(0:59 / 7.80Mb / просмотров видео: 16342)

Atbilde uz Ukrainas provokāciju: Kerčas šaurums drošības nolūkos tika slēgts

257
Kadros redzams, kā militārie kuteri un sauskravu kuģis aizšķērsoja ceļu ukraiņu militārajiem kuģiem, kuri devās Kerčas tilta virzienā.

Saskaņā ar FDD Krimas robežpārvaldes preses dienesta informāciju, svētdien no rīta, 25. novembrī, trīs Ukrainas JKS kuģi nelikumīgi šķērsoja Krievijas robežu, vēsta RIA Novosti.

Kuģi veica bīstamus manevrus un nepakļāvās likumīgām Krievijas varasiestāžu prasībām. Pēc dažām stundām no Berdjanskas ostas izgāja vēl divi "Gjurza" klases Ukrainas bruņu artilērijas kuģi.

"Krimskie morskije porti" uzņēmuma ģenerāldirektors Aleksejs Volkovs ziņoja, ka drošības nolūkos Kerčas šaurumā slēgta civilo kuģu satiksme.

Situācija Azovas jūrā

Situācija Azovas jūrā saasinājās šī gada martā, kad Ukraina aizturēja Krievijas kuģi "Nord". Zvejas kuģa ekipāža – desmit cilvēki – ir Krievijas pilsoņi. Kuģa kapteinim draud sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem par nelikumīgu Krimas apmeklējumu "ar mērķi kaitēt valsts interesēm". Augustā Hersonā tika aizturēts tankkuģis "Mehaņik Pogodin".

Kremlis nosauca Kijevas darbības par "jūras terorismu" un uzsāka stingrākas kuģu pārbaudes Azovas jūras Krievijas zonā. Pie tam Krievijas Federālā drošības dienesta Krimas robežsardzes pārvalde informēja, ka pārbaudes tiek veiktas saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām, bet Ukrainas ĀM atzina, ka Krievijas robežsargi pārbaudēs nekādus protokolus nepārkāpj.

Vēlāk Kijeva informēja par savu nodomu paplašināt militāro klātbūtni Azovas jūrā un izveidot jūras kara bāzi šajā rajonā.

257
Temats:
Ukraiņu karakuģu "miermīlīgā" provokācija Melnajā jūrā (28)
Pēc temata
Krievijas politiķis komentējis Lietuvas aicinājumu ieviest sankcijas pret KF ostām
Ukrainai – miljards grivnu zaudējumos Azovā un Rietumu morālais atbalsts
Krievija pieļauj iespēju slēgt Azovas jūru Ukrainas kuģiem
Ukrainas robežsardze aizturējusi 15 kuģus par apstāšanos Krimas ostās

"Jūs redzat no Baltijas ostām novirzītās ogles": ar ko izceļas termināls "Jug-2" Ustjlugā

21
(atjaunots 17:39 03.12.2020)
Kādas kravas var apkalpot universālais pārkraušanas komplekss "Jug-2" Ustjlugā un kādas priekšrocības tas sniedz Krievijas piegādātājiem.

Portāla Baltnews žurnālisti apmeklēja vienu no svarīgākajiem Ļeņingradas apgabala termināliem – universālo pārkraušanas kompleksu "Jug-2" Ustjlugā.

"Jug-2" spēj apkalpot jebkādus kravu veidus, izņemot lejamkravas. Tā konkurences priekšrocība ir lielais dziļums, kas ļauj uzņemt lielus kuģus. Turklāt "Jug-2" ir liela teritorija un tas ir aprīkots ar jaunu tehniku.

Šobrīd šeit visvairāk tiek pārkrauts ogļu un metālprodukcijas, taču mēdz būt arī neparastas kravas, piemēram, mājlopi. Trīs gadu laikā "Jug-2" kravu apgrozījums ir trīskāršojies un turpina pieaugt – nākamgad tam ir jāsastāda aptuveni 15 miljoni tonnu, un šīm kravām jau ir noslēgti līgumi.

"Jug-2" komercdarbības direktors Aleksejs Konstantinovs uzskata, ka pēc dažiem gadiem Krievijas kravu nosūtītāji pilnībā pārslēgsies uz Krievijas ostām, un tranzīts Baltijas valstīs izsīks.

Plašāk skatieties video.

21

Kāpēc Krievija un Baltkrievija aiziet no Baltijas valstu ostām

19
(atjaunots 11:30 03.12.2020)
Kad Krievijā ieviesīs ekspluatācijā jaunus lielus ostu kompleksus ziemeļrietumos, nepieciešamības sūtīt kravas cauri Baltijas valstīm nebūs vispār; taču tas nenozīmē, ka sadarbībai vispār nav vietas.

