Protesta akcija pie Saeimas ēkas

Kam kalpo vara: Baltijas iedzīvotāji ir neapmierināti ar demokrātijas kvalitāti

40
(atjaunots 17:58 22.10.2020)
Tikai Igaunijā absolūtais vairākums iedzīvotāju dod priekšroku demokrātijai ar regulārām vēlēšanām, nevis spēcīgam līderim, savukārt ievērojama daļa katras Baltijas valsts iedzīvotāju ir gatava atteikties no savām tiesībām naudas vai drošības dēļ.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik, Andrejs Solopenko. Slovākijas analītiskais centrs GLOBSEC publicēja pētījumu, kas ir veltīts iedzīvotāju apmierinātībai ar demokrātiju un pastāvošajām pārvaldes sistēmām desmit Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Saskaņā ar to Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji nav īpaši apmierināti ar esošo lietu kārtību. Tāpat daudzi Baltijas iedzīvotāji izrādās absolūti neiebilst iemainīt dažas savas tiesības un brīvības pret finanšu labklājību, kas var mudināt rīkoties jaunas partijas, kuras ir gatavas aktualizēt šādas idejas.

Nav apmierināti ar sistēmu

Saskaņā ar pētījuma datiem vairums respondentu visās trijās valstīs atbalsta liberālo demokrātiju, taču pastāv arī visnotaļ liela daļa iedzīvotāju, kurai labāka šķiet spēcīga un izlēmīga līdera esamība. Tā, saskaņā ar aptauju, tikai Igaunijā absolūtais vairākums iedzīvotāju – 68% – izvēlas demokrātiju ar regulārām vēlēšanām un daudzu partiju sistēmu, savukārt vienam līderim, kuram nevajag raizēties par parlamentu vai vēlēšanām, piekrīt vien 17%.

Lietuvā un Latvijā iedzīvotāju attiecība ir cita. Lietuvā par liberālo demokrātiju uzstājas 49% aptaujāto, savukārt Latvijā vēl mazāk – 43%. Zemāks šis rādītājs ir tikai Bulgārijā, kur spēcīga līdera piekritēju īpatsvars pārsniedz demokrātijas atbalstītāju daļu. Latvijā viena līdera varu izvēlas 35% respondentu, Lietuvā – 27%.

Interesanti, ka, lai gan ievērojama daļa respondentu izvēlas demokrātiju, tomēr ar tās funkcionēšanu ir apmierināts krietni zemāks iedzīvotāju skaits. Salīdzinoši augstu apmierinātības rādītāju demonstrē Igaunija (42%). Tāpat tā ir vienīgā Baltijas valsts, kur iedzīvotāji izrādījās kopumā drīzāk apmierināti, nekā neapmierināti ar valsts pārvaldes sistēmu. Apmierinātības indekss skalā no 100 līdz -100 sastādīja 22 punktus – viens no nedaudziem, kas atrodas pozitīvo rādītāju plaknē.

Tai pat laikā Lietuva (-1,5) un Latvija (-12), tieši pretēji, stiprāk demonstrē neapmierinātību ar valsts pārvaldes sistēmu. Šajās valstīs apmierinātība ar demokrātijas darbu ir manāmi zemāka – Latvijā tas apmierina 36% iedzīvotāju, savukārt Lietuvā – 32%. Tas viss liecina, ka vairums aptaujāto iedzīvotāju saskata sistēmas trūkumus, kurā viņi dzīvo, tātad, ir noskaņoti uz zināmām pārmaiņām, kas ir nepieciešamas tās darbības uzlabošanai.

Kam kalpo vara

Tiesa, pārmaiņu vēlmi var aizmiglot bezspēka izjūta, kad valsts iedzīvotāji nejūt, ka sistēma sniedz viņiem iespēju ietekmēt to. To var ļoti labi redzēt pēc atbildēm uz jautājumu, vai ir svarīgi, kam pieder vara valdībā, ja no partiju maiņas nekas nemainīsies. Šim apgalvojumam piekrīt 44% respondentu Igaunijā, 49% – Lietuvā un 54% – Latvijā, kuri neredz starpību starp to, kura no partijām atrodas pie varas viņu valstī.

