Volgogradas iedzīvotājs savā pagrabā savācis plašu Tēvijas kara ieroču kolekciju

100
(atjaunots 15:13 12.02.2019)
Volgogradas iedzīvotājs savā pagrabā savācis unikālu kolekciju – Staļingradas kaujas perioda ieročus.

Kolekcijā, ko Volgogradas iedzīvotājs vācis 17 gadus, iekļauti ne tikai ieroči un armijas forma, bet arī liels skaits Lielā Tēvijas kara sadzīves priekšmetu, ko lietojuši gan padomju, gan vācu karavīri.

"Viss, kas attiecas uz ekipējumu, bruņojumu, munīciju, sadzīvi – gaismekļi, gaļasmašīnas, mazās vācu krāsniņas," – tā savu ekspozīciju apraksta muzeja saimnieks.

Pēc eksponātiem iespējams izsekot visu Staļingradas kaujas vēsturi un aplūkot gandrīz visu karaspēka veidu atšķirības zīmes – no inženieriem līdz politiskajiem darbiniekiem.

100
Pēc temata
Koncerns "Kalašņikovs" parādījis kaujas robotu un jauno automātu

GB Par ko ASV nāksies skaidroties ar talibiem Afganistānā?

12
(atjaunots 11:15 17.04.2021)
Afganistānas iedzīvotāji ir sašutuši par Baidena lēmumu izvest no valsts amerikāņu militāro kontingentu.

ASV prezidents paziņoja: karavīriem "laiks atgriezties mājās". Taču viņiem vēl aizvien nav izdevies vienoties ar talibiem un panākt mieru – to viņi pūlējās gandrīz 20 gadus. Kad ASV spēki pilnībā aizies no Afganistānas? Par ko, pēc Krievijas ĀM domām, viņiem nāksies skaidroties ar kaujiniekiem?

12
Tagi:
ASV, taliban, Afganistāna

Fjodors Lukjanovs: Donbasa liktenis ir izlemts

26
(atjaunots 23:49 16.04.2021)
Kanāla "Baltie un pūkaini" jaunais izlaidums: viesos – žurnāla "Rossija v globalnoi politike" galvenais redaktors, Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Fjodors Lukjanovs. Par pasaules aizkulišu noslēpumiem viņam zināms viss.

YouTube kanāls #БИП ("Baltie un pūkainie") aprunājās ar žurnāla "Rossija v globalnoi politike" galveno redaktoru, Ekonomikas augstskolas pasniedzēju Fjodoru Lukjanovu par protestiem, Baltkrieviju, Lukašenko un Turcijas ambīcijām. Vai Maskava prot mainīt režīmus? Vai Krievijai vajadzīgs Donbass? Kurš ir labāks – Čaikovskis vai Morgenšterns, Mihalkovs vai Naišulers? Par to un daudz ko citu – "Balto un pūkaino" jaunajā izlaidumā.

26
Tagi:
Ukraina, Donbass
Krievijas Sistemātiskās analīzes un prognožu centra prezidents Rostislavs Iščenko, foto no arhīva

Eksperts paskaidroja, kāpēc Baltija atbalsta Ukrainas iestāšanos NATO

0
(atjaunots 01:29 17.04.2021)
Baltijas valstis tik ļoti baidās no kaimiņattiecībām ar Krieviju, ka Ukrainas iestāšanās NATO zināmā mērā ļauj risināt viņu pašu drošības problēmas.

RĪGA, 17. aprīlis – Sputnik. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri devās vizītē uz Kijevu, lai demonstrētu solidaritāti un atbalstītu "vitāli svarīgas reformas, kuru mērķis ir Ukrainas virzība uz Eiropu un NATO".

Baltijas valstis var atbalstīt Ukrainu tikai vārdos, sarunā ar Sputnik konstatēja Krievijas Sistemātiskās analīzes un prognožu centra prezidents Rostislavs Iščenko.

"Armijas viņiem nav, nav arī autoritātes. Principā, Baltijas valstis lolo tādas pašas cerības kā Ukraina, - ka kāds sāks karu un amerikāņi uzvarēs Krieviju. Taču pagaidām ASV prezidents Džo Baidens deklarē vēlmi sākt pārrunas, nevis karot. Tātad patlaban baltieši, tāpat kā ukraiņi var paļauties tikai uz sevi," atzīmēja Iščenko.

Politologs paskaidroja, kāpēc Baltijas valstis tik izteikti atbalsta Ukrainas un Gruzijas iestāšanos NATO.

"Šī vēlme ir saprotama. Gandrīz pirms 30 gadiem Vācija atbalstīja Polijas iestāšanos NATO, jo pati toreiz bija NATO austrumu robeža. Pēc tam arī Polija sekoja tās piemēram, atbalstot Ukrainas un Baltijas iestāšanos aliansē, lai atbīdītu robežu tālāk no sevis. Tagad arī Baltijas valstis jūtas kā NATO avangards un vēlas, lai aliansē iestātos gan Ukraina, gan Gruzija, lai, kā viņiem šķiet, izstieptu Krievijas bruņotos spēkus," pastāstīja Iščenko.

Pēc viņa vārdiem, Ukrainas un Gruzijas iestāšanās NATO Baltijai zināmā mērā dāvātu risinājumu viņu drošības problēmai, un Baltija to joprojām atbalstīs.

"Taču tie paši francūži un vācieši jau tagad ir nobažījušies: gan baltieši ar savu neadekvāto attieksmi, gan ukraiņi ar pastāvīgajiem skandāliem nepārtraukti nostāda viņus uz militāras sadursmes sliekšņa ar Krieviju," atgādināja politologs.

2014. gadā Ukraina atteicās no ārpusbloka statusa, divus gadus vēlāk nosprauda iestāšanos NATO par valsts ārpolitikas mērķi.

2019. gadā Ukrainas parlaments pieņēma grozījumus Konstitūcijā, nospraužot valsts kursu pret ES un NATO. Briselē paziņoja, ka vairāku kritēriju īstenošanai, kas nepieciešamas Ukrainai, lai iestātos aliansē, būs nepieciešams ilgs laiks. Eksperti vērtē, ka Kijeva nevarēs pretendēt uz dalību NATO tuvāko 20 gadu laikā.

0
Tagi:
Baltija, NATO, Ukraina
Pēc temata
Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO
KF aizsardzības ministrs ziņo par ASV un NATO spēku savilkšanu pie Krievijas robežām
Krievijas ĀM komentēja NATO lēmumu palielināt militāros izdevumus
Eksperts paskaidroja, ar ko saskarsies NATO uzbrukumā Kaļiņingradai