(1:06 / 6.77Mb / просмотров видео: 1093)

Kas slēpjas Kremlī. Ieraksts no bezpilota lidaparāta

168
(atjaunots 16:12 11.08.2016)
Maskavas Kremlis un Doma laukums no putna lidojuma augstuma. Ierakstā redzams arī Spasska tornis, Senāta pilns, Ivana un Doma laukumi, V.I.Ļeņina Mauzolejs un Ieroču palāta.

Ievērojamākā vieta Maskavā kļūst tuvāka. Saskaņā ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzdevumu Kremlī uz Erceņģeļa Mihaila Brīnuma baznīcas fundamenta atlieku bāzes tiks izveidots muzeju komplekss, papildu tūrisma maršruti Kremļa teritorijā un caurlaides punkti Borovicka un Spasska torņos, tāpēc interesenti varēs pastaigāties pa parku arī neapmeklējot muzejus.

Kopš 2015. gada decembra šeit rit arheoloģiskie izrakumi, un demontētā 14. korpusa vietā tika atrasti kultūras slāņa iecirkņi, kas attiecināti uz pirmo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras. Zem ēkas pagrabiem saglabājušies viduslaiku priekšmeti. Speciālisti uzskata, ka šie izrakumi ļaus labāk iepazīt agrīnās Maskavas dzīvi. Kremļa 14. korpuss bija administratīvā ēka starp Spasska vārdiem un Maskavas Kremļa Senāta pili. Ēka bija celta XX gs. 30. gados sagrauto Brīnuma un Augšāmcelšanās klosteru un Mazās Nikolaja pils vietā. Korpuss nebija Maskavas Kremļa arhitektūras piemineklis un nebija arī iekļauts UNESCO vispasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā.

168

Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā: tas notika tuvo ārzemju valstīs

18
(atjaunots 20:27 02.07.2020)
Vispārējais Krievijas balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā beidzās 1.jūlijā. Pirmo reizi vēsturē tas norisinājās veselas nedēļas garumā – no 25.jūnija.

Vēlēšanu iecirkņi bija atvērti visā valstī, taču iespēja nobalsot bijusi arī Krievijas pilsoņiem, kuri atrodas ārzemēs, tai skaitā bijušās PSRS valstīs. Koronavīrusa pandēmijas dēļ visu bija spēkā papildu sanitārās kontroles pasākumi. Aizsargmaskas un cimdi bija obligāti visiem, kā arī sociālās distances ievērošana. Kā balsošana norisinājās tuvo ārzemju valstīs – mūsu video.

18
Tagi:
balsojums, Konstitūcija, Krievija
Pēc temata
Kā Latvijā notiek balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā
Par spēcīgu Krieviju: KF pilsoņi Latvijā balso par grozījumiem Konstitūcijā

ASV Senātā tika rosināts iegādāties Krievijas S-400 no Turcijas

26
(atjaunots 18:09 01.07.2020)
ASV Senātā izskanējis ierosinājums iegādāties no Turcijas jaunākos Krievijā ražotos zenītraķešu kompleksus S-400.

Atbilstošos Nacionālās aizsardzības budžeta asignējumu 2021. gadam (NDAA) likuma grozījumus ierosinājis senators-republikānis Džons Tūns. No viņa ierosinājuma izriet, ka Krievijas kompleksus amerikāņi apmaksās no Pentagona budžeta. S-400 iepirkums kļuva par konflikta iemeslu starp ASV un Turciju.

Vašingtona pieprasīja no Ankaras atteikties no darījuma un iegadāties amerikāņu sistēmas Patriot. Pretējā gadījumā amerikāņi piedraudēja aizturēt vai atcelt abu valstu darījumu – jauno iznīcinātāju F-35 pārdošanu Turcijai, kā arī ieviest ierobežojošos pasākumus. Ankara atteicās piekāpties.

Cik reālistisks ir senatora Tūna ierosinājums – mūsu video.

26
Tagi:
Krievija, PGA, bruņojums, Turcija, ASV
Pēc temata
ASV Senātā izskanējis ierosinājums iegādāties Krievijā ražotos S-400 no Turcijas
Мужчина с сотовым телефоном

Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid

0
(atjaunots 18:40 03.07.2020)
Šobrīd Apturi Covid lieto pārāk maz cilvēku, lai lietotne varētu tikt uzskatīta par efektīvu palīgu Slimību profilakses un kontroles centram.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji nepietiekami aktīvi lejupielādē viedtālruņu mobilo lietotni Apturi Covid, un saslimušo cilvēku kontaktus ir grūti izsekot, vēsta Latvijas Radio 4.

Apturi Covid ir lejupielādējuši aptuveni 80 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, to skaitā arī valsts prezidents, aptuveni puse no viņiem lejupielādēja to pirmajā nedēļā pēc lietotnes ieviešanas. Taču, pēc speciālistu domām, tas ir pārāk maz.

Lietotnes autors Andris Bērziņš atgādina, ka šī lietotne, kura palīdz precīzāk noteikt cilvēku loku, ar kuriem kontaktējis pacients, ir izstrādāta, lai palīdzētu Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC). Taču šobrīd Apturi Covid izmanto pārāk maz cilvēku, lai lietotne tiktu uzskatīta par efektīvu palīgu.

Bērziņš aicina aktīvāk izmantot to, jo "otrais vilnis" nav aiz kalniem:

"Mēs esam ieslīguši kā nācija tādā pašapmierinātā leiputrijā, ka viss [Covid-19 izplatība] ir beidzies. Manuprāt, nenotiek pietiekami aktīva domāšana par to, kas notiks nākamais. Ārpus Latvijas daudzviet vēl plosās Covid-19 izplatības pirmais vilnis. Mēs kaut kur gribam pabraukāt, jo robežas taču ir vaļā. Tas ir tikai laika jautājums, kamēr vīruss atkal nonāks šeit," saka viņš.

Piemēra kārtā viņš minēja neseno gadījumu: SPKC meklē visus pasažierus, kuri brauca ar autobusu Rīga – Valmiera – Valka 26. jūnijā, jo tajā atradās ar Covid-19 inficēts pasažieris.

Pēc Bērziņa sacītā, šobrīd divu nedēļu karantīnā nonāk visi, kas bija autobusā, jo SPKC nevar pateikt, kurš tieši sēdēja blakus inficētajam cilvēkam. Ja vairāk cilvēku lietotu Apturi Covid, šobrīd karantīnā atrastos tikai tie, kas sēdēja blakus, bet pārējie varētu turpināt ierastās dzīves gaitas.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO pastāstīja par zinātnisko izrāvienu Covid-19 ārstēšanā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
KF Aizsardzības ministrijā pastāstīja par vakcīnas testēšanas dalībnieku stāvokli