Darbs pie datora, foto no arhīva

Lai Latviju nepievieno Pleskavas guberņai: eksperti pret vēlēšanām Internetā

35
Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas eksperti pieprasīja nepieļaut iespēju rīkot balsošanu Internetā vēlēšanās un referendumos.

RĪGA, 13. oktobris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) pagājušajā nedēļā nosūtīja vēstuli Nacionālās drošības padomei, Satversmes Aizsardzības birojam, Valsts drošības dienestam un citām atbildīgajām instancēm. Eksperti iebilst pret iespējamo elektroniskās balsošanas atļaušanu Latvijas vēlēšanās un referendumos.

Vēstulē teikts: "2012. un 2013. gadā Latvijas ekspertu veiktās drošības risku analīzes rezultāti un pasaules vadošo kriptologu viedoklis kategoriski nepieļauj apzinātu finansiālo resursu izšķiešanu aizklātu balsojumu e-vēlēšanu sistēmu pseidopētījumiem, izstrādei vai ieviešanai. LATA uzskata, ka likumprojekta "Vietējo pašvaldību referendumu likums" (Nr. 162/Lp13) priekšlikumi par elektronisko balsošanu ir noraidāmi pirms to izskatīšanas Saeimā… LATA informē Latvijas sabiedrību, ka ar likumdošanas iniciatīvu ieviest elektronisku balsošanu aizklātu balsojumu pašvaldību referendumos tiek "bruģēts ceļš" uz pašvaldību un Saeimas interneta vēlēšanām."

Vēstules nosūtīšanai sekojušajā preses konferencē LATA valdes loceklis Aigars Jaundālders nosauca galvenos raižu iemeslus: lai vēlēšanu process notiktu tiešsaistes režīmā, ir nepieciešams, lai, pirmkārt, katru balsi nebūtu iespējams viltot, otrkārt, lai balsotājs saglabā anonimitāti (slēptā balsojuma tiesības ir nospraustas Satversmē). Eksistējošās Interneta tehnoloģijas nespēj nodrošināt abu noteikumu vienlaicīgu izpildi.

Viņš atzīmēja, ka lietotāja identifikācijas sistēma ir visnotaļ droša Internetbankās, taču to nav iespējams pielietot vēlēšanām – bankai ir jāzina, ka naudas operācijas veic tieši šī persona, kamēr vēlētājam ir jāpaliek anonīmam priekš visiem, ieskaitot Centrālo vēlēšanu komisiju. Jaundālders norada, ka e-velēšanu piekritēji min argumentu, ka elektroniskā balsojuma iespējas gadījumā palielinās vēlētāju aktivitāte. Pēc viņa sacītā, viņam šādi gadījumi nav zināmi.

Krievija
© Sputnik / Алексей Дружинин/Антон Денисов/Пресс-служба президента РФ

Savukārt Latvijas Universitātes profesors Andris Ambainis minēja elektronisko vēlēšanu gadījumu, kas notika ASV pirms aptuveni 10 gadiem. Toreiz Kolumbijas apgabalā tika veikts mēģinājums sarīkot elektroniskās vēlēšanas paralēli tradicionālajām. Neilgi pirms vēlēšanām organizatori sarīkoja sistēmas drošuma demonstrāciju, piedāvājot drošības speciālistiem "uzlauzt" balsošanas sistēmu. Pēc Ambaiņa sacītā, panākumus guva Mičiganas Universitātes drošības speciālisti, kuriem izdevās ne vien ietekmēt balsu skaitu, bet arī kandidātu sastāvu. Turklāt, kā atzīme Ambainis, iejaukšanās faktu izdevās piefiksēt tikai tad, kad "vēlēšanās uzvarēja mikimauss".

Tikmēr Igaunijā vēlēšanu procedūra ar Interneta starpniecību darbojas jau daudzus gadus. 2014. gadā Mičiganas Universitāte savā slēdzienā ieteica igauņiem attiekties no elektroniskā balsojuma sistēmas, nolemjot, ka tā ir pakļauta drošības riskiem. Pēc Latvijas ekspertu vērtējuma galvenā starpība ir tajā, ka Igaunijā balsošana ir atklātā, tātad, ir iespēja uzzināt, par ko balsoja vēlētājs, taču Latvijā vēlēšanu un referendumu procedūra ir slēptā.

Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta vadošais pētnieks Māris Alberts paziņoja, ka pirmo reizi par elektroniskā balsojuma ieviešanu Latvijā sāka runāt 2012. gadā. Toreiz pat tika izstrādāta elektronisko vēlēšanu koncepcija, taču asociācijas dalībniekiem izdevās pārliecināt valdību to neieviest. Savukārt šobrīd, pēc viņa domām, elektroniskās balsošanas projektu vismaz pašvaldību referendumu līmenī virza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Iespējams, darbs pie projekta tiek finansēts no 2,01 miljarda eiro – tās naudas, kas tika piešķirta Covid-19 seku novēršanai.

Latvijas Universitātes profesors Jānis Bičevskis paskaidroja, ka attālinātās balsošanas procedūrā ir dažas vājas vietas, kuras var ietekmēt jebkuru vēlēšanu iznākumu. Pirmkārt, tīri fiziski vēlētājs atrodas mājās vai darbā, tātad viņa darba devējs, piemēram, spēj ietekmēt viņa izvēli. Otrkārt, riskants ir balsu pārsūtīšanas posms uz Centrālās vēlēšanu komisijas serveriem. Treškārt, jau CVK rezultātus apstrādā un procesu uzrauga speciālists – pilnvarotais profesionālis: "Ir tikai viens cilvēks zālē, kurš saprot, kas notiek, un tad ir rezultāts - ticiet! Latvija nobalsoja par pievienošanos Pleskavas Guberņai." Un šāda paziņojuma juridiskās sekas, kuru papildinās "objektīvi" balsojuma rezultāti, būs ārkārtīgi grūti pārvarēt. Arī hakeru uzbrukuma draudus neviens nav atcēlis.

Ņemot vērā visu augstākminēto, kriptogrāfijas un Interneta tehnoloģiju nozares eksperti uzstājīgi iesaka likumdevējiem izsvītrot no likumprojektiem visas atsauces uz iespējamo e-vēlēšanu sistēmu. Tā vietā viņi iesaka attīstīt atvērto Interneta balsojumu platformas, kuras jau ir sevi droši pierādījušas, piemēram, manabalss.lv.

35
Tagi:
Latvija, vēlēšanas
 Didzis Šmits, foto no arhīva

"Arī Ulmani netiesāja par apvērsumu": Šmits par to, kāpēc nevar pieņemt budžetu attālināti

11
(atjaunots 17:42 20.10.2020)
Tas, ka "galma" juristi atzina e-parlamenta konstitucionalitāti, vēl nenozīmē, ka viņiem ir taisnība, uzskata Didzis Šmits. Kāpēc viņš nepiedalīsies Saeimas attālinātajās Saeimas sēdēs, taču darbu komisijās turpinās.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Debates par budžetu tradicionāli ir labvēlīgs laiks opozīcijas deputātiem, kuri var atgādināt vēlētājiem par sevi. Tomēr Didzis Šmits, kurs parasti nepalaida garām iespēju kāpt Saeimas tribīnē, lai pakaitinātu koalīciju, šoreiz debatēs nepiedalīsies.

Intervijā Neatkarīgā viņš paskaidroja, ka šo lēmumu pieņēmis tāpēc, ka Saeima izskatīs tik svarīgu dokumentu attālināti, ar e-parlamenta sistēmas starpniecību, bet Šmits uzskata, ka šī kārtība pārkāpj Satversmi.

"Es zvērēju, stājoties amatā kā deputāts, ka ievērošu Satversmi un likumus. Tāds bija mans zvērests, un es to domāju nopietni. Šāda attālināta kārtība pārkāpj gan Satversmi, gan likumu - Saeimas kārtības rulli," paziņoja deputāts.

Viņu nepārliecina tas, ka šo kārtību apstiprinājusi pati Saeima, ka eksperti konstitucionālo tiesību jautājumos un pat prezidents paziņoja, ka e-parlaments atbilst Satversmei.

"Es arī pats māku lasīt un pat saprast uzrakstīto, un saprast, ka Saeimas kārtības rullis neparedz šādus variantus. Es saprotu, ka arī Satversme neparedz, bet tas, ka mums ir juristi, kas skries līdzi galmam, ir skaidrs. Arī Kārli Ulmani netiesāja par apvērsumu," atgādināja Šmits.

Politiķis nepiekrita argumentam, ka Satversmes autori vienkārši nevarēja paredzēt, ka parlamentam reiz nāksies strādāt pandēmijas apstākļos.

"Saeimai sanākot pirmo reizi, vēl bija spāņu gripas pandēmija. Visi apzinājās, ka tādi apstākļi var būt," uzskata deputāts.

Tāpēc viņš atsakās piedalīties Saeimas sēdēs, kamēr tās notiek attālināti. Viņš uzskata, vispirms ir jāievieš grozījumi Saeimas kārtības rullī un Satversmē, lai precīzi aprakstītu gadījumus, kuros parlamenta sēdes var notikt attālināti.

"Piekrītu, ka dažos gadījumos deputātu viedokļus var noskaidrot arī attālināti, bet šādi nevar pieņemt budžetus un administratīvi teritoriālo reformu, kas prasa debates un deputātu iesaisti," uzsvēra Šmits.

Pie tam Šmits turpinās darbu komisiju sēdēs: šajā līmenī attālināto darba režīmu par pieņemamu, jo runa nav par likumdevēja galīgo lēmumu.

Iepriekš jau stāstījām, ka otra Saeimas attālināto sēžu pretiniece Linda Liepiņa aizvadītajā nedēļā nolika deputāta mandātu.

