Luksofors

Sākusies Eiropas diena bez bojā gājušajiem ceļu satiksmes negadījumos

16
(atjaunots 15:33 22.09.2017)
Eiropas Komisija, Starptautiskā automobiļu federācija un Eiropas ES valstu ceļu policijas tīkls šodien rīko Dienu bez bojā gājušajiem uz ceļa – vispārēju Eiropas satiksmes drošības akciju.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Šodien Eiropā norisinās ceļu satiksmes drošības akcija – diena bez bojā gājušajiem uz cēla vai "EDVARD projekts".

Šo projektu pērn uzsāka Eiropas Komisija un Starptautiskā automobiļu federācija (FIA). Tā mērķis ir panākt ievērojamu un stabilu nāves gadījumu nopietnu traumu skaita samazināšanos uz Eiropas un pasaules ceļiem.

Projekta realizēšanā piedalās Eiropas valstu valsts un pašvaldību struktūras, auto klubi, nevalstiskās organizācijas, autovadītāji un citi ceļu satiksmes dalībnieki. Projektu atbalsta visas trīsdesmit valstis, kas ietilpst TISPOL sastāvā (Eiropas ES valstu ceļu policijas tīkls), tostarp, arī Latvija.

Saskaņā ar statistiku katrs autovadītājs Latvijā vidēji reizi 12 gados kļūst par ceļu satiksmes negadījuma vaininieku vai cietušo, turklāt apmēram 40% avāriju notiek ātruma pārsniegšanas dēļ. Apmēram 75% Latvijas autovadītāju, atrodoties pie stūres, runā pa telefonu, raksta vai lasa īsziņas, lieto internetu.

16
Pēc temata
Kāpēc aug OCTA un kā pret to cīnīties
Latvijā kritusies jauno automobiļu pārdošana
Latvijas automobiļu tirgus šogad izrādījies vismazākais ES
Ziemeļu straume 2

Eirokomisija atļāva sev regulēt "Ziemeļu straumi 2"

24
(atjaunots 11:13 09.11.2017)
Eirokomisija atbalstīja gāzes direktīvas grozījumus, kura ir daļa no ES trešās energopaketes.

RĪGA, 9. novembris — Sputnik. Eirokomisija saskaņoja Eiropas Savienības Gāzes direktīvas grozījumu piedāvājumus, tie varētu tikt pieņemti jau 2018. gadā, paziņoja EK Energosavienības viceprezidents Marošs Šefčovičs, vēsta RIA Novosti.

"Koledža (eirokomisāru padome — red.) pieņēmusi Gāzes direktīvas grozījumus, kura ir Trešās energopaketes daļa," pateica Šefčovičs.

Grozījumu mērķis ir izdarīt tā, lai Eiropas Savienības enerģētiskās likumdošanas pamatprincipi tiktu piemēroti visiem gāzesvadiem, kuri iet cauri ES teritorijai uz vai no trešajām valstīm, teikts EK paziņojumā. Tiek paredzēts, ka praksē izmaiņas juridiskajā situācijā izjutīs tikai tās caurules, kuras nonāk Eiropas Savienības jurisdikcijā pāri jūras robežai.

Esošie gāzesvadi, kurus ietekmē šis piedāvājums, ienāk Eiropas Savienības teritorijā no Norvēģijas, Alžīras, Lībijas, Tunisas, Marokas un Krievijas. Piedāvājums tāpat varētu radīt ietekmi pēc Brexit caurulēm, kuras savieno Lielbritāniju ar ES valstīm, teikts Eirokomisijas ziņojumā.

Taču tiek ziņots, ka šī iniciatīva nav virzīta, lai novērstu jaunu gāzesvadu, tostarp, "Ziemeļu straumes 2" būvniecību.

Eirokomisijas piedāvājumus, lai tie varētu stāties spēkā, ir jābūt apspriestiem un saskaņotiem ES Valstu Padomē un Eiroparlamentā. Pēc Šefčoviča teiktā, Eirokomisija ir saņēmusi apliecinājumu no ES Padomes un Eiroparlamenta, ka šīs iestādes "gatavas iet ātrāko ceļu", izskatot EK piedāvājumus par direktīvas grozījumiem.

