(0:48 / 6.55Mb / просмотров видео: 3127)

Uz Krimas tilta atklāta kravas mašīnu satiksme

29
(atjaunots 09:19 05.10.2018)
Sākta kravas automašīnu satiksme pa Krimas tiltu.

Satiksme uz Krimas tilta tika atvērta 15. maijā, taču spēkā palikušie ierobežojumi neļāva pa tiltu pārvietoties kravu transportam augstās kūrorta sezonas periodā. Naktī uz 1. oktobri ierobežojumi tika atcelti.

Krievijā un Eiropā garākais tilts pāri Kerčas šaurumam savienoja Krimas pussalu un Tamaņas krastu. Autoceļa daļas — četru joslu trases ar caurlaides iespēju līdz 40 tūkstošiem automobiļu diennaktī — celtniecība noslēdzās pusgadu pirms darbu beigšanas termiņā, vilcienu satiksmes atklāšana ieplānota 2019. gada decembrī.    

29

Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā: tas notika tuvo ārzemju valstīs

0
(atjaunots 20:27 02.07.2020)
Vispārējais Krievijas balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā beidzās 1.jūlijā. Pirmo reizi vēsturē tas norisinājās veselas nedēļas garumā – no 25.jūnija.

Vēlēšanu iecirkņi bija atvērti visā valstī, taču iespēja nobalsot bijusi arī Krievijas pilsoņiem, kuri atrodas ārzemēs, tai skaitā bijušās PSRS valstīs. Koronavīrusa pandēmijas dēļ visu bija spēkā papildu sanitārās kontroles pasākumi. Aizsargmaskas un cimdi bija obligāti visiem, kā arī sociālās distances ievērošana. Kā balsošana norisinājās tuvo ārzemju valstīs – mūsu video.

0
Tagi:
balsojums, Konstitūcija, Krievija
Pēc temata
Kā Latvijā notiek balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā
Par spēcīgu Krieviju: KF pilsoņi Latvijā balso par grozījumiem Konstitūcijā

ASV Senātā tika rosināts iegādāties Krievijas S-400 no Turcijas

14
(atjaunots 18:09 01.07.2020)
ASV Senātā izskanējis ierosinājums iegādāties no Turcijas jaunākos Krievijā ražotos zenītraķešu kompleksus S-400.

Atbilstošos Nacionālās aizsardzības budžeta asignējumu 2021. gadam (NDAA) likuma grozījumus ierosinājis senators-republikānis Džons Tūns. No viņa ierosinājuma izriet, ka Krievijas kompleksus amerikāņi apmaksās no Pentagona budžeta. S-400 iepirkums kļuva par konflikta iemeslu starp ASV un Turciju.

Vašingtona pieprasīja no Ankaras atteikties no darījuma un iegadāties amerikāņu sistēmas Patriot. Pretējā gadījumā amerikāņi piedraudēja aizturēt vai atcelt abu valstu darījumu – jauno iznīcinātāju F-35 pārdošanu Turcijai, kā arī ieviest ierobežojošos pasākumus. Ankara atteicās piekāpties.

Cik reālistisks ir senatora Tūna ierosinājums – mūsu video.

14
Tagi:
Krievija, PGA, bruņojums, Turcija, ASV
Pēc temata
ASV Senātā izskanējis ierosinājums iegādāties Krievijā ražotos S-400 no Turcijas
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

0
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

0
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes