Māris Grīnblats, piecu sasaukumu Saeimas deputāts, bijušais izglītības un zinātnes ministrs, foto no arhīva

Krievi Latvijā ir dzīvojuši, dzīvo un dzīvos: Māra Grīnblata nepiepildāmais sapnis

103
(atjaunots 22:33 17.03.2021)
Latviešu konsekventais nacionālists Māris Grīnblats, strādājot politikā, mēģināja izraidīt krievus no Latvijas ne tikai uz Krieviju, pat uz Latīņameriku. Viņa sapņiem nav lemts piepildīties.

RĪGA, 18. marts — Sputnik, Mihails Gubins. Pirms pāris dienām 66 gadu vecumā miris Māris Grīnblats, piecu sasaukumu Saeimas deputāts, bijušais izglītības un zinātnes ministrs.

Latvijā dzīvojošajiem krievu tautības cilvēki par viņu nesēro. Politikā Grīnblats ienāca jau padomju laikā, ar laiku ieņēma 1990. gada aprīlī nodibināto Pilsoņu kongresa – ļoti nacionālistiskas organizācijas priekšsēdētāja vietu. Tā locekļi uzskatīja, ka Latvijas valsti nedrīkst atjaunot kolaboracionisti, vispirms visus vajag iztīrīt 3D režīmā, proti, organizēt "deokupāciju, dekolonizāciju un deboļševizāciju". Viņi pat neatbalstīja neatkarības atjaunošanu 1991. gadā un noniecinoši dēvēja tagadējo Latvijas Republiku par "4. maija režīmu".

Patiesībā organizācija strādā arī šobaltdien, organizē kongresus. Intervijā, ko 2015. gadā publicēja "Neatkarīgā", PK vadītāji paziņoja, ka nospraustais uzdevums vēl neesot īstenots: Latvijā ir palicis liels skaits bijušo padomju virsnieku ar ģimenēm, neesot izdzīti okupācijas laikā nelikumīgi iebraukušie kolonisti, arī bijušie čekisti un komunisti vēl esot pie varas.

Pats Māris Grīnblats centās iekļūt Saeimā, 1991. gada decembrī nodibinot nacionālradikālo partiju "18. novembra savienība". Tagad tā stabili aizmirsta. 1992. gadā partija iekļāvās apvienībā "Tēvzemei un brīvībai", visi 300 cilvēki, bet 1993. gadā Grīnblats kļuva par 5. Saeimas deputātu. No 1995. līdz 1997. gadam viņš bija izglītības ministrs Andra Šķēles pirmajā valdībā, pēc tam – atkal saņēma deputāta mandātu un turpināja vadīt savu frakciju.

1995. gada 4. novembrī Māris Grīnblats iesniedza prezidentam Guntim Ulmanim savas valdības projektu. Tas netika apstiprināts, pietrūka vien 2 balsu.

Visos posteņos Grīnblats strādāja kā latviešu paraugnacionālists. Viņa laikā sagatavoja bēdīgi slaveno izglītības reformu, kas paredzēja krievu valodas pakāpenisku likvidāciju.

Deputāts būdams, viņš iesniedza likumprojektu par "padomju okupācijas nodarīto zaudējumu" kompensāciju. Iebilda pret Barklaja de Tolli pieminekli Esplanādē. Aģitēja par iestāšanos Eiropas Savienībā, sak, citādi galvu pacelšot spēki, kuri cer uz Latvijas tuvošanos Maskavai. 2008. gadā nosūtīja dzelzceļa pasažieru pārvadājumu uzņēmumam "Pasažieru vilciens" vēstuli, kurā aicināja pārtraukt filmu demonstrāciju vilcienos krievu valodā bez tulkojuma latviski. 2010. gadā paziņoja, ka prezidentam Valdim Zatleram nevajadzēja pieņemt Krievijas premjerministra Vladimira Putina ielūgumu apmeklēt 9. maija pasākumus Maskavā.

Tomēr Mārim Grīnblatam bija liels sapnis. Domājams, viņš to loloja jau sen, vēl būdams jauns atslēdznieks, pēc tam studenta, skolotāja, sētnieka un sarga  gados. Tomēr, atšķirībā no daudziem, Grīnblats ne tikai sapņoja, bet arī darīja. Protams, jau politiķis būdams.

Patiesībā tas nav tikai Grīnblata, tas ir arī visu viņu domubiedru sapnis. Manuprāt, vislabāk to aprakstīja bēdīgi slavenais amerikāņu doktors, nelaiķa Aivars Slucis, latviešu nacionālistu sponsors. Intervijā 2009. gadā viņš atcerējās, ka atbraucis uz Latviju 1991. gada septembrī, kad tikko bija sabrukusi Padomju Savienība. Viņš gājis pa staciju un domājis, ka redzēšot tūkstošiem projām braucošu krievu, un bijis pārsteigts, ka viņu nebija.

