pār ostu, tā jau ir. Brīvostas valdē agrāk bija četri pārstāvji no pašvaldības un četri valsts, šobrīd ir tikai četri valsts pārstāvji. Tā ka valsts pilnībā kontrolē ostu. Ieguvumus – mēs pagaidām neesam tā īsti viņus atraduši," saka "KST terminals" padomes priekšsēdētājs Aigars Ķimenis.

Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās valsts izveidos kapitālsabiedrības. Satiksmes ministrija sola iecelt to valdēs profesionāļus uz konkursu bāzes. Ostās strādājošie uzņēmēji redz citu slēptu iemeslu: kapitālsabiedrību mērķis ir iegūt peļņu, un tas nozīmē, ka ostas pakalpojumi sadārdzināsies. Ja ostu valdēs nebūs biznesa un pašvaldību pārstāvju, tās nespēs ietekmēt situāciju ostā. Noteikumus diktēs valsts.

Biedrības "Rīgas brīvostas padome" pārstāvis, zvērināts advokāts Lauris Liepa uzstāj, ka ar ostā strādājošajiem uzņēmējiem ir jāuztur dialogs, taču šobrīd platforma šādam dialogam nav paredzēta, jo nav skaidrs, uz kāda pamata un kādā formātā tiks ņemtas vērā biznesa intereses.

"Mums vajag kaut kādu valstisku skatījumu uz visu kopējo tranzīta nozari, kas saistās gan ar tarifiem, gan atļaujām, gan būvatļaujām un saskaņošanām, visiem infrastruktūras objektiem, kā arī pašas infrastruktūras būves. Ja to kāds var izstāstīt loģiski un pierādīt, ka šo te pārveidojot par kapitālsabiedrību, tas būs efektīvāk," paziņoja Ķimenis.

Šobrīd uz šiem jautājumiem skaidru atbildi biznesmeņi nedzird.

Maurs var aiziet

Jaunais modelis paredz ostu zemes nodošanu no pašvaldības pārvaldījuma jaunajiem valsts uzņēmumiem. Pašvaldības, sevišķi Liepāja, ir pret.

"90. gadu sākumā, kad armija aizgāja, osta bija faktiski izpostīta, tur nebija pilnīgi nekā tur bija nodrupušas piestātnes, kuģi un kuģu vraki un vecas zemūdenes. Visu ostas atjaunošanas darbu uzņēmās Liepājas pašvaldību. Šobrīd valsts faktiski saka: moris savu ir padarījis, moris var iet, tagad mēs paši saimniekosim," saka biedrības "Liepājas ostas nomnieku asociācija" pārstāvis, zvērināts advokāts Ainars Kreics.

Klaipēdas jūras osta, foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Александров

Ministrija atbildes kārtā atsaucas uz astoņus gadus vecu Pasaules Bankas pētījumu, kurā Latvijas ostas kritizē par nespēju piesaistīt kravas ar augstu pievienoto vērtību un sadarbību pārsvarā tikai ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī uz ESAO rekomendācijām un advokātu biroja "Kronbergs Čukste LEVIN" analīzi, kura kļuva par pamatu reformas plānam.

"Šeit tātad vienīgais, kas tiek mainīts, tas ir brīvostas juridiskais statuss. Ir veikts gan Pasaules Bankas pētījums 2012. gadā. Kas kādā veidā ir jādara. Ir veikts speciāli pasūtīts juridiskais pētījumus, par to kādi ir riski. Un tie pamatā tiešām ir juridiskie jautājumi par valsts atbalsta pasākumiem. Par konkurences pasākumiem, par to, kā mainās īpašuma attiecības starp valsti un pašvaldību zemju jautājumi. Tādas lietas, bet nav un nav paredzēts mainīt nevienus tieši ekonomiskos jautājumus par nodokļiem, par nomas līgumiem un tamlīdzīgi. Līdz ar to mēs neredzam, ka būtu vēl nepieciešams papildus pētīt, kādus ekonomiskos aspektus," paziņoja Linkaits.

Premjers gaida

Uzņēmēji atzīmē, ka advokātu biroja analīze ir nepilnīga un tajā pašā ir norādīta rekomendācija sarīkot dziļāku pētījumu. Savukārt ministrijai nav skaidra biznesa plāna, nav izdevīguma un izmaksu analīzes, nav pilna finanšu un juridiskā vērtējuma.

Kā norāda Ārvalstu investoru padomes Transporta un infrastruktūras darba grupas pārstāve Ginta Krūkle, ekonomisks pamatojums reformai tā arī netika sniegts. Pie normālas šādu pārveidojumu sagatavošanas sākumā notiek plānošana un novērtējums, un pēc tam jau tiek rakstīts likumprojekts, taču šajā gadījumā sākumā tika sagatavots likumprojekts, bet tā steidzīgumu izskaidroja ar Ministru kabineta nospraustajiem termiņiem.

"Bet jautājums, vai tajā brīdī, kad jau ir pieņemts konceptuāls lēmums, ka mēs darām, ir kaut kāda jēga veikt kaut kādu ekonomisko izvērtējumu," vaicā Krūkle.

Uz doto brīdi reformas plāns nav gatavs. No pirmdienas, 28. septembra, Satiksmes ministrija sāka apkopot biznesmeņu rekomendācijas.

"Mēs nekur nesteidzamies. Mēs nevēlamies sagraut valdību. Ne arī mainīt spēles noteikumus ostās Latvijā. Līdz ar to ļoti lēnām, ļoti uzmanīgi, soli pa solim ejam uz priekšu," paziņoja Linkaits.

"Piedāvājumam būtu jābūt tādam, par ko Ārvalstu investoru padome teiks – jā, šī ir laba lieta. Tas ir tas, ko es jebkurā gadījumā sagaidītu. Bet es neesmu dzirdējis vēl no ministra. Es gaidu," paziņoja premjers Krišjānis Kariņš, kurš vada Ostu, tranzīta un loģistikas padomi.

"Ja mēs runājam tikai par to, ka kaut kur kaut kas mainīsies, es domāju, ka mūsu reakcija būs samazinātas investīcijas. Un mēs pārskatīsim, ko mēs darām. Mēs esam liels tirgus spēlētājs, mums ir iespēja tā vai citādi pielāgoties situācijas izmaiņām. Bet mēs esam vienmēr redzējuši savu attīstību 10, 20 un līdz pat 50 gadiem uz priekšu šeit, Rīgā, kas nozīmē, ka izejot no situācijas var sanākt vienkārši koriģēs savu attieksmi pret notiekošo, respektīvi, tas galvenais, kā var koriģēt attieksmi, var veikt vai neveikt investīcijas," atzīmēja Kasalis.

Viņš paziņoja, ka, situācijai pasliktinoties, to izjutīs visa valsts.

Kopš ostu reformas sākuma neoficiāli ir skanējuši pieņēmumi, ka Satiksmes ministrija gatavojas izlikt Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu akcijas biržā. Tālis Linkaits noraidīja šo informāciju, paziņojot, ka esošā Ministru kabineta darba periodā pilna vai daļēja ostu privatizācija nenotiks.

0
Tagi:
investīcijas, osta
Pēc temata
Jārunā arī "nīstamajā krievu valodā": Urbanovičs par Rīgas ostas problēmām
Ministrs: Latvija tikai pagājušajā gadā saprata, ka Krievija atņems kravas
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju