Volgogradas iedzīvotājs savā pagrabā savācis plašu Tēvijas kara ieroču kolekciju
(atjaunots 15:13 12.02.2019)
Volgogradas iedzīvotājs savā pagrabā savācis unikālu kolekciju – Staļingradas kaujas perioda ieročus.Kolekcijā, ko Volgogradas iedzīvotājs vācis 17 gadus, iekļauti ne tikai ieroči un armijas forma, bet arī liels skaits Lielā Tēvijas kara sadzīves priekšmetu, ko lietojuši gan padomju, gan vācu karavīri.
"Viss, kas attiecas uz ekipējumu, bruņojumu, munīciju, sadzīvi – gaismekļi, gaļasmašīnas, mazās vācu krāsniņas," – tā savu ekspozīciju apraksta muzeja saimnieks.
Pēc eksponātiem iespējams izsekot visu Staļingradas kaujas vēsturi un aplūkot gandrīz visu karaspēka veidu atšķirības zīmes – no inženieriem līdz politiskajiem darbiniekiem.
Politologs: Ukraina pazaudēs ne tikai Donbasu – valsti sāk saraut gabalos
(atjaunots 23:19 16.05.2021)
Politiskais analītiķis Rostislavs Iščenko pastāstīja, ka Krievijā patlaban nav apstiprinātu Donbasa integrācijas plānu, tāpat kā tai nebija apstiprinātu plānu Krimas integrācijai.Cik reģionos sabruks Ukraina? Vai Krievija varēs "paņemt sev" Nezaļežnajas teritorijas? Kādi psihiskas saslimšanas simptomi novērojami Baidenam un kāpēc Vašingtonai tik ļoti vajadzīga tikšanās ar Putinu? Kad Savienotās Valstis pārkāps pilsoņu kara robežu, vai Amerikā ir ēnu prezidents un vai pastāv slepens Galvenās izlūkošanas pārvaldes ierocis, kas spēj kaitēt amerikāņu diplomātu smadzenēm? Šīs un citas tēmas Sputnik apsprieda ar starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" analītiķi Rostislavu Iščenko.
Tagi:
Lindermans: Uzvaras diena Latvijā un krievi aiz sētas
(atjaunots 23:07 16.05.2021)
Kāpēc Rīgas vadība atstāja krievus aiz sētas Uzvaras dienā un ko viņi ar to panākuši? Kāpēc latvieši nemīl prezidentu Egilu Levitu? Kā iedarbosies viņa triks ar 17. martu?Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins iknedēļas notikumu apskatā Sputnik Latvija apsprieda aktuālākos jautājumus.
Eurostat: Latvijā bieži precas, bieži – šķiras
(atjaunots 15:08 17.05.2021)
Laulības šķiršanas gadījumu līmenis ir augstākais Eiropas Savienībā, taču arī laulībā Latvijā stājas biežāk.RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Laulību skaits Eiropas Savienībā sarūk, šķiršanos gadījumu skaits pieaug, vēsta Eurostat.
©
Foto : Алексей Тихомиров
1964. gadā Eiropas Savienībā tika noslēgtas 8 laulības uz tūkstoš cilvēkiem. 2019. gadā – vairs tikai 4,3. šķiršanos skaits šajā lakā ir dubultojas – no 0,8 gadījumiem uz tūkstoš cilvēkiem 1964. gadā līdz 1,8 gadījumiem 2019. gadā.
2019. gadā augstākais laulību skaita līmenis ES bija Kiprā (8,9 laulības uz tūkstoš cilvēkiem), Lietuvā (7), Latvijā un Ungārijā (6,7). Vismazākais laulību skaits bija Itālijā (3,1), Portugālē un Slovēnijā (3,2).
Mazākais šķiršanās gadījumu skaits ES 2019. gadā reģistrēts Maltā un Īrijā (0,7 uz tūkstoš cilvēkiem), Slovēnijā (1,2) un Itālijā (1,4). Augstākais šķiršanās gadījumu līmenis – Latvijā, Lietuvā un Luksemburgā (3,1).
2016. gadā Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pastāstīja, kā veidojusies 2001. gadā laulības noslēgušo pāru tālākā dzīve. 15 gadus vēlāk precēti joprojām ir 60% pētīto pāru, gandrīz 33% jau šķīrušies, 7% laulību beigušās viena dzīvesbiedra nāves dēļ. Visbiežāk šķiršanās tiek reģistrētas 4-7 gadus pēc kopdzīves sākuma; šķiršanos noformējuši 2-4% pāru katru gadu.
Saskaņā ar Eurostat datiem, 2016. gadā 40,9% bērnu Latvijā dzimuši ārlaulībā. Šis rādītājs ir nedaudz zemāks nekā vidēji ES, kur ārpus laulības dzimst 43% bērnu, turklāt Igaunijā šie dati sasniedz 56%, Francijā – 60%.
Saskaņā ar CSP datiem, izplatītākais ģimenes veids Latvijā ir viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem (23,6%), liels ir arī bezbērnu pāru skaits (22,3%). Kopā dzīvojoši dzīvesbiedri, kas audzina bērnus ir nepārprotamā mazākumā (16,2%).