(0:49 / 6.53Mb / просмотров видео: 4434)

Iedvesmojošs piemērs: Nakts hokeja līgas mačā Putins iesita astoņas ripas

66
(atjaunots 15:15 12.05.2019)
Vladimirs Putins piedalījās Nakts hokeja līgas noslēdzošajā mačā Sočos.

Putins izgāja uz ledus "Hokeju leģendu" komandas sastāvā. Tāpat komandā spēlēja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un Tulas apgabala gubernators Aleksejs Djumins.

Pret "leģendām" uzstājās Nakts hokeja līgas izlase.

Vladimirs Putins atklāja gūto vārtu skaitu pirmajā puslaikā, savukārt visā mačā iesita astoņas ripas.

Spēle beidzās ar rezultātu 14:7 par labu "Hokeja leģendām".

66
Pēc temata
Putins piedalījās vietējo delikatešu pagatavošanā Ķīnā
Putins uzspēlējis klavieres Pekinā
Putins un Infantino Maskavas centrā uzspēlēja futbolu
Ja nu kas, iešu strādāt par kombainieri: Putins "savāca ražu" ar kombaina simulatoru
Trīs no pieciem: Putins izmēģinājis jaunu snaipera šauteni
Divi prezidenti kalnu nogāzēs: Putins un Lukašenko paslēpoja
Straujš pagrieziens: Vācija draud ASV ar sankcijām par mēģinājumu apturēt Ziemeļu straumi 2

Straujš pagrieziens: Vācija draud ASV ar sankcijām par mēģinājumu apturēt "Nord Stream 2"

13
(atjaunots 11:55 07.07.2020)
Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka ASV sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2" neatbilst Berlīnes juridiskajiem uzskatiem.

VFR valdības vadītāja tāpat apsolījusi panākt pilnu projekta īstenošanu. Vācijā uzskata, ka Amerikas sankcijas pret gāzesvadu apdraud Eiropas investīcijas 12 miljardu eiro apmērā, kā arī Eiropas infrastruktūru un enerģētisko drošību. Turklāt tās var atņemt patērētājiem iespēju ietaupīt līdz pat 4 miljardiem eiro gadā. Bundestāgā paziņoja, ka Vašingtonas mēģinājums piespiest Vāciju un tās partnerus atteikties no projekta ir valsts suverenitātes pārkāpums, un solīja izskatīt bargu atbildes sankciju ieviešanu pret ASV, gadījumā ja spiediens uz "Ziemeļu straumi 2" turpināsies.

13
Tagi:
sankcijas, ASV, Vācija, Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Eksperts par "Ziemeļu straumi 2": ASV vēl nav sapratuši Vācijas smalkos mājienus

PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19

11
(atjaunots 10:40 07.07.2020)
Pasaules veselības organizācija ieinteresējusies par Krievijas izstrādāto vakcīnu pret koronavīrusu. Organizācija pavēstīja, ka gaida izmēģinājumu noslēgumu.

Pie tam tās pārstāvji atzīmēja, ka ir informēti arī par Covid-19 ārstēšanai paredzēto preparātu testiem. Krievijas izmēģinājumi ar brīvprātīgajiem rit vienlaikus vairākās vietās. Par to, kā notiek izmēģinājumi, kā jūtas brīvprātīgie dalībnieki un kādas valstis visvairāk gaida vakcīnu, stāsta mūsu video.

11
Tagi:
Krievija, vakcīna, koronavīruss, Pasaules Veselības organizācija
Pēc temata
KF Aizsardzības ministrijā pastāstīja par vakcīnas testēšanas dalībnieku stāvokli
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
Kā notiek Covid-19 vakcīnas izmēģinājumi Krievijā
Ryanair kompānijas lidmašīna lidostā Rīga

"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni

2
(atjaunots 00:48 08.07.2020)
Latvijā apbalvojumus saņēmuši uzņēmumi par "dzīvotspēju" un "noturību". Pasniegtas platīna, zelta, sudraba, bronzas un dimanta balvas. Kas tie par uzņēmumiem, ko paveikuši un kas aiz tā visa slēpjas.

Latvijā ir tā saucamais "Ilgtspējas indekss" – dzīvotspējas, noturības rādītājs. Ir pat Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts. Tas nodibināts 2011. gadā ar mērķi "stiprināt un padziļināt", uzlabot izpratni par atbildīgu un tālredzīgu darbību, veicināt pilsoniskās sabiedrības attīstību. Un tā tālāk tādā pašā garā. Tā stāsta, kad grib iestāstīt, kur likta sponsoru naudiņa.

Šogad un pērn nominantu rindās iespraucās uzņēmumi, kuru dzīvotspēju liek apšaubīt nesenie notikumi, problēmas ekonomikā, Covid-19 radītā krīze, bankroti un tehnogēnās katastrofas.

Aizejot izslēdziet gaismu

Platīna, zelta, sudraba, bronzas un dimanta (jaunums) balvas tika pasniegtas 11. jūnijā. Bet divas dienas iepriekš Rīgā un tās apkaimē notika īsts blackout – avārijas dēļ bez elektrības palika 160 000 mājsaimniecību un uzņēmumu. Taču šausmīgākais ir tas, ka cilvēki palika gluži kā vecene pie sasistas siles – bez interneta, elektrības.

Aū-ū-u! Kur ir jūsu pilsoniskā atbildība?

Lai nu būtu kā būdams, kā jau parasti starp ilgtspējīgākajiem ir "Latvenergo" un tā meitiņas: "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls". Labi, avārija, elektrības nebija, kam negadās. Taču to, ka uzņēmumi savlaicīgi neinformēja par iemesliem un sekām, daudzi uzskata par ideālu bezatbildību.

Veļas mazgātava bākā? Oriģināli

Vēl viens interesants piemērs. Par uzņēmumu, kas veicinājis Latvijas ekonomikas ilgtermiņa stiprināšanos, 2019. gadā kļuvusi "PNB Banka". Tās dzīvotspēja pēc balvas saņemšanas ilga vēl divus mēnešus – pēc tam Eiropas Centrālā banka atņēma licenci par "neuzticamību un aizdomīgiem darījumiem".

Starp citu, laimīgo uzvarētāju vidū regulāri redzamas zviedru banku Swedbank un SEB filiāles Latvijā. Līdz ar dažādiem cēlsirdīgiem darbiem tās demonstrē biznesam un iedzīvotājiem piemēru atbildīgai attieksmei pret biznesu un sabiedrību.

Vārdu sakot, tikumības etaloni. Tomēr jau pērn noskaidrojās, ka Swedbank un Danske Bank nodaļas Baltijā astoņus gadus spēlējušās ar aizdomīgiem darījumiem par kopsummu 3,8 miljardu eiro apmērā. Tātad veicinājušas naudas atmazgāšanu īpaši astronomiskos apmēros.

Šī gada jūnijā Zviedrijas finanšu inspekcija piesprieda sodu SEB banku grupai 1 miljarda kronu (95 miljoni eiro) apmērā par naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumu pārkāpumiem Baltijas valstīs.

Lai nu būtu naudas atmazgāšana. Kam negadās. Taču Latvijas banku kopējie finansiālie rādītāji, kad no tām ar rūdītu dzelzs skrāpi izskrāpēja nerezidentu, pārsvarā – NVS valstu uzņēmēju – naudu, rada bažas par sistēmas stabilitāti.

Šī gada pirmo piecu mēnešu laikā Latvijas banku peļņa sarukusi 4,3 reizes – tā demonstrē aizvainojošus 28,6 miljonus eiro.

Gar logiem vilcieni nebrauks

Un visbeidzot, kādreizējais Latvijas ekonomikas flagmanis, čempions nodarbinātā personāla skaita un budžetā iemaksāto nodokļu ziņā. "Latvijas dzelzceļš".

Diemžēl Krievijas tranzīta novirzīšana (nevar būt, ka ilgtspējas indeksa sastādītāji neko nezināja par šo faktoru) uz pašmāju ostām LDz daudzmiljonu peļņu ir pārvērtusi par zaudējumiem 9,328 milj. eiro apmērā saskaņā ar pērnā gada rezultātiem.

Savukārt koronakrīze lika uzņēmumam ar izstieptu roku iet pie valsts (trūkst naudas infrastruktūras kvalitātes un drošu pārvadājumu nodrošināšanai) un ziņot, ka tiks atlaists 1,5 tūkstotis darbinieku. Uzņēmums pat izdomājis iznomāt savu staciju telpas košļeņu, saldējuma un limonādes pārdevējiem – tāpat kā jau labu laiku rīkojas lidosta.

Arī Rīgas lidosta un valsts aviopārvadātājs "airBaltic" no koronakrīzes izgājuši paplucināti, tomēr airBaltic uz nodokļu maksātāju rēķina valsts palielināja kapitālu par 286 miljoniem eiro. Interesanti, ka aviokompānijas prezidents gadā saņem miljonu eiro, 30 reizes vairāk nekā Latvijas prezidents.

Šogad nominantu un laureātu rindās nekādu īpašu izmaiņu nav. Paldies Dievam, tajās nav slēgtās PNB Bankas, toties ir LDz kravu pārvadātājs "LDz Cargo", "Rīgas siltums" un lielākie tirdzniecības tīkli (kamēr cilvēkiem vēl ir nauda, viņi maksās par siltumu un ēdienu), "Latvenergo" un tā meitasuzņēmumi, SEB, Swedbank, starptautiskā lidosta "Rīga".

Un vēl viena odziņa – psihoneiroloģiskā slimnīca "Strenči". Tagadējās politikas un ekonomikas apstākļos šī profila uzņēmumi patiešām var būt droši par savu nākotni.

Apbalvojums pasniegts pēc nāves

Protams, gribētos šo to pavaicāt indeksa sastādītājiem. Indekss atgādina "apbalvojumu, kas varonim piešķirts pēc nāves". Tomēr viņus var saprast. Ja izsvītrot no sarakstiem visus uzņēmumus, par kuru ilgtermiņa stabilitāti ir pamatotas šaubas, nepaliks neviens. Varbūt tikai iepriekšminētā slimnīca.

Un vēl. Kas tas ir – "ilgi"? Tas ir relaltīvs jēdziens. Senajiem grieķiem un pārējiem actekiem divi tūkstoši gadu ir tīrais sīkums. Bet Latvijai, kas pavisam nesen atguvusi neatkarību, pat 15 gadi ir milzīgi ilgs laiks. Protams, labāk gan būtu bez mantas konfiskācijas, tas ir, nezaudējot lielākos uzņēmumus un veselas perspektīvas nozares, par kādām Latvijā sevi vēl nesen uzskatīja banku joma un tranzīts.

Caur ērkšķiem uz zvaigznēm

Īstam biznesam nekas neliek šķēršļus – ne laiks, ne attālums. Nesen Latvija parakstīja līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA).

Cerēsim, ka izdosies nopelnīt vismaz uz kosmosa rēķina. Ja tik Latvijai orbītā atkal nespraudīs spieķus riteņos kaut kādi nerezidenti un dažu valstu tīkojumi pēc latviskā miermīlīgā kosmosa.

2
Tagi:
Latvija, ekonomika