11
Tagi:
Satversme, Saeima, budžets, Latvija
Pēc temata
"Sēru diena": latvieši Twitter diskutē par Kārļa Ulmaņa apvērsumu
Ķēdes reakcija: arvien vairāk pašvaldību vēršas tiesā pret novadu reformu
Pie Saeimas notiks piketi pret novadu reformas attālināto izskatīšanu
Diskusijas ir liekas: kāpēc Pūce nevēlas atlikt novadu reformu
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Eiropas Padomes ģenerālsekretāre Marija Peičinoviča-Buriča

Lavrovs apsprieda ar EP vadītāju krievu diskrimināciju un nacisma glorifikāciju Baltijā

29
(atjaunots 11:06 20.10.2020)
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pastāstīja, ka piesaistījis Eiropas Padomes ģenerālsekretāres uzmanību krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācijas problēmai Baltijas valstīs un Ukrainā.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sarunā ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāri Mariju Peičinoviču-Buriču apsprieda krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju Baltijas valstīs un Ukrainā, vēsta RIA Novosti.

19. oktobrī ar Marija Peičinoviča-Buriča atradās darba vizītē Maskavā. Lai arī Horvātijas pārstāve jau vairāk nekā gadu ieņem vadošo amatu EP, tā ir viņas pirmā vizīte Krievijā. Tikšanās gaitā puses apsprieda organizācijas darbību, Maskavas darbu tajā, krievu valodas diskriminācijas jautājumus Ukrainā un Baltijas valstīs, ūdens blokādi Krimas pussalā un citas problēmas.

Jautājumā par krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju Lavrovs atzīmēja: "Mēs runājām par to, ka turpinās masveida cilvēktiesību pārkāpumi, tiek pārkāptas miljoniem cilvēku tiesības EP telpā krievu un krievvalodīgo iedzīvotāju atklātās diskriminācijas aspektā Ukrainā un Baltijas valstīs."

Tāpat Lavrovs piesaistīja Peičinovičas-Buričas uzmanību tam, ka ir nepieļaujama nacistisko noziedznieku un viņu līdzskrējēju glorifikācija, karavīriem – Eiropas atbrīvotājiem veltīto pieminekļu sagraušana. "Esam pārliecināti, ka Eiropas Padome kā struktūra, kas pretendē uz vadošās tiesībsargājošās organizācijas statusu kontinentā, nevar ignorēt šīs, atklāti sakot, kaunpilnās parādības," akcentēja Krievijas ārlietu ministrs.

29
Tagi:
krievu valoda, nacisma glorifikācija, Ukraina, Baltija, Lavrovs
Pēc temata
Lavrovs atgādināja Jaglandam par nacionālo mazākumtautību problēmām Baltijā
Lavrovs apšaubījis, vai Krievijai ir izdevīgas kaimiņattiecības ar Baltiju
Lavrovs: nacistu attaisnošana Baltijā nav pieļaujama
Sergejs Lavrovs: paziņojumi par Krievijas draudiem Baltijas valstīm ir absurdi
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijas skolotāji pieprasa valsts kompensācijas par izdevumiem attālinātajam darbam

0
(atjaunots 12:05 21.10.2020)
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība lūdz valstij piešķirt skolotājiem ikmēneša kompensāciju par attālināto darbu 60 eiro apmērā.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Kompensāciju arodbiedrība pieprasa Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likuma grozījumu ietvaros, saskaņā ar kuriem darba devējam ir jākompensē darbiniekam izdevumi attālinātajam darbam, raksta Grani.lv.

Pieprasītā summa ietver sevī darba aprīkojuma amortizāciju – 30 eiro datoram, programmnodrošinājumam, darba galdam, 10 eiro kancelejas piederumiem, 6 eiro komunālajiem izdevumiem un 14 eiro telefona un Interneta rēķina apmaksai.

Kompensācija var tikt izmaksāta no kopēja izglītības nozares finansējuma, uzskata arodbiedrība. Lai skolotājs varētu pasniegt attālināti, skolotājam ir jābūt portatīvajam datoram ar nepieciešamo programmnodrošinājumu, tīmekļa kameru, mikrofonu un austiņām. Turklāt darbs no mājām nozīmē, ka pedagogs vairāk patērē elektrību, kā arī ir nepieciešams kvalitatīvs Internets ar augstu un stabilu ātrumu – tas arī ir jākompensē. Neskaitot pārējo, arodbiedrība uzskata, ka skolotājiem ir nepieciešami digitālo iemaņu un attālinātas pasniegšanas iemaņu pilnveidošanas pasākumi.

Kā jau ziņots, Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā skolām vairākus mācību modeļus pandēmijas laikā, tai skaitā daļēji vai pilnībā attālinātā režīmā. Turklāt no 26. līdz 30. oktobrim 7.-12. klašu skolēni vienu nedēļu mācīsies attālināti, lai samazinātu Covid-19 izplatību.

0
Tagi:
kompensācija, attālinātās mācības, Latvija, pedagogi
Pēc temata
Viņa saprot tikai spēka un agresijas valodu: LIZDA vadītāja par Šuplinsku
Skolotāji aizvien biežāk slimo ar Covid-19
Skolotāji vazājas pa klasēm: Vladova aicina Šuplinsku demisionēt
Bērnu aizsardzība no "tālmācībām" un dators uz valsts rēķina: sākta parakstu vākšana