Juris Pūce, foto no arhīva

Juris Pūce atkāpjas no ministra amata

32
(atjaunots 17:25 12.11.2020)
Juris Pūce uzskata, ka pašreizējā situācija liedz viņam pilnvērtīgi pildīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu, tāpēc viņš lūdzis premjerministru Krišjāni Kariņu atbrīvot viņu no amata.

RĪGA, 12. novembris – Sputnik. Juris Pūce nolēmis atkāpties no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata. Šādu lēmumu Pūce pieņēmis pēc bijušā partijas biedra Māra Mičerevska paziņojuma, ka Pūce viņam prasījis sagādāt Rīgas domes deputāta autostāvvietu caurlaidi, vēsta Skaties.lv.

"Es esmu pieļāvis kļūdu. Man ir kauns, ka es esmu tā rīkojies Latvijas sabiedrības priekšā un manu kolēģu partijā, un partiju apvienībā priekšā. Arī draugu un ģimenes priekšā," paziņojumā par atkāpšanos no amata saka Pūce.

"Es par savu rīcību patiesi atvainojos un to no sirds nožēloju. Es esmu kļūdījies Rīgas pašvaldības autostāvvietu jautājumā, esmu patiesi izdarījis ļoti neveiksmīgu izvēli. Es esmu maldinājis savus kolēģus un Latvijas sabiedrību," apliecināja no amata aizejošais ministrs, uzsverot, ka par izdarītām kļūdām ir jāuzņemas atbildība un tieši to viņš arī darīs.

Pūce uzskata, ka radusies situācija liedz viņam pilnvērtīgi pildīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu, tāpēc viņš lūdzis Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu atbrīvot viņu no amata.

Iepriekš vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izvērtēs publiski izskanējušo informāciju Pūces, iespējams, prettiesisku SIA "Rīgas satiksme" autostāvvietas caurlaides izmantošanu.

Otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu" Rīgas domes deputāts Mičerevskis apgalvoja, ka Pūce pieprasījis Mičerevskim sagādāt viņam Rīgas domes deputāta autostāvvietu caurlaidi.

Pēc Rīgas domes vēlēšanām Mičerevskis esot saņēmis Pūces īsziņu: "Klausies, Tev būs viens uzdevums Rīgas domē no manis personisks! Tev būs tomēr tā auto "Rīgas satiksmes" caurlaide jāņem."

Mičerevskis Pūcem jautājis, vai caurlaide nepieciešama viņam, un ministrs atbildējis apstiprinoši. Mičerevskis kā pierādījumu savam apgalvojumam par caurlaidi sociālajā tīklā Twitter ievietojis ekrānšāviņu no viņa un ministra sarakstes. Pūce nav noliedzis rakstīto, taču "tas ir acīmredzams joks".

Pūce sākotnēji noliedza, ka kopš Rīgas domes deputāta amata atstāšanas būtu mēģinājis iegūt Rīgas domes izsniegtu stāvvietas atļauju. Ministrs norādīja, ka jau divus gadus, kopš neesot Rīgas domes deputāts, viņam nav Rīgas domes izsniegtas stāvvietu atļaujas un viņš arī tādu nelietojot, kā arī nav centies tādu iegūt.

Mičerevskis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka nolēmis izstāties no LA, jo viņam neesot pieņemama partijas līderu aizkulišu tirgošanās.

32
Tagi:
Juris Pūce, Latvija, VARAM
Krievijas un ES karogs, foto no arhīva

Eiropas Parlaments noformulējis piecus principus darbam ar Krieviju

12
(atjaunots 10:27 17.05.2021)
Eiropas Parlaments uzskata, ka "demokrātijas aizsardzībai visā pasaulē" ES ir jāapvienojas ar ASV.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Eiropas Parlamenta Starptautisko attiecību komiteja sastādījusi pārskata projektu, kurā izklāstīti pamatprincipi attiecību veidošanai starp ES un Krieviju. Ar dokumenta tekstu iepazinās RT.

Pirmais princips paredz "demokrātiskas sabiedrības" veidošanu Krievijā, kas veicināšot pretestību "krievvalodīgajai propagandai". Šī principa realizācijai izskanējis ierosinājums veidot valstī telekanālu, kas strādās visu diennakti, vēsta RIA Novosti.

ES vadībai ieteikts izskatīt iespēju neatzīt Krievijas Valsts domes jaunā sastāva leģitimitāti pēc rudenī gaidāmajām vēlēšanām, ja ES atzīs, ka tās esot falsificētas.

Pārskata autori uzskata, ka Krievijai vajag pastāstīt par labumiem, ko tā varētu gūt, iniciējot demokrātiskas pārvērtības. Runa ir par vīzu režīma vienkāršošanu, investīciju programmām brīvajā tirdzniecībā un stratēģisko partnerību.

Turklāt ierosināts pieņemt "Austrumu partnerības" valstu attīstības stratēģiju Krievijai, ko Brisele reiz iniciēja ar mērķi stiprināt sadarbību ar bijušās PSRS valstīm.

