Kāpēc sākās karš Afganistānā, jeb Biedrs un nodevējs

253
(atjaunots 12:30 13.07.2019)
Mobilā seriāla Afgāna.Online pamatā ir reāli notikumi Afganistānā 1978.-2001.gg. Vēsturiskas personības – Kārters un Reigans, Brežņevs un Gorbačovs, Taraki, Amins, Nadžibulla un daudzi citi – sarakstās sociālajos tīklos, atjauno savas lapas, rada pasākumus, publicē video un fotogrāfijas. Piedāvājam jūsu uzmanībai pirmo sēriju.

Pēc Saura (aprīļa) revolūcijas 1978.gadā Afanistānas Demokrātiskās Republikas jaunā vara bija spiesta visiem spēkiem cīnīties ar bruņoto opozīciju, lai noturētu varu Kabulā.

1979.gada martā ar Islāma revolūcijas sargu palīdzību no kaimiņu Irānas uzliesmoja sacelšanās Geratas pilsētā Afganistānas ziemeļrietumos. Ja tā kristu, apdraudēta būtu Kabula, un valdība ar premjerministru Nuru Muhamedu Taraki priekšgalā vērsās pie Padomju Savienības ar lūgumu palīdzēt.

Taraki, Maskavas valsts universitātes absolvents stājās Afganistānas Ministru prezidenta postenī pēc Saura revolūcijas un pieņēma lēmumu izveidot sociālistisku valsti ar propadomisku orientāciju. Daži iedzīvotāju slāņi uztvēra Taraki reformas ar neizpratni, jo spēcīgais spiediens pret islāmu viņiem šķita nedabisks. Pirmo no daudzajiem palīdzības lūgumiem Padomju Savienība noraidīja – valdība nevēlējās iesaistīties karā.

Dumpi Geratā izdevās apspiest, taču situācija bija saspringta. Amerikāņi atbalstīja dumpiniekus – sponsorēja un apmācīja modžahedus. Vēlāk ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Zbigņevs Bžezinskis teiks, ka isāmistu atbalsts bija "spīdoša ideja", kas ļāvusi "ievilināt krievus Afganistānas slazdā".

Par amerikāņu naudu sagatavoto modžahedu augošā spiediena fonā Afganistānas valdošajā elitē saasinājās cīņa par varu.

1979.gada septembrī premjerministrs Hafizulla Amins atstādināja Taraki no amata. Taraki tika nogalināts. Valstī sākās masveida represijas pret viņa piekritējiem.

Vienlaikus islāmisti turpināja uzbrukumu. VDK saņēma ziņas par Amina sakariem ar CIP. Padomju valdība nolēma gāzt Aminu un viņa vietā iecelt Babraku Karmalu, kam bija jānodrošina stabilitāte valstī un jāmaina spēku proporcija PSRS labā. 1979.gada 12.decembrī tika pieņems lēmums par padomju bruņoto spēku ievešanu Afganistānā.

Kā tas notika patiesībā

70.gadu beigās Afganistānas kaimiņi ar ASV atbalstu centās sadalīt valsti ietekmes zonās. Amerikāņi ar ieročiem un naudu atbalstīja afgāņu dumpiniekus.

Afganistānas valdība vairākkārt lūdza PSRS palīdzību, un 1979.gadā Maskava nolēma ievest bruņotos spēkus draudzīgās valsts teritorijā. Deviņus gadus ilgā padomju karavīru klātbūtne deva iespēju nostiprināt varu Kabulā, palīdzēt ekonomikai. Tālāk valsts varēja risinat savas problēmas pati. Uz Ženēvas vienošanās pamata padomju spēki atgriezās dzimtenē 1989.gada februārī.

Karš Afganistānā nav beidzies. ASV un vairākas arābu valstis joprojām finansēja kaujinieku nometnes Pakistānā. Valdību gāza lauka komandieri, taču pēc tam viņus sakāva teroristiskā kustība "Taliban"*. Uz ilgiem gadiem Afganistānā ieradās ASV un to sabiedrotie, taču 17 gadus ilgās amerikāņu klātbūtnes laikā valsts aizvien dziļāk grimst haosā.

