ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva

Donalds Tramps ziņo par milzīgu krāpšanos vēlēšanās

123
(atjaunots 12:48 04.11.2020)
ASV prezidents Donalds Tramps informēja, ka valstī vērojama milzīga krāpšanās vēlēšanās un viņš ar to gatavs cīnīties.

RĪGA, 4. novembris – Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps informēja, ka valstī vērojama milzīga krāpšanās vēlēšanās un viņš ar to gatavs cīnīties, vēsta RIA Novosti.

"Tā ir milzīga krāpšanās mūsu valstī. Mēs vēlamies, lai likums tiktu izmantots pienācīgi. Tāpēc mēs vērsīsimies ASV Augstākajā tiesā. Mēs vēlamies, lai beigtos visa balsošana. Mēs negribam, lai demokrāti pulksten 4 no rīta atrastu jaunus biļetenus un iekļautu tos sarakstā," paziņoja prezidents uzrunā no Baltā nama.

Otrdien ASV notika vispārējās vēlēšanas. Vēlētāji atdeva savas balsis par prezidentu un viceprezidentu, visi 435 Pārstāvju palātas locekļi, aptuveni trešā daļa Senāta (35 senatori), 11 štatu un divu teritoriju gubernatori, kā arī vietējās likumdošanas sapulces vairākos štatos.

ASV prezidenta vēlēšanas ir divu pakāpju process. Pirmajā posmā vēlētāji katrā štatā balso par prezidenta kandidātiem. Uzvarējušais kandidāts saņem visus elektorus no konkrētā štata. Elektoru skaits līdzinās Kongresa apgabalu skaitam štatā. Kopā ir 538 elektori atbilstoši Kongresa locekļu skaitam.

Elektoru sistēma novērš vēlēšanu otro kārtu – uzvarai atliek tikai savākt kvalificētu, nevis absolūtu balsu skaitu. Šī sistēma stiprina arī divpartiju sistēmu – dažkārt pat miljoniem balsu, kas atdotas par trešo partiju, nedod nevienu elektoru.

Pēc tautas balsojuma rezultātu apkopošanas elektoriem ir jāsapulcējas savos štatos 14. decembrī un jānobalso par kandidātiem tā, kā viņiem likuši vēlētāji. Jaunievēlētais Kongress sapulcēsies 2021. gada 6. janvārī. Tas apstiprinās elektoru balsojuma rezultātus. Pie tam Kongress var noraidīt kādu elektoru balsis. Kongress jau trīs reizes ir izšķīris apstrīdamu vēlēšanu rezultātus.

Tāpat iespējams, ka vēlēšanu rezultātus lems Augstākā tiesa. Ja tiks konstatēti pārkāpumi, grūtības balstu skaitīšanā vai vienkārši neliela starpība starp kandidātiem kādā štatā, neizbēgamas ir tiesvedības, kas tāpat nonāks Augstākajā tiesā.

Sistēmā paredzēti 538 elektori, tātad pastāv neliela neizšķirta rezultāta iespēja elektoru kolēģijā – 269 balsis pret 269. Šajā gadījumā prezidents jāievēl Pārstāvju palāta pēc principa "viens štats – viena balss", bet Senātam jāievēl viceprezidents, kas tajā pildīs priekšsēdētāja pienākumus.

Sakarā ar koronavīrusa pandēmiju, gandrīz visos štatos paredzēta iespēja nobalsot pa pastu un paplašināja pirmstermiņa balsošanu klātienē. Pie tam vairākos štatos balsis tiks saņemtas pa pastu arī pēc vēlēšanu dienas, tātad to aprēķins ievilksies. Jau tagad ir zināms, ka vēlēšanu rezultātu apkopošana vairākos svarīgos štatos, piemēram, Ziemeļkarolīnā un Pensilvānijā varētu aizņemt vairākas dienas.

123
Tagi:
krāpniecība, Donalds Tramps, prezidenta vēlēšanas, ASV
Pēc temata
Fox News: Tramps izcīna uzvaru ļoti nozīmīgajā Aijovā
Kāds ASV prezidents ir izdevīgs Krievijai?
Demokrāti un republikāņi gūst neizšķirtu rezultātu Senāta vēlēšanās
Medijs: aptuveni 150 cilvēku gatavo varas nodošanu Baidenam viņa uzvaras gadījumā
Svetlana Tihanovska

Tihanovska oficiāli apliecinājusi, ka ir gatava vadīt Baltkrieviju

13
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska savā YouTube kanālā informējusi visus, ko tas interesē, – viņa ir gatava kļūt par valsts vadītāju.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. "Es zinu, ka neesmu viena," teica bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska, kura patlaban uzturas Lietuvā. Savā YouTube kanālā viņa paziņoja, ka ir gatava ieņemt prezidenta posteni.

Atgādināsim, ka 9. augustā Baltkrievijā aizritēja prezidenta vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija oficiāli informēja, ka uzvaru tajās ar lielu pārvaru, saņemot 80,1% balsu, izcīnījis pašreizējais prezidents Aleksandrs Lukašenko. 

Valstī sākās protesti. Svetlana Tihanovska, ko atbalstīja 10,1% vēlētāju, pēkšņi kļuva par pašpasludināto opozīcijas līderi un pameta valsti.

Minska jau vairākkārt norādījusi, ka Baltkrievijas opozīcijas akcijas tiek koordinētas no Lietuvas un Polijas. Maskava konstatēja, ka Lietuva atmetusi pie malas jebkādu pieklājību, iejaucoties Baltkrievijas lietās, un aicināja Viļņu nepalielināt spriedzi.

Tagad Tihanovskas kanālā YouTube publicēts video ieraksts, kurā viņa pauž gatavību ieņemt valsts vadītāja vietu pārejas periodā.

 

"Daudzi vaicā, vai esmu gatava kļūt par tautas līderi šajā brīdī. Jā, es oficiāli paziņoju, ka esmu gatava stāties valsts priekšgalā pārejas periodā. Uzņemos šo atbildību, jo zinu, ka neesmu viena," teica Tihanovska un atzīmēja, ka opozīcijas koordinācijas padome jau izstrādājusi jaunu vēlēšanu projektu un konstitucionālo reformu, kas, pēc viņas vārdiem, notikšot "pēc Lukašenko aiziešanas".

Pats Lukašenko jau vairākkārt norādījis, kad pametīs prezidenta posteni. Viņš paziņoja, ka var atkāpties pēc konstitucionālās reformas vai pēc tam, kad tauta paudīs konsolidētu vēlmi. Baltkrievijas prezidents uzsvēra, ka atkāpsies no amata "kad vajadzēs", taču ne "pēkšņi".

Pie tam viņš informēja, ka Baltkrievijā nebūs nekāda varas tranzīta – būs tā, kā nobalsos, nolems tauta.

13
Tagi:
Svetlana Tihanovska, prezidenta vēlēšanas, Baltkrievija
Pēc temata
Tikšanās Viļņā: ko Makrons noklusēja pārrunās ar Tihanovsku
Ekonomists paskaidroja, kādu interesi Lietuva slēpj aiz rūpēm par baltkrievu tautu
Eksperts: Baltija vēlas pārvērst Baltkrieviju par savu provinci
Politologs pastāstīja, kas jāgaida pēc Baltkrievijas opozīcijas izgāšanās
Džo Baidens

Baidens sola daudzpusīgu pieeju attiecībās ar Krieviju

13
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Iepriekš Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs informēja, ka Maskava var paplašināt sadarbību ar jauno administrāciju Vašingtonā vairākos jautājumos.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens informējis par "daudzpusīgas pieejas" plāniem attiecībā pret Krieviju, Irānu, Ķīnu un citām valstīm, vēsta RIA Novosti.

"Mums jābūt lielas grupas daļai, lai strādātu ne tikai ar Irānu, bet arī ar Krieviju, Ķīnu un citiem," politiķis apgalvoja intervijā CNN.

Vienlaikus Baidens paziņoja, ka pirms stāšanās prezidenta postenī nevar formulēt ASV politiku. "Tomēr es gribu atjaunot ciešas sabiedroto attiecības gan Eiropā, gan Indijas un Klusā okeāna reģionos," viņš piebilda.

Pie tam politiķis atzina, ka viņam sagaidāmas "sarežģītas pārrunas" ar Eiropas Savienību un piebilda, ka viņš šajā jautājumā nelolo nekādas ilūzijas.

Iepriekš Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs informēja, ka Maskava var paplašināt sadarbību ar jauno administrāciju Vašingtonā vismaz piecās jomās: jautājumos par stratēģisko stabilitāti, kodolieroču neizplatīšanu, sadarbību kosmosā, cīņu ar terorismu un pandēmiju. Vienlaikus diplomāts pauda šaubas  par to, vai Maskavai izdosies vienoties ar Vašingtonu bruņojuma kontroles jomā.

Runājot par vēlēšanu rezultātiem Savienotajās Valstīs, vēstnieks konstatēja, ka Krievija atzīs jebkādu valsts iedzīvotāju izvēli, tomēr gaida rezultātu oficiālu izsludināšanu, pirms reaģēt diplomātiskā protokola ietvaros.

ASV prezidenta vēlēšanas notika 3. novembrī. Provizoriskie dati liecina, ka demokrātu kandidāts Džo Baidens saņēmis līdz 306 elektoru balsis (nepieciešamas – 270). Pašreizējais valsts prezidents Donalds Tramps neatzīst sakāvi un apstrīd to tiesās.

13
Tagi:
Džo Baidens, Krievija, ASV
Pēc temata
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa
"Būs sekas". Ko Baidena komanda gatavo Krievijai
Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
Dmitrijs Kiseļovs

"Nekrītiet kaunā!" Kiseļovs aicina Latviju pārtraukt savu pilsoņu vajāšanu

0
(atjaunots 08:42 05.12.2020)
Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs uzskata: Latvijas soļi pret krievvalodīgajiem žurnālistiem atgādina "sīku dūrienu Krievijai", - jāsaprot, ka inidividuālas sankcijas un ierobežojumi pret organizācijām nav analogs.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Latvijas valsts drošības dienests 3. decembrī organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu, kuri cita starpā publicē materiālus portālos Baltnews un Sputnik Latvija. VDD darbinieki aizturēja, nopratināja un atlaida pret parakstu par neizbraukšanu un ziņu neizpaušanu sešus autorus. Viņu vidū ir portāla Baltnews.lv bijušais galvenais redaktors Andrejs Jakovļevs, publicists Vladimirs Lindermans, žurnālisti Andrejs Solopenko  un Alla Berezovska.

Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu. Runa ir par individuālajām sankcijām, kas vērstas pret ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu 2014. gadā.

Latvijā nez kāpēc nolemts, ka šīs sankcijas attiecas ne tikai personīgi uz Kiseļovu, bet arī uz viņa vadīto mediju grupu, ar ko saistīti portāli Baltnews un Sputnik (to pašu "triku" pastrādāja igauņu varasiestādes ar portālu Sputnik Igaunija). Taču patiesībā tāda situācijas interpretācija ir kļūdaina pašos pamatos.

"Lieciet mierā cilvēkus Rīgā"

Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs, komentējot situāciju intervijā RIA Novosti, uzsvēra, ka pret konkrētu personu vērstas sankcijas un ierobežojumi pret Krievijas organizācijām un kompānijām – nepavisam nav viens un tas pats.

Viņš apstiprināja, ka ES sankcijas attiecas uz viņu personiski, kā pret privātpersonu. Taču pret "Rossija segodņa", kuras paspārnē strādā arī ziņu aģentūra Sputnik, sankcijas nav vērstas.

"Varētu domāt, elementāri. Latvija, tā sakot, grib būt svētāka par pāvestu un individuālās sankcijas interpretē kā sankcijas pret organizāciju. Te meklējams kaut kāds ļauns nodoms," atzīmēja Kiseļovs.

Viņš aicināja Latvijas varasiestādes nevajāt savus pilsoņus, kuri neko sliktu nav darījuši. Iznāk, ka žurnālistus un sabiedriskos darbiniekus soda vienkārši par to, ka viņi īsteno savas pašizpausmes tiesības.

Kiseļovs uzskata, ka tamlīdzīgus soļus var uzskatīt par sīku dūrienu Krievijai, taču no pašas Krievijas puses "tas viss izskatās mazliet mežonīgi".

"Kāpēc pie tam aizturēt Latvijas pilsoņus un draudēt viņiem ar kriminālvajāšanu? Viņi neko sliktu nav darījuši. Tie ir brīvi žurnālisti, autori, stringeri, sabiedriskie darbinieki, kuri, nebūdami aģentūras Sputnik štatā, vienkārši rakstījuši tai materiālus vai sūtījuši fotogrāfijas, īstenojot savas pašizpausmes tiesības. Kas tur slikts? Par ko vajāt cilvēkus? Mums Krievijā tas viss šķiet mežonīgi. Nekas tamlīdzīgs pie mums netiek izmantots. Visi raksta, kur grib un ko grib. Nevienam ne prātā neienāks cilvēkus par to vajāt. Lieciet mierā cilvēkus Rīgā un nekrītiet kaunā! Tas viss izskatās muļķīgi," uzsvēra Kiseļovs.
0
Tagi:
Dmitrijs Kiseļovs, sankcijas, žurnālists, Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā
"Visus neiesēdināsiet": LKS organizēja piketu pret žurnālistu aizturēšanu
Astoņas stundas: aizturētie Baltnews žurnālisti pastāstīja par nopratināšanām