Eiropas Komisijas vicepriekšsēdētājs, ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis, foto no arhīva

Kādā veidolā ES un Baltijas valstis pārvarēs koronavīrusa krīzi

57
(atjaunots 16:18 18.03.2021)
Kā tirdzniecības līgumi palīdzēs ES un Latvijai atgūties no krīzes un kāpēc Latvijas valdībai vēl aizvien nav skaidras pozīcijas jautājumā par sankcijām pret ES valstīm, kas neievēro likuma virsvadības principu.

RĪGA, 18. marts — Sputnik, Andrejs Solopenko. Vai Eiropa kļūst labāka? Rīgā notika starptautiskā konference par šo jautājumu. Politiķi un eksperti tajā apsprieda situāciju, kādā nonākušas Baltijas valstis, ES un visa pasaule, un sprieda par iespējām pārvarēt krīzi un mācību, ko Eiropai jāgūst no pandēmijas, lai nepieļautu tās atkārtošanos.

Vakcinācijas nozīme

Atklājot pasākumu, Saeimas spīkere Ināra Mūrniece atzīmēja, ka, pēc Latvijas iedzīvotāju domām, ir svarīgi Eiropas kontekstā nodrošināt pieklājīgu dzīves un veselības līmeni, līdztiesīgas iespējas un piekļuvi darba tirgum. Jautājums ir par to, kā šos mērķus sasniegt. Tiesa, neko īpaši konkrētu viņa neminēja, skanēja vien vispārīgas frāzes pat to, ka, strādājot visi kopā, mēs sasniegsim vajadzīgo, un tikai kopībā izpaužas Eiropas spēks.

Viņa piezīmēja, ka koronavīrusa pandēmijas laikā Eiropu gaida lieli izaicinājumi, un atbildes uz tiem jāmeklē kopā, bet galvenā prioritāte ir maksimāli ātra reakcija veselības aprūpes jomā, it īpaši vakcinācijā. No vienas puses, viss jau ir pareizi: globālu draudu – koronavīrusa – priekšā vajag saliedēties. Turklāt situācija vakcinācijas jomā Latvijā ir bēdīga – valsts atrodas pēdējā vietā ES no vakcīnu skaita viedokļa uz 100 cilvēkiem.

Vienlaikus, atšķirībā no Ungārijas, Slovākijas vai Čehijas, Latvija nevēlas piegādāt Krievijas vakcīnu "Sputnik V", lai arī, pēc sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultātiem, tai priekšroku dod liela daļa valsts iedzīvotāju.
Tomēr vajadzīgā vakcīnu daudzuma Latvijā tik un tā nav, un šajā kontekstā aktuāla ir Mūrnieces piezīme: viņa lauza galvu, kas Latvijai un ES bija jāveic ātrāk vai citādi, lai vakcīnas būtu pieejamākas?

Atbildi uz šo jautājumu viņa nesniedza, lai arī tā ir acīmredzama – iepirkt vakcīnas no visiem, kas var tās piedāvāt. Atliek cerēt, ka pēc "Sputnik V" sertifikācijas ES Latvija tomēr mainīs savu viedokli, jo citādi vakcinācija valstī var ļoti ievilkties, it īpaši ņemot vērā to, ka pērnā gada beigās Veselības ministrijas ierēdņi atteicās no 800 tūkstošu Pfizer vakcīnas devu un 350 tūkstošu Moderna vakcīnas devu iepirkuma, un vismaz divus pirmos pavasara mēnešus valsts jutīs preparāta deficītu – tas jau bremzē vakcinācijas kampaņu.

Tirdzniecības prioritātes

Pēc ievadvārdiem klātesošos uzrunāja Eiropas Komisijas vicepriekšsēdētājs, ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis, kuru tāpat moka jautājums, vai Eiropai kļūst labāk. Pēc viņa domām, atbilde ir apstiprinoša, lai arī process nav viegls un gadījušās kļūdas.

Tomēr, pēc viņa domām, izraudzīts pareizais virziens – gan Baltijas valstīs, gan visā ES.

Jautājumā par tirdzniecību – savas darbības galveno sfēru – komisārs atzīmēja, ka ES noslēgusi 46 līgumus ar 27 dažādām valstīm, un tas noteikti pozitīvi ietekmēs bloka ekonomisko attīstību.

"Tirdzniecības līgumi dāvā iespējas visiem eksportētājiem, kā arī Eiropas patērētājiem, kas palīdzēs mums pārvarēt krīzi. Tātad līgumi veicina mūsu starptautiskās pozīcijas. Mūsu tirdzniecības proficīts sastāda aptuveni 300 miljardus eiro, tie ir nepārprotami panākumi tirdzniecībā," viņš secināja.

Dombrovskis norādīja, ka minētie līgumi ļāvuši radīt ES vairāk nekā 35 miljonus darba vietu, kurās alga ir apmēram par 12% augstāka, nekā vidēji Eiropā. Tas ir ļoti svarīgi arī Baltijas valstu ekonomikai, kas cita starpā ir atkarīga aŗī no eksporta ārpus ES. Pēc eirokomisāra domām, nākotnē tirdzniecības politika var dāvāt vēl plašākas iespējas uzņēmumiem globālajos tirgos, turklāt Eiropas jaunais stratēģiskais mērķis ir iegūt lielākas priekšrocības no tādiem līgumiem.

Politiķis uzskata, ka cita starpā tirdzniecībai jāveicina arī digitālā pāreja ekonomikā.

Komisārs norādīja, ka Baltijas valstīs ir liels skaits novatorisku uzņēmumu, kuri eksportē savus pakalpojumus pa visu pasauli – iespējams kopīgiem spēkiem var attīstīt arī e-komerciju, ja izdosies par to vienoties pasaules līmenī. Viņš pauda pārliecību, ka tirdzniecības politika uzlabo situāciju gan Eiropā, gan Baltijas valstīs, tāpēc tās var droši skatīties nākotnē. 

Tiesa, Dombrovskis lika saprast, ka ES par labu nāks spēcīgi tirdznieciskie sakari ar ASV, tātad vispirms jāattīsta tieši tie. Acīmredzot, ne visas valstis ir prioritāras tirdzniecībai, ir vairāk un mazāk svarīgas. Līdz ar to Latvijas uzņēmumiem, kuri pārsvarā tirgojās ar austrumu valstīm, tas jāsaprot un jābūt gataviem tam, ka šī tirdzniecības politika var negatīvi ietekmēt biznesu.

Demokrātijas vērtība

Konferencē tika skarti arī demokrātijas jautājumi, jo labi zināms: koronavīrusa pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi nepārprotami radījuši jaunas problēmas ES valstu pārvaldes sistēmā un ietekmējuši daudzas brīvības. Saeimas deputāte, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda piezīmēja, ka Latvijā patiešām kļuvusi manāma iedzīvotāju neapmierinātība, augusi viedokļu polarizācija, kas ved pie plaisas sabiedrībā.

Pēc viņas domām, lielu problēmu sagādā arī tas, ka sabiedrības mijiedarbība aizvien vairāk pāriet virtuālajā telpā, kur dažkārt ir ļoti grūti saprast, kurš ir reāls cilvēks, kurš – tikai robots, kas manipulē ar sabiedrības viedokli. Tērauda konstatēja, ka tas ir izaicinājums, ar ko valdība vēl netiek galā.

Viņa atgādināja arī par citiem izaicinājumiem – to, ka arī ES ir valstis, kas neievēro kopīgās vērtības likuma virsvadības aspektā, pat gadās mēģinājumi uzlikt veto ES budžetam. Protams, nekādus piemērus viņa neminēja, tomēr zināms, ka runa ir par Poliju un Ungāriju, kas iebilda pret centieniem saistīt ES jauno budžetu ar likuma virsvadības principiem.
Jāpiebilst gan, ka Latvija vārdos atbalsta likuma virsvadību, tomēr nevēlas runāt par skaidru viedokli jautājumā par sankcijām pret

ES valstīm, kas to neievēro, tātad demokrātiskās vērtības tai ir tikai skaisti vārdi, nevis reāli darbi. Patiešām, acīmredzot, varasvīri aptver, ka arī pašai Latvijai viss nav īsti gludi ar likuma virsvadību un sankciju atbalsts var reiz trāpīt tai pašai kā bumerangs. Tagadējā valdība to nepavisam nevēlas.

57
Tagi:
Latvija, ekonomiskā krīze, koronavīruss
Saeimas deputāts Aldis Gobzems, foto no arhīva

Nacionālās drošības jautājums? Deputāts aicina kolēģus atklāt seksuālo orientāciju

37
(atjaunots 00:40 11.04.2021)
Strīdi par bērnu sporta aizlieguma atcelšanu Saeimā beigušies ar to, ka deputāts Aldis Gobzems aicināja netradicionālas orientācijas kolēģus "kāpt ārā no skapja", lai ar saviem noslēpumiem nekaitētu Latvijas nacionālajai drošībai.

RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik. Psihologi jau sen pierādījuši: virtuālajā telpā cilvēki kļūst drosmīgāki, viņiem atraisās mēles. Ar monitora starpniecību viņi viens otram sarunā tādas lietas, ko personiskas tikšanās brīdī noteikti neuzdrīkstētos teikt. Tāda metamorfoze gadījusies arī deputātiem Latvijā, stāsta BВ.lv.

Ētikas komisija ir pārslogota

Vārdu sakot, Saeima Mandātu un ētikas komisijai darba apjoms ir pieaudzis, jo tagad pārbauda gandrīz katra verbāla izlēciena atbilstību deputātu ētikas kodeksam.

Komisija sākusi pārbaudi jautājumā par vairāku politiķu iesniegumu – par iespējamiem ētikas kodeksa pārkāpumiem no neatkarīgās deputātes Jūlijas Stepaņenko puses. Vienā no pēdējām plenārsēdēm opozīcija pauda neapmierinātību ar to, ka jau gandrīz piecus mēnešus bērniem nav iespēju nodarboties ar aktīvajiem sporta veidiem un tas negatīvi ietekmē viņu fizisko un pat psiholoģisko stāvokli.

Valdošie uzstāja un apgalvoja, ka ierobežojumi ir jāsaglabā. Šo viedokli aizstāvēja Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis. Galu galā viņam tika pa mici no Jūlijas Stepaņenko.

"Jūs neesat vecāks, un, acīmredzot, nekad arī nebūsiet. Vai jums ir bērni? Es to nezinu, tomēr man šķiet, ka nav. Tāda ir atbilde uz jautājumu, kāpēc jūs tā rīkojaties," viņa teica.

Parlamentāriešiem radās iespaids, ka Stepaņenko pārkāpusi ētikas kodeksu, kas liedz deputātiem strīdā atsaukties uz citu cilvēku personisko dzīvi, apspriest viņu ģimenes stāvokli un tā tālāk.

Pati Stepaņenko ir pārliecināta, ka nekādi nav apvainojusi kolēģi Dūrīti, turklāt viņai nebija ne mazākā nodoma viņu aizvainot. Runa bija tikai par deputāta Dūrīša nevēlēšanos atbalstīt bērnu sporta aizlieguma atcelšanu.

Geji, kāpiet ārā no skapja!

Stepaņenko nolēma aizstāvēt cits neatkarīgais deputāts – Aldis Gobzems. Viņš negaidot ieteica kolēģim Dūrītim "kāpt ārā no skapja" un atzīt, ka "patiesībā viņš pieder pie seksuālajām minoritātēm".

"No skapja jākapā ārā arī deputātam Andrim Skridem," piebilda Gobzems.

Pagaidām lieta par deputāta ētikas kodeksa pārkāpumu ierosināta tikai pret Stepaņenko. Savukārt Gobzems vēlāk sociālajos tīklos paziņoja, ka publiskām amatpersonām nevajag slēpt savas personīgās dzīves īpatnības, jo tais kaitē nacionālajai drošībai.

Ja cilvēks slēpj savu seksuālo orientāciju, uzskata deputāts, viņš var kļūt par šantāžas un manipulāciju upuri.

37
Tagi:
Latvija, Saeima, Jūlija Stepaņenko, Aldis Gobzems
Pēc temata
Latvijā rada telekanālu "koviddisidentiem"
Krievijas tauta pati atrisinās savas problēmas: Gobzems kritizē rezolūciju par Navaļniju
"Bēdziet no valsts!" Gobzems vērsies pie uzņēmējiem
"Patiesi idioti vai arī viņiem par to maksā?" Gobzems kritizē valdību un iedzīvotājus
Deputāts Gobzems atzīts par vainīgu deputāta ētikas pārkāpumā

ASV ar sankciju palīdzību iznīcina savu globālo hegemoniju

43
(atjaunots 15:55 10.04.2021)
Rietumos sankciju darbā pārmaiņu nav: vieni izstrādā un ievieš, citi domā, kā minimizēt kaitējumu.

Dažkārt lomas pat sakrīt, proti, vispirms ievieš ierobežojumus, pēc tam to iniciatori sāk ķepuroties ārā no purva, ko paši sev sarīkojuši. Patlaban šajā jomā izceļas Zoom, portālā RIA Novosti konstatēja Irina Alksnis.

Krievija no savas puses izmanto jaunus, tomēr pašos pamatos vienveidīgus pasākumus savam labumam: no elites nacionalizācijas līdz tehnoloģiskās autonomijas celšanai.

Vašingtona patlaban izraugās speciālā pārstāvja kandidatūru, kurš vadīs pārrunas par gāzesvada "Ziemeļu straume 2" likteni.

Izdevums Politico vēsta, ka ASV Tieslietu ministrija jau apstiprinājusi divas kārtējās sankciju paketes pret topošo cauruļvadu. Jaunajos melnajos sarakstos figurē Šveices kompānija "Nord Stream 2 AG", kas atbild par gāzesvada būvdarbiem un tālāko ekspluatāciju, kā arī tās vadītājs Matiass Varnigs.

Gaidāms, ka ierobežojumu projekts tiks iesniegts Kongresā maijā. Tas gan vēl nav zināms, jo galīgais lēmums par jaunajiem pasākumiem pret gāzesvadu vēl nav pieņemts. Skaidrs, ka tas būs saistīts ar pārrunu norisi, un patlaban Baltais nams meklē piemērotu emisāru. Pārrunas, starp citu, ritēs ar Eiropu, nevis Krieviju.

Tā ir pati lielākā problēma Baidena administrācijai, pret ko vienprātīgi spiedienu vērš abas partijas Kongresā, pieprasot par katru cenu apturēt "Ziemeļu straumi 2" – Berlīne ir iespītējusies. Savukārt centieni atjaunot Trampa nopietni sabojātās attiecības ar Eiropu padara nevēlamu konfrontāciju.

Rezultātā Vašingtona cer pārrunās mīkstināt Rietumeiropas nelokāmo apņemšanos, kas aizstāv stratēģisko projektu. Bet gāzesvads, atgādina žurnālisti, ir pabeigts jau par 96%.

Tiesa, vienā sankciju virzienā amerikāņiem klājas mazliet labāk. Gandrīz vienlaikus ar Politiko atklāto ieksējo informāciju Bloomberg pastāstīja, ka tiek gatavots jauns sods Krievijai par iejaukšanos vēlēšanās un hakeru uzbrukumiem. Līdztekus "Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu cilvēku" iekļaušanu kārtējos melnajos sarakstos administrācija izskata iespēju izraidīt "diplomātiskajā aizsegā strādājošos Krievijas izlūkus ASV".

Jā, te nu "blaknes" ir neizbēgamas. Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs nesen atzīmēja, ka ASV sākušas vīzu karu pret Krievijas diplomātiem, tāpēc abas misijas saskaras ar personāla deficīta problēmu. Tikai Krievijas vēstniecības darbinieki "sīksti iztur smagumus un grūtības", bet amerikāņi jau vairākkārt žēlojušies par neizturamiem apstākļiem, kādos tagad nākas strādāt, ieskaitot sniega tīrīšanu pie vēstniecības ēkas un dezinficējošo šķīdumu sagatavošanu ar augsti stāvošu diplomātu rokām. Nonācis pat līdz divu konsulātu – Vladivostokā un Jekaterinburgā – darbības pārtraukšanu tehnisku iemeslu dēļ.

Nu, bet kamēr Vašingtonā iet uz priekšu birokrātiskais process, Rietumu biznesmeņi aizvien biežāk ir spiesti mētāties kā zuši uz pannas.

Patlaban starp Scillu un Haribdu iziet mēģina Zoom. Kompānija, kas sniedz videokonferenču pakalpojumus un guvusi pasakainu peļņu pandēmijā, mēģināja pieturēties pie aktuālās dienaskārtības un aizliedza pārdot piekļuvi servisam valsts iestādēm un valsts uzņēmumiem Krievijā un NVS.

Jau dažas stundas vēlāk Zoom mēģināja pakāpties atpakaļ, apliecinot, ka "attīsta piekļuvi tirgum". Kompānijas pārstāvis apliecināja, ka "jaunie un jau esošie lietotāji gan valsts, gan privātajā sektorā var pieprasīt Zoom kontu iegādi tieši mūsu vietnē", nevis ar izplatītāju starpniecību.

Maskavas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Kompānijas nervozitāte ir saprotama: pērnā gada laikā par tās klientiem kļuva liels skaits ar Krievijas valsti saistītu iestāžu, piemēram, augstskolas. Tie nesa solīdu peļņu. Tagad viņi masveidā pāriet pie alternatīvām platformām. Piedevām varas iestādes jaunievedums neietekmēja vispār – viņi servisu nelietoja.

Vārdu sakot, Zoom inovācija ir īsts šāviens sev kājā, jo tās dēļ lielie komerciālie klienti masveidā aiziet pie konkurentiem, taču nav sagādājusi ne mazākās neērtības Krievijas valsij. Pie viena Maskavai uzdāvāts vēl viens iespaidīgs arguments par labu tam, ka Krievijas pilsoņiem un organizācijām jāpāriet pie pašmāju IT produktiem.

Pēdējos gados sankciju tēma kļuvusi par ikdienišķu, bieži vien pat garlaicīgu fonu gan daudzveidīgajiem procesiem Krievijā, gan starptautiskajās attiecībās. Tomēr šajā pelēcībā gandrīz nepamanītas palikušas principiālas pārmaiņas, ko pārcietis pats minētā fenomena raksturs.

Globalizētajā viena pola pasaulē sankcijas patiešām bija instruments sistēmas stiprināšanai. Bija iespējams izdzīvot pat stingrāko ierobežojumu apstākļos – to daudzus gadus demonstrēja gan Irāna, gan KTDR, tikai cena bija liela – gan pilsoņu dzīves līmenis, gan zaudējumi nacionālajā ekonomikā, gan tehnoloģiskā atpalicība. Toreiz sakcijas nozīmēja, ka valsts tiek izstumta no mūsdienu attīstītās civilizācijas, uz katra soļa parādījās problēmas: gan grūtības ar mūsdienīgu projektu īstenošanu, gan banāli nebija iespējams norēķināties veikalā ar bankas karti, jo nebija pieejams SWIFT, gan nacionālās alternatīvas trūkums.

Pirms septiņiem gadiem palaistais Krievijas ierobežojumu svērtenis nosprauda mērķi – līdzīgi ietekmēt arī KF. Taču tā vietā process pakāpeniski pārvērties par pašmērķi, bet vēlāk pat veicināja absolūti pretēju rezultātu.

Sankcijas vājina gan Rietumu vienotību, gan visu pasaules sistēmu ar ASV līdera stāvokli tajā. Pirms desmit gadiem bija "izstumto valstu" tehnoloģiskās bremzēšanas mehānisms, tagad tas ir instruments "padzīto" attīstības stimulam.

Atliek tikai minēt, kāpēc Vašingtona joprojām veicina procesu, kas tagad tai nodara ļaunu. Iespējams, amerikāņu elite savā tuvredzībā nesaskata notiekošā patieso būtību. Iespējams, pat apzinoties realitāti, viņi vienkārši vairs nespēj apstāties, lai arī viņu soļi ātri vien tuvina Savienoto Valstu hegemonijas vispārēju sabrukumu.

43
Tagi:
sankcijas, Krievija, ASV
Pēc temata
Putina preses sekretārs novērtēja aukstā kara varbūtību starp ASV un Krieviju
Krievijas ārlietu ministrs: Eiropas Savienība iznīcinājusi attiecības ar Krieviju
"Smagas attiecības". Kāpēc Krievijas vēstniekam vajadzētu atgriezties ASV
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ
Jurijs Gagarins, foto no arhīva

"Noāvās un iekāpa kuģī": Gagarina lidojums atmiņās

0
Pirms 60 gadiem Kazahstānas stepēs nevienam nezināmā slepenā poligonā visi komandcentrā esošie aizturēja elpu: viņi klausījās Jurija Gagarina sarunas ar vadību.

Stundu un četrdesmit septiņas minūtes vēlāk kosmonauts piezemējās netālu no Smelovkas ciema Saratovas apgabalā. Marija Semjonova portālā RIA Novosti apkopoja laikabiedru atmiņas par vēsturisko dienu.

"Bet blakustelpā – 15 kareivji"

1955. gadā mazā, Kazahstānas stepēs iegrimušajā Tjuratamas stacijā parādījās celtnieki. Dažus gadus vēlāk te slējās  Ļeņinskas ciems, kas vēlāk pārvērtās par pilsētu, ko pēc 1996. gada nosauca par Baikonuru.

Te parādījās pirmais kosmodroms pasaulē, no kura 1961. gada 12. aprīlī startēja "Vostok 1".

"Pilsētas kā tādas nebija. Štābs, kinoteātris un ēdnīca – barakās. Vienīgā akmens ēka – kazarma karavīriem. To iedēvēja par Kazanskas staciju – tur valdīja tāda pati šaurība. Viss bija slepens, pilsētu iejoza dzeloņstieples," stāstīja inženieris-izmēģinātājs Anatolijs Koreškovs, kurš poligonā strādāja no 1957. gada.

Baikonura veterāns Viktors Kuļepetovs atceras, ka pa pilsētu nevarēja iziet ar fotoaparātu. Fotografēt varēja tikai mājās, ģimenes svētkos. Viktors netālu no poligona dzīvoja kopš 10 gadu vecuma, kad viņa tēvs atveda šurp ģimeni no Novgorordas apgabala.

"Vienā istabā – piecpadsmit kareivji, otrā, mazākā – mēs: trīs bērni un vecāki. Jaunākā māsa bija pavisam maza. Dzīve nebija vienkārša, pat bez ledusskapjiem. Celtnieki rada bedres upes krastā, ielādēja ledu, noklāja ar niedrēm vai zāģu skaidām un visu glabāja tur," atcerējās Kuļepetovs.

Pirms Gagarina

Anatolijs Koreškovs turpina: 1957. gada sākumā poligonā ieradās izmēģinātāji, izvērsa virszemes iekārtas. Pavasarī pa dzelzceļu atveda pirmo starpkontinentālo ballistisko raķeti R-7 (uz tās pamata radīja nesējraķeti "Vostok").

Maijā bija pirmais starts, neveiksmīgs, izcēlās ugunsgrēks, raķete nokrita. Koreškovs piedalījās arī nākamajā – jau sekmīgajā startā augustā, un pirmā Zemes mākslīgā pavadoņa izvešanā.

"Labi atceros dienu, kad izdzirdu: gatavojas cilvēka starts kosmosā. 1960. gada janvārī atveda kuģi, un pēc tā konstrukcijas un gabarītiem mēs visu sapratām. Pirmkārt, tam bija bremžu dzinēji, tātad plānota atgriešanās uz Zemes. Otrkārt, iekšā strādāja termiskās regulēšanas sistēma, kas uzturēja 20 grādu temperatūru. Slēdzieni vienkārši. Pirmie mēģinājumi bija neveiksmīgi. 1960. gadā palaidām četrus kuģus ar suņiem. Tos mēs saucām par "četrkājainajām ekipāžām". Sekmīgs bija tikai viens, jūs noteikti zināt: atgriezās Belka un Strelka. Tādos apstākļos bija pāragri sūtīt cilvēku," atzīmēja bijušais inženieris-izmēģinātājs.

Jūlijā 19 sekundes pēc starta nesējraķetes sprādzienā 19 sekundes pēc starta gāja bojā suņi Ļisička un Čaika, decembrī uz Zemes neatgriezās Pčolka un Muška, dažas nedēļas vēlāk orbītā neizgāja vēl viens kuģis, tomēr suņi šoreiz izdzīvoja.

