Karš Afganistānā. Kam tika iztērēti CIP miljoni, jeb Bžežinska galvenā kļūda

112
(atjaunots 09:23 20.07.2019)
Mobilā seriāla Afgāna.Online pamatā ir reāli notikumi Afganistānā 1978.-2001.gg. Vēsturiskas personības – Kārters un Reigans, Brežņevs un Gorbačovs, Taraki, Amins, Nadžibulla un daudzi citi – sarakstās sociālajos tīklos, atjauno savas lapas, rada pasākumus, publicē video un fotogrāfijas. Piedāvājam jūsu uzmanībai otro sēriju.

Pēc Nura Muhameda Taraki novākšanas Afganistānas premjerministrs Hafizulla Amins turpināja lūgt Padomju Savienībai militāru palīdzību. Formāli šie lūgumi kļuva par karaspēka ievešanas iemeslu.

Hafizulla Amins izvērsa plašas represijas ne tikai pret bruņotajiem islāmistiem, bet arī pret Afganistānas Tautas demokrātiskās partijas locekļiem un karavīriem, uz kuriem balstījās Taraki. Maskavu pārsteidza Taraki nežēlīgā slepkavība, un tika pieņemts lēmums likvidēt Aminu.

Situāciju Afganistānā sarežģīja tas, ka ASV sniedza finansiālu atbalstu islāmistu dumpiniekiem un apmācīja viņus – tā bija viena no dārgākajām un ilgākajām ASV slepenajām operācijām. 14 gadus amerikāņi ik gadus piegādāja dušmaņiem aptuveni 65 tonnas ieroču gadā. Baltais nams baidījās, ka caur Afganistānu un Pakistānu PSRS varētu nokļūt pie Indijas okeāna, un nesaprata, ka padomju vadību visvairāk satrauca plašais pilsoņu karš pie valsts robežām.

Padomju karaspēks šķērsoja Afganistānas robežu 25.decembrī pl. 15:00 pēc Maskavas laika. Maskava cerēja, ka operācija ilgs aptuveni dažus mēnešus.

27.decembrī vairāk nekā 700 karavīri afgāņu formastērpos triecienā ieņēma Tadžbeka pili Kabulas rajonā un likvidēja Aminu.

Par Afganistānas vadītāju kļuva Babraks Karmels. Šis politiķis nebija izpelnījies plašu atbalstu un nespēja efektīvi īstenot savus lēmumus.

Padomju spēku ievešana turpinājās – viņi apsargāja svarīgus transporta objektus un nodrošināja kravu drošību.

Rietumvalstis nosodīja PSRS iejaukšanos Afganistānā, lai arī pirms tam ļoti vāji reaģēja gan pēc Aprīļa revolūcijas, gan Taraki slepkavības. ASV izstrādāja Kārtera doktrīnu, kas ietvēra politiskās un ekonomiskās ietekmes pasākumus uz padomju valdības politiku.

Padomju spēku ievešanas rezultātā vairāk nekā 50 valstis nolēma boikotēt 1980.gada Olimpiskās spēles Maskavā. Atbildei sociālistiskā bloka valstis ignorēja 1984.gada Olimpiskās spēles Lonsandželosā.

Situācija PSRS un ASV attiecībās uzlabojās tikai vēlāk, kad 1985.gadā pie varas nāca Mihails Gorbačovs.

1985.gada pavasarī padomju spēki pārtrauca aktīvu karadarbību un turpmāk tikai atbalstīja Afganistānas armiju.

Babraks Karmels atkāpās no amata 1987.gadā sliktā veselības stāvokļa dēļ. Afganistānas jaunais prezidents Muhameds Nadžibulla bija stingri apņēmies pārtraukt asinsizliešanu.

Kā tas notika patiesībā

70.gadu beigās Afganistānas kaimiņi ar ASV atbalstu centās sadalīt valsti ietekmes zonās. Amerikāņi ar ieročiem un naudu atbalstīja afgāņu dumpiniekus.

Afganistānas valdība vairākkārt lūdza PSRS palīdzību, un 1979.gadā Maskava nolēma ievest bruņotos spēkus draudzīgās valsts teritorijā. Deviņus gadus ilgā padomju karavīru klātbūtne deva iespēju nostiprināt varu Kabulā, palīdzēt ekonomikai. Tālāk valsts varēja risināt savas problēmas pati. Uz Ženēvas vienošanās pamata padomju spēki atgriezās dzimtenē 1989.gada februārī.

Karš Afganistānā nav beidzies. ASV un vairākas arābu valstis joprojām finansēja kaujinieku nometnes Pakistānā. Valdību gāza lauka komandieri, taču pēc tam viņus sakāva teroristiskā kustība "Taliban"*. Uz ilgiem gadiem Afganistānā ieradās ASV un to sabiedrotie, taču 17 gadus ilgās amerikāņu klātbūtnes laikā valsts aizvien dziļāk grimst haosā.

* – teroristisks grupējums, aizliegts Krievijā un vairākās citās pasaules valstīs.

