ASV prezidenta kandidāts Džo Baidens ar dzīvesbiedri

Politologs: Baltijai izdevīgs Baidens viņš uzskata Krieviju par ļaunumu

60
(atjaunots 01:10 05.11.2020)
Baltijas valstīm tiks vairāk uzmanības un priekšrocību, ja Baidens ieņemtu prezidenta posteni ASV, turklāt Krievijai naidīgie izteikumi gūs jaunu atbalstu no ārzemēm.

RĪGA, 5. novembris – Sputnik. Lietuvas Banka paziņoja, ka Džo Baidena uzvara ASV prezidenta vēlēšanās nāks par labu Baltijas valstij. "Ja Baidens uzvarēs vēlēšanās, ASV ārpolitikai būtu jākļūst konsekventākai un prognozējamākai," Lietuvas Bankas pārstāvja Lina Micka teikto citēja Sputnik Lietuva.

Lina Micka vārdos ir zināma loģika, jo Baidena uzvara prezidenta vēlēšanās ir izdevīga gan Baltijas valstīm, gan visai Eiropai, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Mūsdienu calsts attīstības institūta direktors Dmitrijs Soloņņikovs.

"Mēs redzējām, ka savas prezidentūras laikā Tramps apšaubīja veselu virkni transatlantisko sakaru, ASV un ES ciešās saiknes, kas pastāvēja agrāk, tika zināmā mērā pārvērtētas. Visticamākais, Baidens atjaunos atlantiskās politikas pamatus, kas pastāvēja Obamas un viņa priekšgājēju laikā," uzskata politologs.

Politologs atzīmēja, ka, atšķirībā no Baidena, Tramps par savu galveno pretinieku uzskata Ķīnu, nevis Krieviju.

"Šajā ziņā Baltijai izdevīgi, ja uzvarētu Baidens ar viņa viennozīmīgo viedokli par to, ka viss pasaules ļaunums slēpjas Krievijā. Baidena prezidentūras laikā Baltijas valstis saņems vairāk uzmanības un priekšrocību, viņu Krievijai naidīgie izteikumi gūs jaunu atbalstu no ārvalstīm," konstatēja Soloņņikovs.

Otrdien ASV notika vispārējās vēlēšanas. Vēlētāji atdeva savas balsis par prezidentu un viceprezidentu, visi 435 Pārstāvju palātas locekļi, aptuveni trešā daļa Senāta (35 senatori), 11 štatu un divu teritoriju gubernatori, kā arī vietējās likumdošanas sapulces vairākos štatos. Balsošana oficiāli noslēdzās pulksten 01:00 (8:00 pēc Latvijas laika), kad durvis slēdza vēlēšanu iecirkņi Aļaskā.

60
Tagi:
Džo Baidens, prezidenta vēlēšanas, ASV, Baltija
Pēc temata
Eksperts: abi prezidenta kandidāti ASV var saņemt gandrīz vienlīdzīgu elektoru skaitu
Demokrāti un republikāņi gūst neizšķirtu rezultātu Senāta vēlēšanās
Donalds Tramps ziņo par milzīgu krāpšanos vēlēšanās
Sergejs Lavrovs

Lavrovs: ES ir kāds ieradums, kas mudina Krieviju atteikties no kontaktiem

44
(atjaunots 10:44 27.11.2020)
Krievija domā nevis par to, kā strādāt ar Eiropas Savienību, bet gan cenšas izprast, vai ir vērts vispār ar to sadarboties, konstatēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

RĪGA, 27. novembris – Sputnik. Eiropas Savienība vēl joprojām nav atteikusies no ieraduma runāt no spēka pozīcija, un, kamēr tā notiek, Maskava domā nevis par to, kā strādāt ar Briseli, bet gan vērtē, vai tādi kontakti principā ir mērķtiecīgi, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs darba vizītes laikā Baltkrievijā.

Lavrovs ieradās Minskā 25. novembrī, ka piedalītos Krievijas un Baltkrievijas Ārlietu ministriju kolēģiju kopējā sēdē, vēstīja Sputnik Baltkrievija. Iepriekš diplomātam aizritēja pārrunas ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko un ārlietu ministru Vadimiru Makeju.

"Mēs no savas puses vairs nedomājam par to, kā strādāt – kā parasti vai kā citādi, bet gan principā gribam izprast, vai ir vērts vispār sadarboties ar Briseles struktūrām, kamēr tās strādā pašreizējā stilā," paziņoja Lavrovs.

Pēc viņa vārdiem, Krievijas un ES attiecības patlaban veidojas ar grūtībām, ņemot vērā vairāku, visas ES atbalstītu valstu nepartnerisko, bieži vien – nedraudzīgo izturēšanos.

"Daudzas Eiropas Savienības valstis nespēj atteikties no augstprātīgā ieraduma runāt ar citiem no spēka pozīcijas. Šis ieradums ierobežo iespējas atjaunot līdztiesīgu, savstarpējas cieņas pilnu dialogu," paskaidroja Krievijas ārlietu ministrs.

Spēle bez noteikumiem

Lavrovs norādīja, ka rietumvalstis vērš spiedienu pret Krieviju un Baltkrieviju un rīkojas stilā "spēle bez noteikumiem".

"...Tiek vērsts spiediens ar mērķi mainīt mūsu līniju, ierobežot mūsu valstu attīstību. Rietumvalstu medijos un no oficiālu amatpersonu puses skan teju vai ultimāti. Faktu, kas liecina par iejaukšanos iekšējās lietās, ir papilnam... Bez pierādījumiem tiek ieviestas vienpusējas sankcijas. Iesaldēts gadiem ilgi veidoto mijiedarbības formātu darbs," konstatēja ministrs.

Lavrovs norādīja uz lielu skaitu faktu, kas norāda uz rupju iejaukšanos Baltkrievijas iekšējās lietās gan no ASV, gan tām sekojošo Eiropas valstu puses.

"Joprojām tiek izmantotas tā saucamo krāsaino revolūciju netīrās metodes, ieskaitot manipulācijas ar sabiedrisko domu, atbalstu atklāti pretvalstiskiem spēkiem, to radikalizācijas veicināšanu," norādīja Lavrovs.

Viņš uzsvēra, ka Baltkrievija spēj pati atrisināt situāciju bez nelūgtiem padomiem.

"No savas puses, mēs ņemam vērā, ka baltkrievu tauta ir gudra, vienmēr darbojas nosvērti un spēj tikt galā ar savām problēmām bez jebkādiem ieteikumiem no ārienes, bez uzspiestiem ierosinājmiem par nelūgtu starpniecību," paziņoja Krievijas ārlietu ministrs.

Nepārprotami ir centieni kaitēt situācijas normalizācijai Baltkrievijā, piezīmēja Lavrovs. "Tam ir daudz piemēru – gan pūles radikalizēt tā saucamos protestu dalībniekus, sabotāžas un valsts nodevības aicinājumi, kas cita starpā skan no ārzemēm," piebilda diplomāts.

Opozīcijas akcijas Baltkrievijā sākās pēc prezidenta vēlēšanām augustā. CVK dati liecina, ka tajās uzvarējis Aleksandrs Lukašenko. Opozīcija nepiekrita balsojuma rezultātiem, aicināja organizēt atkārtotas vēlēšanas un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai". Baltkrievijas Ģenerālprokuratūra saskatīja šajos soļos draudus valstiskumam un ierosināja krimināllietu saskaņā ar pantu par varas sagrābšanas aicinājumiem. Virkne opozīcijas aktīvistu valsti pametuši, vairāki ir aizturēti.

Varasiestādes vērtē, ka protesti Baltkrievijā iegūst radikālu raksturu. Lavrovs atzīmēja, ka baltkrievu opozīcija tiek aktīvi finansēta un mudināta turpināt tamlīdzīgu bezkompromisa līniju.

44
Tagi:
Sergejs Lavrovs, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Eiropas Savienība iekļāva Lukašenko sankciju sarakstā
Rietumi atraduši baļķi Baltkrievijā, taču neredz skabargu Amerikā
"Mēs redzējām instrukcijas": KF ārlietu ministrs stāsta, kas musina opozīciju Baltkrievijā
Eksperts: baltkrieviem šķita, ka Latvijā ir labi, – tagad strebj putru ar lielu karoti
Лидер партии Согласие Янис Урбанович

Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei

59
(atjaunots 18:03 26.11.2020)
Partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs norādīja, ka Saeimas vicespīkeres Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteikumi par krievvalodīgajiem ir provokatīvi.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Jānis Urbanovičs vēlreiz uzsvēris, ka nevajag pūlēties visus Latvijā pataisīt par latviešiem, ir jāciena visu mazākumtautību pārstāvji, jāatstāj aizvainojumi pagātnē un jāiet uz priekšu.

19. novembrī Saeimas deputāte no Jaunās konservatīvās partijas Dagmāra Beitnere-Le Galla diskusijā par Sabiedrisko mediju likumu paziņoja, ka "Latvijā nav neviena intelektuāla krievu valodā runājoša personība, kas varētu iedzīvināt pārrunas, dziļākas debates par to, kam īstenībā pieder šie cilvēki, kuriem mājas un dzimtā valoda ir krievu valoda".

Jānis Urbanovičs atzīmēja, ka šie vārdi izskanēja Saeimas tribīnē burtiski nākamajā dienā pēc tam, kad nosvinējām savas valsts dzimšanas dienu, vēlot saules mūžu Latvijai".

"Saeimā tobrīd tika apspriests jautājums par mazākumtautību valodu vietu sabiedriskajos medijos. Bet debates tūlīt fokusējās uz "krieviem".

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek pārkāpta tā robeža, kad varētu uzskatīt, ka neveselīgas starpnacionālās attiecības ir tikai tādas sadzīvisku, "tramvaju un tirgus plača" ķīviņu izpausmes.  Par veselīgu attieksmi es nevaru nodēvēt situāciju, kad provokatīvā veidā no augstās Saeimas tribīnes tiek aizskarta kādai tautībai piederīgo pašcieņa, - Urbanovičs rakstīja savā lapā Facebook. – Pretstatīt Latvijas dažādas kopienas  - tas ir ļoti slidens ceļš. Kad prezidents sadala tautu patriotos un ne patriotos pēc tā, kurā datumā viņi atzīmē kara beigas, kad premjers sapņo, kā latvieši asimilēs krievu bērnus, kad kāds ministrs pauž neuzticēšanos karavīriem viņu politisko izvēļu dēļ - vai tas viss stiprina mūsu valsti? 

Trīsdesmit gados pēc neatkarības atjaunošanas latviešu valodas statuss ir nostiprināts gan Satversmē, gan pilsoņu apziņā. Taču pieņemt to par vienīgo valsts valodu nenozīmē noliegt savu tēva un mātes valodu. Mums nevajag censties visus pārtaisīt par latviešiem, un par mankurtiem - vēl jo vairāk ne!  Mums viņus visus - krievus un baltkrievus, ukraiņus, ebrejus, lietuviešus un visus, visus - vajag par draugiem. Jo viņi ir mūsējie.

Kad pirms dažiem gadiem viena latviešu valodā runājoša "intelektuāla personība" atļāvās krievus nodēvēt par "utīm", ko nevar izdabūt no Latvijas kažoka, ļoti cienījamā veidā uz šo izlēcienu atbildēja teātra kritiķe Silvija Radzobe. Bezgalīga pagātnes pāridarījumu atriebšana var atnest arī nākotnes nāvi, viņa rakstīja.

Ir nepieļaujami, ja vienā dienā politiķi liekulīgi vēl saules mūžu Latvijai, bet nākamajā dienā cenšas nogalināt tās nākotni."

59
Tagi:
Jānis Urbanovičs, Saskaņa, krievvalodīgie, latvieši
Pēc temata
Vai patiešām par "okupantiem" nodēvēti pareizie?
Varai ir izdevīgas krievu un latviešu nesaskaņas: Urbanovičs par Levita maldiem
Krievi brauc prom, Latvijā runās latviski: Lindermans par nacionālistiem un diskrimināciju
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"

Ziema ir tuvu: Rīgā uzsniga pirmais sniegs

0
(atjaunots 13:36 01.12.2020)
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
Burtiski pirms kalendārās ziemas sākuma Latvijas galvaspilsētā uzsniga pirmais sniegs.

Pirmais sniegs izkrita Rīgā gandrīz dabas paredzētajā laikā – dienu pirms kalendārās ziemas sākuma. Saskaņā ar sinoptiķu prognozēm, šosezon aukstu un sniegainu dienu Latvijā nebūs daudz – nokrišņi šoziem gaidāmi pārsvarā pelēcīga lietus veidā. Līdz ar to šis brīdis ir vērtīgāks, kad baltais sniegs delikāti apsedza Rīgas mājas un akurāti apbēra galvaspilsētas ielas. Pirmais sniegs Rīgā – Sputnik fotoreportāžā.

0
  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Ziemassvētku noskaņojumam Latvijas galvaspilsētai acīmredzami trūkst kārtīga sniega

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmajam sniegam neizdevās aizkavēties Rīgas ielās uz ilgāku laiku

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Brīnumaina aina parādījās uz Doma baznīcas jumta

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Tos, kas neslinko pagrozīt galvu, sagaida interesanti skati gan virs galvas…

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    …gan zem kājām.

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Doma laukumā, Rīgā

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pārdevēja Rīgas veikala skatlogā ar Ziemassvētku rotājumiem

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Vecrīga saposusies, pievienojot balto krāsu acīm pierastajai ainavai

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Rīgas putni atstāja savas pēdas pirmajā sniegā

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Vecrīgā.

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Jauns elements pie Latvijas Nacionālās operas ēkas

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: Vaļņu iela, skats uz Pulvertorni

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: pilsētas kaija

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: laukums pie Latvijas Nacionālās operas

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Rīdziniece un viņas suns priecājas par ilgi gaidīto sniegu pilsētā

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: skats uz Rīgas Kristus piedzimšanas katedrāli

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: skats uz Latvijas Universitāti un Rīgas kanālu

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: Vaļņu un Teātra ielu stūris

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Jauniete kādā Rīgas ielā šosezon pirmā sniega laikā

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: Brīvības piemineklis

Tagi:
sniegs, Rīga, fotolente