Kijevas tiesā organizēta provokācija pret žurnālistu Kirilu Višinski. Policija novērsās

38
(atjaunots 17:14 05.07.2019)
Videoierakstā iekļuva ukraiņu neonacistu uzbrukums žurnālistam Kirilam Višinskim brīdī, kad viņš pameta tiesas ēku Kijevā.

Kijevas Podoļskas rajona tiesa atlika līdz 15.jūlijam portāla "RIA Novosti Ukraina" vadītāja Kirila Višinska lietas izskatīšanu. Kad žurnālists pameta tiesas ēku, pret viņu tika vērsti rupji aizvainojumi un draudi. Provokāciju organizēja ukraiņu neonacists Jevgēņijs Karass, kurš aizmuguriski arestēts Krievijā par uzbrukumu Krievijas Zinātnes un kultūras centram Kijevā. Uz ielas klātesošie Ukrainas kārtības sargi nekādi nereaģēja uz radikāļa provokāciju. Sputnik video ierakstā redzams, kā veidojās situācija pie tiesas.

Višinskis ir arestēts vairāk nekā 400 dienas saskaņā ar nepierādītu apsūdzību valsts nodevībā un atbalsta sniegšanā pašpasludinātajām Donbasa republikām. Žurnālistam draud brīvības atņemšana uz laiku līdz 15 gadiem. Tiesas sēdē jūnijā Višinskis savu vainu neatzina: "Tā ir politiska lieta. Šeit nav vēlmes noskaidrot patiesību un sodīt vainīgos."

Višinskis arestēts par profesionālo darbību, un tā ir bezprecedenta situācija, iepriekš uzsvēra Krievijas prezidents Vladimirs Putins. EDSO pauda nopietnas bažas par Kijevas darbībām un aicināja atlaist žurnālistu brīvībā. Maskava nosūtījusi Kijevai vairākas protesta notas ar prasību pārtraukt vardarbību pār preses pārstāvjiem. Krievijas ombudsmene Tatjana Moskaļkova aicināja Ukrainas jauno valdību atbrīvot Višinski.

38
Pēc temata
Žurnālists Višinskis. Pēc lietas būtības
Višinskis: gads cietumā nav salda lieta, bet brīvības dēļ kompromisu nebūs
Krievijas žurnālisti lūdz Zeļenska atbalstu Kirila Višinska atbrīvošanai
Eiropas žurnālisti pieprasa atbrīvot Kirilu Višinski

No ugunsgrēkiem līdz problēmām ar tualetēm: ar ASV kara kuģiem kaut kas nav kārtībā

6
(atjaunots 10:31 16.07.2020)
Tas, ko amerikāņi agrāk dēvēja par savu jūras kara spēku lepnumu, pārvērties par peldošu dažāda kalibra problēmu kompleksu.

Uz amerikāņu aviācijas bāzes kuģa "USS Bonhomme Richard" turpina dzēst ugunsgrēku, taču pagaidām velti. Ārkārtas dienesti ziņoja, ka tam būs nepieciešamas vairākas dienas. Ugunsgrēks izcēlās ASV jūras kara bāzē Sandiego, pirms tam kuģī atskanēja sprādziens. Komandieri jau paziņoja, ka ugunsdzēsības sistēma desanta kuģī bija atslēgta. Jaunākie dati liecina, ka ārkārtas situācijā cietuši vismaz 50 cilvēki.

Tomēr uz kuģiem gadās ne tikai ugunsgrēki. Mūsu video parādīs, kāpēc ASV flotes kuģi tik bieži nokļūst ziņās par ārkārtas gadījumiem.

6
Tagi:
flote, ASV

Duda uzvarējis prezidenta vēlēšanās: kas tagad sagaida Poliju?

20
(atjaunots 16:45 15.07.2020)
Kādas prioritātes izvirzījis Polijas atkārtoti ievēlētais prezidents Andžejs Duda un kā mainīsies Maskavas un Varšavas attiecības? Par to – Sputnik video.