"Mēs tiešām ceram, ka tas būs mēneša jautājums un ka nākamgad Gāzes direkcijas grozījumi tiks apstiprināti," atbildēja viņš uz jautājumu, vai Gāzes direktīvas grozījumi varētu stāties spēkā 2018. gadā.

Tādējādi, veidotais jūras gāzesvads "Ziemeļu straume 2", kura palaišana plānota 2019. gadā, varētu nonākt jaunu noteikumu ietekmē, ja tie tiks pieņemti. Taču Eiropas Savienības Padomes balsojumā iniciatīva varētu neiegūt nepieciešamo balsu daudzumu, jo Eirokomisijas iejaukšanos "Ziemeļu straumes 2" projekta īstenošanas jautājumā neatbalsta Vācija, Francija, Austrija un Nīderlande.

Šobrīd uz "Ziemeļu straumi 2" neattiecas visi Eiropas Savienības iekšējā tirgus, Trešās energopaketes, noteikumi, jo cauruļvads neies pāri ES sauszemes teritorijai, bet gan pa jūras dzelmi. Tādēļ ES pauž vēlmi panākt vienošanos ar Krieviju attiecībā uz virkni pamatprincipu, kuras tā vēlētos izplatīt uz šī gāzesvada darbu.

Šo principu vidū ir gāzesvada darbības caurspīdība, nediskriminējoša tarifu noteikšana gāzes sūknēšanai, trešo pušu piekļuve iespējai sūknēt gaišzilo degvielu, kā arī gāzes pārdošanas un transportēšanas darbības sadalīšana.

Sakarā ar to Eirokomisija vērsās pie savienības valstīm pēc mandāta "Ziemeļu straumes 2" gāzesvada projekta apspriešanai ar Krieviju. Taču ne visas Eiropas Savienības valstis atbalstīja šo ideju, pagaidām šis mandāts nav izsniegts.

Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs iepriekš paziņoja, ka Eiropas Savienībai nav nekādu eksteritoriālu tiesību Baltijas jūras ūdeņos pieņemt lēmumu sakarā ar "Ziemeļu straumes 2" gāzesvadu, savukārt jaunu likuma normu ieviešana attiecībā pret šo projektu nozīmētu diskrimināciju pēc politiskiem motīviem.

"Gazprom" uzskata, ka mēģinājumus izplatīt ES Trešo enerģijas paketi uz jūras gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" nosaka politiski mērķi, tostarp, Ukrainas intereses, kura "Ziemeļu straumes 2" projekta realizēšanas gadījumā riskē zaudēt budžeta ienākumus par Krievijas gāzes tranzītu.    

24
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Handelsblatt: "Ziemeļu straumes 2" pozīcijas nostiprinās
Zviedrija atzina, ka nevarēs bloķēt "Ziemeļu straumi 2"
Šteinmeiers Tallinā kritizējis Baltijas valstu pozīciju attiecībā uz "Ziemeļu straumi 2"
Krievijas enerģētikas ministrs: "Ziemeļu straume 2" tiks uzbūvēts paredzētajos termiņos
Latvijas Drošības policija

DP brīdina par izglītības reformas iespējamām sekām

120
(atjaunots 08:10 09.11.2017)
Krievijas politikas tautiešu atbalstītāji varētu mēģināt izmantot jautājumu par skolu pārvešanu uz mācībām latviešu valodā, lai palielinātu savu popularitāti, uzskata Drošības policijā.

RĪGA, 9. novembris — Sputnik. Latvijas Drošības policija (DP) sniegusi savu vērtējumu Izglītibas ministrijas plāniem pārvest visas skolas uz mācībām valsts valodā. Pēc DP domām, šo iniciatīvu Krievijas politikas tautiešu atbalstītāji varētu izmantot savas popularitātes palielināšanai pirms Saeimas vēlēšanām, vēsta Baltnews.lv.