Eiropas Parlamentā atzīmēja, ka "demokrātijas aizsardzībai visā pasaulē" ES ir jāapvienojas ar ASV, bet, veidojot sadarbību ar Maskavu, vienmēr ņemt vērā cilvēktiesību ievērošanas jautājumu un brīvu vēlēšanu organizēšanu.

Pirmajā posmā projekta autori aicina Eiropas valstis apturēt sadarbību ar Krieviju projektā "Ziemeļu straume 2".

Punktā, kas veltīts "Krievijas agresijas" savaldīšanai, Eiropas Savienībai piedāvā apvienot centienus ar NATO un starptautiskajiem partneriem, lai vērstu spiedienu pret Maskavu ar mērķi novērst tās "iejaukšanos" "Austrumu partnerības" reģiona lietās un piespiest atgriezt "ES austrumu kaimiņu okupētās teritorijas".

Pārskata noslēgumā autori atzīmēja, ka "agresīvo darbību" turpināšanās gadījumā ES esot jāizvērtē iespējas atslēgt Krieviju no maksājumu sistēmas SWIFT. ES vadībai ieteica sastādīt plānu atkarības mazināšanai no Krievijas naftas un gāzes piegādēm, kamēr Kremlī atrodas tagadējā valdība.

Vakcinācija, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Живойинович

Pēdējā laikā Maskavas un ES attiecībās vērojama kārtējā spriedzes eskalācija. Martā ES ieviesa sankcijas jaunā globālā režīma ietvaros par cilvēktiesību pārkāpumiem – šādu reakciju izraisīja Alekseja Navaļnija arests. Atbildei Krievija aizliedza iebraukšanu astoņiem Eiropas ierēdņiem.

Pirms dažām dienām Krievijas valdība apstiprināja nedraudzīgo valstu sarakstu, kurā iekļautas ASV un Čehija. Maskavas un Vašingtonas attiecības pasliktinājās pēc notikumiem Ukrainā un Krimas atgriešanās Krievijas sastāvā. Diplomātisko skandālu ar Prāgu izraisīja Čehijas mēģinajumi apsūdzēt Maskavu par sprādzieniem ieroču noliktavās Vrbeticē 2014. gadā. Kremlis uzsvēra, ka šie incidenti kaitējuši abu valstu attiecībām. Krievijas Ārlietu ministrija notiekošo uzskata par Rietumu plašās kampaņas elementu.

12
Tagi:
starptautiskās attiecības, Krievija, ES
Pēc temata
Visi cīnās par Krievijas tūristiem, taču Igaunijā aicināja aizliegt viņiem ieceļot ES
Norvēģijā sūta ES paklanīties Krievijai
"Sodīt Krieviju". Sergejs Lavrovs – par attiecībām ar ES
Latvija nemainīs politiku attiecībās ar krieviem: ko premjers saskatījis ES rezolūcijā

"Bez mums jūs runātu vāciski": briti pauž viedokli par Uzvaras parādi

44
(atjaunots 12:18 16.05.2021)
Daily Mail vietnes lasītāji dažādi novērtēja PSRS, ASV un Lielbritānijas ieguldījumu hitleriskās Vācijas sagrāvē.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik. Britu avīzes Daily Mail lasītāji nāca klajā ar komentāriem rakstam, kas bija veltīs Uzvaras parādei Maskavā 9. maijā, vēsta RIA Novosti.

Publikācijā sniegti citāti no Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzrunas par to, ka padomju tauta "pašā grūtākajā Lielā Tēvijas kara laikā bija viena pati smagā, varonīgā un upuriem pilnā ceļā pretī Uzvarai".

Vietnes lasītāji dažādi novērtēja PSRS, ASV un Lielbritānijas ieguldījumu hitleriskās Vācijas sagrāvē: daži atzīmēja, ka sabiedrotie snieguši padomju spēkiem nopietnu palīdzību, citiem šķiet, ka Padomju Savienības loma tomēr bija izšķirošā.

"No 1941. gada augusta līdz 1945. gada maijam angļi palīdzēja Krievijai ar pārtiku, degvielu, ieročiem, tankiem un lidmašīnām. Daudzi briti gāja bojā. Bez mums jūs runātu vāciski. Paturiet to prātā," ir pārliecināts Hunkydory999.

"Uzvara bija kopīga. Tomēr velti PSRS atļāva sakaut Vāciju," uzskata Steel River.

"Mums, britiem, pastāvīgi apgalvo, ka tie esam mēs, kas uzvarēja Otrajā pasaules karā – viena pati. Bet amerikāņi, kanādieši, austrālieši un daudzi citi vispār netiek pieminēti. Krievijas milzīgais ieguldījums nav novērtēts pēc nopelniem. Ja viņi paši par to nestāstīs, neviens viņu vietā to nedarīs. Lieta tāda, ka bez tāda sabiedrotā kā Krievija mēs nebūtu varējuši uzvarēt vāciešus," ir pārliecināts say-what-you-see.