"Ieslēdzām pauzi. Bet martā ziņoja par cilvēka startu. Poligonā nogādāja raķeti, kuģi ar krēslu. Palaida sekmīgi, pēc tam ieradās vēl viena tāda pati un kosmonautu vienība. No nākamā lidojuma bija atkarīgs, vai var sūtīt cilvēku. Viss bija kārtībā."

"Tāpēc jau Koroļovs viņu izvēlējās"

Ar pirmo kosmonautu komandu inženieri neko daudz netikās – katram savs darbs.

"Vienu epizodi gan varu pastāstīt: to redzēju savām acīm. Kad kosmonauti ieradās poligonā, Koroļovs ar viņiem īsumā aprunājās, pēc tam lūdza visus apskatīt kuģi, to, kas var kļūt par viņu nākamajām "mājām". Un viņi kāpj iekšā viens pēc otra, nekādas emocijas neizrāda.

Bet Jurijs Gagarins pie trepēm noāvās un tikai pēc tam iekāpa kuģi, demonstrēdams cieņu. Koroļovs nevarēja tam nepievērst uzmanību. Viņam tas patika. Varbūt tāpēc viņš viņu izvēlējās," sprieda Koreškovs.

Gagarina līdera vieta bija labi zināma jau janvārī, kad seši kandidāti kārtoja kuģa vadības un teorijas eksāmenu. Galu galā secība bija sekojoša: Gagarins, Titovs, Ņeļubovs, Nikolajevs, Bikovskis, Popovičs.

"Slikta zīme"

Starts 12. aprīlī noritēja mierīgi. "Dīvaini, taču par kuģi nebija gandrīz nekādu piezīmju: citreiz to bija simtiem, un mēs labojām, mainījām iekārtas, bet šoreiz uz Zemes neko neatrada – īsts brīnums. Tikai, kad pirms starta aizvēra lūku, nenostrādāja kontakts. Mums bija kaut kāda priekšnojauta, ka tā ir slikta zīme, ka tik lidojumā nekas nenotiktu. Patiešām, tā arī iznāca," atceras Koreškovs.

Gagarins uzsauca savu slaveno "Braucam". Toreiz Koreškovam šķita, ka izskanēja svinīgi, bet vēlāk ierakstā intonācija bija pazudusi.

"Vispirms atgadījās radiovadības sistēmas kļūme, lai arī gatavošanās laikā viss bija normāli. Lampu tehnika, laikam vibrācija izsita no ierindas," viņš skaidroja. Radiovadības sistēmas vajadzēja atslēgt trešās pakāpes dzinēju, taču to veica dublējošais mehānisms.

"Galu galā kuģis uzņēma ātrumu vairāk nekā bija vajadzīgs un nonāca augstāk nekā bija plānots. Tātad arī nepiezemējās tur, kur to gaidīja."

Augstumu aprēķināja tā, lai kosmonauts izdzīvotu pat bremžu dzinēja disfunkcijas apstākļos – pēc 7-10 dienām kuģis pats pamestu orbītu. "Nav zināms, kur tas nosēstos. Ja okeānā, tas būtu kaps. Pats galvenais – gaisa pietika desmit dienām, bet tik augstā orbītā vajadzētu riņķot 20. Gagarinam pietrūktu skābekļa. Par laimi, bremžu dzinējs iedarbojās laikus un sekmīgi," turpināja Koreškovs.

Un tad notika galvenais incidents: kad nolaižamais aparāts atdalījās no iekārtu-dzinēju nodalījuma, savienojošais kabelis neatvienojās.

"Abas kuģa daļas turpināja lidojumu savstarpēji sasaistītas, kūleņodamas. Tās varēja sadurties, turklāt nebija iespējams katapultēties: pirmkārt, šim nolūkam vajadzīgs atvienošanās signāls, otrkārt, pat ja būtu izdevies, Gagarins būtu nosities pret kuģi vai stropes būtu samudžinājušās. Taču atmosfēras blīvajos slāņos kabelis sadega. Par iepriekšējām briesmām Gagarins varēja nezināt, par šo viņš noteikti bija lietas kursā. Lidoja tā veselas desmit minūtes. Ziņoja: "Neatdalās, vēl aizvien neatdalās." Uz Zemes nesaprata, kas par lietu, palīdzēt nespēja."