Kā skaidro Drošības policijā, Izglītības ministrijas iniciatīva sabiedrībā tiek vērtēta samērā nevienlīdzīgi, un Krievijas politikas tautiešu atbalstītāji varētu mēģināt izmantot šo jautājumu, lai palielinātu savu popularitāti. Tai pat laikā pagaidām viņu organizētajiem protestiem nav plaša sabiedrības atbalsta, atzīmē DP.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis apstiprināja, ka konsultējies ar drošības iestādēm par reformu, taču sarunas saturu neatklāja.

Oktobra sākumā valdošā koalīcija atbalstīja izglītības reformas koncepciju, kura paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Saskaņā ar ieceri, sākot ar 2020./2021. mācību gadu visi vispārizglītojošie priekšmeti vidusskolās tiks pasniegti tikai latviešu valodā, taču mazākumtautību skolā saglabāsies iespēja mācīties dzimto valodu, literatūru un priekšmetus, kuri saistīti ar kultūru un vēsturi.

Divdesmit trešajā oktobrī pie Izglītības un zinātnes ministrijas logiem, Vaļņu ielā, notika protesta akcija pret Šadurska reformu. Akciju organizēja divu bērnu tēvs, IT guru, bijušais avīzes Digital Times galvenais redaktors Degi Karajevs. Saskaņā ar Sputnik Latvija aprēķiniem, protesta akcijā piedalījās apmēram 600-700 cilvēku. Cilvēki runāja par to, ka vēlas, lai krievu bērni zinātu latviešu valodu, taču apgūtu priekšmetus dzimtajā valodā.

Pēc protesta akcijas Latvijas prezidents Raimonds Vējonis uzstājās ar paziņojumu, ka Latvijai ir jātiecas pēc izglītības tikai latviešu valodā, jo tā "ir un paliek vienīgā valsts valoda", taču reforma ir jāveic pakāpeniski, savādāk problēmas ar skolotāju sagatavotību ir neizbēgamas.

Sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākusies parakstu vākšana par krievu valodas saglabāšanu kā mācību valodu skolās. Vienas no iniciatīvām autors ir neatkarīgais žurnālists, blogeris, bijušais portāla Ves.lv galvenais redaktors Denis Barteckis. Publicēšanas brīdī iniciatīvu atbalstījuši jau vairāk nekā 9 tūkstoši 600 cilvēku. Otras iniciatīvas autors ir Latvijas Krievvalodīgo skolu atbalsta asociācija — tā aicina parakstīties par brīvu mācību valodas izvēli. Šī jaunā petīcija pagaidām savākusi 160 balsis.

Tai pat laikā, 2. novembrī, portālā parādījās pretēja iniciatīva — par bilingvālās izglītības izskaušanu Latvijā. Tās autors — Kārlis Mārtinsons — uzskata, ka bilingvālās izglītības sistēma sašķeļ sabiedrību un rada komunikācijas problēmas valstī. Mārtinsons piedāvā noteikt pieņemamu pārejas periodu, kura laikā visas valsts un pašvaldību izglītības iestādes pāries uz latviešu valodu. Par šo iniciatīvu pagaidām parakstījušies 90 cilvēki.    

120
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms?
Pēc temata
Pie Šadurska logiem no jauna pulcējās simtiem neapmierinātu cilvēku
Izglītības reforma: Daugavpils nebaidās, Rēzekne baidās
Krievijas Valsts domes deputāts: izglītības reforma Latvijā – valodas genocīds
Latvijas izglītības ministre Ilga Šuplinska, foto no arhīva

Latviešu valoda ir apdraudēta kaut kas nav kārtībā ar izglītības reformu

0
(atjaunots 20:05 28.02.2021)
Pedagogi no jauna lūdz Saeimas deputātus pievērst uzmanību izglītības reformai Latvijā un ministres Ilgas Šuplinskas darbībai. Pēc viņu domām, politiķes soļi apdraud latviešu valodas pastāvēšanu.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Pedagogi ir noraizējušies par mācību stundu skaitu, kas skolās atvēlēts latviešu valodas un literatūras apgūšanai – to ir pārāk maz. Šī iemesla dēļ Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērsusies ar atklātu vēstuli pie Saeimas deputātiem, vēsta Bb.lv.

