Hitlera armijai neizdevās rāvienā ieņemt Krievijas Ziemeļu galvaspilsētu. Dienu un nakti aptuveni pusmiljons pilsoņu cēla jaunās aizsardzības robežas. Pretinieks tika apturēts sešpadsmit kilometrus no Ziemas pils. 1941. gada 8. septembrī loks ap Ļeņingradu noslēdzās.
No Hitlera pavēles: "Šajā karā mēs neesam ieinteresēti saglabāt pat ne daļu iedzīvotāju… Ļeņingradai nav uz ko cerēt, tā kritīs agri vai vēlu. Tai lemts mirt badā." Uz pilsētu tika nomesti vairāki tūkstoši bumbu: iznīcinātas galvenās pārtikas noliktavas, un Ļeņingradas iedzīvotāji drīz izjuta tās trūkumu.
1941. gada novembrī sākās īsts bads. Pārtikas produktu devas apjoms nepārtraukti samazinājās. Strādnieki saņēma 250 gramus maizes diennaktī. Ierēdņi, bērni, veci cilvēki — 125 gramus. Maizi gandrīz uz pusi cepa no iesala, auzām un pelavām, bet vēlāk arī no celulozes. Bada nāve ienāca pilsētā — apbedīšanas dienesti ik dienas ielās savāca simtiem līķu.
Vissliktāk klājās bērniem. Taņas Savičevas piezīmju grāmatiņā ir tikai deviņas lappuses. Sešās no tiem atzīmēti datumi: "1941. gada 28. decembrī Žeņa ir mirusi, vecmamma nomira 42. gada 25. janvārī. 17. martā nomira Ļoka. Onkulis Vasja nomira 13. aprīlī. 10. maijā — tēvocis Ļoša. Māte — 15. maijā. Savičevi ir nomiruši. Visi ir miruši. Palikusi tikai Taņa."
Blokādes laikā no pilsētas tika evakuēti miljons trīssimti tūkstošu cilvēku. Lielākā daļa izvesto bērnu nekad vairs neredzēja savus vecākus. Vienīgais ceļš — "Dzīves ceļš ", pa kuru uz pilsētu piegādāja pārtiku, veda pa Lādogas ezera ledu.
1942. gadā notika pieci blokādes pārraušanas mēģinājumi. Tie visi izrādījās neauglīgi. Blokāde tika pārrauta 1943. gada 18. janvārī. Vācijas pavēlniecība, apzinoties, ka ieņemt Ļeņingradu, visticamāk, neizdosies, krasi — gandrīz seškārt — pastiprināja pilsētas artilērijas apšaudi. Taču ļeņingradieši kļuva mundrāki — dzīvot kļuva drusciņ, kaut nedaudz, taču vieglāk. Līdz blokādes pārraušanai — 1944. gada 27. janvārim — ļeņingradiešiem nācās gaidīt vēl veselu gadu.
Blokādes laikā gājuši bojā, pēc dažādiem datiem, no 400 tūkstošiem līdz 1,5 miljonam cilvēku. Nirnbergas procesā figurēja skaitlis — 632 tūkstoši cilvēku. Tikai 3% no viņiem gāja bojā no uzlidojumos un artilērijas apšaudēs. Pārējie gājuši bojā bada nāvē.