Tādēļ augošajai iedzīvotāju apātijai vēlēšanās nebūtu īpaši jāpārsteidz neviens. Nesenās Rīgas domes vēlēšanas notika ar zemu aktivitāti, uz parlamenta vēlēšanām Lietuvā atnāca mazāk nekā puse vēlētāju. Tas viss parāda, ka daudzi pilsoņi ir vīlušies esošajos politiskajos spēkos un neuzskata, ka šīs partijas kaut ko spēj mainīt. Saglabājoties šādai tendencei, vēlētāju aktivitāte turpinās kristies, un rodas jautājums, ko tad pārstāvēs ievēlētie deputāti: valsts iedzīvotājus, vai tikai šauru cilvēku loku, kas būs nobalsojuši par viņiem?

Protams, pagaidām līdz tam vēl nav nonācis, taču augsta neuzticība politiskajām partijām, kas ir vērojama visās Baltijas valstīs, norāda uz šādas notikumu attīstības varbūtību.

Turklāt neuzticēšanās partijām ir saistīta arī ar to, ka daudzi respondenti uzskata tās par atkarīgām no dažādiem oligarhiem un finanšu grupām. Apgalvojumam, ka oligarhiem un finanšu grupējumiem ir spēcīga kontrole pār savu valstu valdībām piekrita 48% Igaunijas iedzīvotāju, 77% Lietuvas iedzīvotāju un 79% Latvijas respondentu.

Šie rezultāti ir cieši saistīti arī ar citu faktoru – noteiktu grupu esamību, kurām ir priekšrocība pār citām. Absolūtais vairākums Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju norāda, ka šādas grupas ir, un uzskata, ka tie ir tie, kam ir kontakti ar politiskajām elitēm, vai turīgi cilvēki. Savukārt parasto iedzīvotāju vajadzības, pēc respondentu domām, īpaši netiek ņemtas vērā, tādējādi vēl vairāk palielinot noslāņošanos gan pēc mantiskās pazīmes, gan starp varu un sabiedrību.

Labklājība brīvības vietā

Pie šāda noskaņojuma ir loģiski, ka daudzi Baltijas iedzīvotāji izrādās absolūti gatavi atteikties no savām tiesībām un brīvībām. Piemēram, Latvijā 44% respondentu piekrīt iemainīt pārvietošanās vai vārda brīvības tiesības pret finanšu stāvokļa uzlabošanu. Tāpat 41% iedzīvotāju ir gatavi iemainīt šīs tiesības pret drošību. Aptuveni tāda pati situācija ir Lietuvā – 30% valsts iedzīvotāju neiebilst atteikties no tiesībām, ja pieaugs viņu labklājība. Savukārt 36% ir gatavi iztikt bez tām lielākas drošības vārdā.

Interesanti, ka šajā jautājumā Igaunijas iedzīvotāji pat vairāk nekā Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji, bija gatavi atteikties no savām tiesībām. Finanšu situācijas uzlabošanas labad bez pārvietošanās un vārda brīvības tiesībām piekrīt iztikt 46% Igaunijas iedzīvotāju, bet drošības labad – 48% šajā valstī dzīvojošo respondentu. Līdz ar to pēc šī parametra Igaunija acīmredzami pieder pie Centrāleiropas un Austrumeiropas, nevis pie Ziemeļeiropas, kā tā pati uzskata.

Gatavība atteikties no demokrātijas pamattiesībām un brīvībām apmaiņā pret finanšu labumu vai drošības izjūtu ir tieši saistīta ar cilvēku nepārliecības par savu nākotni kāpumu, kā arī ar izmaiņām pasaulē. Koronavīrusa pandēmija negatīvi ietekmēja iedzīvotāju ienākumus, un arī viss ziņu fons acīmredzami veicina uztraukuma pieaugumu, ietekmējot cilvēku prioritātes. Tādēļ, jo stiprāk iedzīvotāji izjūt finanšu nestabilitāti un neaizsargātību, jo vairāk viņi būs gatavi upurēt tiesības savas labklājības labad.

