Gasparjans: lieta par latviešiem nacistu soda vienībā ir ļoti nopietna

127
(atjaunots 10:55 16.05.2019)
Politologs Armens Gasparjans komentēja Krievijas Izmeklēšanas komitejas lēmumu ierosināt krimināllietu saskaņā ar pantu "Genocīds" pret soda vienības dalībniekiem no Latvijas, kuri piedalījās Žestanaja Gorka ciema iedzīvotāju slepkavībās Novgorodas apgabalā.

Otrdien, 14.maijā kļuva zināms, ka Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosinājusi lietu atbilstoši pantam "Genocīds" sakarā ar soda operāciju faktiem, ko veica grupa vācu ģenerāļa Hercoga Kurta vadībā. Tajā bija 33 cilvēki no Latvijas PSR.

Civiliedzīvotāju slepkavības konstatētas Žestanaja Gorka ciemā Novgorodas apgabalā. 2019. gadā organizācijas "Krievijas meklētāju kustība" dalībnieki atrada Novgorodas apgabala Bateckas rajona Žestanaja Gorka ciemā Lielā Tēvijas kara laiku apbedījumu – 42 cilvēku mirstīgās atliekas. Viņu vidū bija bērni un grūtniece. Apbedīšanas vietā atrasto bojāgājušo cilvēku vizuālā apskate ļauj viennozīmīgi secināt - bedrē nošauti civiliedzīvotāji: pie viņiem netika atrasta nekāda amunīcija, pakausī - ložu caurumi.

KF IK konstatēja, ka šie cilvēki kļuvuši par soda operāciju upuriem, kuras tika veiktas Ļeņingradas (kopš 05.07.1944 – Novgorodas) apgabala ciema Žestjanaja Gorka okupācijas laikā 1942. gadā.

Arhīvu materiāli liecina, ka masveida padomju pilsoņu slepkavošanai no mierīgo iedzīvotāju skaita tika izveidota Drošības policijas un Vācijas Drošības dienesta "teilkomanda" (Teilkommando des EK). Tās sastāvā bija 33 cilvēki no Latvijas PSR. Grupu vadīja vācu ģenerālis Hercogs Kurts, kuru pēc tam notiesāja Ļeņingradas militārā apgabala Kara tribunāls par "zvērīgu padomju pilsoņu slepkavošanu". Viņš miri Vorkutā 1948. gada maijā.

"Tas ir baismīgi. Es runāju ar cilvēkiem, kuri nodarbojas ar šo gadījumu. Man pastāstīja, ka KF IK ierosinās krimināllietu saskaņā ar pantu "Genocīds". Sakarā ar šo lietu jau atslepenots pietiekams skaits dokumentu, tie tika demonstrēti Novgorodā," paskaidroja politologs un žurnālists Armens Gasparjans intervijā radio Sputnik.

Vaicāts par to, kas bija soda komandas dalībnieki no Latvijas, Gasparjans norādīja, ka viņu vidū bija toreizējās Latvijas PSR likumpaklausīgi pilsoņi.

127
Temats:
Notikumu apskats ar Armenu Gasparjanu (54)

Elle Zemes virsū: Hirosimas un Nagasaki bombardēšanas 75. gadadiena

14
(atjaunots 13:38 06.08.2020)
1945. gada 6. augusts – Japānai tā bija viena no baismīgākajām dienām vēsturē.

Šodien aprit 75 gadi, kopš ASV nometa kodolbumbu Hirosimā. Ievainojumi un radiācija aiznesa trešo daļu iedzīvotāju, pilsēta bija gandrīz noslaucīta no Zemes virsas. Trīs dienas vēlāk tika nomesta vēl viena bumba – Nagasaki.

Traģēdijā gāja bojā vairāk nekā 450 tūkstoši cilvēku, izdzīvojušie vēl joprojām cieš no slimībām, ko radījusi radiācija.

"Mazulis" un "Resnulis". Tā dēvēja kodolbumbas, kas uzsprāga Hirosimā un Nagasaki. Gluži nevainīgi vārdi, baismīgi gruveši, neiedomājams upuru skaits. Kopš dienas, kad pasaule ieraudzīja jauno ieroci, pagājuši 75 gadi. Vai cilvēce ir guvusi mācību?

14

Benzīna autocisternas sadursme ar lidmašīnu Šeremetjevas lidostā

51
(atjaunots 11:36 02.08.2020)
Aculiecinieki nofilmēja benzīna autocisternas sadursmes sekas ar Aeroflot lidmašīnu Airbus A321 Šeremetjevas lidostā.

Sestdien, 1. augustā, Šeremetjevas lidostā notika incidents. Benzīna autocisterna ietriecās aviokompānijas Aeroflot lidmašīnā.

Aeroflot paskaidroja, ka benzīna autocisterna ietriecās lidmašīnā, kura atradās stāvlaukumā, izbraucot ārpus servisa ceļa robežām.

Šajos kadros ir redzas, ka lidmašīnai ir bojāta fizelāžas priekšējā daļa, savukārt benzīna autocisternai – šofera kabīne.

Degvielas uzpildes automobiļa šoferis negadījumā cietis, taču palīdzība viņam tika sniegta notikuma vietā.

Maskavas starpreģionālā transporta prokuratūra pārbauda visus incidenta apstākļus.

51
Tagi:
sadursme, lidosta, Maskava
Pēc temata
Noriļskas lidostā vēja brāzmas pagriež Boeing
Privātas lidmašīnas avārija Stambulas lidostā
Ukrainas pasažieru lidmašīnas kritiens un sprādziens
Uz neiespējamā robežas: Bristolē pilots nosēdināja lidmašīnu spēcīga sānu vēja apstākļos
Dīvans, foto no arhīva

Latvija atjaunojusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma jāievēro pašizolācija

0
(atjaunots 11:03 08.08.2020)
Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs, bīstoties no jauniem Covid-19 uzliesmojumiem, atjaunojis valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma jāievēro divas nedēļas ilga pašizolācija.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Pašizolācija Latvijā ir jāievēro, atgriežoties no valstīm, kurās koronavīrusa infekcijas līmenis pārsniedz 16 gadījumus uz 10 000 iedzīvotāju.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) iekļāvis atjaunotajā sarakstā 17 Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstis. Starp tām ir Luksemburga, Rumānija, Spānija, Beļģija, Bulgārija, Malta, Zviedrija, Šveice, Čehija, Nīderlande, Portugāle, Islande, Francija, Polija, Horvātija, Austrija un Kipra.

Tāpat divas nedēļas nāksies pasēdēt mājās pēc Monako, Andoras, Sanmarīno, Austrālijas, Marokas un Kanādas, kā arī Krievijas un Baltkrievijas apmeklējuma vai tranzīta caur šīm valstīm.

Vakar Latvijā veikti 2137 koronavīrusa testi, fiksēti seši jauni infekcijas gadījumi.

SKPC informēja, ka trīs inficētie kontaktējušies ar citiem slimniekiem, viens atgriezies no Polijas, vēl viens gadījums saistīts ar Covid-19 uzliesmojumu Murjāņu sporta ģimnāzijā, par sesto inficēto informācija vēl tiek precizēta.


0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Pēc dažām dienām Krievijā tiks reģistrēta pirmā vakcīna pasaulē pret koronavīrusu
"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19