"Atklāti sakot, krievi joprojām nav atzīti pēc nopelniem, it īpaši no Holivudas puses. Bet viņi taču likvidēja 85% vācu karavīru Otrās pasaules kara laikā," atgādināja jezza.

"Putins teica, ka dažas svarīgākās kaujas krievi izcīnījuši vieni paši, un tā ir patiesība. Patiesi ir arī tas, ka krievi zaudēja 20 reizes vairāk cilvēku nekā jebkurš cits sabiedrotais. Es nešaubos, ka bez Krievijas ieguldījuma kara iznākums būtu citāds. Brīvā pasaule ir parādā Krievijai par tās upuriem, un tās izšķirošais ieguldījums uzvarā ir jāatzīst.

Mūsdienu jaunatne ir izaugusi ar filmām par britu un amerikāņu varonību, un tā patiešām ir. Tomēr lielākās kaujas Austrumu frontē izcīnīja krievi, turklāt nereti – bez sabiedroto atbalsta. Galu galā viņi zaudēja desmit miljonus karavīru un vēl 15 miljonus civilo. Rietumiem viņi jāgodā," komentēja Pitrick.

"Patiesību sakot, pēdējos 75 gadus ASV rūpīgi izsvītro Krieviju no uzvaras karā," ir pārliecināts komentētājs ar lietotājvārdu Doge To The Moon.

"Es pateicos krievu tautai par tās lomu Otrajā pasaules karā. Uzskatu, ka bez viņiem mēs nebūtu tikuši galā," uzsvēra Civilian14.

44
Pēc temata
Ko par Otro pasaules karu raksta dažādu valstu mācību grāmatās
Minhenes sazvērestība: kāpēc Eiropa "aizmirst" savas vēstures kaunpilnās lappuses
Kāpēc ASV pūlas atdzīvināt komunisma draudu spoku?
Patiesību izkropļot neizdosies: Putins par Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanu
Laulību ceremonija, foto no arhīva

Eurostat: Latvijā bieži precas, bieži šķiras

0
(atjaunots 15:08 17.05.2021)
Laulības šķiršanas gadījumu līmenis ir augstākais Eiropas Savienībā, taču arī laulībā Latvijā stājas biežāk.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Laulību skaits Eiropas Savienībā sarūk, šķiršanos gadījumu skaits pieaug, vēsta Eurostat.

1964. gadā Eiropas Savienībā tika noslēgtas 8 laulības uz tūkstoš cilvēkiem. 2019. gadā – vairs tikai 4,3. šķiršanos skaits šajā lakā ir dubultojas – no 0,8 gadījumiem uz tūkstoš cilvēkiem 1964. gadā līdz 1,8 gadījumiem 2019. gadā.

2019. gadā augstākais laulību skaita līmenis ES bija Kiprā (8,9 laulības uz tūkstoš cilvēkiem), Lietuvā (7), Latvijā un Ungārijā (6,7). Vismazākais laulību skaits bija Itālijā (3,1), Portugālē un Slovēnijā (3,2).

Mazākais šķiršanās gadījumu skaits ES 2019. gadā reģistrēts Maltā un Īrijā (0,7 uz tūkstoš cilvēkiem), Slovēnijā (1,2) un Itālijā (1,4). Augstākais šķiršanās gadījumu līmenis – Latvijā, Lietuvā un Luksemburgā (3,1).

2016. gadā Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pastāstīja, kā veidojusies 2001. gadā laulības noslēgušo pāru tālākā dzīve. 15 gadus vēlāk precēti joprojām ir 60% pētīto pāru, gandrīz 33% jau šķīrušies, 7% laulību beigušās viena dzīvesbiedra nāves dēļ. Visbiežāk šķiršanās tiek reģistrētas 4-7 gadus pēc kopdzīves sākuma; šķiršanos noformējuši 2-4% pāru katru gadu.

Saskaņā ar Eurostat datiem, 2016. gadā 40,9% bērnu Latvijā dzimuši ārlaulībā. Šis rādītājs ir nedaudz zemāks nekā vidēji ES, kur ārpus laulības dzimst 43% bērnu, turklāt Igaunijā šie dati sasniedz 56%, Francijā – 60%.

Saskaņā ar CSP datiem, izplatītākais ģimenes veids Latvijā ir viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem (23,6%), liels ir arī bezbērnu pāru skaits (22,3%). Kopā dzīvojoši dzīvesbiedri, kas audzina bērnus ir nepārprotamā mazākumā (16,2%).

0
Tagi:
Latvija, Lietuva, statistika, Eurostat
Pēc temata
Latvija un Lietuva kļuva par Eiropas Savienības antilīderēm pēc šķirto laulību skaita
Amsterdama piedāvā viesiem neparastu ekskursiju: laulāto-gidu uz vienu dienu
LGBT Lāčplēsis: bērni pie Saeimas prasīja atļaut viendzimuma laulības