To var izmantot noteikti politiskie spēki, kuri vēlas iegūt šādu vēlētāju balsis. Tādēļ Baltijas valstīs ir vērts gaidīt jaunu partiju parādīšanos ar stipriem un apņēmības pilniem līderiem, kuri pārliecinās savu auditoriju, ka viņu sliktais stāvoklis ir saistīts ar demokrātijas sistēmas neērtībām. Kā var redzēt pēc pētījuma, pieprasījums pēc šādām partijām ir, un, kā zināms, ja ir pieprasījums, būs arī piedāvājums, ko, jādomā, drīz vien varēs ieraudzīt Latvijā, kur ne aiz kalniem it pašvaldību vēlēšanas, kuras kļūs par Saeimas vēlēšanu ģenerālmēģinājumu.

40
Tagi:
demokrātija, Lietuva, Latvija, Igaunija
Pēc temata
Vara Latvijā nepieder tautai: Linda Liepiņa nolikusi Saeimas deputāta mandātu
Eiropa cīnās par liberālo vienprātību un demokrātisko totalitārismu
Par demokrātiju Latvijā pat ir neērti runāt: Barteckis novērtēja spriedumu
Sēdies, trīs! Latvijas demokrātijai ielikuši atzīmi
Saeimas deputāts, partijas Likums un kārtība dibinātājs Aldis Gobzems

Krievijas tauta pati atrisinās savas problēmas: Gobzems kritizē rezolūciju par Navaļniju

54
(atjaunots 16:30 23.02.2021)
Krievija un Baltkrievija patstāvīgi atrisinās savus iekšpolitiskos jautājumus, bet Latvijai vajadzētu padomāt pašai par savām problēmām, paziņoja deputāts Aldis Gobzems.

RĪGA, 23. februāris — Sputnik. Latvijas rezolūcijas par Krieviju un Baltkrieviju neko nemainīs, Rīgai ir jārisina savi iekšējie jautājumi, jo problēmu sakrājies daudz, paziņoja Saeimas deputāts, partijas "Likums un kārtība" dibinātājs Aldis Gobzems radio Baltkom ēterā. Savu viedokli viņš pauda, komentējot Saeimas lēmumu Alekseja Navaļnija lietā.

4. februārī Saeima pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija aizturēšanu un sprieduma pasludināšanu, kā arī pieprasīja viņu atbrīvot. Rezolūciju atbalstīja 65 deputāti, 26 politiķi balsojumā nepiedalījās.

20. februārī Saeimas Eiropas lietu komisija aicināja Briseli paplašināt pieņemtās sankcijas pret Krieviju, pamatojot lūgumu ar Alekseja Navaļnija "vajāšanu", kas it kā sākusies Krievijā.

Komentējot parlamenta lēmumu, Gobzems paziņoja, ka Latvijai vajadzētu ieņemt neitrālāku pozīciju attiecībā pret citu valstu problēmām un vairāk risināt pašai savus iekšējos jautājumus.

Politiķis konstatēja, ka valstij jāķeras pie iekšējām lietām un jāļauj Krievijas un Baltkrievijas tautām pašām risināt savas. Pēc viņa domām, Saeimas rezolūcija neko nemainīs, un Latvijai kā mazai valstij jābūt neitrālākai.

Viņš atgādināja, ka Latvijas politiķiem jārūpējas par Latvijas uzplaukumu, nevis jāštancē rezolūcijas.

Politiķis atzina, ka vēlas dzīvot bagātā Latvijā, kur cilvēki var pelnīt un labi dzīvot – pēc viņa domām, valsts jebkurā gadījumā nevar atrisināt citu valstu problēmas, lai kā to gribētos. Viņš atklāja, ka arī pats nepiekrītot daudz kam citās valstīs, taču problēmas pašu mājās ir pārlieku nopietnas, un nevar tās ignorēt.

