(1:07 / 8.64Mb / просмотров видео: 2674)

SS leģionāru maršs: aizturēts ārzemnieks ar plakātu "Viņi nogalināja ebrejus"

300
(atjaunots 18:41 16.03.2018)
Kamēr vīrieti vilka uz policijas mašīnu, viņš atkārtoja, ka viņam ir tiesības rīkot manifestāciju pret fašismu Eiropā.

Waffen SS leģionāru marša laikā Rīgā notikusi pirmā aizturēšana.

Vīrietis turēja plakātu ar uzrakstu "viņi nogalināja ebrejus" angļu valodā. Pēc tam, kad viņš atteicies izpildīt policijas prasību un novākt plakātu, viņu aizveda pie policijas mašīnas.

Neoficiāli 16. martu Latvijā uzskata par latviešu Waffen SS leģiona piemiņas dienu. Katru gadu šajā dienā Rīgā radikāli noskaņotas organizācijas rīko savus pasākumus. 2017. gadā tajos piedalījušies apmēram divi tūkstoši cilvēki.

Pērn gājiena laikā tika aizturēti pieci antifašisti, tostarp, divi jaunieši, kuri, pēc policijas priekšnieka sacītā, izkliedza "aizvainojošus saukļus krievu valodā" procesijas dalībniekiem. Aizvainojoši, pēc SS veterānu atbalstītāju un policijas domām, bija kliedzieni "Fašisms neies cauri!" un "Latvijas kauns!".

Krievijā uzskata, ka šādu gājienu rīkošana attaisno miljoniem bojāgājušo piemiņas aizvainošanu, ignorē Nirnbergas tribunāla lēmumu, ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūciju par nacisma godināšanas nepieļaujamību. Pēc Krievijas ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, tas ir ES un NATO apkaunojums.

Nacistiskā Vācija Otrā pasaules kara gados okupētās Latvijas teritorijā nodibināja SS latviešu leģionu no divām grenadieru divīzijām.

1943. gada 24. martā Heinrihs Himlers parakstīja pavēli, kurā tika precizēts "latviešu legiona" jēdziens — latvieši, kuri dien visos Waffen SS latviešu militārajos formējumos, ieskaitot policijas bataljonus.

1944. gada 16. martā leģiona vienības sāka kauju ar Sarkano armiju Veļikajas upes rajonā pie Ostrovas pilsētas Pleskavas apgabalā. Tieši šī iemesla dēļ Leģionāru diena Latvijā tiek atzīmēta 16. martā. Kopumā latviešu leģiona rindās bija apmēram 150 tūkstoši cilvēku.    

300

Kosmiskā kuģa Crew Dragon starts uz SKS

21
(atjaunots 15:07 31.05.2020)
Ar otro mēģinājumu raķetei Falcon 9 izdevās palaist kosmosā pilotējamo kuģi Crew Dragon ar NASA astronautiem uz klāja, kuru izstrādāja Īlona Maska kompānija SpaceX.

Iepriekš Crew Dragon lidojums tika atlikts laikapstākļu dēļ. Taču sestdien, 30. maijā, pilotējamais kuģis ar NASA astronautiem Bobu Benkenu un Dagu Herliju tomēr startēja uz SKS.

Kompānijas SpaceX vadītājs Īlons Masks ar lepnumu paziņoja, ka cilvēce var lepoties ar šo notikumu.

Federācijas Padomes Informācijas politikas komisijas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs, komentējot "vēsturisko notikumu" atzīmēja, ka Masku, protams var apsveikt, taču tas tomēr ir tikai lidojums uz SKS, nevis uz Marsu.

Līdz šim amerikāņu astronautus kosmosā nogādāja Krievijas kuģi no Baikonuras kosmodroma.

21
Tagi:
Ilons Masks, ASV, kosmoss

Zem kupola: Francijā izdomāja, apmeklēt restorānu un neinficēties ar Covid-19

21
(atjaunots 14:54 30.05.2020)
Franču dizaineris visai radoši piegāja Covid-19 ierobežojumiem un izdomāja pakārt virs restorāna apmeklētājiem īpašus kupolus.

Dizaineris Kristofs Gērions izgatavoja no organiskā stikla kupolus, lai aizsargātu restorānu apmeklētājus.

Jūs varat apmeklēt restorānu, nebaidoties no riska inficēties ar koronavīrusu, jo jūs nosēdinās pie galda ar speciālu kupolu.

Vai vēlaties uzzināt, kā tas izskatās? Skatieties video!

21
Tagi:
koronavīruss, sabiedriskā ēdināšana, Francija
Pensionāri, nauda. Foto no arhīva

Eurostat: cik Latvijā ir trūcīgo un kas viņi ir

0
(atjaunots 08:40 02.06.2020)
Jo bagātāka valsts, jo mazāka tajā ir īpašumu noslāņošanās, jo nabadzīgāka tā ir, jo sliktākā un šaurākā mājoklī dzīvo trūcīgie cilvēki.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Eiropas Savienības tiecas samazināt nevienlīdzību, nabadzības un sociālās nošķirtības risku, neraugoties uz to, iedzīvotāju dzīves līmenis joprojām stipri atšķiras gan starp ES valstīm, gan arī pašās valstīs, raksta Eurostat.

2018. gadā gandrīz viens no pieciem Bulgārijas iedzīvotājiem izjuta nopietnus materiālus trūkumus. Starp Luksemburgas iedzīvotājiem ar šādām problēmām saskārās tikai 1%. Īrijā 36% vientuļo vecāku ir pakļauti nabadzības riskam, kamēr vidēji valstī šāds risks pastāv tikai 15%.

Vidēji nabadzības risks ir Dienvideiropā un Austrumeiropā ir augstāks, nekā Rietumeiropā un Ziemeļeiropā, savukārt īpašumu nevienlīdzība mazāk manāma ir Skandināvijā un Beniluksa valstīs, nekā Eiropas dienvidos un austrumos, kā arī Baltijas valstīs. Tomēr izņēmumi pastāv: ne tik bagātajā Čehijā nabadzības risks ir zemāks, nekā Luksemburgā.

Tāpat pārāk šaurā mājoklī biežāk dzīvo Austrumeiropas iedzīvotāji (izņemot Čehiju, Igauniju un Slovēniju), taču arī ES rietumos daudzi trūcīgi cilvēki dzīvo sliktā mājoklī. Piemēram, katrs ceturtais vientuļais vecāks Beļģijā dzīvo ēkā ar strukturāliem trūkumiem.

Visi ir vienlīdzīgi, taču daži ir vienlīdzīgāki

2018. gadā vidējie gada ienākumi ES sastādīja 16 938 pirktspējas standartus (PPE), taču Rumānijā tie bija nedaudz virs 6 tūkstošiem PPE, savukārt Luksemburgā pārsniedza 31 tūkstoti. Vidējie ienākumi virs 16 tūkstošiem PPE ir sastopami Skandināvijā un Rietumeiropā, kā arī Itālijā, Kiprā un Maltā. Ienākumi zem šī skaitļa – valstīs, kuras iestājās ES pēc 2004. gada, kā arī Grieķijā, Spānijā un Portugālē.

Taču šie vidējie ienākumi pašās valstīs bija ļoti nevienveidīgi. Par visegalitārākājam ES valstīm kļuva Čehija, Somija, Slovākija, Slovēnija un Beļģija savukārt visvairāk īpašumu nevienlīdzība ir izplatīta Bulgārijā, Itālijā, Rumānijā, Latvijā un Lietuvā. Jo augstāks ir vidējais ienākumu līmeni, jo, parasti, zemāka ir nevienlīdzība.

Kopumā 16,8% ES iedzīvotāju riskē kļūt nabagi, turklāt septiņās valstīs, tai skaitā visās Baltijas valstīs, tas draud piektajai daļai iedzīvotāju. Viszemākais nabadzības risks ir atzīmēts Čehijā, labi klājas arī Somijai, Slovākijai, Ungārijai un Dānijai.

Statistika ļauj izcelt visnestabilākās grupas: piemēram, vientuļajiem vecākiem ES nabadzības risks sastādīja 34,2%, tātad divas reizes pārsniedza vidējo rādītāju. Tas pats notiek visās ES valstīs, pat tajās, kur nabadzības risks nav augsts.

Tāpat nabadzības riskam ir pakļautas ģimenes, kuras sastāv no diviem pieaugušajiem un trīs un vairāk bērniem (24,5%). Tiesa, Dānijā, Ungārijā, Latvijā un Igaunijā šis risks ir mazāk izteikts, nekā citās valstīs, kamēr Rumānijā un Bulgārijā tas pārsniedz 50%.

Šauri dzīvokļi pensionāriem

Stipri izteikta ES ir arī mājokļa nevienlīdzība. Mazāk nekā 10% Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīvo pārāk šauros mājokļos, turklāt Īrijā, Maltā u Kiprā šis skaitlis sastāda mazāk par 4%, toties Bulgārijā un Latvijā tādi ir 40%, savukārt Rumānijā – 46,3%.

Parasti tie ir sliktas kvalitātes mājokļi. Vairāk nekā 30% Kipras iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos vai mājās ar tekošu jumtu, mitrām sienām, grīdu vai fundamentu, pūstošiem logu rāmjiem vai grīdām. Portugālē, Ungārijā, Latvijā un Slovēnijā tādu ir vairāk nekā 20%.

Vidēji ES ģimenes ar diviem pieaugušajiem, kur vismaz viens no viņiem ir vecāks par 65 gadiem, visretāk dzīvo sliktā mājoklī. Tomēr sešās ES valstīs, tai skaitā Latvijā, šādi cilvēki biežāk dzīvo šaurā vai nekvalitatīvā mājoklī.

0
Tagi:
nabadzība, Eurostat
Pēc temata
Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā – vieni no zemākajiem ES
Latvija ir viena no "šaurākajām" Eiropas valstīm: nepietiek dzīvojamās platības
Baltijas valstis ir ES antilīderu pieciniekā tuberkulozes mirstības ziņā
Trešdaļai Latvijas ģimeņu nav uzkrājumu nebaltai dienai