Žurnālists Višinskis. Pēc lietas būtības

42
(atjaunots 11:46 15.05.2019)
Pirms gada Ukrainas Drošības dienests Kijevā arestēja portāla "RIA Novosti Ukraina" vadītāju Kirilu Višinski. Žurnālists joprojām atrodas ieslodzījumā.

Portāla "RIA Novosti Ukraina" vadītāju Kirilu Višinski 2018. gada 15. maijā arestēja Ukrainas Drošības dienesta darbinieki sakarā ar apsūdzību valsts nodevībā un pašpasludināto Donbasa republiku atbalstīšanu. Nu jau gadu žurnālists atrodas aiz restēm, katra nākošā tiesa sēde atstāj spēkā viņa arestu.

"Viss tika iecerēts un organizēts Kijevā, politiskās vadības līmenī. Šobrīd viņi, izskatās, ir strupceļā nonākuši: "uz ātro" nekas neizdevās, un tagad kaut kā "jāizgriežas", bet kā, īsti nesaprot," spriež Višinskis.

Višinskis kategoriski noliedz izvirzītās apsūdzības un cenšas panākt kriminālvajāšanas izbeigšanu. "Ja UDD un prokuratūras komentē īsumā, tad tie satur atklātas manipulācijas, melus un absurdus melus," uzsver žurnālists.

Maskavā situāciju ar Višinska arestu nosauca par bezprecedentu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka Višinskis tika arestēts par profesionālo darbību. KF ĀM nosūtīja Kijevai protesta notas ar prasību izbeigt vardarbību pret preses pārstāvjiem. Uz Višinska atbrīvošanas uzstāj vairākas starptautiskas sabiedriskās un politiskās organizācijas.

Višinska kolēģi vairākkārt rīkoja solidaritātes akcijas pēc viltus apsūdzības apcietinātajam žurnālistam. Aresta gadadienā, 15. maijā, pie Ukrainas vēstniecības ēkas Maskavā atkal izskanēs aicinājums Kijevai atbrīvot Kirilu Višinski no politiskā gūsta. 

42

Jums ir jāpalīdz mums! Pandēmijas nomocītie eiropieši izgāja protestu akcijās

13
(atjaunots 17:33 04.07.2020)
Eiropā uz ielām izgājuši cilvēki, kuri palikuši bez ienākumiem ierobežojumu dēļ, ko valdības ieviesa Covid-19 izplatības novēršanas nolūkos.

Eiropā pieaug protestu noskaņojumi. Bez peļņas palikušie izklaides industrijas darbinieki pieprasa atbalstu no valdībām.

Berlīnē, Madridē, Romā un Parīzē notiek demonstrācijas, kuras pāraug sadursmēs ar policiju.

Tikmēr koronavīruss neguļ un gaida tos, kas iziet masveida mītiņos bez sejas maskām, bez cimdiem, bez aizsarglīdzekļiem.

Taču tūkstošiem darbu zaudējušajiem cilvēkiem, acīmredzot, jau ir vienalga.

Gribat uzzināt par to plašāk? Skatieties video.

13

Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā: tas notika tuvo ārzemju valstīs

27
(atjaunots 20:27 02.07.2020)
Vispārējais Krievijas balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā beidzās 1.jūlijā. Pirmo reizi vēsturē tas norisinājās veselas nedēļas garumā – no 25.jūnija.

Vēlēšanu iecirkņi bija atvērti visā valstī, taču iespēja nobalsot bijusi arī Krievijas pilsoņiem, kuri atrodas ārzemēs, tai skaitā bijušās PSRS valstīs. Koronavīrusa pandēmijas dēļ visu bija spēkā papildu sanitārās kontroles pasākumi. Aizsargmaskas un cimdi bija obligāti visiem, kā arī sociālās distances ievērošana. Kā balsošana norisinājās tuvo ārzemju valstīs – mūsu video.

27
Tagi:
balsojums, Konstitūcija, Krievija
Pēc temata
Kā Latvijā notiek balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā
Par spēcīgu Krieviju: KF pilsoņi Latvijā balso par grozījumiem Konstitūcijā
Rietumi cenšas grozīt Nirnbergas tribunāla rezultātus

KF Izmeklēšanas komitejas vadītājs: Rietumi cenšas grozīt Nirnbergas tribunāla rezultātus

0
(atjaunots 10:12 05.07.2020)
Saskaņā ar Nirnbergas starptautiskā kara tribunāla statūtiem, civiliedzīvotāju slepkavības kara laikā un pirms tā ir noziegums pret cilvēci, bet tādiem noziegumiem noilgums nav paredzēts.

RĪGA, 5. jūlijs - Sputnik. Krievijas Izmeklēšanas komiteja turpinās fiksēt nacisma noziegumu faktus, tostarp – arī saskaņā ar valsts Kriminālkodeksa 357. pantu, par glenocīdu, pastāstīja resora vadītājs Aleksandrs Bastrikins intervijā RIA Novosti.

"Izmeklēšanas komiteja aktīvi turpinās fiksēt noziedzīgo darbību faktus, kuru pamatā ir rasu pārākuma, nacisma idejas, un sniegs tiem atbilstošo tiesisko vērtējumu, arī saskaņā ar KF KK 357. pantu," viņš teica.

Bastrikins atgādināja, ka saskaņā ar Nirnbergas starptautiskā kara tribunāla statūtiem, civiliedzīvotāju slepkavības kara laikā un pirms tā ir noziegums pret cilvēci, bet 1968. gada 26. novembrī pieņemtā Konvencija par noilguma neatzīšanu kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci neparedz noilgumu šiem noziegumiem.

Arhīvu dati liecina, ka okupācijas gados KPFSR teritorijā tīši nogalināti vairāk nekā 2 miljoni cilvēku no civiliedzīvotāju vidus. Visi fakti vēl nav izmeklēti, vēl nav identificētas un tiesas priekšā sauktas visas vainīgās personas. Meklētāju nodaļu darbs un arhīvu atklāšana devusi iespēju noskaidrot ar civiliedzīvotāju masu slepkavībām saistīto traģisko notikumu nianses Novgorodas apgabalā, Krasnodaras novadā un Rostovas apgabalā. Pērn IK ierosinājusi krimināllietas par vairāk nekā 30 tūkstošu padomju pilsoņu slepkavībām.

Krievijas IK izmeklē nacistu noziegumus saskaņā ar valsts  un starptautiskajām tiesiskajām normām, paziņoja Aleksandrs Bastrikins.

"Krievijas izmeklēšanas pamatā ir nacionālās likumdošanas un starptautisko tiesību normas," norādīja Bastrikins, jautāts, saskaņā ar kādiem likumiem vajadzētu atbildēt par kara gados pastrādātajiem noziegumiem apsūdzētās personas.

Viņš atgādināja, ka Krievijas likumdošanā kriminālatbildība par nacistisko iebrucēju un viņu līdzskrējēju noziegumiem ieviesta saskaņā ar PSRS Augstākās padomes dekrētu no 1943 gada "Par soda mēriem vācu fašistiskajiem ļaundariem, kas vainojami par padomju civiliedzīvotāju un sagūstīto sarkanarmiešu slepkavībām un spīdzināšanu, spiegiem, Dzimtenes nodevējiem no padomju pilsoņiem un viņu līdzzinātājiem".

"Noziegumu organizētājiem un izpildītājiem dekrēts bez ierunām paredzēja augstāko soda mēru – nāves sodu pakarot. Krievijas Kriminālkodeksā ir norma par atbildību par genocīda noziegumiem, kas paredz mīkstāku pamata sodu, un ar to pieļauj krimināllikuma atgriezeniskā spēka pielietošanu," atzīmēja Bastrikins.

Nirnbergas tribunāls nesodīja visus kara noziedzniekus, dažiem izdevās paslēpties. Ir jānoskaidro visi vainīgie – gan dzīvie, gan mirušie, paziņoja Aleksandrs Bastrikins.

"Esam nosprauduši vairākus uzdevumus. Nebūt ne visus noziedzniekus tiesāka starptautiskais kara tribunāls Nirnbergā un citi pēckara procesi: daudziem nežēlīgus noziegumus pastrādājušiem nacistiem diemžēl izdevās izbēgt no tiesas un izvairīties no soda," teica Bastrikins.

Viņš atzīmēja, ka jānoskaidro visi vainīgie, īstenojot soda neizbēgamības principu.

"Vienalga, viņi ir dzīvi vai ne, mums ir jānosauc šie vārdi un jāparāda, ko šie cilvēki nodarījuši," konstatēja IK vadītājs.

Amatpersonas Rietumos cenšas sagrozīt Nirnbergas tribunāla rezultātus, spriežot tikai par ASV un Lielbritānijas ieguldījumu uzvarā pār fašismu, konstatēja A. Bastrikins.

"Mēs redzam virkni mēģinājumu atainot vēsturi gluži citā interpretācijā, kad, piemēram, rietumvalstu amatpersonas, apkopojot Otrā pasaules kara rezultātus, runājot tikai par ASV un Lielbritānijas ieguldījumu un tīšām ignorē PSRS galveno lomu uzvarā pār fašismu, cenšas sagrozīt Nirnbergas tribunāla rezultātus," viņš teica.
0
Tagi:
Nirnbergas tribunāls, Krievija
Pēc temata
"Simtiem brāļu kapu Latvijā - tas ir inscenējums?" Krievijas vēstnieks par reālo karu
Putins: vietējie līdzskrējēji Eiropā savā nežēlībā pārspēja nacistu saimniekus
Dzīvo nesodīti: eksperts par to, kas gaida "nepiebeigtos vectētiņus" no latviešu leģiona