Janvārī Aleksejs Navaļnijs atgriezās Krievijā no Vācijas. Tiesa februāra sākumā nolēma nomainīt viņam par krāpšanos piespriesto nosacīto sodu pret reālu brīvības atņemšanu uz 3,5 gadiem kolonijā, saskaņā ar KF Federālā sodu izpildes dienesta ieteikumu, ņemot vērā nosacītā soda režīma ļaunprātīgus pārkāpumus no sodītā puses. Navaļnija nosacītās sodāmības saistītas ar vairāk nekā 16 miljonu rubļu izšķērdēšanu ("Kirovļes" lieta) un vairāk nekā 30 miljonu rubļu nolaupīšanu ("Iv Roše" lieta). Navaļnijs neatzīst sevi par vainīgu nevienā lietā un apgalvo, ka viņu vajā politisku iemeslu dēļ.

Tāpat pret Navaļniju ierosināta krimināllieta par apmelošanu. Izmeklēšanas dati liecina, ka viņš publicējis sociālajos tīklos video ierakstu, kurā piedalās Lielā Tēvijas kara veterāns Ignats Artjomenko, un nāca klajā ar nepārprotami melīga rakstura komentāriem, kas nomelno kara dalībnieka godu un cieņu. Tiesa atzina Navaļniju par vainīgu un piesprieda soda naudu 850 tūkstošu rubļu apmērā.

Iepriekš ārvalstu politiķiem, kuri komentēja situāciju ar Navaļniju, Krievijas Ārlietu ministrija ieteica cienīt starptautiskās tiesības un risināt savās valstīs esošās problēmas un atzīmēja, ka Rietumu politiķu izteikumi ir līdzīgi, gluži kā nokopēti. Kremlis paziņoja, ka nedomā uzklausīt izteikumus par Navaļniju, kas skan no ārvalstīm.

54
Tagi:
Navaļnijs, Aldis Gobzems
Pēc temata
Kā būtu ar krievu tiesībām Latvijā? Zaharova atgādināja par spriedumu Navaļnijam
Latvijas ĀM ir neapmierināta: Navaļnijam piespriests cietumsods
Tiesa lēmusi par sodu Navaļnijam lietā par veterāna apmelošanu
Navaļnijs piebeidzis protestus
Eiropas Savienības karogs, foto no arhīva

Erudīcijas aizvien mazāk: kāpēc ES uzklausa Baltiju "Krievijas jautājumā"

51
(atjaunots 16:26 23.02.2021)
Baltijas valstu skaļie izteikumi lieliski iederas sen un pamatīgi saknes laidušās politiskās rusofobijas fonā Eiropā, uzskata politologs Vladislavs Vorotņikovs. Kad varētu rasties interese par attiecību depolitizāciju.

RĪGA, 23. februāris — Sputnik. Krievijas un Baltijas valstu dialoga sakārtošanas perspektīvas nav saskatāmas, taču Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ietekme ES nav tik liela, lai tās varētu panākt attiecību pilnīgu saraušanu ar austrumu kaimiņu, intervijā Baltnews konstatēja Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Starptautisko pētījumu institūta Eiropas pētījumu centra vadošais zinātniskais līdzstrādnieks Vladislavs Vorotņikovs.

Krievijas un ES karogi
© Sputnik / Владимир Сергеев

Politologs uzskata, ka Eiropas Savienība uzklausa Baltijas valstu viedokli par attiecībām ar Krieviju, ņemot vērā zemo ekspertīzes līmeni šajā jautājumā. Vorotņikovs atgādināja, ka Eiropas mediju pirmajās slejās Krievija nonāk tikai asu ārpolitisko notikumu periodā. Tādos brīžos Baltijas valstis sekmīgi piesaista uzmanību uz skaļu izteikumu rēķina.

"Apstākļos, kad pieaug informācijas plūsmu intensitāte, bet kritiskās domāšanas, erudīcijas un vienkārši izglītības līmenis vispārēji krītas, vai tad kāds brīnums, ka šie izteikumi lieliski iederas sen un pamatīgi saknes laidušās politiskās rusofobijas fonā?" politologs retoriski apjautājās.