* – teroristisks grupējums, aizliegts Krievijā un vairākās citās pasaules valstīs.

253

Čehija atteikusies atdot Krievijai maršala Koņeva pieminekli

44
(atjaunots 16:56 21.05.2020)
Čehijas Aizsardzības ministrija oficiāli atteikusies nodot Krievijai pieminekli, kas veltīts padomju maršalam Ivanam Koņevam. Pazīstamā karavadoņa armija atbrīvoja Prāgu no nacistiem 1945.gadā.

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu vērsās pie kolēģiem Čehijā ar lūgumu atdot monumentu, kad Prāgas pašvaldība to demontēja šī gada aprīlī. Tomēr Čehijas aizsardzības ministrs Ļubomirs Metnars norādīja, ka šis jautājums neatbilst viņa resora kompetencei.

44
Tagi:
piemineklis, Krievija, Čehija
Pēc temata
Prāgā vīrietis pieķēdēja sevi pie pieminekļa maršalam Koņevam
Krievijas vēstniecība atgādināja Čehijai, kas bija vlasovieši
Krievijas AM publicējusi dokumentus par Berlīnes atbrīvošanu
Par spīti krieviem un komunistiem. Prāgā var parādīties piemineklis vlasoviešiem

Kauna ceļš: mediķi Beļģijā uzgriezuši muguru premjerministrei

56
(atjaunots 09:55 19.05.2020)
Mediķi Briselē demonstrēja savu neapmierinātību ar vietējiem pasākumiem cīņā pret koronavīrusu – Covid-19 letalitātes līmenis valstī vairāk nekā divkārt pārsniedz rādītājus pasaulē.

Video ierakstā redzams, kā Senpjerī slimnīcas mediķi Brislelē sagaidīja Beļģijas premjerministri Sofiju Vilmesu. Viņi demonstratīvi uzgrieza muguru politiķes kortežam, kad tā ieradās ar vizīti veselības aprūpes iestādē. Tā slimnīcas darbinieki demonstrēja savu neapmierinātību ar nepietiekamo finansējumu veselības aprūpes jomā un to, kā valsts cīnās ar koronavīrusa izplatību.

Hopkinsa universitātes dati liecina, ka Beļģijā fiksēti 55 559 Covid-19 gadījumi, miruši 9080 cilvēki, 14 657 izveseļojušies. Letalitātes līmenis valstī sasniedz 16,3%, lai arī vidējais rādītājs pasaulē ir 6,6%. Valstī  dzīvo 11,5 miljoni cilvēku.

56

Covid-19 reģistrēts divpadsmit Latvijas pansionātos: situācija tiek kontrolēta

0
(atjaunots 18:19 25.05.2020)
Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas sociālajos centros situācijas ir visnotaļ labvēlīga, taču no koronavīrusa uzliesmojumiem tiem tomēr nav izdevies izbēgt.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Covid-19 atklāja 12 Latvijas sociālās aprūpēs centros, kopumā saslimuši 90 cilvēki – 22 darbinieki un 68 aprūpētie, vēsta Latvijas Radio.

Šobrīd vislielākais saslimšanas uzliesmojums atzīmēts sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni" Priekuļu novadā – inficējušies 44 cilvēki, tai skaitā 6 darbinieki.

No 22 Covid-19 upuriem Latvijā septiņi cilvēki miruši pansionātos. Speciālisti uzsver, ka pacientiem bijušas citas nopietnas hroniskas slimības, kuras saasinājās Covid-19 dēļ.

