Jūras dzelmē: "Ziemeļu straumes 2" caurules liek dienā un naktī

62
(atjaunots 11:38 22.05.2019)
Kuģis "Solitaire" nodarbojas ar gāzesvada "Ziemeļu straume 2" cauruļu ielikšanu diennakts režīmā.

Jau ir ielikti apmēram 1200 kilometri cauruļu Baltijas jūras dibenā. Tie ir apmēram 50% no kopējā gāzesvada garuma.

ASV vairākkārt centās ietekmēt projekta īstenošanu. ASV enerģētikas ministrs Riks Perijs paziņoja, ka Vašingtona plāno ieviest sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2".

Eiropā paziņoja, ka gāzesvads tiks uzbūvēts. Vācija, Somija un Zviedrija atbalsta celtniecību. Gazprom rietumu partneri veikuši visus maksājumus 100% apmērā.

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzesvada cauruļu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā no Krievijas piekrastes caur Baltijas jūru līdz Vācijai.

Krievijā vairākkārt paziņoja, ka "Ziemeļu straume 2" ir tīri ekonomisks projekts un tēze par "draudiem Eiropas enerģētiskajai drošībai", kurus min valstis, kuras iestājas pret gāzesvada celtniecību, neiztur kritiku

62
Temats:
Ziemeļu straume 2 (184)

Krievijas ĀM vadītājs nosauca negaidītu koronavīrusa draudu

7
(atjaunots 12:09 11.07.2020)
Koronavīrusa pandēmija saasinājusi ne tikai visus esošos draudus – parādās jauni izaicinājumi, un tie ir visnotaļ negaidīti.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka koronavīrusa pandēmija saasinājusi visus esošos draudus un izaicinājumus.

"Parādījušās spekulācijas, ka starptautiskie teroristi domā, kā viņi var izmantot šī vīrusa rasi, bet varbūt radīt jaunas rases," atzīmēja Lavrovs.

Pēc viņa sacītā, pasaulē vērojami arī centieni izmantot koronavīrusa izraisīto krīzi šauri savtīgās interesēs, kad atsevišķas valstis nevēlas piedalīties kopējā cīņā ar pandēmiju. Plašāka informācija pieejama Sputnik video.

7

Rail Baltica: mirst NATO un Eiropas Savienības iemīļotais projekts

61
(atjaunots 11:50 09.07.2020)
Rail Baltica – jaunas ātrgaitas dzelzceļa maģistrāles projekts Eiropā. Dzelzceļš stiepsies no Berlīnes caur Varšavu, Kauņu, Viļņu un Rīgu uz Tallinu un savienos Vāciju un Poliju ar Baltijas valstīm.

Jauno maģistrāli bija plānots sākt izmantot 2025. gadā, taču vēlāk termiņu atlika uz gadu. Tagad pastāv risks, ka daudzus miljardus vērtais projekts netiks pabeigts nekad. Par NATO un Eiropas Savienības iemīļotā projekta nāves iemesliem stāstām mūsu video.

61
Tagi:
Rail Baltica
Pēc temata
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu
"Rail Baltica" jau sākotnēji bija iecerēts kā militārs projekts
Eksperts: Latvija samaksās dārgu cenu par vēlmi vadāt tankus pa Rail Baltica
Eksperts pastāstīja par Rail Baltica galveno jautājumu pēc cenas pieauguma

Eurostat: Latvija un Bulgārija visstraujāk ES zaudē iedzīvotāju skaitu

0
(atjaunots 12:15 11.07.2020)
Vislielākais dabiskais iedzīvotāju skaita kritums 2019. gadā atzīmēts Bulgārijā un Latvijā – nāvju skaits šajās valstīs pārsniedz dzimstību.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Eiropas Savienības Statistikas dienests publicējis jaunākos datus par ES iedzīvotāju skaitu.

2020. gada 1. janvārī ES iedzīvotāju skaits sastādīja 447,7 miljonus cilvēku, par 12,3% mazāk, nekā pērn. Taču tas ir saistīts ar Lielbritānijas izstāšanos no ES. Ja neņem vērā Brexit sekas, ES iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 0,9 miljoniem cilvēku. Tiesa, tas noticis pateicoties migrācijai, ES iedzīvotāju dabiskais pieaugums paliek negatīvs kopš 2012. gada. 2019. gadā tika reģistrēti 4,7 miljoni mirušo un 4,2 miljoni jaundzimušo.

Starp visām ES valstīm vislielākais iedzīvotāju skaits ir Vācijā (83,2 miljoni cilvēku, 18,6% no visiem ES iedzīvotājiem), Francijā (67 miljoni, 15%), Itālijā (60 miljoni, 13,5%), Spānijā (47,3 miljoni, 10,6%) un Polijā (38 miljoni, 8,5%). Vismazāk iedzīvotāju ir Maltā.

Pēdējā gada laikā iedzīvotāju skaits pieaudzis 18 ES dalībvalstīs un 9 valstīs tas ir krities. Visvairāk pieaudzis mazās Maltas iedzīvotāju skaits – par 41,7%. Tāpat vairāk cilvēku ir kļuvis Luksemburgā (+19,7%), Īrijā (+12,1%) un Zviedrijā (+9,5%). Vismanāmāk samazinājies iedzīvotāju skaits Bulgārijā (-7%), Latvijā (-6,4%), Rumānijā (-5%), Horvātijā (-4,4%) un Itālijā (-1,9%).

2019. gadā ES piedzima par 2,2% mazāk bērnu, nekā iepriekšējā gadā. Vidējais dzimstības līmenis sastādīja 9,3 bērnus uz tūkstoti iedzīvotāju. Visaugstākais dzimstības līmenis bija Īrijā (12,1 bērns uz tūkstoti iedzīvotāju), Francijā (11,2), Zviedrijā (11,1), Kiprā (10,9) un Igaunijā (10,6). Viszemākais – Itālijā (7), Spānijā (7,6), Grieķijā (7,8), Somijā (8,3) un Portugālē (8,4).

Mirstības līmenis ES samazinājies par 0,9%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un sastādīja 10,4 nāves uz tūkstoti cilvēku. Viszemākais mirstības līmenis ir Īrijā (6,3 uz tūkstoti cilvēku), Kiprā (6,8), Maltā (7,3) un Zviedrijā (8,6). Visaugstākais – Bulgārijā (15,5), Latvijā (14,5), Lietuvā (13,7), Rumānijā (13,4) un Ungārijā (13,3).

Tādējādi 2019. gadā valsts, kurā bijis lielākais dzimstības pārsvars pār mirstību, izrādījās Īrija, ar dabisko iedzīvotāju pieaugumu 5,8% apmērā. Manāms pieaugums bijis arī Kiprā (4,1%), Luksemburgā (+3,1%), Zviedrijā (+2,5%) un Francijā (+2,1%).

Valsts, kurā tika atzīmēts vislielākais dabiskais iedzīvotāju skaita kritums, izrādījās Bulgārija (-6,7%), tai seko Latvija (-4,7%), Lietuva, Grieķija un Horvātija (katrā -3,9%).

0
Tagi:
Eurostat
Pēc temata
Eurostat: kāda ir parasta ģimene Latvijā
Latvija tērē kultūrai visvairāk ES valstu vidū
Eurostat: vecāka gadagājuma sievietes Latvijā dzīvo vientulībā