(1:00 / 8.29Mb / просмотров видео: 11630)

"Tā bija īsta gaļasmašīna": Krievijas fani cietuši eskalatora avārijā Romā

46
(atjaunots 11:08 25.10.2018)
Saskaņā ar pēdējiem datiem, 16 cilvēki cietuši eskalatora avārijas rezultātā Romas metro stacijā "Repubblica".

Romas metro eskalators sabojājās aizvakar vakarā, kad uz tā atradās Krievijas futbola fani, vēsta "R-Sport". Līdzjutēji devās uz Čempionu līgas maču starp Maskavas "CSKA" un Itālijas "Roma". Eskalatora lentes kustība pēkšņi paātrinājās, cilvēki sāka krist viens otram virsū eskalatora beigās. Incidenta rezultātā 16 cilvēki guva traumas un tika nogādāti slimnīcā.

Vietējie mediji paziņoja, ka viens no krieviem pazaudējis kāju negadījuma rezultātā. Vēlāk Krievijas vēstniecībā noliedza šīs ziņas, precizējot, ka itāļu ārstiem izdevies saglabāt kāju – amputācija nebija nepieciešama.

Itālijas IeM vadītājs, vicepremjers Mateo Salvinī apsūdzēja avārijā "desmitiem piedzērušos CSKA līdzjutējus", paziņojot, ka viņi lēkājot uz eskalatora.

Francijas izlases līdzjutēji
© Sputnik / Александр Вильф

Pēc aculiecinieku teiktā, metro bija daudz cilvēku, taču viņi nebija piedzērušies, un uz eskalatora neviens nelēkāja.

"Patiesībā tur bija īsta gaļasmašīna, gluži kā ellē, tie, kas paspēja uzlēkt uz rokturiem, centās palīdzēt pārējiem," - pastāstīja viens no līdzjutējiem.

Pēc viņa sacītā, "metropolitēna darbinieki īpaši nesteidzās palīgā, pēc tam atbrauca ātrā palīdzība, arī ne īpaši ātri". Vīrietis piebilda, ka bijis pie skaidra prāta un tādēļ spēj spriest adekvāti.

Viņa vārdus apstiprina cits negadījuma dalībnieks.

"Protams, dziedāja aktīvi, taču kopumā neko sevišķu nedarīja. Ātro palīdzību, saka, gaidīja ap 40 minūtēm. Fotogrāfijas šausmīgas, taču publicēt tās nevaru," - pastāstīja sporta žurnālists Vladimirs Stognijenko, atsaucoties uz savu paziņu, kurš cietis negadījumā.

46
Tagi:
līdzjutēji, Itālija
Pēc temata
Futbola fani no Anglijas un Krievijas sakāvušies Marseļā
Futbola fani no Anglijas un Beļģijas brāļojās pēc mača Kaļiņingradā

Lielās Uzvaras latviešu durkļi. Nav kur atkāpties

8
(atjaunots 09:45 08.05.2021)
Šī ir dokumentālās filmas "Lielās Uzvaras latviešu durkļi" pirmā daļa, filma veltīta Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai.

Dokumentālās filmas "Lielās Uzvaras latviešu durkļi" pirmajā daļā "Nav kur atkāpties" stāstīts par notikumiem pēc nacistiskās Vācijas uzbrukuma Padomju Savienībai.

1941. gads kļuva par 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas un 308. latviešu strēlnieku divīzijas veidošanas gadu. Filmā izmantotas frontes hronikas kadri un latviešu veterāņu stāsti par Maskavas aizstāvēšanu un 1942. gada pretuzbrukumu.

Dokumentālā filma "Lielās Uzvaras latviešu durkļi" speciāla projekta ietvaros, ko sagatavoja Sputnik Latvija par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai, stāsta par latviešu ieguldījumu visu padomju tautu kopīgā sasniegumā.

8
(4:04 / 24.88Mb / просмотров видео: 3735)

Uzvaras parādes ģenerālmēģinājums Sarkanajā laukumā

11
(atjaunots 08:48 08.05.2021)
9. maijā tiks atzīmēta uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadiena. Piektdien Sarkanajā laukumā notika militārās parādes ģenerālmēģinājums.

Ģenerālmēģinājumā piedalījās kājnieki, militārā tehnika un aviācija. Parādē Krievijas galvaspilsētas galveno laukumu šķērsoja 37 kājnieku vienības.

Tāpat mēģinājumā tika iesaistītas vairāk nekā 190 mūsdienu un vēsturiskās militārās tehnikas vienības, ieskaitot tankus T-34 un T-14 "Armata", kaujas mašīnas "Kurganec-25", operatīvi taktiskais raķešu komplekss "Iskander", zenītraķešu komplekss "Pancir-S" un sistēmas S-400 "Triumf".

Mēģinājuma tāpat piedalījās 76 kara lidmašīnās, tostarp smagi helikopteri Mi-26, helikopteri Mi-8, Mi-24, kā arī militārās transporta lidmašīnas Il-76, degvielas uzpildes lidmašīna Il-78, iznīcinātājs Su-35C un frontes bumbvedējs Su-24. Skatieties Uzvaras parādes ģenerālmēģinājuma kadrus.

11

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

0
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

0
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?