Viņš uzsvēra, ka runa nav par Rietumu intelektuāļiem, zinātniekiem un uzņēmējiem, kuri sadarbojas ar Krieviju, jo viņu viedokli Eiropā diemžēl neuzklausa gandrīz nemaz.

Pie tam viņš neuzskata, ka Baltijas valstis būtu tik ietekmīgas Eiropas Savienībā, lai panāktu pilnīgu attiecību saraušanu ar Krieviju.

"Lai arī tādi lēmumi ES tiek pieņemti vienprātīgi, tomēr tos apsver un ierosina Eiropas integrācijas lokomotīves, nevis mazās valstis," paskaidroja Vorotņikovs.

Viņš nesaskata būtiskas perspektīvas Baltijas valstu un Krievijas dialoga sakārtošanai, un runa nav tikai par XX gadsimta dziļajiem vēsturiskajiem aizvainojumiem, kas likti Baltijas valstu politikas pamatā, bet arī par politiķu nevēlēšanos meklēt saskarsmes punktus un attīstīt attiecības.

"Tagad populāri ir pētījumi par vēsturisko atmiņu un tās ietekmi valstu mūsdienu politikā, pārsvarā Austrumeiropā. Taču atmiņas politikai līdzās jābūt arī aizmirstības politikai. Ja tāda ir politiķu griba, viņi ir pietiekami gudri un vēlas kopīgu attīstību nākotnē," uzsvēra politologs.

Vienlaikus viņš atzīmēja arī dažus pozitīvus aspektus attiecībās, piemēram, pragmatisko pārrobežu sadarbību un gandrīz depolitizēto kultūras jomu.

"Tomēr domāju, ja Krievijas daļa pasaules IKP pieaugtu, piemēram, līdz 6-8%, interese par dialoga depolitizāciju gan Baltijas valstīs, gan visā ES būtu daudz lielāka. Taču tā jau ir pavisam cita tēma," piebilda Vorotņikovs.

Iepriekš vēstīts, ka Eiropas Savienības ārlietu ministru tikšanos, kurā plānots apspriest jaunas sankcijas pret Krieviju, ierosināja tieši Baltijas valstis, kas turpina lobēt jaunus ierobežojošos pasākumus.

51
Pēc temata
Borela vizīte – izlūkošana kaujā
Dārgi izmaksājis: Krievijas dēļ Eiropa zaudējusi miljardus
Eiropa iedzinusi strupceļā attiecības ar Krieviju, tikai nez kāpēc nepriecājas par to
Pārdomājis: Krievijas ĀM pārsteigusi Borela noskaņojuma maiņa
OTRK Iskander

Kāpēc Armēnijas premjers kritizē "Iskander"? Labam dejotājam nekas netraucē

0
(atjaunots 11:36 27.02.2021)
Mūsdienīgo un precīzo bruņojuma sistēmu pielietošanai kaujā vajadzīga atbilstoša speciālistu-operatoru apmācība, uzticama izlūkošanas un trieciena kontūra organizācija. Un vēl – politiskā gudrība un atbildība par saviem lēmumiem.

Citādā koordināšu sistēmā pat vislabākās raķetes var izrādīties "nepareizas", nepacelties gaisā, netrāpīt mērķi vai uzsprāgt "par 10 procentiem", konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko. Viņš atgādināja veco teicienu par "lietām", kas traucē "sliktam dejotājam".

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans intervijā izdevumam 1in.am novērtēja nesenās karadarbības rezultātus Kalnu Karabahā. Viņš apšaubīja Krievijas ieroču drošību un cīņasspēju. Pēc viņa vārdiem, operatīvi taktiskā kompleksa "Iskander" raķetes neesot sprāgušas nemaz vai sprāgušas "par 10 procentiem" (viņš gan neprecizēja, ko ar to domājis). Pie tam politiķis pauda nodomu īstenot būtiskas armijas reformas – gan no struktūras, gan bruņojuma viedokļa.