112

Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS

16
(atjaunots 10:17 28.09.2020)
Krievija neplāno masveidā nosūtīt gatavo vakcīnu uz ārvalstīm, taču Krievijas zinātnieki ir gatavi atklāt citām valstīm preparāta ražošanas tehnoloģiju, paziņoja Gamaleja institūta direktors Aleksandrs Gincburgs. Tomēr tādu pieeju nav iespējams izmantot NVS valstīm.

Patlaban Krievijā tiek izmēģinātas vēl divas vakcīnas. 2020. gada 22. septembrī Krievijas Veselības ministrija sniedza atļauju jaunā preparāta klīniskajiem izmēģinājumiem. Vakcīna izstrādāta Krievijas zinātņu akadēmijā. Noslēgumam tuvojas zinātniskā centra "Vektor" izstrādātās vakcīnas izmēģinājumi. Par to, kā tuvākās ārvalstis var saņemt Krievijas vakcīnu un kāpēc Krievija ir gatava atklāt savas tehnoloģijas, stāsta mūsu video.

16
Tagi:
Krievija, vakcīna
Pēc temata
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Kāpēc Rietumi zaudē vakcīnu sacīkstēs: Krievija jau ir atmaskota
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Koronavīrusa vakcīna "Sputnik V" laista klajā apgrozībā

RT piedāvāja darbu Trampam. Kas no iznācis

26
(atjaunots 21:13 25.09.2020)
ASV prezidenta vēlēšanām veltītais RT amizantais video ieraksts šausmīgi satraucis medijus: izdevumi angļu valodā steigšus ziņo, ka tas pierāda Trampa pakļautību Kremlim.

Kā RT piedāvāja darbu Trampam...

22. septembrī telekanāls RT laida klajā amizantu video ierakstu. Tajā redzams, kā izskatītos ASV pašreizējā prezidenta Donalda Trampa darbs telekanālā, ja viņš zaudētu gaidāmajās prezidenta vēlēšanās. Tramps balotējas otram prezidentūras termiņam, viņa galvenais sāncensis ir Demokrātiskās partijas kandidāts Džo Baidens.

Video ierakstā 2020. gada novembrī Tramps melnā limuzīnā ierodas RT ofisā Maskavā un ieiet kabinetā ar plāksnīti, uz kuras norādīts viņa vārds un amats – raidījuma vadītājs. Viņš stāsta, ka darba piedāvājums nācis no Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Tramps "ar prieku piekritis".

"Kā tad vēl man cīnīties ar melu ziņām? Ar reportieriem un kanāliem, kuri melo? CNN vispār ir viens vienīgs negatīvs," Tramps stāsta ierakstā.

Pēc tam amerikāņu prezidents iejūtas redakcijā un gatavojas ēteram. Viņš uzliek cepurīti ar RT logotipu savas sarkanās cepurītes vietā. Pie tam, pastaigājoties pa Maskavas centru, viņš uzliela Kremļa sienu. "Lieliska siena: es no tām kaut ko saprotu!" atzīmēja ASV prezidents.

Tramps pusdieno RT kafetērijā un, paņemot paplāti, piebilst, ka par viņa pusdienām "samaksās Meksika".

"Trampa kungs, ja ar Balto namu nekas neiznāks, uzskatiet to par oficiālu piedāvājumu," teikts ieraksta noslēgumā.

...un kas no tā iznācis

Uz ierakstu reaģēja virkne lielo angļu valodā iznākošo mediju. Izdevums The Daily Beast laida klajā materiālu "Krievijas valsts kanāls publicējis lielu melu ziņu, kurā Tramps atainots kā Putina marionete". Ierakstu viņi nosauca par "ekstravagantu un ārkārtīgi šokējošu".

"Mēs visi zinām, ka Vladimira Putina attieksme pret viņa mūža darbu – amerikāņu demokrātijas graušanu un pašu Rietumu civilizācijas pamatu iznīcināšanu – ir ļoti nopietna, taču tas nenozīmē, ka viņš un viņa medijpakalpiņi nevar laiku pa laikam par to pajokot," paziņoja izdevums.

Raksta autors pievērsa uzmanību kadram, kurā Tramps demonstrē ar RT parakstīto līgumu, kurā redzama ar flomasteru pierakstīta summa "$1 000 0 00 000", un saka: "Pats Putins piedāvāja." Citā katrā telekanāla darbinieks piedāvā "Trampam" dažādus raidījumu variantus, kuru vidū ir nosaukums "Putina kandidāts", bet pats Tramps tajā redzams kopā ar Krievijas prezidentu.

The Daily Beast klāstīja, ka "ieraksts atklāti liek manīt, ka Tramps ir liels Putina pielūdzējs un ASV prezidentu kontrolē Kremlis".

Izdevums HuffPost materiālā "Krievijas valsts kanāls izsmej Trampu, solot pieņemt viņu darbā, ja vēlēšanās tiks ciesta sakāve", raksta, ka RT reklamē savus informatīvos materiālus par vēlēšanām ASV ar darba piedāvājumu prezidentam Donaldam Trampam sakāves gadījumā. Izdevums atzīmēja: lai arī ieraksts tapis "joka pēc", amerikāņu izlūkdienesti uzskata, ka Krievija patiešām sper soļus, lai iejauktos 2020. gada vēlēšanās, tikai izsmalcinātākus – kā tas bija 2016. gadā, kad tā palīdzēja Trampam".