Māris Grīnblats par to ne tikai sapņoja, bet arī spēra konkrētus soļus. Piemēram, 1992. gada 20. janvāri viņš vēstulē Krievijas prezidentam Jeļcinam pieprasīja civilizēti repatriēt Latvijā nelikumīgi iebraukušos bijušos PSRS pilsoņus, jo Krievijas Federācija ir bijušās Padomju Savienības tiesību pārņēmēja. Jeļcins neatbildēja.

Tad Grīnblats nolēma iet no otras puses. 1992. gada februārī noskaidrojās, ka pilsoņu komiteju vadītāji (kas veidoja Pilsoņu kongresu) vērsušies Argentīnas, Čīles, Bolīvijas un Venecuēlas vēstniecībās Maskavā. Nosūtīja vēstules, kurās piedāvāja darba spēku no Latvijas. Lieta tāda, ka iepriekš Argentīna ziņoja: tā var pieņemt 100 tūkstošus cilvēku no Austrumeiropas valstīm. Tikai naudas šiem nolūkiem Argentīnai nebija. Bet vajadzēja tikai 2 miljardus dolāru.

Latviešu nacionālisti bija kā spārnos. Māris Grīnblats pat uzrakstīja vēstuli Eiropas Komisijai cerībā, ka ES valstis varēs materiāli atbalstīt pārvākšanās programmu. Avīze "Diena" stāstīja, kā pilsoņi grib izraidīt nepilsoņus uz Latīņameriku. Nepilsoņiem, protams, neviens neko nevaicāja.

Tā nu iznāk, ka Māris Grīnblats nav piepildījis savu sapni. Nē, protams, krievu skaits Latvijā samazinās daudzu iemeslu dēļ. Bet tā, organizēti? Lai visi vienā rāvienā ņemtu un aizbrauktu? Diezin vai.

103
Tagi:
latvieši, krievvalodīgie, rusofobija, nacionālpatrioti, nacionālisms
Pēc temata
Ja iespļausi sejā – sāks kauties: ko vēlas krievi Latvijā
Karajevs apgāzis nacionālistu iemīļoto mītu par krievvalodīgajiem Latvijā
Gapoņenko: aizliegts iebilst, ja deputāts apsaukā krievus par "utīm"
Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija – ienaidnieks!"
Nacionālpatrioti sašutuši: krievi sākuši mazāk skatīties latviešu medijus
Saeimas deputāts sadumpojies pret CSP anketas krievu valodā dēļ
Baltais nams Vašingtonā

ASV ieviesušas jaunas sankcijas pret Krieviju

25
(atjaunots 08:43 16.04.2021)
Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju – par "ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā" un citiem "grēkiem" .

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Baltā nama sniegto informāciju.

No 14. jūnija ASV finanšu iestādēm aizliegta Krievijas Centrālās bankas un Finanšu ministrijas, kā ar Nacionālās labklājības fonda vērtspapīru tieša iegāde. Sekundāro tirgu izmaiņas vēl nav skārušas.

Tāpat Vašingtona noteikusi ierobežojumus pret sešām Krievijas tehnoloģiskajām kompānijām, kuras, saskaņā ar paziņojumu, "sniedz atbalstu Krievijas specdienestu kiberprogrammai". Cita starpā "melnajā sarakstā" nonākusi militārā tehnopole "Ēra".

"Mēs turpināsim, izmantojot visus pieejamos pasākumus, saukt Krieviju pie atbildības par ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā, piemēram, par incidentu ar SolarWinds," atzīmēts dokumentā.

Tā autori apgalvo, ka Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests ir saistīts ar "liela mēroga kiberspiegošanas kampaņu", izmantojot SolarWind.

Sankciju sarakstu ar atzīmi "par iejaukšanos vēlēšanās" papildinājušas arī 32 Krievijas organizācijas un pilsoņi. Viņu vidū ir prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Aleksejs Gromovs (pret viņu sankcijas jau bija vērstas) un Jevgēņija Prigožina kompānijas.

Ierobežojumi skāruši arī trīs organizācijas un piecus pilsoņus "par Kerčas tilta būvniecību un situāciju ar Krimu". Runa ir par "Ļenpromtransprojekt", dzelzceļa būvdarbu pārvaldi Berkakita-Tommota-Jakutska un Simferopoles 1. izmeklēšanas izolatoru, kā arī kompānijas "Mostotrest" vadītāju Leonīdu Riženkinu, Krimas īpašumu un zemes attiecību ministri Larisu Kuļiņiu, Krimas iekšlietu ministru Pāvelu Karandu, Federālā drošības dienesta vietējās pārvaldes priekšnieku Leonīdu Mihalčuku, un Izmeklēšanas komitejas reģionālās pārvaldes vadītāju Vladimiru Terentjevu.

Vienlaikus ASV vadība lēmusi izraidīt desmit Krievijas diplomātiskās misijas Vašingtonā darbiniekus.