Armēnijas Aizsardzības ministrija atteicās komentēt premjera divdomīgos izteikumus par "Iskander". Iespējams, viņš nebija pietiekami labi informēts, vai maldināts. Krevijas raķešu kompleksu taktiski tehniskās īpašības un reputācija ir tik augsti, ka amatieru uzslavas tam nav vajadzīgas. Ne velti Krievija kontrolē trešo daļu pasaules ieroču tirgus. Krievijas bruņojuma eksporta apjoms 2020. gadā sasniedza 13 miljardus dolāru. Šie cipari un fakti liecina par aizsardzības produkcijas kvalitāti, ko lielākā daļa valstu iepērk par savu naudu un maksā pilnu cenu.

Prasmīgās rokās OTRK "Iskander" sekmīgi likvidē mērķus Kaukāza kalnos un jūrā (mācībās), kaujas apstākļos – Sīrijas teritorijā un Āfrikas ziemeļos. Desmitiem valstu gribētu iegādāties tādu bruņojumu, bet tikai nedaudziem ir iespēja saņemt eksporta modifikāciju "Iskander E". Armēnijai paveicās, jo pasaulē nav kvaziballistisko manevrējošo raķešu ar tādu darbības rādiusu un precizitātes rādītāju, kas turklāt nav notveramas pretinieka PGA.

Kvaziballistiskie māži

Mūsdienīgās tehnoloģijas iespējas Krievija nedāvā pa labi un pa kreisi. Šajā fonā Pašiņana intervija nāca kā zibens no skaidrām debesīm. Komplekss "Iskander M" uzņemts bruņojumā Krievijas armijā 2006. gadā. Tas atzīts par labāko pasaulē savā klasē, un novērtējums "80. gadu bruņojums" izskatās aizvainojoši.

Armēnijas premjerministra atklātie pārmetumi Krievijas OTRK ļauj izdarīt vairākus pieņēmumus un slēdzienus. Nekompetence vai dezinformācija, iespējams, nav pats sliktākais scenārijs (izskatās pārlieku vienkārši). Iespējams, Krievijas bruņojuma publiskā diskreditācija ir "stratēģiskās izvēles jautājums", kaut kādas Armēnijas armijas strukturālo un kvalitatīvo reformu programmas elements. Tādā gadījumā rodas jautājums. Kādus ieročus plāno iegādāties Erevāna pārskatāmā perspektīvā, saskaņā ar kādiem standartiem nostiprināt aizsardzības spējas? Par galvenais – ar kādu galamērķi sākas militāro būvdarbu jaunais posms?

Loģiski būtu pieļaut, ka pēc cīņām Karabahā izdarīti secinājumi, nosprausti plāni. Tomēr veca patiesība pauž: "Uzvarai vienmēr ir daudz tēvu, tikai sakāve vienmēr ir bārene." No Pašiņana intervijas izriet, ka Aizsardzības ministrijā un Ģenerālštābā turpinās vērienīgs analītiskais darbs, lai "pierādītu, uzzinātu, saskatītu visu patiesību par karu", turklāt ierosināts vairāk nekā tūkstotis krimināllietu. Grūti izprast, kā šeit ir vairāk – patiesības meklējumu vai stratēģijas korekcijas vai "vainīgo iecelšanas" turpmākām represijām un galveno sakāves "tēvu" bēgšanai no atbildības.

Nacionālajai drošībai veltītajā intervijā pēc reveransa "KDLO saistības formulētas Armēnijas starptautiski atzītajās robežās" attiecības ar organizāciju tālāk nav minētas vairs ne ar zilbi. Bet KDLO ir vienīgais Armēnijas drošais balsts pēckara turbulences un nestabilā miera apstākļos. Bieži minētie vārdi "Revolūcija" un "Konstitūcija" paši par sevi neko nenoregulēs un valsts drošību negarantēs. Armija ir jebkuras valsts stabilitātes pamats, bet runas par "būtiskām reformām"bez konkrēta darbības plāna izskatās destruktīvi. Tāpat kā paviršie spriedelējumi par Krievijas bruņojuma zemo potenciālu, mājieni par neiznīcināmo armiju nacionālajā armijā un piegādēm militāri tehniskās sadarbības sektorā.

