Latvijas prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri, foto no arhīva

Prezidentam - 7 tūkstošus eiro: jaunā reforma cels ierēdņu algas

75
(atjaunots 12:17 27.10.2020)
Valsts kanceleja vēlas, lai ierēdņu atalgojums vairāk atbilstu darba apmaksai privātajā sektorā, bet prēmiju un piemaksu daļa divkārt saruktu. Algu palielināšanai valsts pārvaldē būs vajadzīgi papildu līdzekļi no budžeta, uzsver Valsts kontrole.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Valstī top liela valsts pārvaldē strādājošo atlīdzības sistēmas reforma, kas paredz palielināt algas virknei valsts augstāko amatpersonu, piemēram, Valsts prezidentam un premjeram. Valsts kontrole ir neapmierināta ar reformas norisi, vēsta TV3.

Jautājums par atalgojumiem valsts pārvaldē un ierēdniecībā ir krietni pasens, taču nekādas izmaiņas nav sekojušas. Rezultātā izveidojusies neviendabīga sistēma. Piemēram, ir turīgākas un mazāk turīgas ministrijas, un lai gan visiem valsts sekretāriem fiksētā alga ir aptuveni 2400 eiro uz papīra, katra iestāde atbilstoši savai rocībai šo summu ceļ uz augšu ar dažādām piemaksām un prēmijām. Faktiski tās ir automātiskas, nevis par tiešām labi padarītu darbu. Sistēmu jau gadiem ilgi kritizē Valsts kontrole.

"Mēs šobrīd gribam šo sistēmu, kas 10 gadu nav grozīta un šobrīd jau plīst pa visām šuvēm, pārskatīt.

Gribam noteikt konkurētspējīgas pamatalgas, pamatīgi revidējot šīs piemaksas, mazinot šo piemaksu apjomu no 60%, kas ir šobrīd, līdz maksimums 30%, bet ļoti sasaistīt ar katra individuālā cilvēka sniegumu," norāda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

"Tas, ka mums mainās vadītāji, nozīmē, ka mums ir ļoti grūti noturēt vēsturisko atmiņu, mums ir grūti noturēt konsekvencei attīstībai, mums ir grūti noturēt līderību valsts pārvaldē," saka Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītāja Katri Vintiša.

Būtiskākais reformā ir jauna, no 2022. gada darba tirgus situācijai līdz 80% pietuvināta amata grupu skala ar tām piemērojamo minimālo, vidējo jeb ieteicamo un maksimālo atalgojumu. Tas būs krietni lielāks nekā patlaban, bet iecerēts samazināt dažādās piemaksas.

Pirmā grupa ir augstākā līmeņa vadītāji – ministriju valsts sekretāri, lielu iestāžu priekšnieki. Atbilstoši iecerētajai formulai šogad augstākajā kategorijā ieteicamā fiksētā alga būtu divreiz lielāka nekā patlaban – 5100 eiro.

Pērn Valsts kanceleja norādīja, ka iecerētā reforma papildu naudu no valsts budžeta neprasīšot. Tā vien atraisīšot rokas iestādēm brīvāk rīkoties ar līdzekļiem un celt algas darbiniekiem un ietaupītā un optimizācijas rēķina.

Tagad izskatās citādi, jo likumprojekts pēc hierarhijas loģikas paredz celt atalgojumu vairumam valsts augstāko amatpersonu. Prezidentam, premjeram, Saeimas spīkeram, ministriem, tiesu priekšsēdētājam. Atbilstoši formulai un prognozei 2022. gadā prezidentam, premjeram un citiem mēneša atalgojums pārsniegtu 7000 eiro.

"Pirmkārt, mums ir jāparaugās uz to, kā mūsu augstākās šobrīd amatpersonas ir atalgotas. Ja tie ir lieli uzņēmumi ar lielu apgrozījumu, tad vadības algas ir 8000 līdz 12 000, varbūt pat vairāk. Mūsu augstāko amatpersonu algas nesasniedz pat pusi no tā," norādīja Vintiša.

Tāpat augstāko amatpersonu algas iepaliekot iepretim situācijai citās Eiropas Savienības valstīs.

Vienlaikus algas Saeimā un valdībā attieksies tikai uz laiku pēc nākamajām parlamenta vēlēšanām un secīgi Ministru kabineta izveides. Līdz tam jādzīvo pašreizējā sistēmā.

Valsts kontrole ar atalgojuma reforma virzību nav apmierināta: valsts pārvaldes reformas plāns paredz, ka vispirms tiek samazināts darbinieku skaits, iegūts finanšu resurss, tiek definēti skaidri sasniedzamie rezultāti un tad celtas algas. Tagad ar pēdējo jautājumu tiekot skriets pa priekšu, turklāt, visticamāk, tāpat būs nepieciešama papildu nauda no valsts budžeta.

"Šie papildu līdzekļu pieprasījumi būs. Tas, kas ir ļoti slikti – tas viss nav apzināts. Nevar virzīt kaut kādu likumprojektu, kas uzliks saistības valstij, nezinot, kāda ir kopējā papildus vajadzīgā summa," saka valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kancelejā norāda, ka nodarbināto skaits pēdējos gados ir samazinājies – pat par 7%, taču neprecizēja, kāds līdzekļu apmērs ietaupīts un vai tas jau nav pārdalīts citām lietam. Tāpat tiekot jau domāts arī par sasniedzamo darbības kritēriju noteikšanu iestādēm un amatpersonām.

Personāla atlases kompānijā "Amrop" stāsta, ka precīzus datus par algu atšķirībām publiskajā un privātajā sektorā ir grūti iegūt, taču tie varētu būt 25-30%. Augstākajā līmenī šķēre varētu būt lielāka, bet tas esot loģiski. Atbildība, darba sarežģītība un risks privātajā sektorā ir lielāks.

"Valsts uzņēmumi – viņi nerada, kā saka, nauda vai pievienotu vērtību. Tur ir svarīgi efektīvi apsaimniekot," saka "Amrop" vadošā partnere Rīgas birojā Aiga Ārste-Avotiņa.

Lai gan Valsts kancelejas vēlme atalgojuma sistēmu sakārtot ir apsveicama, bieži vien iemesls, kāpēc cilvēki nekandidē konkursos uz valsts pārvaldi, ir politiskais fons, nevis atalgojums.

"Viņi izvēlas nekandidēt tā dēļ, ka viņi uzskata, ka tas konkurss ir butaforija," saka Ārste-Avotiņa.

Valdības dienaskārtībā reforma bija jau šonedēļ, taču tika atlikta par nedēļu. Tomēr neoficiāla informācija liecina, ka domstarpību dēļ koalīcijā patlaban nolemts ar tās virzību piebremzēt.

75
Tagi:
alga, prezidents, ierēdņi, Latvija
Pēc temata
Juris Pūce: mums jānotur ierēdņu pirktspēja
Latvieši sūdzas par bosiem un ierēdņiem: Informatoru aizsardzības likums darbojas
Aug kā sēnes pēc lietus: ierēdņu algas Latvijā augušas par 6%
Krievijas Ārlietu ministrijas ēka, foto no arhīva

Simetriska atbilde: Krievija izraida 10 ASV diplomātus un sper citus soļus

18
(atjaunots 12:30 18.04.2021)
Krievijas Ārlietu ministrija informēja par pasākumiem atbildei Savienotajām Valstīm. Krievijas sankciju simetriskajā kompleksā – lēmums izraidīt no valsts desmit amerikāņu diplomātus un citi pasākumi.

RĪGA, 18. aprīlis – Sputnik. Desmit amerikāņu diplomātiem nāksies pamest Krieviju, preses konferencē informēja valsts ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

"Desmit diplomāti iekļauti sarakstā, ko mums iesniedza ar lūgumu nodrošināt viņu aizbraukšanu no ASV. Uz šo pasākumu mēs atbildēsim simetriski – piedāvāsim pamest mūsu valsti desmit ASV diplomātiem," Lavrova teikto citēja Sputnik Meedia, atsaucoties uz aģentūru TASS.

Baltais nams Vašingtonā
© Sputnik / Natalia Seliverstova

Bez tam, viņš piebilda, Krievija iekļāvusi sankciju sarakstā astoņus ierēdņus, kuri pārstāv Vašingtonas administrācijas vadošās struktūras. Turpmāk Krievijas Federācijā liegts ierasties ASV ģenerālprokuroram Merikam Garlandam, ASV iekšējās drošības ministram Alehandro Majorkasam, ASV prezidenta padomniekam iekšpolitikas jautājumos, bijušai pārstāvei ANO Sjūzenai Raisai, FIB direktoram Kristoferam Rejam, ASV Federālā cietumu biroja direktoram Maiklam Karvahalam, ASV Nacionālās izlūkošanas direktoram Evrilam Heinsam, ASV prezidenta bijušajam padomniekam nacionālās drošības jautājumos Džonam Boltonam un bijušajam CIP direktoram Robertam Vulsijam.

Biznesa sankcijas Krievija saglabās rezervei

Atbildot uz žurnālistu jautājumu par to, kā ASV jaunās sankcijas var ietekmēt valsts ekonomiku, diplomāts atzīmēja, ka Krievija jebkurā situācijā atradīs izeju un ASV sankcijas KF ekonomikai ir pa spēkam.

"Saprotamu iemeslu dēļ mums nav atbilstošu tāda mēroga instrumentu ASV ietekmei, taču mūsu speciālisti vērtē, ka šis mērogs mūsu ekonomikai ir pa spēkam. Domāju, tā arī būs. Mēs no jebkādas situācijas esam atraduši un atradīsim izeju," viņš teica.

Diplomāts uzsvēra, ka Krievija var apstiprināt sāpīgus pasākumus ASV biznesam, taču šo soli pietaupīs sliktākajam laikam.

"Mums arī ir iespējas pieņemt amerikāņu biznesam sāpīgus pasākumus. Mēs tos paturēsim rezervei," viņš teica.

Krievijas ĀM oficiālajā paziņojumā, kas publicēts resora vietnē, minēti arī citi pretpasākumi, kas tiks ieviesti tuvākajā laikā. Piemēram, vīzu izsniegšana īstermiņa komandējumiem Valsts departamenta līnijā tiks minimizēta – līdz 10 cilvēkiem gadā, atbilstoši ASV lēmumiem.

Ņemot vērā ASV diplomātiskās pārstāvniecības darbinieku pastāvīgos pārkāpumus – sistemātiski netiek ievēroti noteikumi braucieniem pa Krievijas Federācijas teritoriju, tiks pārtraukta divpusējā vienošanās, kas regulē diplomātu pārvietošanos ārpus viņu bāzes vietām.

Par vienu no sāpīgākajiem pretpasākumiem ASV, iespējams, kļūs amerikāņu fondu un nevalstisko organizāciju darbības aizliegums, kas iejaucas Krievijas iekšpolitikā. "Runa ir par Valsts departamenta un citu ASV valsts struktūru kontrolēto amerikāņu fondu un NVO darbības pārtraukšanu Krievijas Federācijā," teikts paziņojumā.

Tāpat Krievijas ĀM ieteica ASV vēstniekam Džonam Sallivanam doties uz Vašingtonu, lai "izanalizētu situāciju un veiktu konsultācijas".

Likumi nav domāti ASV

Iepriekš ASV prezidents Džozefs Baidens parakstīja rīkojumu par sankcijām pret Krieviju par "kiberuzbrukumiem un iejaukšanos ASV vēlēšanās". Ierobežojumi vērsti pret 32 Krievijas uzņēmumiem un fiziskām personām, kā arī 6 tehnoloģiskajām kompānijām.

Vienlaikus ASV ziņoja, ka no valsts tiek izraidīti 10 Krievijas diplomāti, kuri it kā esot specdienestu pārstāvji. Saskaņā ar Baltā nama vadītāja rīkojumu, diplomāti pasludināti par persona non grata, viņiem jāpamet valsts teritorija 30 dienu laikā.

Bez tam no 2021. gada 14. jūnija ASV finanšu iestādēm aizliegta Krievijas Centrālās bankas un Finanšu ministrijas, kā arī Nacionālās labklājības fonda vērtspapīru tieša iegāde.

ASV sankciju politiku Maskava uzskata par nelikumīgu un neproduktīvu.


18
Tagi:
Sergejs Lavrovs, Krievija, ASV, sankcijas
Pēc temata
Divas paketes un šitais. ASV sūta pret "Ziemeļu straumi 2" Amosu-iznīcinātāju
ASV ar sankciju palīdzību iznīcina savu globālo hegemoniju
Kremlis gatavs sliktākajam scenārijam attiecībās ar ASV
Jauna prognoze: Pasaules Banka pareģo Krievijas ekonomikas ātru atjaunošanu
Baltais nams Vašingtonā

ASV ieviesušas jaunas sankcijas pret Krieviju

27
(atjaunots 08:43 16.04.2021)
Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju – par "ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā" un citiem "grēkiem" .

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Baltā nama sniegto informāciju.

No 14. jūnija ASV finanšu iestādēm aizliegta Krievijas Centrālās bankas un Finanšu ministrijas, kā ar Nacionālās labklājības fonda vērtspapīru tieša iegāde. Sekundāro tirgu izmaiņas vēl nav skārušas.

Tāpat Vašingtona noteikusi ierobežojumus pret sešām Krievijas tehnoloģiskajām kompānijām, kuras, saskaņā ar paziņojumu, "sniedz atbalstu Krievijas specdienestu kiberprogrammai". Cita starpā "melnajā sarakstā" nonākusi militārā tehnopole "Ēra".

"Mēs turpināsim, izmantojot visus pieejamos pasākumus, saukt Krieviju pie atbildības par ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā, piemēram, par incidentu ar SolarWinds," atzīmēts dokumentā.

Tā autori apgalvo, ka Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests ir saistīts ar "liela mēroga kiberspiegošanas kampaņu", izmantojot SolarWind.

Sankciju sarakstu ar atzīmi "par iejaukšanos vēlēšanās" papildinājušas arī 32 Krievijas organizācijas un pilsoņi. Viņu vidū ir prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Aleksejs Gromovs (pret viņu sankcijas jau bija vērstas) un Jevgēņija Prigožina kompānijas.

Ierobežojumi skāruši arī trīs organizācijas un piecus pilsoņus "par Kerčas tilta būvniecību un situāciju ar Krimu". Runa ir par "Ļenpromtransprojekt", dzelzceļa būvdarbu pārvaldi Berkakita-Tommota-Jakutska un Simferopoles 1. izmeklēšanas izolatoru, kā arī kompānijas "Mostotrest" vadītāju Leonīdu Riženkinu, Krimas īpašumu un zemes attiecību ministri Larisu Kuļiņiu, Krimas iekšlietu ministru Pāvelu Karandu, Federālā drošības dienesta vietējās pārvaldes priekšnieku Leonīdu Mihalčuku, un Izmeklēšanas komitejas reģionālās pārvaldes vadītāju Vladimiru Terentjevu.

Vienlaikus ASV vadība lēmusi izraidīt desmit Krievijas diplomātiskās misijas Vašingtonā darbiniekus.

Krievijas Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs komentārā RIA Novosti paziņoja, ka, diplomātu izraidīšanas gadījumā Maskava atbildēs simetriski.

Visi šie pasākumi, norādīts preses relīzē, veikti, ņemot vērā ārkārtējo apdraudējumu Savienoto Valstu nacionālajai drošībai, ārpolitikai un ekonomikai.

Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka nav saistīta ar iejaukšanos vēlēšanās un kiberuzbrukumiem, tostarp – arī ne caur SolarWinds.

Otrdien Krievijas un ASV prezidenti Vladimirs Putins un Džo Baidens sarunājās pa tālruni. ASV līderis ierosināja tikšanos klātienē un pauda nodomu uzlabot abu valstu attiecības.

Trešdien ASV vēstnieku Krievijā Džonu Sallivanu izsauca pie Krievijas prezidenta palīga Jurija Ušakova. Viņu informēja: ja Vašingtona ieviesīs jaunas sankcijas, Maskavas reakcija būs stingra.

Deputāti un informācijas avoti ĀM pauda viedokli, ka Krievijas atbilde uz ierobežojumu jauno paketi būs skarba.

27
Tagi:
sankcijas, kiberuzbrukums, Krima, Krievija, ASV
Pēc temata
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību
Cietums Guantanamo.

Slepenais moku objekts. Vai tiks slēgts baismīgākais cietums ASV

0
(atjaunots 13:10 18.04.2021)
Darbu pārtraucis viens no Guantanamo cietuma slepenajiem blokiem – "Nometne Nr. 7". Ilgu laiku nevienam nebija ne jausmas par to, kas tur notika. Tiesībsargi bija šausmās, kad uzpeldēja informācija.

Starptautiskās organizācijas pieprasīja slēgt iestādi, kurā par terorismu aizdomās turamos spīdzina bez tiesas un izmeklēšanas. Džo Baidens sola likvidēt bēdīgi slaveno iestādi, tomēr tas nav viegls uzdevums. Par to, kādas šausmas valda Guantanamo, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Īpaši slepens

"Nometne Nr. 7", pazīstama arī kā "Platīna nometne" radās 2006. gadā. Tajā notiekošo turēja noslēpumā. 14 gadus vēlāk korpuss noplucis, un arestantus pārveda uz "Nometni Nr. 5", lai "uzlabotu ēku ekspluatācijas efektivitāti".

Speciālais cietums atrodas jūras kara bāzē Guantanamo līcī Kubā. ASV BS militārpersonas, kas to vada, nesniedz ziņas par jaunajās kamerās izvietoto ieslodzīto skaitu. Iepriekš izskanēja informācija, ka "Nometnē Nr. 7" turot 17 noziedzniekus, bet kopā iestādē "mīt" 40 cilvēki.

Тюрьма в Гуантанамо
AP / Ben Fox
Cietums Guantanamo.

Cietuma pastāvēšanas laikā – 19 gados – tajā pabijuši gandrīz 800 cilvēki, arī astoņi Krievijas pilsoņi, ko turēja aizdomās par sakariem ar "Al Kaida" un "Taliban" (Krievijā un vairākās citās valstīs – ar likumu aizliegtas teroristiskas organizācijas).

Pirms Guantanamo daudzi pabijuši "melnajās vietās" – CIP slepenajos cietumos. Ne vienmēr viņi zināja, par ko viņus apsūdz. Saprata vien, ka viņus tur aizdomās par sakariem ar teroristiem un grib izsist pēc iespējas vairāk vērtīgas informācijas.
Darba metodes par humānām nekādi nevar saukt – tas jau sen radījis starptautisko organizāciju bažas. "Terorisma draudi ir plaši visā EDSO teritorijā, arī vairākos konfliktu reģionos. Tomēr cilvēktiesību ievērošana nav izvēles jautājums, tā ir juridiska saistība," atgādināja Eiropas drošības un sadarbības organizācija, kritizējot Guantanamo.

Nesen britu aktieris Benedikts Kamberbēčs, kurš tēloja vienu no galvenajām lomām "Mauritānietis" par Guanatanamo kļūdaini nokļuvušu cilvēku, pastāstīja: viņš ir gatavs lūgt Baidenu slēgt cietumu.

Ar viduslaiku metodēm

Metodes, ar kuru palīdzību amerikāņu varasiestādes cīnās pret terorismu, izpelnījušās plašu uzmanību. Pirms gada psihologs, kurš piedalījās CIP nopratināšanas programmas izstrādē, pastāstīja, ka arestanti spīdzināti, līdz devuši liecības, pēc tam mocības turpinājās – bija jāpārliecinās, vai viņi nav samelojuši. Un tas viss – ar Džordža Buša administrācijas Tieslietu ministrijas atbalstu.

Ноги заключенного в кандалах в тюрьме Гуантанамо
AFP / PAUL J. RICHARDS
Važās iekaltas ieslodzītā kājas Guantanamo cietumā

Viens no pirmajiem nopratināšanas pēc jaunās shēmas pārcieta pakistānis Zeins al Abidins Muhameds Huseins. Taču aizdomas par to, ka viņš ir augstu stāvošs "Al Kaidas" loceklis un saistīts ar 2001. gada teroraktiem, bija kļūdainas. CIP slepenajos cietumos Huseins pavadīja četrus gadus, apsūdzību viņam neizvirzīja. Spriežot pēc izmeklēšanas dokumentiem, - pat neplānoja.

Pakistānis atainoja pārciesto. Ar daiļradi cietumā nodarboties aizliegts, ilustrācijas viņš radīja speciāli sava advokāta Marka Danbes pārskatam "Kā Amerika spīdzina" – par metodēm darbā ar īpaši bīstamiem noziedzniekiem.

Ļoti izplatīta mocība, ko Huseins pārcieta 83 reizes, ir spīdzināšana ar ūdeni, pazīstama jau kopš spāņu inkvizīcijas laikiem. Kailu gūstekni sasien un nogulda, seju pārklāj ar audumu, pēc tam lej virsū ūdeni tā, lai cilvēkam šķistu, ka viņš tūlīt noslīks.

Vēl viena informācijas izspiešanas metode – "stresa poza": piestiprināt delmus pie sienas virs galvas tā, lai arestants stāvētu uz pirkstgaliem. Tādā stāvoklī viņu tur stundām ilgi. Pēc tam nopratināšana turpinās. Dažkārt ieslodzīto vienkārši sasēja embrija pozā un pieslēdza ar važām pie restēm.

Lai nopratināmais zaudētu orientāciju, viņu ar pakausi trieca pret betona sienu. Huseins atcerējās – pēc tādiem sitieniem viņš uz brīdi zaudēja redzi un krita. Pēc tam procedūru atkārtoja. Pie tam CIP psihologs apgalvoja, ka tādu darbību mērķis ir vienkārši apmulsināt, - ja arestantam sagādā sāpes, darbinieks "kaut ko dara nepareizi".

Тюрьма в Гуантанамо. Блок Лагерь 6
AP Photo/Alex Brandon
Cietums Guantanamo. Bloks "6.nometne"

Aizdomās turamos varēja iesēdināt lielos un mazos krātiņos. Lielajā viņi sēž uz taburetes, nevarēdami piecelties. Mazajā – gulēja sarāvušies. Reizēm tajos ielaida kukaiņus. Pakustēties un ieņemt daudzmaz ērtu pozu neizdevās. Huseins stāstīja, ka stundām ilgi sēdējis krātiņos un gandrīz nepārtraukti kliedzis no sāpēm un krampjiem muskuļos.

CIP skaidroja: lai ieslodzītais "pievērstos notiekošajam, nevis sava ideoloģijai", viņam neļāva gulēt. Horizontālā stāvokli sasēja tā, lai aiz sāpēm nebūtu iespējams iemigt. Huseins mocījās divas, pat trīs nedēļas no vietas. "Šķita, tas ilgst veselu mūžību, - viņš teica. – Reizēm tomēr iemigu, un tad sargs aplēja mani ar ūdeni."

Mēģinājums kaulus nelauž

"Nometnes Nr.7" likvidācija vēl nenozīmē, ka Guantanamo tiek slēgta. To solīja jau Baraks Obama, taču viņa plāniem pretojās Kongress, kurā republikāņi bija vairākumā.

Desmit gadus vēlāk Donalds Tramps parakstīja rīkojumu, saskaņā ar kuru valdība atteicās likvidēt cietumu. Tagad Obamas idejas atgriezusies Baidena administrācija – tūlīt pēc viņa stāšanās amatā Baltais nams paziņoja, ka Guantanamo darbība tiks revidēta un iestādi slēgs tuvākajos četros gados.

Тюрьма в Гуантанамо
AP Photo/Alex Brandon
Cietums Guantanamo.

Pārbaudēs piedalīsies vairāki resori, arī Tieslietu ministrija un Aizsardzības ministrija, ziņoja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki. Viņa pastāstīja miglaini: "Mūsu tālāko soļu apspriešanā jāpiedalās virknei darbinieku no dažādām organizācijām."

Pagaidām Baidena komanda nav sniegusi nekādu konkrētu informāciju. Arestantus varētu repatriēt vai sameklēt viņiem cietumus citās valstīs. Pārrunas šajā jautājumā reiz organizēja Valsts departamenta speciālais pārstāvis Guantanamo lietās – tādu amatu ieviesa Obama. Tramps to likvidēja, bet Baidens, domājams, atjaunos, uzskata informēti avoti. Vienlaikus iespējams, ka Pentagons pārskatīs ieslodzīto lietas, lai noskaidrotu, vai viņi rada reālus draudus.

Pie tam Obamas laiku problēma nekur nav pazudusi, un Baidenam, domājams, tāpat Kongress stāsies pretī. Kad jaunais aizsardzības ministrs Loids Ostins paziņoja, ka administrācija centīsies panākt cietuma slēgšanu, Pārstāvju palātā ar protestu nāca klajā republikāņi – kara veterāni.

"Ja mēs atbrīvosim Guantanamo, viņi kļūs par varoņiem, zvaigznēm islāmistu-ekstrēmistu pasaulē. Amerikai tas radīs vēl lielākus draudus," uzskata Afganistānas veterāns, kongresmenis Maiks Volcs.

Neskatoties uz tiesībsargu pūlēm un Baidena iniciatīvu, pretinieku argumenti var gūt virsroku. Deviņiem arestantiem Guantanamo jau izvirzītas apsūdzības vai pat pasludināts spriedums. Viens no pazīstamākajiem ir Halids Šeihs Mahameds. Militārā komisija lēma, ka viņš ir vainīgs 11. septembra teroraktu organizācijā, kas aiznesa triju tūkstošu amerikāņu dzīvības. Vēl 20 ieslodzītos uzskata par pārāk bīstamiem, lai izlaistu. Baidenam un viņa komandai nāksies pārliecināt amerikāņus, kuri tik drīz vis neaizmirsīs 2001. gada traģiskos notikumus. Vai jaunajam prezidentam izdosies noskaņot sabiedrību sev par labu? Tas vēl nav zināms.

0
Tagi:
cietums, ASV
Pēc temata
Slepenais cietums Mariupoles lidostā: tirgošanās ar ieslodzītajiem
Nenotveramais Džo: Lietuva nevar sameklēt prasītāju lietā par CIP cietumu