Krievija būvē tralētāju ar unikālu korpusu

79
(atjaunots 17:36 06.04.2019)
Tralētājs Krievijas Jūras kara flotes vajadzībām ar unikālu monolītas stikla plastikas korpusu, ko nespēj identificēt magnētiskie detonatori, tiks nolaists ūdenī jau šovasar.

Video ierakstā uzņemts, kā jaunais bāzes tralētājs "Vladimir Jemeljanov" (projekts 12700) tiek izvests no kuģubūvētavas ellinga Sanktpēterburgā.

Jaunās paaudzes karakuģis palīdzēs veidot koridorus mīnu laikos un meklēt atsevišķas mīnas ne tikai akvatorijā, bet arī jūras gruntī. Tralētāja korpuss izgatavots no monolītas stikla plastikas, kas nav redzama magnētiskajām mīnām. Tam nav analogu visā pasaulē. Jaunajam kuģim piemīt ievētojama manevrētspēja, un tas aprīkots ar mūsdienīgu pretmīnu sistēmu.

Tralētājam piešķirts leģendāra kuģu būvētāja, Sociālistiskā darba varoņa Vladimira Jemeļjanova vārds.

79

Smadzeņu karsonis Krimas dēļ: NATO sapņo aizliegt Krievijas armiju

8
(atjaunots 09:52 05.12.2020)
Ziemeļatlantijas alianses vadītājs kārtējo reizi ar izdomātiem ieganstiem mēģina pamatot militārā bloka un tā sabiedroto darbības Melnās jūras reģionā.

Jenss Stoltenbergs apgalvo, ka NATO paplašina militāro klātbūtni Melnajā jūrā, atbildot uz Krievijas analoģiskiem soļiem. Tomēr Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretārs neprecizēja, ko militārā bloka spēki īsti dara pie Krievijas robežām un kāpēc Krievijai nav tiesību veidot aizsardzību pašai savā teritorijā atbilstoši NATO radītajiem draudiem.

Pēdējā laikā alianses agresīvās darbības pie Krievijas robežām ir manāmi augušas, tāpēc Krievija ir spiesta parūpēties par savu drošību.

8

"Visus neiesēdināsiet": LKS organizēja piketu pret žurnālistu aizturēšanu

15
(atjaunots 17:28 04.12.2020)
Žurnālistu vajāšana ir rupjš vārda brīvības pārkāpums, uzsvēra EP deputāte Tatjana Ždanoka piketā pret Baltnews un Sputnik autoru aizturēšanu.

Latvijas Krievu savienība (LKS) reaģēja uz ziņu par to, ka VDD aizturējis septiņus cilvēkus ar apsūdzībām par ES sankciju režīma pārkāpumu, un organizēja piketu pie Brīvības pieminekļa Rīgā ar lozungu "Visus neiesēdināsiet".

Runa ir par kratīšanām un krievvalodīgo žurnālistu aizturēšanu, kuri sadarbojas ar portāliem Baltnews un Sputnik. Procesuālās darbības 3. decembrī organizēja Valsts drošības dienests.

"Latvijā sācies politiskās vajāšanas kārtējais posms," tā notiekošo raksturoja LKS līdere, Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka. 

Sīkā – LKS video.

Iepriekš jau vēstīts, ka 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik. Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

Jāpiebilst, ka ES individuālās sankcijas vērstas pret ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu, pati aģentūra sankciju sarakstos nav iekļauta. Baltijas valstis sankcijas interpretē paplašināti un attiecina tās arī uz aģentūru, tomēr Krievijas ĀM jau norādījusi, ka tamlīdzīgs traktējums ir absurds.

15
LDz

"Latvijas Dzelzceļa" peļņa sastādījusi nulli eiro

0
(atjaunots 09:52 05.12.2020)
"Latvijas Dzelzceļa" peļņa šī gada deviņos mēnešos sastādījusi nulli eiro, pērn šādā periodā bija zaudējumi 2,2 miljonu eiro apmērā; jūlijā Satiksmes ministrija piešķīra LDz 27,236 miljonus eiro finanšu stabilitātes nodrošināšanai.

RĪGA, 5. decembris – Sputnik. "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums šī gada deviņos mēnešos sastādījis 103,839 miljonus eiro, kas ir par 25,5% mazāk, nekā analoģiskā periodā pērn. Kompānijas peļņa atskaites periodā ir vienāda ar nulli, atšķirībā no zaudējumiem pagājušajā gadā, vēsta LDz.

LDz apgrozījums 2019. gada deviņos mēnešos bija 139,589 miljoni eiro, savukārt zaudējumi sastādīja 2,2 miljonus eiro.

Kompānijas finanšu atskaitē teikts, ka "Latvijas Dzelzceļš" turpināja darbu pie prioritātēm, kuras tika nospraustas pagājušā gada pēdējā ceturksnī, – efektivitātes celšana, organizatorisko, tehnoloģisko un biznesa procesu pārskatīšana, izmaksu samazināšana, konkurētspējas un stabilas koncerna darbības nodrošināšana nākotnē.

Dažādu ekonomisku un ģeopolitisku procesu dēļ šī gada pirmajos trijos ceturkšņos kravu apgrozījuma krituma tendence, kura iezīmējās 2019. gadā, turpinājās, situāciju pasliktināja koronavīrusa pandēmija, teikts LDz vadības paziņojumā.

"Latvijas Dzelzceļa" kravu pārvadājumu apjoms 2020. gada deviņos mēnešos samazinājies par 14,192 miljoniem tonnu, jeb par 44,9%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu pērn, kad tika pārvadāti 31,634 miljoni tonnu kravu. Importa kravas sastādīja 69,5% no kopējā pārvadājumu apjoma, jeb 12,124 miljonus tonnu. Tas ir par 52,1% mazāk, nekā LDz pārvadāto importa kravu pērnā gada deviņos mēnešos.

Šogad deviņos mēnešos pa Latvijas dzelzceļiem visvairāk pārvests naftas un naftas produktu – 24,3% no kopējā kravu apjoma, akmeņogļu īpatsvars bija 20,1%. Minerālmēsli sastādīja 10,1% no kopējā kravu pārvadājumu apjoma, lopbarība – 7,8%, graudi – 5,5%, koksne un tās izstrādājumi – 8,8%, pārējo kravu īpatsvars – 23,4%.

Pasažieru pārvadājums šī gada deviņos mēnešos samazinājies par 28,1%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu 2019. gadā, līdz 10,214 miljoniem pasažieru.

Ņemot vērā samazinājušos pārvadājumu apjomu, "Latvijas Dzelzceļš" noslēgs šo gadu ar zaudējumiem, teikts atskaitē. Kompānija nespēs nodrošināt finanšu līdzsvaru, jo tai nav ienākumu visu infrastruktūras uzturēšanas izdevumu segšanai.

Šajā sakarā Satiksmes ministrija piešķīra "Latvijas Dzelzceļam" 27,236 miljonus eiro. Turklāt Ministru kabinets nolēma palielināt kompānijas pamatkapitālu par 32,422 miljoniem eiro.

Kravas vagoni, foto no arhīva
© Sputnik / Alexander Vilf

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku.

Tostarp LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

0
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena