(0:42 / 4.56Mb / просмотров видео: 643)

Piemineklis padomju karavīriem Vīnes centrā apliets ar krāsu

66
(atjaunots 17:44 20.01.2017)
Nezināmas personas ar tumšsarkanu krāsu aplējušas padomju karavīriem veltīto pieminekli Švarcenberga laukumā Vīnes centrā.

Nezināmas personas no jauna apgānījušas padomju karavīriem — atbrīvotājiem veltīto memoriālu Švarcenberga laukumā Vīnes centrā. Pieminekļa fasāde, kurā zelta burtiem iegravēta Staļina pavēle sakarā ar Vīnes ieņemšanu 1945. gada 13. aprīlī, aplieta ar tumšsarkanu krāsu.

Memoriāls jau reizi ticis apgānīts — 2015. gadā pieminekļa fasāde tika aplieta ar melnu krāsu. Toreiz Krievija nosūtīja Austrijas Ārlietu ministrijai protesta notu ar prasību steidzami novērst nodarīto kaitējumu, atrast un sodīt vainīgos, kā arī nepieļaut tamlīdzīgus incidentus nākotnē.

Arī šajā gadījumā vēstniecība vērsās Austrijas Ārlietu ministrijā. "Ņemot vērā to, ka arī iepriekš notikuši tamlīdzīgi vandālisma akti, aicinām Austrijas varas iestādes veikt izsmeļošus pasākumus memoriāla atbilstošas aizsardzības nodrošināšanai," — sniedza informāciju vēstniecības pārstāvji.

66
Tagi:
piemineklis, Vīne
Pēc temata
Skolā Igaunijā uzstādīts SS virsnieka krūšutēls
SS veterāni nojaukuši padomju jūrniekiem veltīto pieminekli Limbažos
Polijā sākusies padomju karavīriem veltītā pieminekļa restaurācija
Apgānīts piemineklis padomju karavīriem Subātē

"Padzīt krievus": Lindermans par pieminekļa zādzību un krievu mediju iznīcināšanu

8
(atjaunots 19:58 28.02.2021)
Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins apsprieda vandālismu Jēkabpilī un krievvalodīgo mediju vajāšanu Latvijā, kā arī spriedumu Ventspils mēram Aivaram Lembergam.

Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins savā iknedēļas notikumu apskatā Sputnik Latvija apsprieda skaļākos un aktuālākos notikumus valstī.

8
Tagi:
Aivars Lembergs, krievvalodīgie, Mihails Gubins, Vladimirs Lindermans

Baltijas flotes raķešu mācības uzņemtas video

14
(atjaunots 22:25 27.02.2021)
Raķetes palaistas no kuģa zenītraķešu-lielgabalu kompleksa "Kortik", komandieri konstatēja, ka mācību uzdevums sekmīgi izpildīts.

Krievijas Aizsardzības ministrija publicējusi video ierakstu, kurā redzamas Baltijas flotes kuģa "Yaroslav Mudriy" raķešu mācības. Ieraksts publicēts resora kanālā YouTube.

Ekipāža apšaudīja gaisa mērķus – video ierakstā redzama gatavošanās apšaudei un raķešu palaišana.

Pasākums notika kuģa plānota reisa laikā. Nosacītā pretinieka lomā bija flotes jūras aviācijas frontes bumbvedēji Su-24M un pretzemūdeņu helikopteri Ka-27, kas imitēja lielā ātrumā un zemu lidojošus objektus.

Aizsardzības ministrijas pārstāvji pastāstīja, ka "Yaroslav Mudriy" ekipāža aktivizēja radioelektroniskās cīņas līdzekļus, ieslēdza aktīvos un pasīvos traucējumus. Raķetes palaistas no kuģa zenītraķešu-lielgabalu kompleksa "Kortik".

Nosacītā pretinieka objektu "likvidācija" sekmīgi izpildīta.

14
Tagi:
Krievijas Jūras kara flote, Krievija
Latvijas izglītības ministre Ilga Šuplinska, foto no arhīva

Latviešu valoda ir apdraudēta kaut kas nav kārtībā ar izglītības reformu

0
(atjaunots 20:05 28.02.2021)
Pedagogi no jauna lūdz Saeimas deputātus pievērst uzmanību izglītības reformai Latvijā un ministres Ilgas Šuplinskas darbībai. Pēc viņu domām, politiķes soļi apdraud latviešu valodas pastāvēšanu.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Pedagogi ir noraizējušies par mācību stundu skaitu, kas skolās atvēlēts latviešu valodas un literatūras apgūšanai – to ir pārāk maz. Šī iemesla dēļ Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērsusies ar atklātu vēstuli pie Saeimas deputātiem, vēsta Bb.lv.