Polijā apkopoti prezidenta vēlēšanu rezultāti. Tagadējais prezidents Andžejs Duda ievēlēts uz otro prezidentūras termiņu. Valsts vadītāju atbalstīja vairāk nekā 51% vēlētāju, bet viņa pretinieks – opozicionāru kandidāts un Varšavas mērs Rafals Tšaskovskis saņēmis vairāk nekā 48% balsu. Centrālā vēlēšanu komiteja informēja, ka vēlēšanās piedalījušies gandrīz 70% balsstiesīgo. Ko Polijai nozīmē Dudas ievēlēšana un kā mainīsies Maskavas un Varšavas attiecības? Par to – Sputnik video.


20
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, Polija, Andžejs Duda
Pēc temata
Andžeja Dudas vēlēšanu kampaņu Polijā EDSO uzskata par konfrontatīvu
Andžejs Duda uzvarējis prezidenta vēlēšanās Polijā, liecina aptauja
Aisbergs, foto no arhīva

Krievijas hidrometeorologi novērtēja ledus kušanas mērogus Ziemeļu Ledus okeānā

0
(atjaunots 15:29 16.07.2020)
Ilggadējā ledus trūkums jau vairākus gadus neļauj organizēt tradicionālās ekspedīcijas uz Ziemeļpolu.

RĪGA, 16. jūlijs - Sputnik. Ledāju platības minimālie rādītāji kopš 80. gadiem ir sarukuši aptuveni uz pusi, daudzgadējais ledus ir gandrīz pazudis, sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Krievijas Hidrometeoroloģijas centra vadītājs Igors Šumakovs.

Viņš atzīmēja, ka, pēc speciālistu domām, ledāju platības samazināšanās ir ledus apstākļu pārmaiņu galvenā izpausme Arktikā. Tā notiek cauru gadu.

"Visā Arktikā minimālie ledainuma rādītāji bija vērojami 2007. gadā – 4,19 miljoni kvadrātkilometru, 2012. gadā – 3,35 miljoni kvadrātkilometru, 2019. gadā – 4,1 miljons kvadrātkilometru. Salīdzinājumam: 1980. gadā ledainums sasniedza 7,6 miljonus kvadrātkilometru, 1983. gadā – 7,28 miljonus," uzsvēra Šumakovs.

Viņš piebilda, ka Krievijas arktisko jūru akvatorijā ledus sega kļūst plānāka.

"Ziemas periodā visu Ziemeļu jūras ceļa jūru akvatoriju joprojām pārklāj biezs sezonālais ledus, bet sasalšanas un kušanas termiņš pārbīdās uz oktobri-novembri un maiju-jūniju. It īpaši Čukotskas jūrā," precizēja Hidrometeoroloģijas centra vadītājs

Vienlaikus Hidrometeoroloģijas centra zinātniskais vadītājs Romans Vilfands konstatēja, ka ilggadējā ledus trūkums jau vairākus gadus neļauj organizēt tradicionālās ekspedīcijas uz Ziemeļpolu. Lieta tāda, ka līdz šim zinātnieki izmantoja ilggadējo aisbergu virsmu zinātniskās stacijas bāzei, taču pašreizējos klimatiskajos apstākļos neizdodas sameklēt ekspedīcijai piemērotu aisbergu.

Ledus stāvokļa pārmaiņas ir saistītas ar globālajām klimata pārmaiņai: ikgadējās temperatūras pieaugums Arktikā rit četrkārt ātrāk nekā vidēji uz planētas.

0
Tagi:
klimata pārmaiņas
Pēc temata
NASA parādījusi ledāju kušanas mērogus Antarktīdā
Antarktīdā sācis sabrukt pasaulē lielākais aisbergs
Nostradama baismīgie pareģojumi: kas sagaida pasauli 2020. gadā
Meteorologi uzskata: aizvadītā desmitgade bija pati karstākā