"Dzimis laimes krekliņā"

Starta laikā ar Gagarinu sazinājās pa UĪV kanālu. Pārrunas dzirdēja visi komandcentrā. "Bija jūtams, ka Koroļovs uztraucās, bet Gagarins runāja vienmērīgi, it kā sēdētu trenažierī. Tas mūs pārsteidza. Koroļovs nekļūdījās, izvēloties viņu pirmo. Komandcentrā valdīja nāves klusums. Tikai ar grūtībām varēja aptvert, ka raķetē ir cilvēks. Man radās asociācija ar japāņu torpēdām, ko kamikadze kara laikā vērsa pret amerikāņu kuģiem. Cilvēki apzināti gāja nāvē, lai tik sasniegtu mērķi.

Par to, ka Gagarins sekmīgi piezemējies, inženieris uzzināja kopā ar visu valsti – pa radio.

"Trāpījās uzartā laukā, nosēšanās bija mīksta. Līdzās ciems. Palūdza piezvanīt, un viņam pakaļ apgabala komiteja nosūtīja mašīnu. Viņš nosēdās pie Engelsas, bet gaidīja viņu Kazahstānā, Žezkazgana rajonā. Tur nākamos kuģus gaidīja glābēju komanda. Bet viņš bija pirmais un likteņa varā. Taču viņam paveicās, kā laimes krekliņā dzimis," saka Koreškovs.

"Labi, ka ne karš"

Vietējie par cilvēka startu kosmosā neko nezināja.

"12. aprīlī pa skaļruņiem ziņoja: "Tiks noradīts svarīgs valdības paziņojums." Laiks bija smags, dzīve – ienaidnieku lokā. Es nodomāju: "Nedod Dievs, karš," atcerējās Viktors Kuļepetovs. 1961. gadā viņam bija 14 gadi, viņš bija skolā, un šajā brīdī visu PSRS aplidoja ziņa par Gagarina lidojumu.

"Sākās tādas gaviles! Literatūras stundā skolotāja, varbūt pēc savas iniciatīvas, varbūt – pēc vadības lūguma, ieteica: "Bērni, iegaumēsim, kā mēs pavadījām šo dienu." Neparasts notikums. Mēs, pusaudži, to jutām."

Kosmonauti, arī Gagarins tikās ar skolēniem. "Redzēju viņu burtiski soļa attālumā. Šī tikšanās uz visiem laikiem iespiedusies man atmiņā. Viņš mani pārsteidza. Domāju, Gagarins ir īsts spēkavīrs, bet viņš bija parasts cilvēks, smaidīja, interesanti stāstīja. Mēs, zēni, vērīgi sekojām kosmonautiem: pilsētā bija "nulles kvartāls", kur viņus izmitināja. Mēs katru vērtējām pa savam: šitais ir labs, bērnus nedzenā, šitie – stingrāki. Gagarins nedzenāja. Viņš bija atklāts cilvēks, nebija skarbs," atcerējās Kuļepetovs. Tāpat kā viņa tēvs, arī viņš strādāja kosmodromā, piedalījās starpplanētu stacijas "Luna 16" un orbitālās stacijas "Saļut 1" palaišanā. Viņa dzīvi noteica 12. aprīļa rītā gūtie iespaidi. "Tas bija romantisks periods, kad rakstīja dziesmas, dzeju, grāmatas par kosmosu. 12. aprīlī es iegāju skolas bibliotēkā: "Dodiet grāmatu par lidojumiem!" – "Še, ņem, Žils Verns "No lielgabala uz Mēnesi". Bet es tak jau zināju, ka no lielgabala nelido. Mūs visus kosmosā pasauca Gagarins."

Inženieris-izmēģinātājs Anatolijs Koreškovs atzīst: lai arī viņš piedalījies grandiozās kosmiskajās programmās, viņa darbā, tāpat kā dzīvē pats spilgtākais notikums bija Jurija Gagarina lidojums.
0
Tagi:
Jurijs Gagarins, kosmoss