Skolotāji aicina Saeimas deputātus veidot konstruktīvu dialogu ar profesionāļiem, lai novērtētu izglītības ministres Ilgas Šuplinskas virzīto kompetenču izglītības reformu.

Izrādās, cietusi arī latviešu valoda, kamēr valstī vajāja krievu valodu, un tagad valsts valodai draud briesmas. Divas stundas nedēļā latviešu valodas un literatūras apgūšanai (430 stundas trīs gadu laikā) skolotāji uzskata par nepietiekamām, lai skolēni varētu apgūt priekšmetus šajā valodā. Vēl vairāk, pedagogi ir pārliecināti, ka tādi ierobežojumi kaitē valodas attīstībai.

Skolotāji norāda, ka reforma pārvērtusi latviešu valodu par atsevišķu elementu apmācībām ārpus konteksta, lai arī agrāk tā bija sistēma. Tagad uzmanība tiek pievērsta tekstam. Speciālisti uzskata, ka steidzami jāatjauno sistemātiska pieeja.

Pedagogi uzsver, ka skolēniem jāiepazīst gan pasaules, gan latviešu literatūras klasiķi, jāgūst priekšstats par literatūru kā mākslu, kas iekļaujas noteiktā ērā un kontekstā.

Tāpat nepieciešams, lai skolotājam būtu iespēja modināt skolēnu interesi par jaunāko literatūru, likt aptvert, ka labas literatūras lasīšana nozīmē dalību saturīgā dialogā par svarīgām un aktuālām lietām, jo literatūra ir nozīmīga latviešu identitātes daļa.

Skolotāji runā par teorētisko zināšanu nepieciešamību, atgādina par grāmatu un mācību līdzekļu zemo kvalitāti. Pēc viņu domām, mācību grāmatas tiek sagatavotas steigā, netiek ņemtas vērā to recenzijas.

Vārdu sakot, skolotāji aicina Saeimu risināt šo jautājumu, lai saglabātu Latvijas galveno bagātību – latviešu valodu.

Sūdzība nav pirmā

Jāpiebilst, ka jau iepriekš LIZDA nāk klajā ar pretenzijām par Šuplinskas darbībām. 2020. gada novembrī arodbiedrība paziņoja, ka vēlas panākt politiķes demisiju.

Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga paskaidroja, ka ārkārtējās situācijas režīma apstākļos skolotājiem izvirzītas neadekvātas prasības. Viņa piezīmēja, ka izglītības jaunā satura ieviešanai trūkst kvalitatīvu mācību līdzekļu un informācijas tehnoloģiju, bet tālmācības gan skolēniem, gan skolotājiem notiek īpaša stresa apstākļos, un tas ietekmē izglītības kvalitāti.

Tiek ignorētas arī pirmskolas izglītības pedagogu vajadzības, netiek risināts finansējuma trūkuma jautājums augstākās izglītības un zinātnes vajadzībām. Un šajos apstākļos, norādīja Vanaga, ministre plāno līdz gada beigām (2020. gada) apstiprināt valdībā paaugstinātas prasības darba kvalitātei. Ja skolotājs tās neizpildīs, viņa alga tiks samazināta par 20%, bija sašutusi Vanaga.

Toreiz skolotāju prasības par ministres demisiju atbalstīja "Saskaņa", taču nekāda demisija nenotika.

Iespējams, skolotāji nolēmuši "spēlēt uz visu banku", sūdzoties par to, ka Šuplinska cenšas iedzīt kapā latviešu valodu, ja politiķi ignorē visas pārējās piezīmes.

0
Tagi:
Ilga Šuplinska, latviešu valoda, izglītība
Pēc temata
"Sankciju" lieta Latvijā: kad civilā tērpti aģenti ieradīsies pie Šuplinskas?
Šuplinska: vai nu skolēni nēsā maskas, vai arī visi pāriet pie "tālmācībām"
Skolotāju arodbiedrība ir gatava pieprasīt Šuplinskas demisiju
Skolotāji Rīgā pamet darbu Covid-19 dēļ: Šuplinska uzskata, ka nauda nelīdzēs