Brīvības piemineklis, foto no arhīva

Valdības šausmīgās kļūdas pandēmijas laikā: kādus lēmumus nevajadzēja pieņemt

132
(atjaunots 22:58 05.01.2021)
Pandēmija pilnībā mainījusi valsts politiskās un ekonomiskās aktualitātes, dzīves veidu, ieradumus, tradīcijas, pat attiecības nedēļā – jau ilgu laiku sabiedriskie mediji turpina kampaņu pret vardarbību ģimenē.

RĪGA, 6. janvāris - Sputnik. Izrādās, piedodiet, tā ir parasta lieta karantīnas laikā – gāzt pa purnu ģimenē, stāsta Abiks Elkins Bb.lv.

Protams, tādā situācijā var arī apjukt. To mūsu varasvīri sekmīgi nodemonstrēja. Pamēģināsim izanalizēt valdības kļūdas aizgājušajā gadā – patiešām, tas bija īsti žurcisks gads.

Analizēsim ne tālab, lai atkal iespertu politiķiem (lai ari viņi to ir pelnījuši), bet gan tālab, lai saprastu, kā dzīvot tālāk un kādus secinājumus izdarīt.

Kā zināms, aina labāk paveras no attāluma, un šodien, skatoties uz Covid-19 izplatības šausminošo statistiku, mēs visi ar nostalģiju atceramies pandēmijas pirmo vilni, kad valdība operatīvi pieņēma lēmumus un tie bija loģiski, tāpēc arī efektīvi. Tomēr arī pavasarī, bet īpaši vasaras sākumā tika pieļautas liktenīgas kļūdas. Pirmkārt, valdība absolūti neņēma vērā vietējo un ārvalstu epidemiologu un virusologu brīdinājumus par neizbēgamo otro vilni. Pie tam visi eksperti vienā balsī prognozēja, ka otrais vilnis būs smagāks, it īpaši valstīs, kur pavasarī saslimušo skaits bija relatīvi neliels.

Šķiet, ministri, kopā ar pārējiem iedzīvotājiem vasarā bezrūpīgi sauļojās un bija pārliecināti, ka ar otro vilni tiks galā tikpat sekmīgi. Tagad par kļūdām nākas maksāt augstu cenu – cilvēku dzīvības.

Ne gultasvietu, ne mediķu, ne pašizolācijas

No jūnija līdz septembra beigām, kad saslimstība strauji pieauga, gandrīz nekas nebija paveikts. Nebija sagatavoti rezerves varianti masveida hospitalizācijas gadījumam, papildu gultasvietas nācās radīt jau ugunsgrēka apstākļos. Bet laika taču bija pietiekami, lai atvēlētu naudu tās pašas Rīgas 1. slimnīcas iekļaušanai diennakts stacionāru kategorijā. Salīdzinoši vieglu Covid-19 formu ārstēšanai varēja likt lietā arī privātās sanatorijas, kaut vai tos pašus "Jaunķemerus". Jā, tas prasītu būtiskus līdzekļus no budžeta, tomēr premjers un finanšu ministrs jau pavasarī iegalvoja, ka naudas kasē pandēmijas vajadzībām ir papilnam.

Nebija sagatavoti varianti, kā iesaistīt valsts medicīnā mediķus no privātajām ambulatorijām, medicīnas centriem un dienas stacionāriem. Iespējams, jau vasarā vajadzēja parūpēties par mediķiem-viesstrādniekiem, māsām un to palīgiem, mīkstināt valodas un citas prasības ārkārtējās situācijas režīmā.

Tikai no 2021. gada janvāra valdība plāno izmantot tukšās, atklāti sakot, uz bankrota sliekšņa nonākušās slimnīcas, lai izolētu slimos ar vieglu Covid-19 formu. Kāpēc šo pakalpojumu nevarēja sākt jau septembrī? Skaidrs taču, ka nav iespējams izolēt slimu ģimenes locekli padomju laika dzīvokļos ar divām un trim istabām. Ja mēs jau vasarā plaši pavērām robežas, arī mūsu repatriantiem, tad vajadzēja vismaz jau augusta beigās izmitināt tautiešus tajās pašās viesnīcās uz 14 dienas ilgu izolāciju. To valdība plāno darīt tikai tagad, pusgadu par vēlu.