Savukārt avīze Daily Mail atzīmē, ka ierakstā izmantoti īsti audio ieraksti, kuros "Tramps iztop Putinam, slavē Kremli un kritizē centrālos medijus".

"RT video mērķis, acīmredzot, bija pasmieties par kritiķiem, kuri pārmeta Trampam Putina ietekmi, ņemot vērā augošās bažas par to, ka Krievijas vadība mēģinās iejaukties vēlēšanās ASV tāpat kā 2016. gadā," teikts rakstā.

Savukārt izdevums The Moscow Times paziņoja, ka telekanāls RT esot "nolēmis praktiski pierādīt savu galvenā "biedēkļa" reputāciju amerikāņu vēlēšanās un publicējis video ierakstu ar piedāvājumu ASV prezidentam Donaldam Trampam kļūst par "speciālo raidījuma vadītāju", ja viņš cietīs sakāvi 2020. gada vēlēšanās". Publikācijā teikts, ka RT esot "pārcēlis Trampu par 44 dienām nākotnē, kur viņš pieņem Krievijas prezidenta Vladimira Putina piedāvājumu strādāt RT pēc sakāves vēlēšanās 3. novembrī".

"Joku ierakstā Trampa seja un balss apvienota ar aktiera spēli, lai parādītu, kā varonis pierod pie sava jaunā darba Maskavā," teikts publikācijā.

26
Tagi:
ASV, prezidenta vēlēšanas, RT, Tramps
Ustjlugas osta

Apturēt kravu plūsmu caur Baltiju: KF izpilda uzdevumu un vai palīdzēs Baltkrievijai

0
(atjaunots 08:10 29.09.2020)
Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām, Krievijas minerālmēslu ražotāji paši ir spiesti izmantot Baltijas valstu ostu pakalpojumus.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Baltijas jūras Krievijas ostās šodien nepietiek jaudas, lai pieņemtu Baltkrievijas minerālmēslus. Krievijas ražotāji pagaidām paši ir spiesti izmantot kaimiņvalstu ostu pakalpojumus, paziņoja eksperti konferencē "Argus Minerālmēsli 2020: Krievija, NVS un Baltijas valstis".

SIA "Morstrojtehnologija" vadošā speciāliste Olga Gopkalo atzīmēja, ka pašmāju termināli Baltijas jūras ostās ir pilnībā noslogotas, runāt par iespējamo Baltkrievijas minerālmēslu pārvešanu varēs runāt tikai pēc tam, kad, piemēram, tiks pabeigta termināla "Uļtramar" būvniecība Ustjlugā.

Jaudas trūkuma dēļ arī Krievijas minerālmēslu ražotāju kompānijas turpina pārkraut daļu produkcijas Baltijas valstu un Somijas ostās, atzīmēja viņa.

Saskaņā ar analītiskā centra Portnews datiem, ostās 2019. gadā tika apkalpoti aptuveni 29 miljoni tonnu minerālmēslu, trešā daļa no tiem – kaimiņvalstu (Baltijas valstu) ostās.

Gopkalo atzīmēja, ka minerālmēslu eksporta apjomi cauri Krievijas ostām un to tranzīts aug vienādā pakāpē. Taču eksperte atzīmēja, ka minerālmēslu tranzīts pieaug nedaudz ātrāk. Tranzīta daļa minerālmēslu jūras eksportā saglabājas (33-34%).

Tranzīts cauri Baltijai pieaug uz šķidro minerālmēslu rēķina, savukārt sauso minerālmēslu tranzīts – uz Kotkas ostas rēķina. 2019. gadā sauso minerālmēslu eksports uz Somiju sastādīja 20%, uz Baltiju – 63%, savukārt šķidro minerālmēslu eksports uz Baltiju – 18%.

Dabisko monopolu problēmu institūta ģenerāldirektora vietnieks Vladimirs Savčuks arī piekrīt viedoklim par to, ka Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām.

"Uzbūvēt Krievijā minerālmēslu pārkraušanas terminālu ir sarežģīti, gandrīz neiespējami. Pieņemts lēmums pārtraukt kravu piegādes caur Baltijas ostām. Taču uz minerālmēsliem tas pagaidām neattiecas," sacīja eksperts.

Iepriekš prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas valstu sankcijas attiecībā pret viņu un vēl virkni Baltkrievijas amatpersonu, paziņoja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, ar to domājot tai skaitā Baltkrievijas kravu tranzīta pārorientēšanu uz Krieviju.

Baltkrievijas kompānijas ir svarīgākie Klaipēdas ostas partneri. Kravas no kaimiņu republikas veido aptuveni trešo daļu no visa ostas kravu apgrozījuma, pārsvarā tie ir minerālmēsli un naftas produkti.

0
Tagi:
kravas, Kravu pārvadājumi, tranzīts
Pēc temata
Kravu apgrozījums Liepājas ostā samazinājies gandrīz par 15%
Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena