Neparasts meža iemītnieks: Zviedrijas iedzīvotājs sastapies ar baltu alni

291
(atjaunots 09:40 15.08.2017)
Vermlandes provincē Zviedrijā vietējais iedzīvotājs Hanss Nilsons mežā sastapis baltu alni.

Hanss Nilsons atradies pavisam netālu no dzīvnieka, taču alnis gandrīz nav reaģējis uz cilvēka klātbūtni, raksta Sputnik Baltkrievija. Zviedrs atradies līdzās alnim aptuveni 20 minūtes.

Baltie aļņi ir sastopami ļoti reti — to skaits Zviedrijā nepārsniedz simtu.

Neparastie dzīvnieki nav albīni. Pēc zinātnieku domām, šāda krāsa izveidojusies gēnu mutācijas rezultātā.

291

Jaunais iPhone tirgū izgāzies? Pasaule nestājas rindā pēc kārotās iekārtas

54
(atjaunots 12:06 26.10.2020)
Covid-19 pandēmija, šķiet, ir uzvarējusi vienu no cilvēku lielākajām mūsdienu atkarībām – atkarību no Apple jaunumiem. Rindas pēc jaunā iPhone 12 tikpat kā nav vērojamas.

Visai pasaulei smagajā Covid-19 pandēmijas periodā Apple iepriecinājusi fanus ar jauno iPhone 12 ar 5G tehnoloģiju.

Taču Apple flagmaņiem ierastās rindas veikalu prieksā pārdošanas starta dienā šoreiz nez kāpēc nebija vērojamas.

Kas noticis? Vai patiešām "ābolainie" vairs nemīl iPhone? Detaļas – mūsu video ierakstā.

54

Vladimirs Putins par Rietumu apsūdzībām: mani tas neuztrauc

59
(atjaunots 11:16 24.10.2020)
KF prezidents Vladimirs Putins īpaši uzsvēra, ka nepievērš uzmanību Rietumu agresīvajiem izlēcieniem pret viņu.

Uzstāšanās laikā diskusiju kluba "Valdai" sēdē KF prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka ne pirmo reizi saskaras ar agresīviem izlēcieniem pret viņiem no Rietumu puses, tādēļ jau sen nepievērš tiem uzmanību. Krievijas līderis atzīmēja, ka uzbrukumi pret viņu sākās jau 2000. gadu sākumā, kad norisinājās karš pret terorismu un bandītismu Kaukāzā, un tieši tad viņš iemācījās izturēties pret tiem mierīgi.

Tāpat Putins izteicās par izmaiņu Konstitūcijā tematu un atzīmēja, ka visi grozījumi ir vērsti nevis uz to, lai dotu iespēju tikt pārvēlētam esošajam valsts vadītājam jaunos termiņos, bet lai nostiprinātu Krievijas suverenitāti ilgtermiņa perspektīvā.

59
Tagi:
Vladimirs Putins
Protesta akcija Barselonā, foto no arhīva

Desmit tūkstoši karavīru: Katalonijā atrada "Krievijas pēdas"

0
(atjaunots 16:57 29.10.2020)
Krieviju apsūdz iecerē nosūtīt uz Kataloniju desmit tūkstošu karavīru neatkarības piekritēju atbalstam.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Spānijas tiesnesis, kurš izsniedza atļauju kratīšanu un aizturēšanu veikšanai Katalonijā, atklāja lietā "Krievijas pēdas", vēsta RIA Novosti.

Trešdien Barselonā un Žironā notika vērienīga operācija, kuras gaitā tika aizturēts 21 cilvēks, pārsvarā uzņēmēji un politiķi, kas saistīti ar reģiona neatkarības kustību. Viņus apsūdz naudas zādzībās un atmazgāšanā, kā arī ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā. Izmeklēšana uzskata, ka šie cilvēki ir saistīti ar nelikumīgu neatkarības kustības finansēšanu.