Nav labākais laiks taupīšanai

Otrkārt, pirmā viļņa laikā un pat jau otrā viļņa laikā valdība nolēma, ka naudu var ietaupīt arī pandēmijas laikā. Valdība nevis reāli atbalstīja biznesu un algotos strādniekus, tādējādi uzsildot ekonomiku, bet gan ieslēdza taupības režīmu. Jau noskaidrojies, ka Latvija ir viena no ES valstīm, kas vismazāk devusi ekonomikas un iedzīvotāju atbalstam pandēmijas periodā. Skaidrs, ka tas sāpīgi skars ekonomiku arī šogad, kad, cerēsim, saslimstība ES vasaras pusē mazināsies.

Jau martā un aprīlī Finanšu ministrija apgalvoja, ka pandēmijas seku pārvarēšanai rezervējusi vismaz 3 miljardus eiro un var piesaistīt vēl vismaz 1 miljardu. Decembra sākumā bija iztērēts tikai 1,5 miljards.

Ko tik sliktu nodarījušas zeķbikses, burtnīcas un šnabis?

Trešā globālā kļūda – valdības dīvainais lēnīgums un svārstīšanās novembrī un decembra sākumā, kad jau bija skaidrs, ka koronavīrusa izplatība Latvijā draud pārvarēt kontroles slieksni. Valdība nevis nekavējoties uz 3-4 nedēļām ieviesa stingru izolāciju, pārraujot inficēšanās ķēdītes, bet gan sāka ierobežot kaut kādu preču tirdzniecību veikalos, it kā lēmums līdz ar desu un maizi nopirkt pāri zeķbikšu un šnabja pudeli varētu sadusmot vīrusu un veicināt saslimstības pieaugumu.

Pētījumu aģentūras SKDS direktors Arnis Kaktiņš, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov

Līdz ar kļūdām cīņā ar pandēmiju valdošie sastrādāja nedarbus arī citās jomās. Kāpēc pandēmijas un ekonomiskās krīzes apstākļos bija jāuzsāk tā saucamā nodokļu reforma, kas iznīcina mikrouzņēmumus un sagādā papildu grūtības tiem, kas strādā alternatīvajos nodokļu režīmos.

Varēja taču piebremzēt arī administratīvo reformu, kas radīja protestu vilni, virkni prasību Satversmes tiesā un prasīs vēl lielākus budžeta izdevumus.

Totālas neuzticēšanās atmosfērā

Varasvīri ļoti atzinīgi novērtēja savu "veikumu", nepārprotami pārvērtējot ietekmi uz cilvēkiem. Viņi nevis sāka profesionālu informatīvo kampaņu par slimību, par vakcīnām, par ierobežojumiem, bet gan sāka cept augšā ziņas, uzņēmās viedokļu līderu un psihoterapeitu lomu. Tas radīja tikai nepatiku, protestus un "disciplīnas pārkāpumus".

"Vislatvijas prezidents" Egils Levits līdz ar pandēmijas otro vilni pavisam apjuka un aizejošajā gadā iespiedās atmiņā tikai ar ļoti neveikliem izteikumiem par to, ka kovidā mirušajiem Ziemassvētku nebūs un ka viņam neviens nevarot paskaidrot, kāpēc pabalsts ir tāds, kāds tas ir (intervijā TV24).

Optimismu iedveš tikai viens: šausmīgais gads ir beidzies, un cerēsim, ka tagad tā kļūdas mūs pārlieku sāpīgi nevajās.

132
Tagi:
valdība, Latvija, koronavīruss
Baltais nams Vašingtonā

ASV ieviesušas jaunas sankcijas pret Krieviju

7
(atjaunots 08:43 16.04.2021)
Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju – par "ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā" un citiem "grēkiem" .

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Baltā nama sniegto informāciju.

No 14. jūnija ASV finanšu iestādēm aizliegta Krievijas Centrālās bankas un Finanšu ministrijas, kā ar Nacionālās labklājības fonda vērtspapīru tieša iegāde. Sekundāro tirgu izmaiņas vēl nav skārušas.

Tāpat Vašingtona noteikusi ierobežojumus pret sešām Krievijas tehnoloģiskajām kompānijām, kuras, saskaņā ar paziņojumu, "sniedz atbalstu Krievijas specdienestu kiberprogrammai". Cita starpā "melnajā sarakstā" nonākusi militārā tehnopole "Ēra".

"Mēs turpināsim, izmantojot visus pieejamos pasākumus, saukt Krieviju pie atbildības par ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā, piemēram, par incidentu ar SolarWinds," atzīmēts dokumentā.

Tā autori apgalvo, ka Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests ir saistīts ar "liela mēroga kiberspiegošanas kampaņu", izmantojot SolarWind.

Sankciju sarakstu ar atzīmi "par iejaukšanos vēlēšanās" papildinājušas arī 32 Krievijas organizācijas un pilsoņi. Viņu vidū ir prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Aleksejs Gromovs (pret viņu sankcijas jau bija vērstas) un Jevgēņija Prigožina kompānijas.

Ierobežojumi skāruši arī trīs organizācijas un piecus pilsoņus "par Kerčas tilta būvniecību un situāciju ar Krimu". Runa ir par "Ļenpromtransprojekt", dzelzceļa būvdarbu pārvaldi Berkakita-Tommota-Jakutska un Simferopoles 1. izmeklēšanas izolatoru, kā arī kompānijas "Mostotrest" vadītāju Leonīdu Riženkinu, Krimas īpašumu un zemes attiecību ministri Larisu Kuļiņiu, Krimas iekšlietu ministru Pāvelu Karandu, Federālā drošības dienesta vietējās pārvaldes priekšnieku Leonīdu Mihalčuku, un Izmeklēšanas komitejas reģionālās pārvaldes vadītāju Vladimiru Terentjevu.

Vienlaikus ASV vadība lēmusi izraidīt desmit Krievijas diplomātiskās misijas Vašingtonā darbiniekus.

Krievijas Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs komentārā RIA Novosti paziņoja, ka, diplomātu izraidīšanas gadījumā Maskava atbildēs simetriski.

Visi šie pasākumi, norādīts preses relīzē, veikti, ņemot vērā ārkārtējo apdraudējumu Savienoto Valstu nacionālajai drošībai, ārpolitikai un ekonomikai.

Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka nav saistīta ar iejaukšanos vēlēšanās un kiberuzbrukumiem, tostarp – arī ne caur SolarWinds.

Otrdien Krievijas un ASV prezidenti Vladimirs Putins un Džo Baidens sarunājās pa tālruni. ASV līderis ierosināja tikšanos klātienē un pauda nodomu uzlabot abu valstu attiecības.

Trešdien ASV vēstnieku Krievijā Džonu Sallivanu izsauca pie Krievijas prezidenta palīga Jurija Ušakova. Viņu informēja: ja Vašingtona ieviesīs jaunas sankcijas, Maskavas reakcija būs stingra.

Deputāti un informācijas avoti ĀM pauda viedokli, ka Krievijas atbilde uz ierobežojumu jauno paketi būs skarba.

7
Tagi:
sankcijas, kiberuzbrukums, Krima, Krievija, ASV
Pēc temata
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību
Edgars Rinkēvičs

Latvijas ārlietu ministrs devies uz Kijevu "atbalstīt Ukrainu"

20
(atjaunots 08:30 16.04.2021)
Baltijas valstu ārlietu ministri devušies vizītē uz Kijevu "paust atbalstu un demonstrēt solidaritāti".

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Kamēr Ukrainas Bruņotie spēki savelk smago tehniku pie saskarsmes līnijas Donbasā, lai sāktu jaunu posmu karā ar pašu valsts pilsoņiem, Baltijas valstu ārlietu ministru delegācija dodas uz Kijevu, lai demonstrētu solidaritāti, vēsta BВ.lv.

Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, Igaunijas ārlietu ministri Evu Mariju Līmetsu un Lietuvas ārlietu ministru Gabrielu Landsberģi ielūdza apmeklēt Kijevu Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuļeba.

​Baltijas valstu ārlietu ministri dodas vizītē uz Ukrainu, lai paustu atbalstu un saņemtu detalizētu informāciju par situāciju. Tāpat ministri plāno apspriest sadarbības stiprināšanu drošības jomā un Ukrainas Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas attīstību.

Atgādināsim, ka 2021. gada maijā-jūnijā ieplānotas NATO mācības "Defender Europe 2021". Manevru gaitā plānots izspēlēt uzbrukuma un aizsardzības darbības Austrumeiropā un Baltijas valstīs. NATO manevros piedalīsies arī Ukraina.

Iepriekš Ukrainas pārstāvis trīspusējā kontaktu grupā Donbasa lietās Aleksejs Arestovičs, uzstājoties Ukrainas televīzijā, iepriekš paziņoja, ka mācībās "Defender Europe" tiks izspēlēts "karš ar Krieviju".

20
Tagi:
Edgars Rinkēvičs, Donbass, Ukraina, Baltija
Pēc temata
Krievija iesaka ASV atturēties no divu kara kuģu reisa uz Melno jūru
Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO
"Viss – Donbasa dēļ": ko ASV armija sarīkojusi Eiropā
Krievijā atbildēja uz Ukrainas un NATO spēku gatavošanos karam Krimā
Marija Zaharova

Krievijas mediju autoru vajāšana: Latvija atklāti pārsniedz starptautiskās tiesības

0
(atjaunots 09:54 16.04.2021)
Krievija iesaka Latvijai atteikties no represīvajām metodēm un represīvās politikas mediju jomā, uzsvēra Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Latvijas pasākumi pret Krievijas mediju žurnālistiem ir starptautisko tiesību pārkāpums, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Iepriekš kļuva zināms, ka Latvijas Valsts drošības dienests izsaucis uz nopratināšanu piecus žurnālistus, kuri sadarbojās ar portāliem Sputnik Latvija un Baltnews. Viņiem tiks piešķirts aizdomas turamo statuss lietā par ES sankciju režīma pārkāpumu.

"Žurnālistu kriminālvajāšanu šajā valstī (Latvijā – red.) mēs uzskatām par starptautisko tiesību atklātu pārkāpumu daļā, kas attiecas uz sava viedokļa izpausmes brīvību un plašsaziņas līdzekļu plurālisma principu," teica Zaharova brīfingā.

Diplomāte uzsvēra, ka Latvija turpina vajāt krievvalodīgos žurnālistus, taču tas nerada nosodījumu pasaulē.

"Par šiem piemēriem mēs runājam oficiālā līmenī, šie dati ir apstiprinati. Kāpēc par tiem neinteresējas tie paši amerikāņu žurnālisti, tās pašas amerikāņu tiesībsargājošās organizācijas, tās pašas amerikāņu specializētās struktūras, kas nodarbojas ar vārda brīvības un žurnālistu tiesību aizsardzības jautājumiem? Viņus tas neinteresē? Tā nevar būt," sprieda Zaharova. 

Krievija iesaka Latvijai atteikties no represīvajām metodēm un represīvās politikas mediju jomā, uzsvēra Krievijas ĀM pārstāve.

VDD iniciēja atbilstošo kriminālprocesu 2020. gada janvārī, kad tika bloķēti Krievijas portālu Latvijā dzīvojošo autoru konti bankās. Runa ir par iespējamu Krimināllikuma 84. panta 1. daļas pārkāpumu. Par to paredzētais sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.

2020. gada decembrī septiņiem Sputnik un Baltnews autoriem tika piešķirts aizdomās turamo statuss, viņu mājās notika kratīšana, konfiscēti elektroniskie informācijas nesēji un banku kartes.

Latvijas specdienesti uzskata, ka sadarbība ar Sputnik un Baltnews ir nelikumīga, jo šie portāli strādā mediju holdinga "Rossija segodņa" struktūrā. Holdingu vada Dmitrijs Kiseļovs, pret kuru Eiropas Savienība ieviesusi individuālas sankcijas. Taču – Krievija to jau vairākkārt norādījusi – nav iespējams attiecināt pret Kiseļovu vērstās individuālās sankcijas uz visu organizāciju, ko viņš vada. Paši aizdomās turamie uzskata, ka kriminālprocess ir daļa Latvijas valdošās elites centienu slēgt alternatīvās informācijas avotus un vērsties ar spiedienu pret krievvalodīgo kopienu.

Krievijas Ārlietu ministrija asi nosodīja VDD darbības. Diplomāti uzskata tās par demokrātiskas sabiedrības pamatu – mediju un viedokļu brīvības – graušanas kliedzošu piemēru.

0
Tagi:
Zaharova, Ārlietu ministrija, žurnālistu vajāšana, Latvija
Pēc temata
"Tas ir kā cilvēku nogalināt": IMHOtube kanāls par politiskajām represijām Latvijā
Žurnālistu vajāšana: Rietumi apskaudīs Baltijas panākumus
Savējos nepametam: Kas nostājies Latvijā aizturēto žurnālistu pusē
Valdība nav sasniegusi mērķi: žurnālisti pārrunāja kratīšanas un pratināšanas