Nenotverami un neatvairāmi

Raķešu komplekss "Iskander M" paredzēts vitāli svarīgu pretinieka objektu (armijas bāzes, komandpunkti un sakaru mezgli, raķešu kompleksi, lidmašīnas un helikopteri aerodromos) likvidācijai līdz 500 km attālumā ar īpašu precizitāti (Armēnijas rīcībā ir eksporta OTRK "Iskander E" ar darbības rādiusu līdz 300 km). Kompleksa galvenās priekšrocības: stratēģiskā mobilitāte, slēptas dežūras un raķešu palaišanas iespejas, uzdevuma automātiskais aprēķins un ievadīšana, liela kaujas uzdevuma izpildes iespēja apšaudes un radioelektroniskās pretdarbības apstākļos.

Пресс-служба Минобороны РФ

Efektivitāte palielināta, pateicoties divu tipu raķetēm – ballistiskajām un spārnotajām. Pēc pārgājiena pirmo raķeti iespējams palaist dažu minūšu laikā, intervāls starp startiem – viena minūte. Raķetes lidojuma ātrums pārsniedz 7200 km/h (tātad lidojums aizņem 3-4 minūtes). Lidojuma sākuma un noslēguma posmos raķete 9М723K1 ar aptuveni 4 tonnu masu sasniedz ātrumu virs 2 km/sek., pārvietojas pa kvaziballistisku (neaprēķināmu) līkni un manevrē ar pārslodzi līdz 30g (tāpēc raķetes pārtveršana ar visiem esošajiem PRA un PGA līdzekļiem nav iespējama).

Katra "Iskander" starta iekārta ir mobila un autonoma. Var strādāt jebkurā vietā un laikā, pat neatkarīgi no izlūkošanas satelītiem vai aviācijas. Tēmēšanai tiek izmantota programma, inerciālā navigācijas sistēma, satelītu GLONASS signāli. Raķeti lidojumā iespējams pārvirzīt, tāpēc tā var uzbrukt arī kustīgiem mērķiem, ieskaitot pretinieka JKS kuģus. Fināla posmā aktivizēja "gudrā" optiskā paštēmēšanas ierīce, kas garantē unikālu precizitāti. Lādiņi 9M728 vai R-500 novirzās no mērķa ne vairāk kā par metru. "Iskander" precīzajām raķetēm ir neliela atstarojošā virsma, sarežģīta lidojuma trajektorija (to vadīšanai paredzētas gāzes dinamiskās un aerodinamiskās stūres). Kompleksam ir divu tipu raķetes: aeroballistiskās 9M723 – lido pa kvaziballistisku trajektoriju līdz 50 km augstumā, spārnotās 9M728 vai R-500 tuvojas mērķim nelielā augstumā.

OTRK "Iskander M" pārsniedz labākos ārvalstu operatīvi taktiskos kompleksus (LORA, Lance, ATACMS, Pluton) no precizitātes, raķešu sagatavošanas operativitātes un citu īpašību viedokļa. Tuvākais analogs – Izraēlas operatīvi taktiskais komplekss LORA ar mazāku darbības rādiusu un precizitātes rādītāju (pie tam tā raķetes pārvietojas pa prognozējamu ballistisko trajektoriju). Amerikāņi atpaliek – 2020. gadā viņi atteicās no "antikvārā" kompleksa ATACMS modernizācijas un tikai sāka izstrādāt raķeti reaktīvajām zalves uguns sistēmām M270 MLRS un HIMARS ar darbības rādiusu līdz 300 km. Autoritatīvi speciālisti Krievijā uzskata, ka "Iskander" analogi ārvalstīs parādīsies ne agrāk, kā 2025. gadā.

0
Tagi:
Nikols Pašiņans, aizsardzība, bruņojums, Armēnija, Krievija
Pēc temata
"Viņi ir tik stipri, kā vēl nekad": NATO novērtēja Krievijas armijas spēku
"Kalibra" klusais lidojums. Kāpēc Krievijas spārnotās raķetes nedod mieru NATO
Kādi ieroči palīdzēja Azerbaidžānai konfliktā Kalnu Karabahā?