Tiesnesis Hoakins Agirre Lopess ar atsauci uz aizdomās turamo ierakstītajām telefonsarunām apgalvo, ka pastāvējusi kāda krievu grupa, kuri bija gatavi sniegt atbalstu neatkarības kustībai. 2017. gada oktobrī viņi it kā piedāvājuši tā laika Ženeralitāta vadītājam Karlesam Pudždemonam "rēķināties ar 10 tūkstošiem karavīru un visa Katalonijas parāda apmaksu".

"Krievu grupa gribēja pārvērst Kataloniju tādā valstī kā Šveice," teikts dokumentā.

Pārrunas it kā notika ar Katalonijas politiķa Viktora Terradeljasa starpniecību, savukārt pati "grupa no Krievijas", pēc tiesneša versijas, "tika izveidota Gorbačova laikos".

"Tātad 2017. gada rudenī Krievija piedāvāja atbalstu Karlesam Pudždemonam, ja viņš pasludinātu neatkarību, tostarp nosūtīt uz Kataloniju 10 tūkstošus karavīru. Ja viņš piekristu, iespējams, notikumi būtu traģiski un beigtos ar bruņotu konfliktu valstī ar cilvēku upuriem," teikts dokumentā.

Tiesneša orderī tāpat teikts par "dezinformācijas un destabilizācijas stratēģiju, kurā piedalījās "Kremļa valdība", kā daļa no kopējā diskursa par Eiropas Savienību uz sabrukuma robežas, Kremļa kontrolēto plašsaziņas līdzekļu – Russia Today un Sputnik – pamata vēstījuma". Tajā tiek pieminēta arī mediju grupas "Rossija segodņa" un telekanāla RT galvenā redaktore Margarita Simoņana, kuru tiesnesis dēvē par "Džuliana Asanža un Edvarda Snoudena izdevēju", KF Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijas Gerasimovs, kā arī politologs Sergejs Markovs, ar kuru tikās Terradeljas.

Krievijas vēstniecība Spānijā izsmēja šo informāciju.

"Informācija, kas parādījās Spānijas medijos par 10 tūkstošu karavīru ierašanos Katalonijā, ir nepilnīga. Karavīru skaitam jāpievieno divas nulles, un pats pārsteidzošākais šajā sazvērestībā: karaspēkiem bija jābūt pārmestiem ar lidmašīnām "Muha" un "Čato", kas tika samontētas Katalonijā Pilsoņkara laikā un paslēptas drošā vietā Katalonijas sjerā, līdz ar šo publikāciju starpniecību tiks saņemta šifrēta pavēle rīkoties," teikts Krievijas vēstniecības Twitter paziņojumā.

Spānijas prese iepriekš jau apsūdzējusi Krieviju vēlmē novājināt ES ar Katalonijas referenduma palīdzību. Avīze El Confidencial 2017. gadā paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins cenās panākt to ar WikiLeaks dibinātājā Džuliana Asanža starpniecību, kurš atbalsta Katalonijas separātismu Twitter.

Tiesa, Latvijā tā arī nespēja izlemt, kurā pusē šajā konfliktā uzstājas Krievija: Latvijas ĀM vadītājs apgalvoja, ka Krievija izmantoja Katalonijas referendumu ES sašķelšanai, savukārt Katalonijas neatkarības piekritējs publicists Oto Ozols – ka Spānija sadarbojas ar Krievijas militāro floti un izmanto tās atbalstu.

Nesen, kārtēja Katalonijas notikumu saasinājuma fonā, Ozols atkal painteresējās, kādēļ Eiropas sabiedrība, kura ir sašutusi par notikumiem Baltkrievijā, ignorē mierīgo demonstrantu piekaušanu Barselonā.

0
Tagi:
Krievija, Spānija, Katalonija
Pēc temata
Ar ko atšķiras šie steki: kāpēc ES neizraisa sašutumu notikumi Katalonijā
Madride atzinusi neveiksmi pārrunās ar Katalonijas valdību
Un atkal turpinās cīņa: Briselē sākusi darbu Katalonijas Ēnu padome
Vairāk nekā četrdesmit cilvēki cietuši nekārtību laikā Katalonijā