Slēgtos kolektīvos, kur cilvēki dzīvo kopā un kuriem ir cieši savstarpēji kontakti, infekcija var izplatīties ļoti ātri un skart lielāku cilvēku skaitu. Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) paskaidroja, ka kopš marta apmeklēt radus šādos centros ir aizliegts, taču sociālās aprūpes centru darbinieki turpina kontaktēt ar ārējo vidi.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atgādināja, ka parasti Covid-19 ir lipīgs divas dienas pirms tam, kad cilvēkam sāk parādīties temperatūra, klepus vai citi simptomi.

"Tas ir viens no iemesliem, kāpēc infekcija var nokļūt šajās iestādēs. Otrs iemesls, ja tomēr kāds no iemītniekiem ir saņēmis veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, ārpus šīs iestādes un, visticamāk, tas arī notika "Mārsnēnos", jo pirmais pacients, kurš bija atklāts, bija inficēts, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcā," atzīmēja Perevoščikovs.

Pēc viņa sacītā, plānveida testēšana sociālās aprūpes centros palīdzēja atklāt atsevišķus gadījumus, pirms slimība paguva izplatīties. Tas ļāva pietiekami agri atklāt infekciju pansionātos, kur šobrīd ir pa vienam saslimušajam.

"Būtu labi, ka visi šo sociālo iestāžu vadītāji pieturas un uzmanīgi seko klientu veselības stāvoklim. Un tiklīdz parādās simptomi, kas varētu liecināt arī par Covid – ķermeņa temperatūras paaugstināšanās vai respiratorie simptomi klepus, sāpes kaklā vai apgrūtināta elpošana –, šie signāli būtu ļoti svarīgi, lai reaģētu tieši ar testēšanu," piebilda Perevoščikovs.

Pēc viņa teiktā, testēšanas veikšana agrīnā stadijā palīdzēs ierobežot turpmāku infekcijas izplatību. Tāpēc, ka jo lielāks ir inficēto skaits, jo lielāka ir iespēja, ka daudzi pacienti pārcietīs slimību smagā formā.

Vairākas iestādes savstarpēji noteikuši pansionātiem virkni rekomendāciju, pastāstīja Aldis Dūdiņš, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vadītājs.

"Šajā krīzes kulminācijā un arī īstenībā uz šo brīdi darbinieki, kuri ierodas darbā, lai aprūpētu klientus, viņiem tiek mērīta temperatūra, tiek sekots līdzi visām saaukstēšanās pazīmēm, simptomātikai, kas varētu liecināt par Covid pozitīvo. Tad jau tas darbinieks nemaz netiek pie darba pielaists," paziņoja Dūdiņš.

Jaunus klientus centri pieņem, tikai ja situācija ir ārkārtēja. Tāpat pansionāti – iespēju robežās – tiek nodrošināti ar aizsarglīdzekļiem, taču nodrošināt visas vajadzības neesot izdevies, atzina ministrijā.

Salīdzinot ar citām valstīm, kur situācija šajā jomā ir smaga, Latvijas sociālās aprūpes centros stāvoklis ir samērā labvēlīgs, uzskata Perevoščikovs. Pēc viņa sacītā, Latvijā savlaicīgi pieņēma lēmumus, kuri neļāva infekcijai plaši izplatīties sabiedrības vidū, tai skaitā arī cilvēku vidū, kuriem infekcija un tās sekas var būt īpaši smagas.

Perevoščikovs atzīmēja, ka rekomendācijas pansionātiem ir izsmeļošas, un drošības pasākumi nav jāpastiprina, pietiek vien ar to ievērošanu. Tikmēr Labklājības ministrija atzīmē, ka kopā ar Veselības ministriju apsver domu par atvieglojumiem centros, kur saslimšanas gadījumu nav, ali pansionātu klienti arī izjustu situācijas uzlabošanos.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Latvijā ar Covid-19 inficētos izsekos ar viedtālruņa lietotnes palīdzību
Covid-19 analīžu nodošanas punkti maina atrašanās vietu: kur būs jāvēršas turpmāk
Zinātnieki aprēķinājuši Covid-19 pandēmijas beigu datumu
Covid-19 uzliesmojums sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni": policija izmeklē apstākļus