Krievijas Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs komentārā RIA Novosti paziņoja, ka, diplomātu izraidīšanas gadījumā Maskava atbildēs simetriski.

Visi šie pasākumi, norādīts preses relīzē, veikti, ņemot vērā ārkārtējo apdraudējumu Savienoto Valstu nacionālajai drošībai, ārpolitikai un ekonomikai.

Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka nav saistīta ar iejaukšanos vēlēšanās un kiberuzbrukumiem, tostarp – arī ne caur SolarWinds.

Otrdien Krievijas un ASV prezidenti Vladimirs Putins un Džo Baidens sarunājās pa tālruni. ASV līderis ierosināja tikšanos klātienē un pauda nodomu uzlabot abu valstu attiecības.

Trešdien ASV vēstnieku Krievijā Džonu Sallivanu izsauca pie Krievijas prezidenta palīga Jurija Ušakova. Viņu informēja: ja Vašingtona ieviesīs jaunas sankcijas, Maskavas reakcija būs stingra.

Deputāti un informācijas avoti ĀM pauda viedokli, ka Krievijas atbilde uz ierobežojumu jauno paketi būs skarba.

25
Tagi:
sankcijas, kiberuzbrukums, Krima, Krievija, ASV
Pēc temata
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību
Edgars Rinkēvičs

Latvijas ārlietu ministrs devies uz Kijevu "atbalstīt Ukrainu"

38
(atjaunots 08:30 16.04.2021)
Baltijas valstu ārlietu ministri devušies vizītē uz Kijevu "paust atbalstu un demonstrēt solidaritāti".

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Kamēr Ukrainas Bruņotie spēki savelk smago tehniku pie saskarsmes līnijas Donbasā, lai sāktu jaunu posmu karā ar pašu valsts pilsoņiem, Baltijas valstu ārlietu ministru delegācija dodas uz Kijevu, lai demonstrētu solidaritāti, vēsta BВ.lv.

Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, Igaunijas ārlietu ministri Evu Mariju Līmetsu un Lietuvas ārlietu ministru Gabrielu Landsberģi ielūdza apmeklēt Kijevu Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuļeba.

​Baltijas valstu ārlietu ministri dodas vizītē uz Ukrainu, lai paustu atbalstu un saņemtu detalizētu informāciju par situāciju. Tāpat ministri plāno apspriest sadarbības stiprināšanu drošības jomā un Ukrainas Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas attīstību.

Atgādināsim, ka 2021. gada maijā-jūnijā ieplānotas NATO mācības "Defender Europe 2021". Manevru gaitā plānots izspēlēt uzbrukuma un aizsardzības darbības Austrumeiropā un Baltijas valstīs. NATO manevros piedalīsies arī Ukraina.

Iepriekš Ukrainas pārstāvis trīspusējā kontaktu grupā Donbasa lietās Aleksejs Arestovičs, uzstājoties Ukrainas televīzijā, iepriekš paziņoja, ka mācībās "Defender Europe" tiks izspēlēts "karš ar Krieviju".

38
Tagi:
Edgars Rinkēvičs, Donbass, Ukraina, Baltija
Pēc temata
Krievija iesaka ASV atturēties no divu kara kuģu reisa uz Melno jūru
Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO
"Viss – Donbasa dēļ": ko ASV armija sarīkojusi Eiropā
Krievijā atbildēja uz Ukrainas un NATO spēku gatavošanos karam Krimā

NATO pārvērš Ukrainu par "pulvera mucu". Vai Krievijai izdosies nodrošināt Donbasu?

0
(atjaunots 23:25 17.04.2021)
Kāpēc NATO vispirms paplašina militāro klātbūtni pie Krievijas robežām, bet pēc tam baidās no Maskavas atbildes pasākumiem?

Krievija darīs visu iespējamo, lai parūpētos par savu pilsoņu drošību, ka Ukrainā būs vērojama konflikta saasināšanās, apsolīja valsts ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs. Atbildību par šo soļu sekām viņš uzliek Kijevai un tās kuratoriem Rietumos, jo tieši viņi pārvērš Ukrainu par "pulvera mucu". Kāpēc NATO vispirms paplašina militāro klātbūtni pie Krievijas robežām, bet pēc tam baidās no Maskavas atbildes pasākumiem? Un vai iespējams bez kara atrisināt konfliktu ar tiem, kuri pastāvīgi pārkāpj Minskas protokolus.

0
Tagi:
Krievija, Donbass, Ukraina, NATO
Pēc temata
"Doņecka liesmo": ko Ukrainas armija dara Donbasā
Ļeonkovs par Rietumu provokācijām: "Ziemeļu straume 2", Donbass, NATO mācības
Donbass uz jauna kara sliekšņa: Kijevu iedvesmoja ASV atbalsts
"Viss – Donbasa dēļ": ko ASV armija sarīkojusi Eiropā