Skolotāji aicina Saeimas deputātus veidot konstruktīvu dialogu ar profesionāļiem, lai novērtētu izglītības ministres Ilgas Šuplinskas virzīto kompetenču izglītības reformu.

Izrādās, cietusi arī latviešu valoda, kamēr valstī vajāja krievu valodu, un tagad valsts valodai draud briesmas. Divas stundas nedēļā latviešu valodas un literatūras apgūšanai (430 stundas trīs gadu laikā) skolotāji uzskata par nepietiekamām, lai skolēni varētu apgūt priekšmetus šajā valodā. Vēl vairāk, pedagogi ir pārliecināti, ka tādi ierobežojumi kaitē valodas attīstībai.

Skolotāji norāda, ka reforma pārvērtusi latviešu valodu par atsevišķu elementu apmācībām ārpus konteksta, lai arī agrāk tā bija sistēma. Tagad uzmanība tiek pievērsta tekstam. Speciālisti uzskata, ka steidzami jāatjauno sistemātiska pieeja.

Pedagogi uzsver, ka skolēniem jāiepazīst gan pasaules, gan latviešu literatūras klasiķi, jāgūst priekšstats par literatūru kā mākslu, kas iekļaujas noteiktā ērā un kontekstā.

Tāpat nepieciešams, lai skolotājam būtu iespēja modināt skolēnu interesi par jaunāko literatūru, likt aptvert, ka labas literatūras lasīšana nozīmē dalību saturīgā dialogā par svarīgām un aktuālām lietām, jo literatūra ir nozīmīga latviešu identitātes daļa.

Skolotāji runā par teorētisko zināšanu nepieciešamību, atgādina par grāmatu un mācību līdzekļu zemo kvalitāti. Pēc viņu domām, mācību grāmatas tiek sagatavotas steigā, netiek ņemtas vērā to recenzijas.

Vārdu sakot, skolotāji aicina Saeimu risināt šo jautājumu, lai saglabātu Latvijas galveno bagātību – latviešu valodu.

Sūdzība nav pirmā

Jāpiebilst, ka jau iepriekš LIZDA nāk klajā ar pretenzijām par Šuplinskas darbībām. 2020. gada novembrī arodbiedrība paziņoja, ka vēlas panākt politiķes demisiju.

Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga paskaidroja, ka ārkārtējās situācijas režīma apstākļos skolotājiem izvirzītas neadekvātas prasības. Viņa piezīmēja, ka izglītības jaunā satura ieviešanai trūkst kvalitatīvu mācību līdzekļu un informācijas tehnoloģiju, bet tālmācības gan skolēniem, gan skolotājiem notiek īpaša stresa apstākļos, un tas ietekmē izglītības kvalitāti.

Tiek ignorētas arī pirmskolas izglītības pedagogu vajadzības, netiek risināts finansējuma trūkuma jautājums augstākās izglītības un zinātnes vajadzībām. Un šajos apstākļos, norādīja Vanaga, ministre plāno līdz gada beigām (2020. gada) apstiprināt valdībā paaugstinātas prasības darba kvalitātei. Ja skolotājs tās neizpildīs, viņa alga tiks samazināta par 20%, bija sašutusi Vanaga.

Toreiz skolotāju prasības par ministres demisiju atbalstīja "Saskaņa", taču nekāda demisija nenotika.

Iespējams, skolotāji nolēmuši "spēlēt uz visu banku", sūdzoties par to, ka Šuplinska cenšas iedzīt kapā latviešu valodu, ja politiķi ignorē visas pārējās piezīmes.

0
Tagi:
Ilga Šuplinska, latviešu valoda, izglītība
Pēc temata
"Sankciju" lieta Latvijā: kad civilā tērpti aģenti ieradīsies pie Šuplinskas?
Šuplinska: vai nu skolēni nēsā maskas, vai arī visi pāriet pie "tālmācībām"
Skolotāju arodbiedrība ir gatava pieprasīt Šuplinskas demisiju
Skolotāji Rīgā pamet darbu Covid-19 dēļ: Šuplinska uzskata, ka nauda nelīdzēs