Krievijā pilnā gaitā notiek jaunu terminālu projektēšana un būvniecība, kuriem ir jāpaņem no Baltijas valstīm ne tikai Krievijas, bet arī, iespējams, Baltkrievijas kravas.

Sevišķi aktīvi attīstās Ļeņingradas apgabala ostu infrastruktūra.

Taču tas nenozīmē, ka Baltijas valstīm un Krievijai vairs nepaliks saskarsmes punktu – apgabala vadība uzsver, ka sadarbība ir izdevīga abām pusēm.

Sputnik apkopoja ostu terminālu un reģiona administrācijas pārstāvju viedokļus attiecībā uz Krievijas tranzīta un sadarbības perspektīvām ar Baltijas valstīm.

Plašāk skatieties mūsu video.

19

Draudi demokrātijai: ES apsūdz Krieviju par nepatiesām ziņām Covid-19 jautājumā

0
(atjaunots 09:05 04.12.2020)
Līdz ar Krieviju "aizdomās" tiek turēta Ķīna un virkne trešo valstu – Eiropā valda uzskats, ka minētās valstis, izplatot nepatiesas ziņas, centušās uzlabot savu imidžu pasaulē.

RĪGA, 4. decembris - Sputnik. Eiropas Savienībā valda pārliecība, ka Krievija, Ķīna un trešās valstis izplatījušas nepatiesas ziņas par epidemioloģisko situāciju Eiropā, vēsta Sputnik Baltkrievija, atsaucoties uz Eiropas Komisijas publicēto Darbības plānu demokrātijas jomā.

Krievija, Ķīna un citas valstis rīkojušās ar mērķi " graut demokrātiskās diskusijas", uzskata ES. Valstis esot "iesaistītas operācijās, kuru mērķis bija ietekmēt un izplatīt dezinformāciju par Covid-19 pandēmiju ES, kaimiņvalstīs un pasaulē", klāsta dokumenta autori.

Pārmetumos uzsvērts, ka ārvalstu spēlētāji cerējuši "saasināt sociālo polarizāciju un uzlabot savu imidžu". "Tāds demokrātijas apdraudējums prasa visaptverošu un kolektīvu atbildi," atzīmēja ES.

Konkrēti nepatieso ziņu piemēri, kas it kā esot izplatīti Krievijā un Ķīnā, dokumentā nav minēti, toties atzīmēts, ka valstis esot izmantojušas "manipulāciju taktiku pašlabuma dēļ".

Pēc ES domām, dezinformācija nav tikai nepatiesas ziņas, bet arī reālu ziņu izkropļojums, manipulāciju un viltotu profilu izmantošana sociālajos tīklos.

Pārskatā nenoliedz dezinformācijas draudus arī "no iekšējo spēles dalībnieku puses", tāpēc ES valstis aicinātas turpināt ciešāku sadarbību. Kopīgiem spēkiem būs iespējams efektīvāk reaģēt uz nepatiesu ziņu draudiem, ir pārliecināti ES ierēdņi.

Reālā pandēmijas statistika Eiropas Savienībā

Saskaņā ar Džona Hopkinsa universitātes datiem, vairākas ES valstis ierindojušās starp desmit vispasaules līderiem Covid-19 izplatības ziņā.

Piemēram, Francija "nostiprinājusi" savas pozīcijas – valsts ilgu laiku ieņem 5. vietu koronavīrusa slimnieku skaita ziņā (2,27 milj. cilvēku). Tai seko Spānija (1,66 milj.), astoto vietu ieņem Itālija (1,64 milj.).

Šobrīt augstākie mirstības rādītāji starp Eiropas Savienības valstīm ir Itālijā – 57 tūkstoši mirušo (sestā vieta pasaulē), Francijā – 52 tūkstoši (septītā vieta), Spānijā – 45 tūkstoši (devītā vieta).

0
Tagi:
viltus ziņas, pandēmija, Krievija, Ķīna, Eiropa
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kā ASV atklājušas "Krievijas propagandas un dezinformācijas ekosistēmas" noslēpumus
Kā lietuviešu žurnālists izglābis Eiropu no Krievijas kulinārajām receptēm
Vai iedzīvotāji bieži saskaras ar nepatiesām ziņām internetā
Kibereksperti prognozē pasaulei jaunu auksto karu 2020. gadā